Igaunijā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēma ir patērētājam draudzīgāka nekā Latvijā 17

Foto: iAuto.lv/Ilustratīvs attēls

Nozare.lv | 3.decembris 2018 16:14

Igaunijā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem draudzīgāka nekā Latvijā, jo Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās, pēc iepazīšanās ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu Igaunijā secinājusi Konkurences padome (KP).

KP pārstāve Zane Gorškova aģentūru LETA informēja, ka KP padziļināti iepazinusies ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu Igaunijā.

Tostarp KP norādīja, ka Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu kā Latvijā - apmēram 700 000 -, taču Igaunijā "netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv". Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un tās četru akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa Igaunijā decentralizētajā "test-and-repair" ("pārbauda un salabo") sistēmā ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās.

Igaunijā jebkura sabiedrība, kas vēlas sniegt tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, var ienākt tirgū, ja tā izpilda normatīvu prasības, tostarp uzņēmumam ir jābūt uzticamam, piemēram, tam nedrīkst būt nodokļu parādu un likumu pārkāpumu, tam jābūt atbilstošs tehniskais nodrošinājums un personāls. Akreditācijas process nav ilgs - no pusgada līdz gadam, ko ietekmē uzņēmuma spēja aprīkot staciju. Par minimālo prasību noteikšanu ir atbildīga ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Igaunijas ceļu administrācija. Savukārt uzņēmuma atkārtota akreditācija tiek veikta ik pēc 36 mēnešiem, kas ietver inspektora izietas apmācības un eksāmenu.

KP norādīja, ka kaimiņvalstī uzņēmumiem ir iespējams veikt gan tehniskā stāvokļa kontroli, gan papildus nodarboties ar citu biznesu, piemēram, automašīnu remontu vai mazgāšanu. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka šīs funkcijas nedrīkst veikt vienlaicīgi - tehniskās kontroles līnijām ir jābūt nodalītām atsevišķā telpā no remontdarbu līnijām. Igaunijā uzņēmumiem ir dažāda prakse - daļa nodarbojas tikai ar tehnisko kontroli, daļa papildus tam sniedz arī citus pakalpojumus autovadītājiem. Tehniskās kontroles veicēji nenodarbojas ne ar nodokļu, ne obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nomaksas kontroli. To, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, nodrošina uzraugošās institūcijas, piemēram, policija, kurai ir pieeja automašīnas pārbaudīšanai nepieciešamajām datu bāzēm un reģistriem.

Lai gan Igaunijā tehniskās kontroles pakalpojumam ir noteikta maksimālā cena - 55 eiro vieglajai automašīnai, KP novērojusi, ka konkurences apstākļos tā ir būtiski zemāka - aptuveni 40 eiro. Tāpat periodiski ir pieejamas dažādas atlaides, pakalpojuma cenu samazinot pat zem 30 eiro. Autovadītāju kopējās izmaksas ietekmē arī fakts, ka Igaunijā tehniskā kontrole jaunām vieglajām automašīnām ir jāveic daudz retāk - pirmo reizi tikai pēc četriem gadiem, kamēr Latvijā jau pēc diviem. Turklāt Igaunijā ir sabiedrības, kuras neprasa maksu par atkārtotu apskati.

KP norādīja, ka tehniskā stāvokļa kontroles punkti Igaunijā ir pieejami arī mazākās pilsētas, piemēram, Vīlandē dzīvo 17 000 iedzīvotāju, tajā ir reģistrētas aptuveni 7000 automašīnu, savukārt pakalpojumu nodrošina pieci komersanti. Līdzīga situācija ir nelielajā Paidē, kurā dzīvo apmēram 8300 iedzīvotāju, ir reģistrētas nedaudz vairāk kā 3000 automašīnu un darbojas trīs konkurenti.

Tādējādi KP secinājusi, ka brīvais tirgus nav samazinājis pakalpojuma pieejamību. Tieši otrādi, esot tādam pašam vieglo automašīnu skaitam kā Latvijā ar 33 apskates punktiem 29 apdzīvotās vietās, Igaunijā pakalpojuma pieejamība konkurences apstākļos ir būtiski augstāka, kas auto īpašniekam sniedz arī citus ieguvumus, piemēram, iespēju izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, ietaupīt laika un naudas resursus, pakalpojumam pieteikties elektroniski vai tiešsaistē vērot aktuālās rindas pie apskates punktiem.

Pēc KP minētā, Igaunijas ceļu administrācija atzinusi, ka decentralizētās "test-and-repair" sistēmas lielākais izaicinājums bija uzraudzīt akreditētās sabiedrības, tāpēc šogad jūlijā ieviesta prasība tehniskās kontroles vietas aprīkot ar videonovērošanas sistēmām. Uzraugošajai iestādei jebkurā laikā ir tiesības attālināti pieprasīt tehnisko kontroļu video ierakstus, tāpat notiek arī "slepenie testi". Konstatējot pārkāpumu, Igaunijas ceļu administrācija var anulēt inspektora atestāciju, uzņēmumam uzlikt naudas sodu vai atņemt licenci.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KP šogad jūlijā rosināja atvērt konkurencei transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu un aicināja Satiksmes ministriju sniegt detalizētāku rīcības plānu, kas novērsīs tirgū radītos konkurences ierobežojumus.

 
Visi komentāri
 
pardomas 3.decembris 2018 16:53
5 20 Atbildēt

Es būtu tikai PAR līdzšinējo CSDD sistēmu, kura ir dārgāka, biežāk apmeklējama, retāk izvietota utt., BET:

1. Joprojām TA pamanās iziet auto, kuru tehniskais stāvoklis un atbilstība konkrētiem laikapstākļiem ir apšaubāma

2. Autoskolu uzraudzība un kontrole nav pietiekama, absolventu (tiesības ieguvušo) kvalitāte acīmredzami nepietiekama,

3. CSDD pienesums satiksmes organizēšanas un drošības jomā tāpat nepietiekams redzot situācijas dzīvē un cietušo skaitu

Pļurkt 3.decembris 2018 18:51
5 1 Atbildēt

Ko var iemācīt instruktori, kuri māca pēc biļetēm??

Pašiem no tiem CSN nav ne kādas sajēgas.

GB12 4.decembris 2018 8:35
3 0 Atbildēt

Tikai tev vienīgajam no visa ir sajēga

AnsisR 3.decembris 2018 17:41
18 2 Atbildēt

40eur par apskati, tātad dārkāk kā LV CSDD

:-) 4.decembris 2018 9:05
2 0 Atbildēt

Ar taksi no lidostas "Rīga" līdz centram ar varēja par 10 eirām aizbraukt, kamēk konkurences padome nebija iejaukusies.

imzz 4.decembris 2018 15:40
0 0 Atbildēt

jā, bet var saprat, ka tie TA centri šo to remontē arī, tā ka var izvairīties ( protams, ne visos gadījumos ) no brauciena uz servisu un atkārtota brauciena uz TA. Tas varētu pamatīgi ietaupīt laiku, salīdzinot ar situāciju Latvijā.

ivars 3.decembris 2018 18:46
9 14 Atbildēt

lasot šo domāju,kāpēc neesmu dzimis Igaunis...gadus atpakaļ letiņi stāstīja anekdotes par lēnajiem Igauņiem...nu ir paši pakaļā......

Kanibaals 3.decembris 2018 20:00
7 1 Atbildēt

Igauņi atkal uzskata ka pakaļā ir paši.

solaris 3.decembris 2018 23:14
2 7 Atbildēt

Igauņi nekad nav bijuši lēnāki par latviešiem; pilnīgi visās jomās vienmēr mūs ir apsteiguši. Tas, ka par viņiem stāsta anekdotes, neko nenozīmē.

Par čukčiem arī stāsta anekdotes, bet tas ir dēļ pazemojuma, ko Krievijas impērija piedzīvoja, kad centās viņus iekarot.

www.yaplakal.com/forum2/topic1...BA%D1%87%D0%B8

www.yaplakal.com/forum2/topic1...BA%D1%87%D0%B8

Starp citu, ar čukčiem ļoti radniecīgi ir japāņi, par kuru mūsdienu sasniegumiem tehnoloģijās visi ir dzirdējuši.

zhuks 3.decembris 2018 22:57
11 6 Atbildēt

Tieši šodien devos iziet tehnisko apskati savam auto(LPG), sanāca tā, ka tā ir Rīga. Un:

1. Kopējie CSDD sniegtie pakalpojumi 30.20 eiro- tātad kā zemākā cena igauņos;

2. Gada nodoklis 100% 129,- , protams, tas atkarīgs no auto...;

3. Maksājums tika veikts internetā, aizņēma nepilnu minūti, tieši tas pats notika CSDD- nepilnas minūtes laikā pēc numuriņa paņemšanas tiku apkalpots, kamēr pārējie turpināja stāvēt dzīvajā rindā;

4. Arī apkalpošana neprasīja ilgi, diez vai vairāk par minūti;

5. Tas pats auto rinda uz pašu apskati- priekšā viens auto, kamēr pārējiem 4-5 auto;

6. Pati auto pārbaude noritēja bez aizķeršanās- raiti un atstrādāti.

Pirms diviem mēnešiem tika veikta tehniskā apskate dizeļauto Siguldā:

1. Kopējie CSDD sniegtie pakalpojumi 32.53;

2. Gada nodoklis 100% 137,-;

3. Maksāju klātienē, rindas nebija, kopā pavadītais laiks maksājuma telpā nebija ilgs, varbūt 2 minūtes;

4. Neviens auto nav priekšā, izņemot tos, kuri jau ir iebraukuši;

5. Arī šeit apskati veica profesionāli- iebildumu nav.

Personīgi man nav iebildumu pret šādu sistēmu, kāda mums ir izveidota. Pozitīva, vairāku desmitu reižu apmeklējumu skaitā, ir par Jēkabpils un Jelgavas CSDD iestādēm.

Manuprāt, tāda sistēma, kā ir Igaunijā, UK u.c. pie mums nevarētu veicināt drošāku auto dalību satiksmē- par agru to ieviest, sabiedrībai līdz tam vēl ir jānobriest.

WONDERWHY 4.decembris 2018 5:19
0 7 Atbildēt

Jelgavā pirms vairākiem gadiem bija konkrēti auni. Pat bremzes nemācēja notestēt.

GB12 4.decembris 2018 8:39
11 0 Atbildēt

Žukam taisnība - kopumā nav pie mums slikti. Man nebūtu nekas pretī arī pret igauņu sistēmu, bet jā - mūsējā sabiedrība ar savu postpadomju "man pienākas" un "kā apiet" domāšanu tam nav vēl gatava.

Par pašu apskati - ja lieto e-csdd un visu laicīgi plāno, piesakies utt., tad var ātri izdarīt. A ja dzīvajā, tad sviests.

imzz 4.decembris 2018 15:45
2 0 Atbildēt

Iepriekšējo reizi biju pierakstījies un visu apmaksājis internetā, tāpat priekšā kādi 6 auto, tāpat kā citiem.

as 4.decembris 2018 10:03
3 0 Atbildēt

Jā, Igaunijas 40 EUR ir dārgāk kā LV ~30EUR (tas ir kopā ar papildpakalpojumiem, nodok;ļiem, atļaujām etc), bet ja tas jādara 1x 3 gados jaunajiem auto, ta dtas ir lētāk kā mūsu 1x2 gados

GuntisViksna 4.decembris 2018 13:02
1 1 Atbildēt

Patiešām interesanti, ko grib panākt Konkurences padome? Cik var saprast, esošais satiksmes ministrs tā kā jau būtu novākts no ceļa un maz ticams, ka zaļzemnieki turpinās valdīt vienā no naudīgākajām nozarēm. Ko tad vēl? Kampaņa tika sākta laicīgi, vēl pirms 13. Saeimas vēlēsānām, tātad formāli rezultāts ir panākts - Augulis būs prom. Manuprāt, esošā tehnisko apskašu sistēma Latvijā ir pavisam normāla, nav nekādas vajadzības to vēl vairāk decentralizēt un, sauksim lietas īstajos vārdos, privatizēt. Ja šobrīd sniegtais pakalpojums ir par adekvātu cenu, ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu un arī attiecīgām kontroles iespējām, tad kāpēc Konkurences padome par varītēm "meklē utis"? Šajā valstī par katru "augšā" pieņemto likumu mēdzu jautāt - kuram konkrēti tas ir, būs izdevīgi? Un visretāk atbilde ir - visai tautai... Diemžēl.

he 4.decembris 2018 14:38
1 0 Atbildēt

konkurences padome vispār ir dīvains iestādījums - kur viņi atnāk, tur bardaks.

Uztaisīja bardaku ar taksometriem lidostā, Uztaisīja skaļu lietu ar Moller auto konkurences pārkāpumiem (daudzu miljonu sodu lika maksāt) - tagad 3 vai 4 gadus vēlāk tiesa atzina, ka nav bijuši konkurences pārkāpumi un soda naudas atcēla.

LV nav dzirdēts, ka kaut kas, pateicoties viņiem, būtu sakārtots...

Renārs 5.decembris 2018 17:46
0 0 Atbildēt

Dzīvoju Igaunijaa vairākus gadus,u apskati eju bez problēmām ,maksaju par to 40 eiro ,un viss,un nekādu stulbo ceļa nodokli ,ka latvijaa.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Tā mēs projektējam jeb, uz kurieni ved lepnā norāde (+ FOTO) 22

Tūkstošu vērtā norāde ved "uz nekurieni", kamēr īstais ceļš uz apdzīvoto vietu atrodas trīs kilometrus tālāk un ir apzīmēts ar necilu izkārtni. Lasīt vairāk

 

Nepilni 37 000 eiro – jauno Volkswagen Multivan jau var pasūtīt 9

Vācijas tirgū atklāta pasūtījumu pieņemšana no klientiem, kas vēlētos iegādāties modernizēto Volkswagen Multivan 6.1. Cenas startē no atzīmes 36 890 eiro, kamēr lepnākā versija maksās vismaz 59 900 eiro. Lasīt vairāk

 

Igaunijā un arī Madonā - šie auto mīl dubļus (+ VIDEO)

Runājot par autosportu mēs parasti pieminam ralliju, šoseju un driftu, taču ir vēl kāda kategorija, kas savus burziņus rīko tur, kur var piekļūt tikai gumijas zābakos. Lasīt vairāk

 

Līdz pat 1280 eiro - Lietuvā ieviesīs nodokli mašīnām, kas kaitē videi 24

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest nodokli automobiļu radītajiem izmešiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti