Valdībā negūst atbalstu Pabrika ierosinājums 4.maijā atļaut militārās tehnikas braucienu Daugavpilī 3

Valdībā otrdienas vakarā neguva atbalstu aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) ierosinājums 4.maijā atļaut militārās tehnikas braucienu Daugavpilī.

Atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanu, aizsardzības ministrs rosināja valdību 4.maijā atļaut militārās tehnikas "izbraukšanu cauri" Daugavpilij.

Pabriks otrdien valdībā skaidroja, ka pērn, ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu, Daugavpilī 4.maijā plānotā Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena, tostarp parāde, nenotika.

Ņemot vērā epidemioloģisko stāvokli, parādi arī šogad nevarēs rīkot, taču vienlaikus Aizsardzības ministrija ir padomājusi par nelielu 4.maija programmu, proti, "ierobežota daudzuma militārās tehnikas izbraukšanu cauri pilsētai". Šāds pasākums, pēc ministra teiktā, prasītu 5-10 minūtes.

Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skaidroja, ka Operatīvās vadības grupā šāda militārās tehnikas demonstrēšanu atbalstu neguva, jo netika raksts kompromiss par to, kā drošā veidā šādu pasākumu organizēt.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri - tieslietu ministrs Jānis Bordāns, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska - kopumā pauda atbalstu šādas militārās tehnikas demonstrēšanai.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda atbalstu Pabrika iniciatīvai.

No citu ministru puses komentāri izpalika vai arī tie pauda skeptisku attieksmi Pabrika ierosinājumam. Piemēram, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka no vienas puses šāds pasākums izklausās labs, taču ir jāpadomā par vietējiem iedzīvotājiem un to, kā iekšlietu struktūras spēs uzraudzīt, vai iedzīvotāji ievēro distanci. "Viss tas ir ļoti skaisti, tomēr labāk lai paliek savā mājā un katrs savā mājsaimniecībā uzklāj galdu," uzsvēra Gerhards.

Ministru diskusijās pat izskanēja 4.maija pretnostatīšana 9.maijam jeb Uzvaras dienai, kuras atzīmēšana ierasti pirms pandēmijas vienkopus pulcējusi daudzus iedzīvotājus.

Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV), paužot savu viedokli, norādīja, ka atļaujas došana šādam pasākumam varētu liecināt par riskiem ar nepareiza signāla došanu sabiedrībai un to, kā sabiedrība to uztvertu. "Būs 20 cilvēki, bet ja sanāks tūkstošiem, tad nebūs iespējami kontrolēt," uzsvēra premjers.

Ņemot vērā minēto, Pabrika priekšlikums visu valdības locekļu atbalstu neguva.

Pabriks vēl ministriem vērsa uzmanību, ka lēmums aizliegt tehnikas demonstrēšanu ir nepareizs. Lai arī Operatīvās vadības grupa nedeva akceptu, Pabriks norādīja, ka valdība nevarot pilnīgi visus politiskos lēmumus pieņemt, šauri skatoties no epidemiologu viedokļa.

"Mēs patiesībā noraidām valstisku svētku atzīmēšanu pilsētā un vienlaikus mēs zinām, ka neko daudz vairāk nemainīsim arī nedēļu vēlāk. Valsti vada Ministru kabinets, nevis epidemiologi," norādīja Pabriks.

Lai iepazīstinātu ar NBS arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, 2012.gadā aizsardzības nozare sāka jaunu tradīciju - valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt NBS dienu.

Bruņoto spēku dienas pasākumi kopš 2013.gada norit ar devīzi "4.maijs - Brīvības svētki".

Pirmā šāda diena notika 2012.gadā Rēzeknē.