Galvas traumas – bīstamākās kritienos ar skrejriteņiem 7

Pavasarī, kad elektroskrejriteņu lietotāji satiksmē kļūst aizvien aktīvāki, atgriežas arī ar tiem saistītie satiksmes riski. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pirmais pieteikums par traumu, kas gūta, krītot no skrejriteņa, šogad saņemts jau martā, bet pērn apdrošināšanas atlīdzībām pieteikti ap 50 šādu negadījumu.

Skrejriteņu vadītāji vissmagāk cietuši sadursmēs ar automašīnām, kuras nav devušas tiem ceļu. Vienlaikus ļoti smagas galvas traumas ir gūtas arī it kā vienkāršos kritienos, norādot uz to, cik svarīgs drošības elements ir aizsargķivere.

Skrejriteņu negadījumu scenāriji ir ļoti dažādi – no neveikliem kritieniem līdz pat nopietnām sadursmēm ar gājējiem, velosipēdiem un automašīnām. “Visbiežāk saņemam nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par kritieniem, kas notikuši nejaušības dēļ vai neprasmīgas, pārgalvīgas braukšanas rezultātā. Skrejriteņu vadītāji zaudē līdzsvaru, izvairoties no šķēršļiem, uzbrauc uz apmalēm un akmeņiem, iebrauc bedrēs vai pārāk strauji bremzē. Notiek arī sadursmes ar velobraucējiem, nespējot sadalīt koplietošanas celiņus, un ar gājējiem, kuriem uz ietves ir priekšroka. Pat, ja braukšanas ātrums nav liels, šādos kritienos gūtās traumas mēdz būt ļoti smagas, sevišķi, ja nav lietota aizsargķivere, kā arī elkoņu un ceļu sargi,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Bīstamākās traumas, kas tiek gūtas kritienos no skrejriteņiem, ir triecieni galvai un smadzeņu satricinājumi. “Nereti tiek nobrāzta arī seja, sasisti vaigi un deguns, izsisti zobi. Tāpat biežas ir roku traumas, jo cilvēki krītot cenšas balstīties uz rokām, un kāju, ceļgalu, potīšu izmežģījumi un lūzumi, ribu un sānu sasitumi,” aktuālākos kritienu riskus uzskaita S. Rubene.

Vēl viena, īpaši izceļama, negadījumu kategorija, ir skrejriteņu sadursmes ar auto. Šajās situācijās parasti ir vainojama autovadītāju neuzmanība, liecina ERGO saņemtie atlīdzību pieteikumi. “Līdz ar aktīvās skrejriteņu sezonas sākumu autobraucējiem ir sevišķi jāuzmanās, veicot pagriezienus vietās, kur jāšķērso veloceliņi vai ietves, un izbraucot no iekšpagalmiem. Traģiskākās skrejriteņu un auto sadursmes notiek tieši šādās vietās, kad autovadītāji nepamana ātri tuvojošos skrejriteņus un nedod tiem ceļu,” uzsver ERGO pārstāve.

Tā kāds autovadītājs, veicot kreiso pagriezienu krustojumā, nedeva ceļu pretī braucošajam skrejritenim, kura vadītājs kritienā guva ceļgala traumu. Cietušajam ERGO izmaksāja OCTA atlīdzību 11 900 eiro apmērā. Kādā citā gadījumā automašīna iegriezās pagalmā, šķērsojot ietvi, uz kuras sadūrās ar skrejriteni. Skrejriteņa vadītājs avārijā guva smagas galvas traumas un tika nogādāts reanimācijā, bet izmaksātās atlīdzības summa sasniedza 18 600 eiro.

Piektdaļa negadījumu – alkohola reibumā

Valsts policijas dati liecina, ka pēdējos trīs gados ar skrejriteņiem saistīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augsts – 2022. gadā reģistrēti 416 negadījumi, 2023. gadā – 420, bet 2024. gadā – 347. Aptuveni piekto daļu no tiem veido sadursmes, kurās skrejriteņu vadītāji bijuši alkohola reibumā – pērn reģistrēti 73 šādi gadījumi.

Tāpat regulāri tiek konstatēta pasažieru pārvadāšana ar skrejriteni un braukšana bez ķiveres, kaut arī no 2024. gada elektroskrejriteņu vadītājiem līdz 17 gadu vecumam ķivere ir obligāta. Par tās nelietošanu iespējams saņemt naudas sodu no 10 līdz 70 eiro.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone norāda, ka statistikas uzlabojums pēdējā gadā, iespējams, ir saistīts ar pieaugošo sabiedrības informētību par skrejriteņu vadītāju atbildību un iespējamām sekām: “Skrejriteņu vadītāji kļūst apzinīgāki, tomēr vēl joprojām redzam daudz pārkāpumu – gan saistībā ar braukšanu reibumā, gan skrejriteņa vadīšanu bez ķiveres. Aicinām visus – īpaši jauniešus – sekot līdzi visiem noteikumiem un būt atbildīgiem. Atceries – ar skrejriteni nedrīkst vest pasažieri, pārvietoties reibumā vai apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.”

Par personīgo drošību atgādina arī “Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks: “Skrejriteņu vadītājiem jāatceras, ka ceļu satiksmē viņi ir mazāk aizsargāti attiecībā pret autovadītājiem. Pat, ja pēc noteikumiem ir taisnība, sadursmes gadījumā vairāk cietīs tieši viņi. Tādēļ ir vērts primāri domāt par savu drošību – izvēlēties piemērotu ātrumu, būt vērīgam krustojumos, pie vārtrūmēm un izbrauktuvēm, kā arī pārvietoties ar saprātīgu distanci no ietves malas. Tāpat ir būtiski novērtēt savas braukšanas prasmes un vienmēr lietot atbilstošu ekipējumu – ķiveri, ceļu un elkoņu sargus, cimdus.”