Rīgā pēdējo trīs gadu laikā pilnībā nav īstenots neviens velosatiksmes attīstības koncepcijā iekļautais projekts 15

 

Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 4.jūlijs 2018 15:54

Rīgā pēdējo trīs gadu laikā pilnībā nav īstenots neviens Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2016.-2018.gadam iekļautais projekts, šodien izskanēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Rīgā patlaban aktualizēti, bet nepabeigti ir astoņi veloceļu projekti, taču daļu no tiem dome cer sākt būvēt šogad, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Sēdē šodien tika spriests par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā. Kā klātesošajiem atgādināja Jakrins, Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcija, kas apstiprināta 2015.gadā, paredz sešu veloceļu izbūvi Rīgas pilsētā - veloceļu Centrs-Ziepniekkalns, Imanta-Daugavgrīva, Centrs - Dārziņi, kā arī Salu tilta savienojuma, Mežaparka savienojuma un Dzirnavu ielas velojoslas izbūvi.

"Par nožēlu jāatzīst, ka vairāki projekti dažādu apsvērumu dēļ kavējas. Piemēram, Turgeņeva ielas veloceļa projekts ievilcies projektētāju vainas dēļ. Dažus projektus kavē zemes platību iegāde," sacīja Jakrins.

Patlaban aktīvā projektēšanas procesā departamentā ir astoņi veloceļi. Veloceļu Centrs-Ziepniekkalns posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Ozolciema ielai iecerēts uzsākt būvēt jau šīs vasaras beigās, veloceļu Imanta-Daugavgrīva - septembrī un veloceļu Krasta ielā - arī septembrī, paralēli ielas seguma atjaunošanas darbiem. Vēl šī gada augustā plānots uzsākt veloceliņa Centrs - Dārziņi būvniecību.

Nākamgad dome lēš, ka varētu sākt arī Turgeņeva ielas veloceļa un Dzirnavu ielas velojoslas izbūvi.

Laikā līdz 2020.gadam domes Satiksmes departaments iecerējis uzsākt Viestura prospektā plānotā veloceļa izbūvi, kas paredzēts satiksmes pārvada "Rīga-Skulte" izbūves procesā, kā arī uzsākt veloceļa izbūvi Ozolciema ielā, kas paredzēts Jāņa Čakstes gatves izbūves laikā.

Īstenojot Bruņinieku ielas seguma atjaunošanu dome sola, ka arī tur nākamgad taps velojosla. Izpētes stadijā patlaban esot iecere par celiņa Centrs-Pļavnieki izveidi.

Lai gan departaments iepazīstināja ar vairāku projektu norisi, deputāti ilgstoši darbiniekus iztaujāja par to, kā nākas, ka darbi rit tik lēni un reālu izmaiņu pilsētvidē nav.

Piemēram, deputāts Vilnis Ķirsis (V) taujāja, kas no visa plāna patlaban reāli ir izpildīts un realizēts ielās. Jakrins skaidroja, ka laikietilpīgākais darbs ir projektu sagatavošana un zemju iegāde vai atsavināšana, taču lielākajā daļā projektu tas viss jau esot izdarīts, kas nozīmē, ka atlikusi tikai būvniecības daļa.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) taujāja par iespēju izbūvēt velojoslas Brīvības ielā, jo par šādu ieceri parakstījušies vairāk nekā 2500 iedzīvotāju. Departamenta pārstāve Beāta Dambīte skaidroja, ka par šo jautājumu ir diskutēts jau ilgstoši ar visām kompetentajām institūcijām. "Secinājums ir, ka, neveicot pilnīgu ielas pārbūvi, nodrošināt joslas izbūvi tā, lai iedzīvotājiem būtu droši - nevar. Taču ielas pārbūve tuvākajā laikā nav plānota, jo tas prasa milzīgus resursus," sacīja eksperte.

Deputāts Sandis Riektiņš (JKP) taujāja, kādēļ darbi rit tik lēni un vai nav tā, ka būvnieki gluži vienkārši nespēj visu izdarīt laikus. Tāpat viņu interesēja - kādas sankcijas termiņu kavētājiem pienāksies. Dambīte skaidroja, ka maksimālais sods, ko pašvaldība no uzņēmējiem var piedzīt ir 10% no līgumsummas, kas arī tiekot darīts.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) savukārt taujāja, vai Imantas-Daugavgrīvas veloceļa izbūve tiks saskaņota ar plānoto ceļa izveidi dabas parka "Piejūra" teritorijā. Dambīte sacīja, ka projekta saskaņošana nav nepieciešama, jo departaments projektēšanu sācis pirmais, līdz ar to "Piejūras" parka veloceļa būvnieki pieskaņosies viņiem.

Sēdē piedalījās arī "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Māris Jonovs, kuram deputāti deva vārdu izteikties sēdes izskaņā. Viņš pauda bažas, ka no pašreizējās domes rīcības neesot īsti skaidrs, kā velosipēdistu nākotne tiks organizēta pēc konkrēto projektu izbūves. "Kad jautājam departamentam par turpmākajiem darbiem, visbiežāk saņemam atbildi, ka trūkst administratīvo un finansiālo resursu, lai veiktu izpētes par to, kur velojoslas pilsētā ir nepieciešamas visvairāk. Pilsētai nav datu par velosipēdistu skaitu un lēmumi par to, kur vajag kaut ko pilnveidot, tiek pieņemti no zila gaisa. Nevar uztaisīt pienācīgu tiltu vai ielu satiksmes risinājumus, ja nav zināms kam tas tiek taisīts," kritiku neslēpa Jonovs.

Tāpat viņš vērsa deputātu uzmanību uz to, ka projekti nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju biedrībām tiek parādīti tikai tad, kad jau ir uzprojektēti. "Šī sistēma ir nepareiza un mūs būtu jāiesaista plānošanas stadijā, jo pēc tam mūsu ieteikumi vai nu netiek ņemti vērā vai nu tiek tramdīti projektētāji, kuriem visu liek mainīt," sacīja aktīvists.

Sēžu zāli sēdes laikā pameta vairāki deputāti, līdz sēdē palikušo skaits bija tik mazs, ka netika nodrošināts kvorums.

 
Visi komentāri
 
gunbox 4.jūlijs 2018 18:11
30 3 Atbildēt

Pirms kaut ko lemt, vajag atlaist visus balstiesīgos velosportistus. Nav korekti ja balso tie, kuriem vējš ir tukšu pauri izpūtis. Un sodi jāliek visiem, kuri neizmanto tur pat blakām esošus veloceliņus, bet lien iekšā starp auto šaurajās joslās.

Agrāk viss bija kulturāli. Ietves Rīgā nav tik noslogotas, lai tās neatvēlētu arī velobraucējiem. Braucamās daļās platums gan ir nepiemērots.

eidis 5.jūlijs 2018 14:17
1 2 Atbildēt

Tu esi mēģinājis ar velo centrā pa trotuāru pabraukt?

... besī šitie irsēji. Ja visi veloderasti sasēdīsies savos LandCruizeros, tu vispār nekur netiksi - būs vieni korķi. Tā ka respektējam cilvēku izvēli, kas atvieglo satiksmi kopumā.

Laikam gan Šadurskis vainīgs, ka šitādi mudaki, kas nesaprot un neredz kopsakarības, tiek emitēt no skolām. Nevajadzētu gan

Juris 5.jūlijs 2018 19:36
3 2 Atbildēt

Par korķiem nevajag! Tos rada skolēnu un studentu kataklizmas. Kādēļ tagad Rīga ir tik brīva? Visi pārsēdušies uz velosipēdiem? Muļķības!

x2 6.jūlijs 2018 16:22
1 0 Atbildēt

Muļķi, kaut vai tie paši studenti ir "pārsēdušies" uz velosipēdiem....

Juris 6.jūlijs 2018 19:23
0 0 Atbildēt

Studenti dzerstās pa krūmiem, viņiem sesija ir galā. Jo tieši tas pats notiek gada sākumā, ziemas sesijā/skolēnu brīvlaikā. Vai arī tad viņi pārsēžas uz velosipēdiem?

Bils 5.jūlijs 2018 10:41
19 1 Atbildēt

Atbalstu tikai veloceliņus, kā piemēram gar Daugavu un tam līdzīgus, atsevišķus, kuri nenozog auto brauktuves platumu, kā piemēram Lāčplēša ielā, kur jau tā bija korķi arī 2 joslās.

anonimikis 5.jūlijs 2018 11:35
0 0 Atbildēt

Posmā Centrs Ziepniekkalns svarīgākais elements ir Salu tilta šķērsojums un iekļaušanās satiksmē pec tam. No Ulmaņa gatves tikt līdz Ozolciema ielai ir mazākā problēma.

iciks 5.jūlijs 2018 12:25
0 0 Atbildēt

"Tāpat viņš vērsa deputātu uzmanību uz to, ka projekti nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju biedrībām tiek parādīti tikai tad, kad jau ir uzprojektēti. "Šī sistēma ir nepareiza un mūs būtu jāiesaista plānošanas stadijā" - protams, protams.

Diemžēl ierindas pilsonis, kaut arī viņš sevi ieskata par varenu velo lietu zinātāju, ir tāls no visām lietām, ko dara projektētāji un tāpēc ir gluži pareizi viņus nelaist klāt lietām, ko tie nesaprot un nevar saprast.

Sandra 5.jūlijs 2018 13:13
2 9 Atbildēt

Käpêc viñi brauc pa gäjêju párêjâm? Viñiem jânokâpj no riteña un tad jâturpina iet! Kad sâks sodït????

core 5.jūlijs 2018 13:19
19 2 Atbildēt

Ir vēlams kādreiz atvērt jaunāku noteikumu grāmatiņu, nevis braukt pēc noteikumiem, kurus iemācījies 90tajos, un bļaut, ka citi pārkāpj.

eidis 5.jūlijs 2018 14:19
3 0 Atbildēt

.... un vienreiz beigt gānīties par lietām, kurām nav ittin nekādas ietekmes ne uz ko. Tad pašai nervi būs dzīvāki un citi nesaukās par Indes čūsku

CSN 5.jūlijs 2018 14:26
5 1 Atbildēt

Palasi noteikumus muļķi, velosipēds nav OBLIGĀTI jāstumj blakus, ar to mierīgi drīkst šķērsot gājēju pāreju!

Juris 5.jūlijs 2018 19:38
2 1 Atbildēt

Vienā ātrumā ar gājējiem. Ja gājēju nav, jāstāv un jāgaida.

Kanibaals 5.jūlijs 2018 23:49
0 0 Atbildēt

Un nekas neliedz arī ar auto šķērsot gājēju pāreju, Rīgā ir vairākas vietas kur pagalmā piebrauc pa gājēju pāreju.

iJuris 8.jūlijs 2018 11:17
1 1 Atbildēt

Manuprāt būtiskākai, ko aizmirst visu šo projektējot, ir tas, ka Latvijā nav 12 mēnešu velo sezona, ok atsevišķi brauc, bet tas ir tikpat cik motobraucēji ziemā. Un tad izveidojas situācija kā Elizabetes un Lāčplēša ielā, auto stāv un gaida rindās, bet velo josla stāv brīva, neizmantota.

Jāsaprot reiz ka šeit nav Nīderlande vai Londona, ko vienmēr bāž acīs. Te ir Latvija, ar savu klimatu.

Turklāt, braukšanas kultūra lielai daļai ir zem katras kritikas, tā teikt kā māku tā braucu, un auto vadītājam par visu jāatbild.

Joprojām neviens nespēj sakarīgi atbildēt vai uz barona ielas velosipēdists drīkst man pabraukt garām pa labo pusi.

Vai velosipēdistam ir jāstājas ja priekša ir auto ar ieslēgtu labo pagrieziena rādītāju.

Un pats svarīgākais, 90% velobraucēju nav pienācīgias gaismas un atstarotāji. Tumšajos rudens vakaros ļoti bieži tādus redzu.

Turklāt sodus jāpielīdzina autovadītāju sodiem, jeb otrādi.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Iesaka eksperts: no kā jāuzmanās autovadītājiem pavasarī? 1

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk. Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā, tāpēc Swedbank kopā ar Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku sagatavojis padomus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, pārvietojoties ar auto pavasarī. Lasīt vairāk

 

Frānsisa Skota Kī tilts pēc avārijas - postījumu apmērs (+ VIDEO) 16

Vakar pēc kravas kuģa DALI ietriekšanās sagruva Frānsisa Skota Kī tilts ASV ostas pilsētā Baltimorā. Drona lidojums ļauj novērtēt katastrofas apmērus, sagrauto tiltu un cietušo kuģi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti