Kā rīkoties ārvalstīs nokļūstot ceļu satiksmes negadījumā 5

Pēc LTAB rīcībā esošas informācijas Latvijas iedzīvotāji, dodoties uz ārvalstīm darba vai atpūtas braucienā, pieļauj vairākas būtiskas kļūdas, kas ierobežo viņu dalību ceļu satiksmē.

Visbiežākās kļūdas: nav paņemta līdzi OCTA polise, polisei beidzies derīguma termiņš, OCTA polise tiek iegādāta pēc negadījuma, kā arī netiek ievērota vietējā likumdošana, uzskatot, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis ir reģistrēts Latvijā, uz tā īpašnieku attiecas tikai LR likumdošana. Tomēr ne visos gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājs ir cietis ceļu satiksmes negadījumā ārvalstīs, OCTA atlīdzības pieteikumu cietušais var iesniegt atgriežoties savā valstī.

„Gadījumos, kad Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis cietis CSNg, kas noticis valstī, kas ir Zaļās kartes (ZK) sistēmas dalībvalsts, bet nav Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts (piem. Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā) OCTA pieteikums atlīdzības saņemšanai ir jāiesniedz atbilstoši šīs valsts likumiem/normatīvajiem aktiem un ZK sistēmas Iekšējās Kārtības Noteikumu (Internal Regulations) paredzētajā kārtībā, proti: OCTA pieteikums ir iesniedzams tikai un vienīgi tajā valstī, kur noticis CSNg. ZK sistēmas regulējošie akti neparedz iespēju iesniegt atlīdzības pieteikumu Latvijā par zaudējumiem, kas radušies CSNg rezultātā ārpus EEZ. Tā kā Krievija nav Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, tad tajā nedarbojas arī standarta OCTA polise. Dodoties uz Krieviju ir jāiegādājas Zaļā karte, ko var izdarīt Latvijā, vai arī uz šīs valsts robežas nopērkot vietējo civiltiesisko apdrošināšanu”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Kā rīkoties, CSNg rezultātā cietušajai pusei

Kā liecina LTAB pieredze, vislielākās problēmas Latvijas iedzīvotājiem rodas iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā un nepareizi noformējot dokumentus. Tādējādi cietušā transportlīdzekļa vadītājs rada priekšnoteikumus, ka visas izmaksas par avārijā nodarītajiem zaudējumiem un tās radītajām sekām būs jāuzņemas pašam nevis vainīgās puses apdrošinātājam.

„Ja Latvijas transportlīdzekļa vadītājs ārvalstīs ir nokļuvis ceļu satiksmes negadījumā, primāri viņam ir jāievēro konkrētās valsts likumdošana attiecībā uz CSNg fiksēšanu un atlīdzības pieteikšanu. Īpaši jāvērš uzmanība, ka valstīs, kuras nav Eiropas ekonomiskas zonas valstis, šī kārtība var būtiski atšķirties un termiņi prasības pieteikšanai ir ļoti īsi. Piemēram, Baltkrievijā tās ir tikai 5 darba dienas. Ja pieteikums tiks iesniegts pēc konkrētās valsts noteiktā termiņa, atlīdzību par radītajiem zaudējumiem, transportlīdzekļa īpašnieks nesaņems. Neskaidrību gadījumā vai papildus informācijas saņemšanai var zvanīt uz šīs valsts, kurā noticis CSNg, nacionālo Zaļās kartes biroju”, informē Juris Stengrevics.

Kā rīkoties CSNg izraisījušai pusei

Ja Latvijas iedzīvotājs ir CSNg izraisītājs, tad visbiežāk pieļautā kļūda ir tā, ka par šo gadījumu laicīgi netiek informēts savs OCTA apdrošinātājs. OCTA likums nosaka, ka CSNg izraisītājam par notikušo ir jāpaziņo savam apdrošinātājam, pēc kā apdrošinātājs var pieprasīt arī sniegt papildus informāciju, paskaidrojumus par CSNg apstākļiem, kā arī prasīt uzrādīt bojāto auto. Informācijas nesniegšana var radīt situāciju, kad visi, cietušai pusei nodarītie zaudējumi vēlāk būs jāatlīdzina pašam, lai arī būs spēkā esoša polise.

„Būtiski ir vienmēr sekot līdzi apdrošināšanas līguma derīguma termiņam, jo dalība ceļu satiksmē ar neapdrošinātu transportlīdzekli tā vadītājam (īpašniekam) var radīt nopietnus zaudējumus. Gadījumā, ja ar neapdrošinātu transportlīdzekli ārvalstīs tiek izraisīts CSNg, tad šī transportlīdzekļa vadītājam (īpašniekam) jārēķinās ar to, ka visi zaudējumi vēlāk būs jāatlīdzina pašam, turklāt vidējais nodarītais zaudējums EEZ valstīs ir četras reizes lielāks nekā Latvijā”, skaidro Juris Stengrevics.

Ārvalstīs notikušu CSNg rādītāji

Pamatojoties uz LTAB apkopoto statistiku, 2011.g. 3 mēnešos 744 lēmumi ir pieņemti par ārvalstīs notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) par kopējo atlīdzības summu Ls 1 339 428, kas sastāda 20,4% no kopējās izmaksātās atlīdzības apjoma. Salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo ceturksni ārvalstīs reģistrēto CSNg skaits ir samazinājies par 10,3%. Valstis, kurās reģistrēts vislielākais apdrošināšanas gadījumu skaits ir Vācija, Lietuva, Igaunija, Krievija un Polija. Tomēr vislielākais CSNg skaita palielinājums ir vērojams tieši Krievijā.

Sīkāka informācija par Latvijā izdotu apdrošināšanas līgumu spēkā esamību ir pieejama www.ltab.lv