Vai nākotnē autovadītājs būs lamuvārds? 6

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064. gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi.

Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Ērenpreiss Foto: iAuto.lv

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa „Ērenpreisu”, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem – visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam „šosejnieks”, lai paspētu uz valdības sēdi, citam „kalninieks”, lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Gandrīz visu pašvaldību ģerboņus rotā riteņa siluets, bet komponisti naski sacer ritenim veltītus muzikālus darbus. Kabinetos tiek apspriestas izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu atbildību par riteņa goda un cieņas aizskaršanu, savukārt par automašīnas pozitīvu pieminēšanu draud administratīvais sods un publiska kaunināšana izdevumā „Latvijas vēstnesis”.

Šāda nākotne, protams, ir krietni vien pārspīlēta, tomēr, iepazīstoties ar plāniem pārklāt Rīgas centru ar velojoslām, neņemot vērā konkrēto ielu noslogojumu un nozīmi pilsētas infrastruktūrā, rodas aizdomas, ka kādam tā nemaz neliekas tik utopiska. Jāuzsver, ka Latvijas Automoto biedrība (LAMB) vienmēr ir atbalstījusi riteņbraukšanu, kā veselībai un dabai draudzīgu mobilitātes veidu. Arī Starptautiskā Automobiļu federācija, kuras dalīborganizācija ir LAMB, regulāri rīko starptautiskus riteņbraucēju salidojumus un jauno riteņbraucēju sacensības, lai popularizētu riteņbraukšanu.

Rīgā daudz kas jau paveikts, lai riteņbraucējs justos drošs, un cilvēki arvien vairāk izkāptu no auto un uzsēstos uz divriteņa. Ir uzbūvēti veloceliņi, kuru skaitu un kopējo garumu plānots arvien palielināt. Kā pozitīvs infrastruktūras pielāgošanas piemērs, jāmin Skolas iela, kur veloceliņš veiksmīgi sadzīvo ar stāvošajiem un braucošajiem auto. Tāpat labs paraugs ir ceļa seguma sadalīšana Bruņinieku ielā iepretim 1. slimnīcai, kur vienā brauktuves malā ir divās daļās sadalīta velojosla, braukšanai abos virzienos. Šis noteikti ir labāks risinājums, nekā plāns izvietot velojoslas abās ielas malās, atbilstoši kustības virzienam. Viena, sadalīta velojosla, tomēr aizņemtu mazāku brauktuves daļu, nekā divas, bet riteņbraucējam pārvietošanās būtu drošāka, jo abiem virzieniem paredzētā velojosla būtu platāka. Jāatceras, ka Latvijā vairāk nekā puse no bojāgājušajiem satiksmes negadījumos ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, tajā skaitā riteņbraucēji. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES, un izteikts iemesls ir satiksmes plūsmas sadalījuma trūkums dažādiem satiksmes dalībniekiem.

Daudz darāmā, lai Rīga būtu riteņbraucējam vēl draudzīgāka pilsēta. Nepieciešams attīstīt apsargājamas velostāvvietas pie Centrālās un citām dzelzceļa stacijām, lielveikaliem un publiskajām ēkām. Līdzīgi, kā Bruņinieku ielā, varētu izveidot velojoslu, piemēram, Elizabetes, Stabu vai Dzirnavu ielā, pēdējo būtu labi savienot ar Salu tilta nobrauktuvi, lai izveidotos loģisks turpinājums. Tomēr īpaši bīstami pilsētas transporta plūsmai un arī gaisa tīrībai, būtu divu joslu pārveidošana par vienu Lāčplēša, Brīvības un Valdemāra ielās. Tās ir stratēģiski svarīgas ielas, iebraucot un izbraucot no pilsētas. Jau šobrīd „pīķa” stundās tajās veidojas sastrēgumi. Ja šo ielu autotransporta brauktuves tiks sašaurinātas, sastrēgumu apjoms tikai pieaugs, kas nodarīs neatgriezenisku ļaunumu atmosfērai, jo konkrētā posmā stāvoši auto izdala atmosfērā daudz lielāku CO2 daudzumu, nekā cauri braucoši. Nav grūti iedomāties kādus sarežģījumus mobilitātei pilsētā nodarītu, piemēram, sabiedriskā transporta nokļūšana vienīgajā joslā kopā ar citiem transporta līdzekļiem un bez apbraukšanas iespējām.

Plāns par vairākiem simtiem samazināt pilsētas centrā autostāvvietu skaitu nevis atbrīvos pilsētu no autotransporta un veicinās vides tīrību, bet tieši otrādi autovadītāji būs spiesti ilgāk riņķot pa centru, meklējot, kur novietot auto. Vides eksperti uzskata, ka tieši pilsētā ilgstoši riņķojošs transports ir viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Kāds, apkaimē dzīvojošs pilsētnieks varētu atstāt auto mājās un uz centru doties ar sabiedrisko transportu. Labs lēmums, tomēr pēc vairākkārtējas ilgstošas gaidīšanas trolejbusā, kurš stāv sastrēgumā, labais nodoms var tikt atmests.

LAMB uzskata, ka velojoslu tīkla izveide Rīgas centrā ir nepieciešama, bet tam ir jānotiek veselā saprāta robežās un balstītam uz konkrētās infrastruktūras analīzi, lai veicinātu gan patiesu vides tīrību, gan rīdzinieku labsajūtu. Visiem satiksmes dalībniekiem ir jāsadzīvo uz vienlīdzīgas un savstarpējas cieņas pilnas mijiedarbības pamatiem.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.