«Melnais caurums» Latvijas ceļos 4

 
26.marts 2012 9:12

Pagājušajā gadā Latvijā nav izbūvēts neviens jauns ceļu kilometrs, 48% ceļu ir uz sabrukšanas robežas!

Eiropas Komisija apsver iespēju pārtraukt struktūrfondu līdzfinansējumu zemās ceļu būvniecības kvalitātes dēļ mūsu valstī, tajā pat laikā aizvadītajā gadā tā arī netika apgūti visi ceļu būvei paredzētie līdzekļi. Ja šis būtu daiļliteratūras darbs par mūsu skarbo dzīves ikdienu, tad finālā galvenajam varonim iespējams būtu jāņem virve un jādodas uz mežu... Tomēr šī nav daiļliteratūra, tādēļ ceļu būves stāstā iesaistītie bez manāma satraukuma vai kaut nelielas vainas apziņas turpina barot autovadītājus ar solījumiem par skaistāku nākotni. Piemēram, ka šogad ceļu sakārtošanā tiks ieguldīts deviņu gadu laikā lielākais ES struktūrfondu finansējums. Piemirsts gan piebilst, ka daļa no tā ir aizvadītajā gadā plānotie, bet neapgūtie līdzekļi, un nav nekādas garantijas, ka šogad līdzekļi tiks izmantoti, pie kam atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Katrs autovadītājs var uzzināt, ka laika posmā no 2000 līdz 2015 gadam ceļiem tiks izmantoti 560 miljoni latu no ES struktūrfondiem un salaboti vai no jauna izbūvēti vairāk nekā tūkstoš simts kilometru.

Līdzekļu izmantošana, protams, nedrīkst būt pašmērķis, jo darba rezultāta rādītājs nav izlietotās summas, bet sakārtotie ceļi. Līdzekļi ir izaicinājums un iespēja, kuru jāizmanto par ceļu būvi atbildīgajām amatpersonām.

Eiropas Komisija pārmet Latvijai nekvalitatīvu rezultātu, izbūvējot ceļus par ES struktūrfondu līdzekļiem. Par to var pārliecināties arī katrs autovadītājs kaut vai uz nesen izbūvētā Rīgas apvedceļa, kurā jau veidojas bedres, lai gan EK prasības paredz līdzfinansēto ceļu kalpošanu 20 gadu garumā. Kāds izskatīsies šis apvedceļš pēc diviem gadu desmitiem, ja jau pēc gada redzami seguma bojājumi?

Šoreiz nav runa par slikto Briseles onkuli, kurš grib ierobežot Latvijas patstāvību un neļauj būvēt sliktus ceļus par ES līdzekļiem. Runa ir par spēju pašiem pārvaldīt valsti un pašiem īstenot vitāli svarīgus procesus, piemēram, attīstīt ceļu infrastruktūru. Pārņem kauna sajūta, iepazīstoties ar publiskās telpas informāciju, ka Latvijai līdz marta beigām būs jāskaidro EK pārstāvjiem kā mēs pārbaudīsim ceļu kvalitāti, citādi naudu vairs nedabūsim. Vai tas apliecina, ka līdz šim nav veikta ceļu būves un remonta kvalitātes kontrole, bet varbūt veicēji tomēr nav pietiekami kvalificēti un ar padomju skolas tradīcijām mūsdienu ceļu būves ekspertiem ir par maz!? Iespējams, ka jāmet malā kautrība un jāaicina talkā ekspertus no valstīm, kurās ceļu stāvoklis ar daudz labāks, lai EK atsūta speciālistus, kas palīdzētu pašmāju meistariem ceļu kvalitātes nodrošināšanā, jo līdzšinējā situācija signalizē ne tikai par līdzekļu, bet arī prasmju trūkumu.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis

 
Visi komentāri
 
285823. viesis 26.marts 2012 10:11
0 0 Atbildēt

Atvainojiet, bet kas traucē šim pašam Zvirbulim uzrakstīt ES projektu un pieprasīt naudu ceļu būvei???

Prātiņš par īsu, rokas no pakaļas aug??? Jāparāda citiem savas spējas kritizēt un norādīt uz kļūdām?

Es pats esmu uzrakstījis 3 ES projektus, piedalījies daudzu projektu izpildē un patreiz rakstu kārtējo. Vajag tikai darīt, nevis pukstēt ka viss ir slikti...

285824. viesis 26.marts 2012 11:57
0 0 Atbildēt

Zvirbulim pilniiga taisniiba - krietna dalja celju remonteetaaju un buuveetaaju, Latvijas firmas, straadaa sliktaak kaa padomjlaikos. Pieraadiijumi? Nekur nav risas tajaas vietaas, kur veel saglabaajies vecais klaajums, ir bedres, citi defekti, bet risu nav. Tuurpat taalaak, izremonteetajaa celja posmaa, jau peec gada paraadaas risas. Tur tad ar taa Eiropas naudinja aiziet - negodiigo buuvnieku kabataas. Pie tam, ieprieksheejam projektu rakstiitaajam - Eiropas projekti nekad nav bez liidzfinanseejuma, celju gadiijumaa bez valsts liidzfinanseejuma. Taatad tie celju buuvnieki apzog ne tikai abstrakto Eiropu, bet arii katru no Latvijas iedziivotaajiem!

285825. viesis 26.marts 2012 12:02
0 0 Atbildēt

Suņi rej ...

Beidzot kāds publiski uzdrošinās atzīt visiem sen zināmo. Tikai ko tad jērs (lamb) klusēja visu šo laiku, nebija Briseles onkulis, kurš parādītu cik dziļā sūdu bedrē ES naudu izmet?

285827. viesis 27.marts 2012 7:36
0 0 Atbildēt

Ko Zvirbulis reāli var iesākt?? Čivināt internetā? Šitā gaudošana ir jau apnikusi, dajoš reālus drabus, putniņ. Pačivināt mums te daudzi māk, bet ,kad jādara, pilnas bikses un tik vien kā ''čušššš''...

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Unikālais 48 cilindru motocikls pārdots par 107 000 eiro

Noslēgusies Bonhams izsole, kurā tika pārdots pasaulē vienīgais 48 cilindru motocikls. Lasīt vairāk

 

Kā izskatījās iepriekšējie visu paaudžu Dacia Duster... un tagad jaunais trešās paaudzes modelis (+ VIDEO)

iAuto.lv iepazīst jaunās paaudzes Dacia Duster, pie viena parādot visas Duster modeļu paaudzes evolūciju vairāk nekā desmit gadu garumā. Lasīt vairāk

 

Līdz 1400 eiro - deputāti spriedīs par sodu pastiprināšanu ceļu satiksmē 21

Saeimas Juridiskajā komisijā šodien plānots spriest par sodu pastiprināšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Lasīt vairāk

 

Japāņu Bavārija. Pirmais ieskats Mazda CX-80 salonā (+VIDEO)

Vai atminaties, kad pēdējo reizi sastapāties ar pa īstam lielu Mazda markas automašīnu? Līdz šim lielākais japāņu ražotāja modelis Eiropā saucas CX-80, un TV Autoziņām radās unikāla iespēja iepazīties ar septiņvietīgo krosoveru Mazda R&D centrā Vācijā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti