Auto īpašnieki biežāk izvēlas saņemt zaudējumu atlīdzību naudā 15

 
12.novembris 2010 11:53

LTAB eksperti atzinuši, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi valstī pieaudzis to CSNg cietušo transportlīdzekļu īpašnieku skaits, kas kompensāciju par radītajiem zaudējumiem transportlīdzeklim izvēlas saņemt naudā.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: „Šādu tendenci zināmā mērā var skaidrot ar vēlmi ieekonomēt līdzekļus, jo pārsvarā šādos gadījumos cietušā transportlīdzekļa īpašnieks savu automašīnu labo pašu spēkiem vai arī izvēlas to remontēt zemas kvalitātes servisos par daudz zemākām izmaksām. Turklāt tādos servisos, kas, iespējams, nemaksā nodokļus. Ja automašīnas bojājumi ir nelieli, tad bieži vien tie vispār netiek remontēti. Jāmin, ka šāda tendence ir pretēja pirmskrīzes periodam, kad cietušie vairumā gadījumu izvēlējās apmaksātu servisa pakalpojumu, jo tas bija ērtāk, prasīja mazāku iesaisti un garantēja kvalitāti.”

Kompensācijas naudā saņemšana ir laikietilpīgāka

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (OCTA likums), ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašnieki par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem var saņemt atlīdzību divos veidos: apmaksātu servisa pakalpojumu par remonta veikšanu transportlīdzeklim vai arī izmaksu naudā, kas ir pašsaprotama transportlīdzekļa bojāejas gadījumos, bet ir izvēles tiesības pie remontējamiem bojājumiem.

Ja cietušais izvēlas saņemt naudas izmaksu, tad apdrošinātājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa remontu – tas ir jānodrošina pašam autoīpašniekam.

Garāks būs arī zaudējumu atlīdzības saņemšanas process. Šobrīd, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks un vainīgā apdrošinātājs savā starpā vienojas par servisu, kurā tiks veikti bojātā transportlīdzekļa remontdarbi, tad uzreiz pēc negadījuma, kad veikta transportlīdzekļa apskate un saskaņota servisa tāme ar apdrošinātāju, var uzsākt remontdarbus. Savukārt, ja cietušais izvēlas atlīdzību saņemt naudā, tad, saskaņā ar likumdošanu, bez eksperta transportlīdzekļa apskates veikšanas vēl ir nepieciešama eksperta zaudējuma aprēķina sagatavošana, balstoties uz kuru apdrošinātājs nosaka kompensācijas apmēru. Jāatzīmē arī tas, ka saskaņā ar OCTA likumā noteikto, lēmumu par izmaksu apdrošinātājam ir jāpieņem mēneša laikā pēc visu lietā nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

Turklāt, ja atlīdzība tiek saņemta naudā, cietušā transportlīdzekļa īpašniekam ir jārēķinās, ka kompensācija var tikt izmaksāta, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokļa summu, jo nav sniegts pakalpojums – auto nav remontēts.

Eiropas valstu prakse liecina, ka apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā veic tikai gadījumos, ja transportlīdzekļa remonts ir ekonomiski nepamatots un tiek atlīdzināti zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju. Apdrošināšanas atlīdzība kā skaidras naudas izmaksa teorētiski ir iespējama arī gadījumos, ja transportlīdzeklis nav bojāgājis, bet tad cietušais jau iepriekš rēķinās ar to, ka saņems ievērojami mazāku summu, jo no faktiski aprēķinātās summas tiks atrēķināti nodokļi un tiks pielietots arī samazinājums, atbilstoši ekspluatācijas nolietojumam.

Zaudējuma aprēķināšanas pamatā rūpīgi izstrādāta metodika

Apdrošinātājs zaudējumu atlīdzību apmērus satiksmes negadījumā cietušam transportlīdzeklim nosaka atbilstoši MK noteikumos noteiktajai kārtībai par tehniskās ekspertīzes veikšanu un zaudējumu aprēķinu sastādīšanu, ko veic sertificēti eksperti. Ekspertus OCTA apdrošināšanā sertificē LTAB, kas izstrādā arī Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku. Tā nodrošina, ka pēc ceļus satiksmes negadījuma zaudējumu aprēķināšanā bojātam transportlīdzeklim tiks ievērota vienota kārtība, neatkarīgi no tā, kurā apdrošināšanas sabiedrībā negadījuma izraisītājs būs apdrošinājis savu atbildību. Tāda pati zaudējumu novērtēšanas kārtība tiek realizēta arī gadījumos, kad cietušajam atlīdzība tiek izmaksāta no OCTA garantijas fonda.

J.Stengrevics: „Saskaņā ar OCTA likumu, apdrošinātāja uzdevums ir segt zaudējumus tādā apmērā, lai nodrošinātu transportlīdzekļa atjaunošanu pirms avārijas stāvoklī. Respektīvi, ja transportlīdzeklis ir 10 gadus vecs, tad apdrošinātāja uzdevums nav uzlabot transportlīdzekļa stāvokli, bet apmaksāt remonta izdevumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļa atjaunošanu pirmsavārijas stāvoklī. Izvēloties atlīdzību skaidrā naudā apdrošinātājs zaudējumus atlīdzina atbilstoši eksperta sastādītam zaudējumu aprēķinam, kur rezerves daļu cenai piemērots ekspluatācijas nolietojums. . Šis ir viens no apdrošinātāju un cietušo transportlīdzekļu īpašnieku strīdu iemesliem, jo cietušais uzskata, ka apdrošinātājam ir jāsedz zaudējumi jaunas automašīnas vai jaunu rezerves daļu apmērā, neskatoties uz automašīnas patieso vecumu.”

Ja apdrošinātājs secina, ka negadījumā transportlīdzeklis guvis bojājumus, kuru novēršanai remonta izmaksas pārsniegs transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma, tad automašīnas īpašnieks kompensāciju saņem naudā.

 
15 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
280066. viesis 12.novembris 2010 13:32
1 0 Atbildēt

Es arī izvēlētos naudu, un tā darīju āri pirms krīzes - labāk remontēju tur, kur zinu ka saremontēs, nevis traļi - vaļi

280072. viesis 13.novembris 2010 0:24
1 0 Atbildēt

Izklausās kaut kā pēc zagšanas, ja remontē pats tad PVN summu atvelk nost. Kur tad tas PVN paliek, un par ko vispār PVN, ja auto vērtīgāks pēc avārijas nepaliek? Tad jau apdrošinātājiem ir tieši izdevīgi izmaksāt naudā, par ko vispār tad raksts. Un vai tad zagtu airbag ievietošana apdrošinātāju apstiprinātā servisā ir tas kvalitatīvais remonts?

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti