Par caurumiem uz ceļiem un amatpersonu domāšanā 1

Publiskajā telpā izplatītā informācija, par Latvijas ceļu stāvokli autovadītājos izraisa divējādas izjūtas.

No vienas puses tā ir uz Latvijas ceļiem jau zināmā, ikdienā novērotā un izjustā atkārtots pierādījums, kas īpaši nevienu nepārsteidz, tomēr no otras puses daudzos tas izraisa dusmas par saimniekošanas tradīcijām un atbildīgo amatpersonu tuvredzību.

Latvijas Automoto biedrība (LAMB) uzrunājot autovadītājus publiskajā telpā ne reizi vien ir norādījusi, ka Latvija citu reģiona valstu vidū izceļas ar augstiem obligātajiem maksājumiem. Gan paaugstinātais ikgadējais transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis, gan nemainīgi augstās tehniskās apskates izmaksas, degvielas cenas, dienesta auto nodoklis juridiskajām personām un citi periodiski maksājumi, neliecina, ka Latvijas ceļu infrastruktūrā 25% melnā seguma ceļu un 38% grants ceļiem būtu jābūt sabrukušiem.

Satiksmes ministra Ulda Auguļa optimistiskais nākotnes skatījums iepriecina, tomēr ne viens vien autovadītājs atceras dažādu amatpersonu rožainos nākotnes redzējumus it īpaši, ja drīzumā iespējamas vēlēšanas un pirms tām būs jāatbild, kas tad satiksmes jomā ir reāli izdarīts.
Lai Latvija tuvākajā laikā nepārvērstos par lielu kartupeļu lauku, kuru izbraukt var tikai ar apvidus automašīnām, būtu jāatjauno Autoceļu fonds. Iepriecina, ka ministrs tam piekrīt, tomēr ministrs no mums, ierindas autovadītājiem, atšķiras ar pilnvarām ne tikai piekrist, bet arī reāli rīkoties. Kas šajā jautājumā paveikts, Auguļa kungs? Beidzot jāpārtrauc izmantot no autovadītājiem saņemtos maksājumus, lai lāpītu visus iespējamos caurumu.

Ar solījumiem par nākotnes finansējumu vēl nepietiek Ar steigu būtu jāizvērtē ceļu remontos iesaistīto speciālistu kvalifikāciju, kā arī jādod viņiem iespēju apgūt citu ES valstu pieredzi, ceļu remonta tehniskajā izpildījumā.

Pie kam, ceļu atjaunošana un remonts ir jāveic savlaicīgi, kad ceļš vēl nav katastrofālā stāvoklī. Novēlots remonts ir daudz dārgāks un iespējams, ka ieguldītie līdzekļi nedod vēlamo efektu.
Traģiska ceļu situācija rada zaudējumus ne tikai Latvijas autovadītājiem, bet mūsu ekonomikai kopumā. Šobrīd, kad ceļošana ar auto ir kļuvusi īpaši populāra, Latviju labprāt apmeklētu daudz vairāk ārvalstu autotūristu, tomēr pieejamā informācija, personiskā un paziņu pieredze par mūsu ceļiem atbaida no braukšanas uz mūsu valsti. Autotūrists izmanto vietējo infrastruktūru, pakalpojumus, atstāj Latvijā naudu, kas nodokļu formā nonāk budžetā. Tādēļ iespējams būtu lietderīgi līdzīgi kā to ir veicis Polijas autoklubs, izveidot ceļu kvalitātes karti, kas būtu pieejama katram vietējam un ārvalstu autovadītājam. Tajā būtu atzīmēti arī sabrukušie ceļi, un būtu iespēja izvēlēties tos ceļus, par kuriem pagaidām vēl iespējams normāli pārvietoties.

Juris Zvirbulis,
LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis