Apgrūtinātie braukšanas apstākļi piespiež autovadītājus sasprindzināt loģisko domāšanu, pieņemot konkrētajai situācijai atbilstošu lēmumu, kas dažkārt piespiedu kārtā ir pretrunā ceļu satiksmes noteikumiem.
Diemžēl, šajā ziemā autovadītājam bieži ir jāizvēlas, principiāli ievērot satiksmes noteikumus un nenokļūt izvēlētajā galamērķī vai rīkoties atbilstoši situācijas prasībām, riskējot nonākt kāda aiz sniega čupas stāvoša ceļu policista nagos.
Gandrīz katrs autovadītājs, kurš regulāri pārvietojas sniegotajā Rīgā, ir saskāries ar situāciju, kurā vai nu pagriežoties vai turpinot taisnvirziena kustību, sniega sanesumu dēļ auto negaidot nokļūst un ir spiests turpināt kustību pretējās braukšanas joslā. Šādi novērojumi ir pat uz ielām ar divām braukšanas joslām abos virzienos un divām nepārtrauktajām līnijām ielas vidū. Tā tas ir Rīgā, Vesetas ielas divos posmos, pie fabrikas „Laima” un pie Olimpiskā centra, kur sniegs ir pilnībā „okupējis” vienu no kustības virzieniem divu joslu platumā, braukšanai atstājot tikai ielas otru pusi. Autovadītājs, nogriežoties uz Vesetas ielu, uzreiz nokļūst pretējās braukšanas joslā un ir spiests turpināt kustību, pārkāpjot noteikumus.
Tajā pat laikā jāuzsver, ka minētā situācija tomēr ir pretrunā ar ceļu satiksmes noteikumiem, tādēļ svarīgi būtu uz šādām „dabiski” sašaurinātām ielām izvietot vizuālu informāciju par pagaidu braukšanas kārtību un pēc iespējas ātrāk attīrīt nosprostoto brauktuves daļu.
Dabas kataklizmas vēl joprojām ir pārvērtušas daudzas mazās ielas par vienvirziena ar nenoteiktu braukšanas virzienu. Negaidītās situācijas piespiež autovadītājus būt pietiekami attapīgiem un savstarpēji tolerantiem, izprast situāciju un meklēt savstarpēji pieņemamas manevra iespējas, nestāvēt kā auniem uz šaura tilta ragus vienam pret otru pagriezušiem.
Par līdzīgām veselā saprāta un satiksmes noteikumu piespiedu pretrunām liecina lielais krītoša sniega un lāsteku rezultātā sabojāto mašīnu skaits. Protams, no vienas puses autovadītājam ir aktīvi jādarbina veselais saprāts, lai novietotu automašīnu drošā vietā, nepārkāpjot satiksmes noteikumus, tomēr bieži vien „no jumta krītošo nelaimi” uzreiz nevar nedz redzēt, nedz prognozēt. Šādā gadījumā atbildības smagums ir jāuzņemas ēku apsaimniekotājiem un atbildīgajām institūcijām, kas nav nodrošinājušas jumta notīrīšanu.
Jāatzīst, kamēr pilsētas satiksmē daudzās ielās sniegs ir radījis ārkārtas apstākļus, tikmēr no satiksmes organizācijas viedokļa šāds kompromiss ar satiksmes noteikumiem bieži ir neizbēgams. Pretējā gadījumā daudzi pilsētas kvartāli varētu pārvērsties par lieliem stāvošiem sastrēgumiem. Tajā pat laikā Latvijas Automoto biedrība (LAMB) pievērš uzmanību riskam, ka uzlabojoties satiksmes apstākļiem, vēlme rīkoties atbilstoši situācijai nevis satiksmes noteikumiem var saglabāties.
Piemēram, kādēļ ievērot ātruma ierobežojumu 30km/h naktī, kad ielas tukšas vai nebraukt pa sabiedriskā transporta joslu, kad sabiedriskais transports vispār nekursē? Šāda visatļautība nav pieņemama, tādēļ atbildīgajām institūcijām ir svarīgi jau šajos satiksmei sarežģītajos apstākļos informēt autovadītājus par pagaidu izmaiņām transporta kustības organizācijā nevis it kā pievērt acis, lai ar visu likuma bardzību mestos cīņā par pedantisku satiksmes noteikumu ievērošanu, tikko sniegs būs pakusis vai daļēji izvests.
Juris Zvirbulis,
LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Ļoti daudziem tas ir princips - braukt ar diviem riteņiem pretējā joslā. Ja priekšā būs šķērslis, tad nevar būt nekādas domas pat par piebremzēšanu, jārauj tik pretējā, gan jau tie pavāksies malā. Tas pats ar braukšanu joslās. Joslas iztīrītas, bet risas izbrauktas caur pretējo (līnijas redzamas), arī brauks pa pretējo.
Bet tie pretējās braucēji kautkā pazūd, ja pretī viņiem brauc gabarītos lielāks auto. :) Tāpēc jo lielāks auto, jo drošāka braukšana ziemā.