Divkāršojies negadījumu skaits ar skrejriteņiem 12

Pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies pieteikto atlīdzību skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. 2020. gadā ERGO tika saņemti 36 šādi pieteikumi, 2021. gadā – 52, bet pērn pieteiktas jau 68 atlīdzības.

Negadījumus izraisījusi gan skrejriteņu vadītāju, gan autovadītāju neuzmanība. Lielākā atlīdzība 8400 eiro apmērā izmaksāta par traumām, kuras kāds elektriskā skrejriteņa vadītājs guvis pēc tam, kad viņam uzbraukusi automašīna.

Pirmie negadījumi ar elektriskajiem skrejriteņiem ERGO ik gadu tiek pieteikti martā un aprīlī. Vasaras mēnešos to skaits turpina pieaugt, maksimumu sasniedzot augustā un septembrī. Lielākā daļa jeb 65 % no pērn pieteiktajām atlīdzībām, kas saistītas ar skrejriteņiem, bijušas nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības pēc dažādiem kritieniem, kas notikuši, braucējam nespējot skrejriteni savaldīt. Tajos lielākoties cietuši skrejriteņu vadītāji, taču bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad skrejriteņi uzbraukuši gājējiem, dažkārt pat pametot notikuma vietu.

“Elektriskie skrejriteņi ir kļuvuši par mūsu ikdienas sastāvdaļu, padarot dzīvi pilsētā vēl dinamiskāku un sniedzot jaunas ērtības. Taču, ņemot vērā, ka Latvijā joprojām trūkst regulējuma drošai skrejriteņu lietošanai, pavasarī visiem satiksmes dalībniekiem jākļūst modrākiem, cienot citam citu un ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Skrejriteņu vadītājiem jāatceras par atbilstoša ātruma izvēli, jāseko līdzi brauktuves seguma kvalitātei un situācijai sev apkārt. ERGO pieteiktie negadījumi ar skrejriteņiem visbiežāk notikuši uz ielas, satiksmē, bet neliela daļa arī aktīvās atpūtas parkos. Turklāt, tuvojoties atvaļinājumu periodam, jāatceras par piesardzību, ja izmantojat skrejriteni ārzemēs – pērn 6 % atlīdzību, kas saistītas ar skrejriteņiem, pieteiktas pēc kritieniem ceļojumu laikā,” norāda ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Visbīstamākā – skrejriteņu sadursme ar auto

Izvērtējot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, redzams, ka, krītot no skrejriteņa, visvairāk tiek gūtas galvas un roku traumas, sevišķi – traumēti elkoņi. Tāpat bieži tiek nobrāzta seja, sasista galva, deguns, lūpas, žoklis, nolauzti vai izsisti priekšējie zobi. Trešajā vietā pēc biežuma ir dažādas kāju traumas – kāju lūzumi un pēdu savainojumi.

Vidējā ERGO apdrošināšanas atlīdzība par negadījumu ar skrejriteni 2022. gadā bija 740 eiro, savukārt lielākās atlīdzības izmaksātas par traumām, kas gūtas pēc skrejriteņu sadursmēm ar auto. Lielākā atlīdzība pērn – 8400 eiro – izmaksāta OCTA apdrošināšanas veidā pēc negadījuma, kad auto notrieca skrejriteni, kura vadītājs guva žokļa lūzumu un viņam tika izsisti zobi. Cita OCTA atlīdzība 8250 eiro apmērā izmaksāta pēc tam, kad automašīna uzbrauca skūtera vadītājai, kura pārvietojās pa velo joslu un negadījumā lauza kāju. Savukārt 2060 eiro izmaksāti skrejriteņa vadītājam, kurš, krītot salauza atslēgas kaulu un guva galvas traumu.

Kopumā no pērn ERGO pieteiktajiem negadījumiem ar skrejriteni trešdaļa jeb 27 % bijuši OCTA un KASKO apdrošināšanas gadījumi – skrejriteņi ietriekušies automašīnās vai arī autovadītāji nav laikus pamanījuši skrejriteņus, tādēļ vienlīdz vērīgiem jābūt gan auto, gan skūteru vadītājiem. Kā liecina ERGO dati, vairākos KASKO apdrošināšanas atlīdzību gadījumos skrejriteņi nodarījuši kaitējumu, nejauši aizķerot stāvošas automašīnas, tās noskrāpējot, nolaužot sānu spoguļus vai atstājot buktes. Viena no KASKO atlīdzībām izmaksāta, kad kādai vieglajai automašīnai uzkritis blakus neveikli novietots skrejritenis, kas sabojājis auto priekšējo spārnu.

Savukārt divi gadījumi saistīti ar bojājumiem, kas nodarīti komercīpašumam. Vienā situācijā bērni ar skūteri iebraukuši paceļamajā barjerā, to sabojājot, bet otrā gadījumā jaunieši īrēto skūteri iemetuši kāda uzņēmuma stikla vitrīnā.

Kas jāņem vērā skrejriteņu vadītājiem, lai izvairītos no negadījuma?

“Pirmkārt, visiem skrejriteņu vadītājiem, kas pārvietojas pa ietvi, jāatceras – gājējiem uz ietves ir priekšroka. Nedrīkst domāt, ka “gājējs taču paies malā”!” uzsver “Drošas Braukšanas Skolas” vadītājs Jānis Vanks.

“Starp citu, Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur skrejriteņiem atļauts pārvietoties pa ietvi. Skrejriteņu vadītājiem drošāk izmantot velo celiņus, un jāatceras – elektroskūteriem un velosipēdiem ceļu satiksmes noteikumi ir ļoti līdzīgi un tie jāievēro visiem. Lai gan teorētiski darba dienās skrejriteņiem atļauts pārvietoties ar ātrumu 25 km/h, ir absolūta bezatbildība šādā ātrumā braukt pa ietvi. Pa ietvi jāpārvietojas tādā ātrumā, lai neapdraudētu gājējus un lai nepieciešamības gadījumā pietiktu laika noreaģēt un nobremzēt,” skaidro J. Vanks.

Drošībai ievēro!

·         Uzmanība jāpievērš krustojumiem un izbrauktuvēm no pagalmiem, no kurienes var braukt auto vai nākt gājējs. Lai nenotiktu sadursme, gar izbrauktuvēm no pagalmiem jābrauc lēnām un vērīgi, lai nepieciešamības gadījumā pagūtu laikus nobremzēt.

·         Šķērsojot brauktuvi pa gājēju pāreju, no skrejriteņa ir jānokāpj un tas jāstumj.

·         Jānovērtē ceļa vai ietves segums! Dubļi, putekļi, lietus – viss pastiprina slīdēšanu, tādēļ jānovērtē ātrums un skrejriteņa saķere ar segumu, lai nenokristu.

·         Braucot ar skrejriteni, drošībai ieteicams lietot ķiveri, kā arī elkoņu un ceļu sargus.

·         Skrejriteņi ir salīdzinoši neseni ceļu satiksmes dalībnieki, tādēļ jāatceras – ne visi autobraucēji un gājēji ir tiem gatavi. Sevišķi sezonas sākumā – pavasarī – skrejriteņu vadītājiem jābūt uzmanīgiem. Tāpat vērīgiem jābūt arī autovadītājiem un, veicot manevru, jāņem vērā, ka līdz ar siltāka laika iestāšanos, skrejriteņi arvien vairāk piedalīsies ceļu satiksmē, tādēļ ir jāskatās spoguļos un jānovērtē situācija ap automobili.

·         Lai sevi maksimāli pasargātu no zaudējumiem, kas var rasties, iekļūstot negadījumā ar skrejriteni, ieteicams iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Turklāt ERGO bez maksas iekļauj sporta inventāra, t.sk. personīgo skrejriteņu, apdrošināšanu visās nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs, kas tiks izdotas līdz jūnija beigām – maksimāli drošai vasaras sezonai. Plašāk šeit!