Hmm tomēr ir runa par tramvajiem uz Valdemāra tilta:

www.rigasvesture.lv/...

Un te šķiet arī bilde kur ir Valdemāra tilts un pontonu tilts, kurš uz šo vietu tika pārcelts tikko kā uzbūvēja tagadējo Akmens tiltu.

www.fotosiena.lv/...

Nu, jā - sliedes uz betona plāksnēm, tas ir labākais risinājums. Cik atceros, zem tām plāksnēm - liela melna "poduška", kas mazina troksni un vibrācijas. Līdzīgi kā savulaik uztaisīja sliedes Slokas/Kalnciema krustojumā. Tagad tur braucot pāri, auto pat nesašūpojas. Bet iepriekš, kad tur bija bruģis, daudzi vispār saviem auto aplauza ritošo daļu, pat izpūtēju bunduļi reizēm apkārt mētājās...

Kuldīgas dzelzceļa stacija:

www.zudusilatvija.lv/...

www.zudusilatvija.lv/...

www.zudusilatvija.lv/...

Ilgus gadus vēlāk tur otrā pusē bija autoosta. Tagad tā ir pārcelta tuvāk pilsētas centram (pareizi), līdz ar to šī ēka uz kādu laiku ir atstāta neizmantojama.

picasaweb.google.com/...

Jaunā Kuldīgas autoosta:

photo2.poga.lv/...

Atradu šādu viedokli, varbūt tomēr tas uzbēruns netālu aiz Tukuma loka sākotnēji bija paredzēts Kuldīgas dzelzceļam:

\"Tas gabals paari pljavai kur Lemburgas shoseja pa apakshu iet - saakotneeji bija domaats dzelzceljam uz Kuldiigu.

Tilts pie Saatiem arii.

Kad peec kara autotransporta atiistiiba shito lietu piebeidza - tad to izmantoja lai uzbuuveetu dzelzcelju grants transporteeshanai no Jaunsaatiem.\"

www.tukums.info/...

Bams

Starp citu, vai tikai uz Upju staciju tramvajs negāja pa

tūlīt pēc kara uzcelto t.s. "Koka tiltu" tagadējā Vanšu

tilta trasē? Es vēl pavisam maziņš būdams atminu, ka tiku šim tiltam braucis pāri.

Interesanta informācija. Jūs pa to tiltu esat braucis ar tramvaju? Kāds tas varētu būt gads? Jo manā rīcībā ir informācija, ka lai arī tiltu uzbūvēja, tas bija no koka un izrādījās par švaku regulārai tramvaju satiksmei.

==================

Nē, ar tramvaju nē, ar autobusu. Kad būvēja tagadējo

Akmens tiltu, Pontonu tiltu, kurš pirms tam atradās Akmens (toreiz Oktobra) tilta vietā, pārvietoja zemāk

pa Daugavu. Šodienas kontekstā varētu teikt, ka ar vienu

galu tas atdūrās Rīgas Pilī, ar otru galu _"Saules akmenĪ". Un tramvaja sliedes uz Pontontilta bija jau tad, kad tas savienoja Grēcinieku ielu ar Uzvaras bulvāri

Pārdaugavā. Jāsecina, ka tramvajs turpināja kursēt pār to. Koka tilts atradās burtiski pārdesmit metrus zemāk, uz Valdemāra (Gorkija) ielas ass, un tādā jau apzinīgā

5-6 gadu vecumā, kādos 1960. - 61. gados es atceros, kā

skatījos uz "Koka tiltu", tad jau satiksme notika tikai pa

Pontontiltu un Koka tiltu tikai retumis atvēra auto satiksmei, kad remontēja Pontontiltu. 1962. gadā sāku

iet skolā, tad Koka tilta vairs nebija, bet tramvaja sliedes pie Upju stacijas labi atceros, arī "svarīgos" koka vārtus,

pa kuriem sliedes veda iekšā pretī Upju stacijai esošajā malkas placī. Uz to brīdi jau tramvaji brauca pāri Daugavai tikai pa Akmens tiltu.

Arī interesanta informācija. Ir aculiecinieki, kuri apgalvo, ka pāri Zunda kanālam trams tomēr nekursēja. Pēc Jūsu info sanāk, ka brauca un bija par kravas līnija. Kādi gadi tie varētu būt?

====================

Nu, es tos kravas tramvajus atminu vēl no mazām dienām ~1960. gads var būt vēlākais. Bet to, vai tramvajs

kursēja pāri Zundam vai pāri Pontontiltam, patiesi nepateikšu. No Valdemāra ielas puses viņš tāpat netiktu

uz Pontontilta laikam, tur bija tilta uzbrauktuves paaugstinājums Valdemāra / Krastmalas krustā,

tad atliek vien variants, ka tramvajs braucis pa Krastmalu līdz Pilij , un tad pa Pontontiltu pāri Daugavai

uz Pārdaugavu ...Nav jau daudz foto no tiem laikiem -

padomjlaikos par rēgošanos tilta tuvumā ar fotoaparātu

varēja mērkaķa ātrumā milicijā / čekā trāpīt vai vispār

lodi nopelnīt

Ā, nu skaidrs, tad pa Koka tiltu tramvajs tomēr ir braucis,

kaut ar problēmām Tad arī skaidrs, ka viņš ir nācis

pa tag. Valdemāra ielu no Nac. Teātra un tad pa tiltu pāri Daugavai. Pieļauju, ka Pontontiltu pārvietoja agrāk par

1957. gadu, jo tag. Akmens tiltu būvēja viņa vietā. Tad varēja būt situācija, ka autotransports kursēja pa Pontontiltu, bet tramvaji pa Koka tiltu. Tramvaju satiksme galu galā tolaik nebija nemaz tik intensīva

Ir tā, ka 1954.gada shēmā visi tramvaji uz Pārdaugavu, arī 14.maršruts uz Ķīpeni kursēja pa Pontona tiltu. Un ir redzama arī bilde, kur blakus būvējamajam Akmens tiltam pa blakus esošo Pontontiltu brauc arī tramvaji. Izskatās vairāk, ka tas koka, jeb Valdemāra tilts Valdemārenes galā tramvajiem tomēr netika izmantots.

www.spoki.lv/...

ļoti interesantas bildes. Paldies - patika. Atcerējos bērnības un skolas laikus(60-70-tie gadi), kad ar bildēs redzētajiem vagoniem tika braukts. Tolaik man ļoti patika RVR-55 tramvaji - no priekšas izskatījās tādi augsti, graciozi, lieliem logiem. Bieži ar tādiem tika braukts pa 2. maršrutu. Atcerējos arī vagonu ar numuru 303 - tam bieži krita "štanga"...

Varbūt kādam interesē: 1967.gads.

Problēmas, kas interesē visus.

Ieskats avīzes Rīgas Balss 1967.gada 11.septembra numurā, kur tiek aprakstītas tā laika Rīgas transporta problēmas.

Jāsecina, ka diemžēl nekas daudz kopš tiem laikiem nav mainījies un daļa no uzdevumiem ir aktuāli vēl šobrīd.

Interesanti, ka viena pasažiera pašizmaksa tramvajā toreiz bija 2,94 kapeikas, pie 3 kapeiku biļešu cenas.

forum.myriga.info/...

forum.myriga.info/...

bams tūlīt precizēs, bet man domāt, ka RVR-55 rīgā nevienu pasažieri nekad mūžā nav vedis

Principā veda, taču laikam tomēr, kaut gan dokumentālu pierādījumu nav izdevies atrast, tie jau bija ar sašaurinātu virsbūvi un ekspluatēti ar nosaukumu RM-65.

riga.mashke.org/...

vagons.tramvaj.ru/...

Pirmais

bams tūlīt precizēs, bet man domāt, ka RVR-55 rīgā nevienu pasažieri nekad mūžā nav vedis

=====================

Vispār jau mēdza jaunkonstruētos modeļus / modifikācijas

izmēģināt arī reālā ekspluatācijā. Atminu, kā puišeļa gados

speciāli gaidījām, kad atbrauks "jaunais" tramvajs Pēc

laika tādi eksemplāri pazuda, vietā nāca atkal citi.

Jā, pazemes tramvaja tuneļi pie Vefa vēl nav manīti..

Atceros, kā 60-tajos gados uz baronenes reiz terorizēju" savu tanti - liku gaidīt viņai pieturā tolaik jaunāko Rīgas tramvaju. Iepriekšējā dienā fāterīša abonētajā avīzē Cīņa biju redzējis bildi, kur nobildēts pilnīgi jauns RVR-6 gaišā krāsā ( kaut kur bija Bama ielikta bilde - tramvajs uz 13.janvara ielas, fonā zinatņu akademija), kas nupat sācis kursēt Rīgā. Tas kursēja pa 2. maršrutu ,bija tādā interesantā gaiši zaļganā krāsā. Cik atceros - tāds Rīgā bija tikai viens. Iespējams, ka bija vēl viens līdzīgs (varbūt, arī t.s. "RM 65"), kurš bija aprīkots ar LIELU komjauniešu nozīmīti un uzrakstu "komsomoļskij" priekšā.

incanti kas ir ar vietējo garmošku? jamā ir braucama?

kad strādāju TTP par biļešu kontrolieri, tad jamais dzelzēja uz tapeteni

Kādus pāris gadus atpakaļ bija uzradusies viena interesentu grupiņa, kura vēlējās atjaunot Alsungas-Kuldīgas šaursliežu bānīti. Tur tika minēti sadarbības partneri no Vācijas. Eiropā esot kaut kāda starptautiska Šaursliežu dzelzceļu un muzejdzelzceļu apvienība, kura esot bijusi gatava pat daļēji finansēt šo pasākumu. Kā viss beidzās vai turpinās- nezinu. katrā ziņā, mans viedoklis, ka tāds bānītis tikai celtu tā kurzemes novada reputāciju, jo tur ir ne mazums interesantu vietu, ko pa ceļam apskatīt. Un ja vēl to līniju aizstieptu līdz jūrai-vispār feini būtu

Gulbenes bānītim, piemēram ir liela piekrišana un ar to vizināties brauc daudz tūristu, pats pārsteigts biju, jo nevarēju iedomāties, ka kāds brauks 200km uz to malēniju vizināties un apskatīt kaut kādus metāla gabalus. Bet brauc

Nav sen vairs. Sagriezta un pārkausēta naglās un vai kastroļos. Ja runa iet pa to dzelteno, trīssekciju RVR "brīnumu".

Tas ir muļķīgākais ko var izdarīt - sagriezt lūžņos unikalas tehniskas lietas, kas izgatavotas vienā eksemplarā. Drizāk, varēja to vietējo RVR brīnumu atjaunot, salikt elektroniku, nolikt kaut kur uz postamenta. Kaut vai brīvdabas muzejā . Pāris gadus atpakal braucot ar busu , vienā Čehijas ciematiņā privātmājas pagalmā redzēju tur novietotu, smuki nokrāsotu tramvaja tatra 3m priekšgala daļu - ar visiem stikliem,lampām, priekšdurvīm... izskatījas neslikti. Iespējams, mājas īpasnieks bija kāds pensionējies tramvaja vadītājs vai inženieris. Priecīgos dzīves brīžos var iekāpt salonā , pasēdēt pie vadības kloķiem, atcerēties labos gadus.

Jāņem vērā to, ka uz sagriešanas brīdi tam dzelzim bija jau teju 20 gadu. Pēc toreizējās RVR tehnoloģijas būvētajai virsbūvei tas bija daudz.

Neatceros cik, bet atjaunošana izmaksātu diezgan paprāvu summiņu. Tāpēc TTP vai jau RS no vagona atteicās, to paņēma atpakaļ pie sevis RVR, bet kad radās doma aiztransportēt to uz (iespējamo) muzeju, daļa RVR teritorijas jau bija pārdota un vietā, kur rūpnīcai bija sliežu savienojums ar Rīgas tramvaja sliežu tīklu bija jau uzbūvēts Elcor Plaza. Ar to arī viss beidzās.

Igauņiem ir kaut kas līdzīgs. Dažādas tehnikas muzejs Järva-Jaanis miestiņā.

varjupaik.jjts.ee/...

Ilgus gadus (vairāk kā 20) netālu no Nurmižiem (braucot pa granteni no Siguldas uz Vildogu-Līgatni) viens saimnieks dzīvoja vecajā apaļajā Škodas trolejbusā, kamēr uzcēla māju. Diezgan amizanti izskatījās dzeltens trolejbuss pļavas vidū pārsimt metru no ceļa.

nebija jau īpaši liels brīnums.... tikai ļoti skaļi strādāja kautkas tur

un biklākie zaķi nevarēja aizmukt kā tas bija 2vagonīgajos, kad šie pa logu lūrēja vai otru vagonu nepurina