Ar pirmo apaļā galda sanāksmi sācies Zviedrijas, Latvijas un Igaunijas atjaunīgās enerģētikas - prioritāri ūdeņraža - nozares pārstāvju sadarbības projekts BASREHRT (Baltic Sea Renewable Energy and Hydrogen Experts Roundtable) ar mērķi izveidot sadarbības platformu ap Baltijas jūru, lai mobilizētu un palielinātu sadarbību starp ūdeņraža un atjaunīgās enerģijas nozaru dalībniekiem, aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Zviedrijas institūta iniciētā BAREHRT projekta pirmā apaļā galda tikšanās - Latvijas nacionālā ietvara diskusija "Ko mēs varam darīt kopā?" notika Rīgā. Tajā piedalījās Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latvijas Ūdeņraža asociācijas, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta, "Latvenergo", SIA "Scwenk Latvija", AS "Conexus Baltic Grid", SIA ""Ventspils nafta" termināls", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", SIA "Rīgas satiksme", Vēja enerģijas asociācijas (VEA), Latvijas pašvaldību un reģionu enerģētikas aģentūru pārstāvji. Zviedrijas pusi pārstāvēja Zviedrijas Ūdeņraža asociācija, Čalmersa Tehnoloģiju universitāte, "Nillsson Energy" un citi atjaunīgās enerģijas nozares pārstāvji. Pārstāvju dalība tika nodrošināta gan attālināti, gan klātienē.
"Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs norāda, ka pasaulē ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana enerģētikā šobrīd nešaubīgi ietver lielāko potenciālu pēc tam, kad sevi jau ir pierādījušas saules un vēja iespējas, un daudzas vadošās enerģētikas kompānijas aktīvi sāk tās izmantot. Ūdeņraža tehnoloģijas ir arī "Latvenergo" šī brīža aktuālie pētniecības projekti, un uzņēmums apņēmies būt to stratēģiskais līderis Latvijā. Cikmačs skaidro, ka "Latvenergo" esošā ražošanas bāze ir ar augstu ūdeņraža izmantošanas potenciālu, lai varētu prognozēt, ka pārskatāmā nākotnē no izpētes procesa jau varētu pāriet zaļā ūdeņraža ražošanas fāzē, ar tā starpniecību nodrošinot pieejamāku atjaunīgo elektroenerģiju.
Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Starikovs pauž, ka ūdeņradim kā bezizmešu enerģijas nesējam un būtiskam viedās enerģētikas sistēmas elementam ir nozīmīga loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, aizpildot atjaunīgo energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma plaisu, kā arī veicinot kopējo tautsaimniecības sektoru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Viņš norāda, ka tāpēc jo īpaši atbalstāms ir uzsāktais "Latvenergo", Cietvielu fizikas Institūta un Latvijas Ūdenŗaža asociācijas kopdarbs, lai veicinātu pielietojamo ūdeņraža tehnoloģiju un kompetences pārnesi, un vienlaicīgi attīstītu viedās enerģētikas energosistēmu veidošanos gan Latvijas pilsētās un reģionos, gan industriālās energokopienās, gan jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidē saistībā ar sintētisko degvielu ražošanas potenciāla attīstību.
Diskusijas laikā tika identificēti arī nākamie soļi, kur, iesaistoties EM, Satiksmes ministrijai un VARAM, turpinātu attīstīt izskanējušās energokopienu projektu iniciatīvas un veidotu atbalstošu normatīvo bāzi un stimulējošu uzņēmējdarbības vidi tautsaimniecības sektoru dekarbonizācijai.
BASREHRT projekta iniciatori - Zviedrijas institūts un Latvijas Ūdeņraža asociācija - norāda, ka līdz pat 75% no Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisijām joprojām rodas enerģētikas un transporta sektorā. Svarīgs solis šī sektora dekarbonizācijā un pārejā uz oglekļa neitralitāti ir uzglabāšanas jaudas palielināšana, lai kompensētu atjaunīgo enerģijas avotu neregulāro darbību. Ir nepieciešams nodrošināt energosistēmas spēju pielāgoties slodzes dinamikai visos laika periodos: no frekvences reakcijas līdz elastībai gada griezumā. Uzkrājot elektroenerģijas pārpalikumu, piemēram, ūdeņradī, var būtiski pilnveidot atjaunīgo enerģijas avotu integrēšanu elektroenerģijas sistēmās.
"Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis sniedza ieskatu par "Latvenergo" plāniem īstenot ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas pilotprojektu, kurā ir paredzēts veikt investīcijas un demonstrēt metāna un ūdeņraža sajaukšanas tehnoloģijas, ūdeņraža elektrolīzera uzstādīšanu, ūdeņraža realizāciju citām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam pilsētvidē.
Uzņēmumā skaidro, ka nozīmīga būs esošo elektrostaciju un energoapgādes infrastruktūras izmantošana sinerģijā ar jaunām ūdeņraža tehnoloģijām. Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana ļaus nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un turpmāku veiksmīgu darbību enerģētikas sektorā, vienlaicīgi samazinot oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. Veiksmīga industrijas, akadēmiskā sektora, pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbība ir pamats pārrobežu ūdeņraža tehnoloģijas pētījumu izstrādē un līdzekļu piesaistei viedo energokopienu izveidē.
Tādēļ sadarbība un labas prakses apmaiņa no ūdeņraža un atjaunīgās enerģētikas nozarēm tādos projektos kā BASREHRT var mainīt spēles noteikumus, paātrinot pāreju uz zaļo enerģiju reģionā.
Diskusijas tiek rīkotas atsevišķi katrā partnervalstī, savukārt apkopotās projektu iniciatīvas un priekšlikumi prezentēti gan izplatīšanas pasākumā, gan internetā, sasniedzot arī atjaunīgās enerģijas nozares dalībniekus citās valstīs. Nākamā diskusija notiks 28.aprīlī.
Baltijas valstia ar savu vēja potenciālu pēc Ignalinas slēgšanas varēja prasīt milzu piķi no EU fondiem un pa to izeidot veja un ūdeņraža kā tagad moderni teikt HUBu, un pašiem pietiktu un varētu vēl eksportēt i poļiem i fričiem.
A tagad kad vilciens jau aizgajis un uzbūvēta ūdeņraža stacija kas darbijas ar dabas gāzi tur tagad ūdeņradi laikam izmaksā kādu 50€ pašizmaksā.
Tagad jau tā ir ņirgāšanās par elektroauto īpašniekiem.
Ūdeņraža ražošana no dabas gāzes pūš gaisā gandrīz tikpat daudz ogļskābo gāzi (un mazliet tvana gāzi, tā ka nekā zaļa tur nav). Naftas/gāzes ieguvēju bizness "as usual". Ūdeņraža kā degvielas gadījumā klāt vēl viss čakars ar ūdeņraža glabāšanu un transportu. Tad jau labāk tos auto pa vecam ar dabasgāzi kurinātu.
Nu nu nu
Kamēr 1 runā tikmēr otri dara.
EU līdz 2023.gadam tiks uztādīts 1GW (1000MW ) elektrolaizeri
www.rechargenews.com/energy-transi...s-/2-1-1166312