Ne par tramvaju, bet RS gan: www.apollo.lv/...

Nu man skaidrs kāpēc tie tramvaji ir tik dārgi ermi.delfi.lv/... -

Tas ir vēl sīkums.

Pagājušajā pavasarī busa vadītājs uz Vanšu tilta virzienā no centra speciāli centās izsmērēt velosipēdistu gar margām un mani aizrādījumi šim bija pie kājas.

Nedaudz off-top.

Rīt atklās jauno Gaujas/Vairoga ielu satiksmes pārvadu.

O, jābrauc vakarā vizināties

Jau noprovēju, tā jau neko, tīri forši pārlido pāri Mežparkam. Bet nu vienu gan nesaprotu, kā var tik nekvalitatīvi ieklāt jaunu asfaltu, segums otrreizējās pārstrādes. Mljin, tā kā nevis sev celtu, bet partijai.

Braucis vēl neesmu, taču uzreiz pēc atklāšanas līdz pat 7-8 vakarā bija praktiski nepārtraukts sastrēgums uz Brasas tilta, Gaujas ielā un tikt augšā uz Vairoga pārvadu praktiski nebija iespējams. Paziņa teica, ka sava krietna pusstunda pagāja, kamēr tas tika līdz Brīvības krustam.

Nebūtu tur maisījušies tramvaji – nebūtu sastrēgumu

Nebūtu Rīgā tramvaju vispār - korķi tāpat būtu tur, kur tie ir. Problēma ir ne jau dzelžos, bet gan tajā blīvē starp stūri un krēslu.

Būtu tantei riteņi ....

nav ko ņaudēt, tie pie mums nav sastrēgumi, te pat uzpīpēt nevar izkāpt ( net to chtob es pīpēt, bet metaforiski), dažā labā megapolē (Maskavā) var mierīgi aiziet mājās paēst vakariņas un tad paspēt atgriezties pirms stūķis ir izkustējies.

Kaq reiz jau tieši tā problēma ir tramvajos. Un tieši kā reiz 6 čimbulis tos korķus tur rada.

Ka tad - kas diez mainītos Vairoga un Brīvības krustā, ja novāktu tramvaju? Korķis no Vairogielas pārvada pagriezienam pa kreisi uz Brīvības ielu momentā pazustu???

Drīzāk labs jautājums būtu kāda mārrutka pēc tiem, kas speciāli izvairās no Brīvības ielas, brauc pa Ropažu ielu lai nogrieztos uz Vairoga ielas parvadu tomer ir jaimet ta debilā cilpa uz Brīvības ielas???

+

Trolejbusi ir tie kas jālikvidē nevis tramvaji. Nav vietas abiem vienā pilsētā.

Trolejbusu vieta ir Tolmetā - upload.wikimedia.org/...

Tie jau ir tremvaji

Nu labi

transit.toronto.on.ca/...

Pēc plāna tajā krustojumā ir paredzēts tunelis zem Brīvības ielas. Taču tas netiks uzsākts tuvākajā laikā.

Kā nākamais etaps ir G.Zemgala gatves savienojums ar Braslas ielu. Patlaban lielākā problēma ir ar Dzelzavas ielas privātmāju īpašniekiem, kuri nepiekrīt kompensācijām un izvirza savus nosacījumus vai vispār atsakās no sarunām.

jau sen runāja, ka Vairoga ielas un Brīvības krusts kaut kad ir paredzams daudzlīmeņu (jau tad, kad tas tika rekonstuēts iepriekšējo reizi). Vienīgais paliek atklāts jautājums par stulbību, ja no Ropažu ielas jātiek uz Vairoga pārvada tomēr ir jāizbrauc uz Brīvības ielas un jāierij 2 luksofori... Nevarēja tiešām izveidot "ar tramvaja darbinātu luksoforu" iespēju šķērsot sliedes un neizbraucot uz Brīvībenes tikt uz vairoga ielu. Tas neprasa tuneļus un miljardu investīcijas...

Jāpasaka, ka tad zem viņu mājām raks tuneļus, un, ja kas iebruks maksimāli ātri - (dažu desmitu gadu laikā) piešķirs kompensācijas...

Nu... Pie patreizējās nodokļu sistēmas jau nav nekādu problēmu. NĪN pec kadastra, ko aprēķina saskaņā ar daudzlīmeņu šķērsojuma vērtību...

laba tā bilde, kur tie Kanādas vecie trolejbusi šrotā....štangas stāvus gaisā. Atcerējos senākus laikus, kad Rīgā bija vecie ZIU engelsas troļļuki. Tiem arī, kad štanga nolidoja no vada, vienmēr nostājās taisni vertīkālā stāvoklī. Līdzīgi bija arī vecajiem Rīgas tramvajiem. Vadītājiem bija bieži pat jākāpj uz troļļuka jumta, lai varētu štangu pievienot pie vada. Kādreiz veco trolejbusu/tramvaju jumti bija netīri un melni no mīkstā grafita oglītēm, vadītāji ,nabadziņi, bieži bija nosmērējušies kā mori... Tagad jau pavisam smalki - viss notiek automatiski, štangas zūdot saskarsmei ar vadu pašas nolaižas. Vadītājam nekas nav jāķeksē - tikai jāizkāpj un jāpievieno štangas vadiem. Protams, kādreiz notiek arī tā, ka šnores iepinas vadu pārmijās vai "ragavās' - tad rodas liekas problēmas.

Tie ir Toronto troļļuki. 1992.gadā satiksmi slēdza.

Kenosha, Viskonsīnas štats, ASV.

2000.gadā tika nolemts pilsētā atjaunot streetcar infrastruktūru un satiksmi vēsturiskā veidolā. No Toronto tika atgādāti pag. gs. 40 gados būvētie amerikāņu vagoni PCC. Tā nu tie tur braukā.

Dažas bildes:

transphoto.ru/...

tf1.mosfont.ru/...

Vispār tie vecie Toronto tramvaji līdzīgi Rīgas vecajiem "82" - ajiem. Droši vien, ka mūsējie savulaik nošpikojuši no amerikāņiem.

Tā arī bija. Pag.gs. 30 gados ASV aktīvi tika pārpirktas un slēgtas daudzas tramvaju sistēmas un viens no argumentiem par labu dīzeļbusiem bija tas, ka tramvaju saimniecībās lielākoties kursēja veci, divasu un koka vagoni. Tāpēc 36.gadā ASV tramvajnieki sasauca konferenci en.wikipedia.org/... un nedaudz vēlāk tika prezentēts pilnīgi jauna veidola, četrasu, vienlaidu metāla virsbūves tramvajs PCC. Tramvajs tam laikam bija pilnīgs kosmoss, tam bija netiešā vadības sistēma, rokas reostata kontrolera vietā bija gaitas un bremžu pedāļi, pirmo reizi tika izmantota sliežu bremze, ērts plašs salons un citi tā laiku labumi.

ASV pilsētās jaunumu novērtēja world.nycsubway.org/... un tas zibenīgi tika ieviests daudzās pilsētās, arī Kanādā. Nedaudz pārveidotā veidolā salīdzinoši nedaudz šādu tramvaju nonāca arī Vecajā Eiropā. Antverpene, Madride, Barselona u.c.

Protams, pēc 2WW arī PadSavienība sagribēja uzražot kaut ko līdzīgu, bet faktiski Maskavas Tušinas aviorūpnīcai Nr.82 en.wikipedia.org/... 1947. gadā izdevās nospiest tikai ārējo veidolu, ritošā daļa un vadības sistēmas palika 30.gadu Padsavienības tramvaju līmenī.

Nedaudz paturpinot tēmu par ASV pirmskara PCC tramvajiem, faktiski vienīgais legālais to mantinieks ir čehu Tatra.

Čehi 1950.gadā no amurikāņiem nopirka licensi un 1952.gadā uzražoja Tatra T1 modeli - en.wikipedia.org/...

1955.gadā Tatra T2 modeli - en.wikipedia.org/...

un 1961.gadā tatra T3 modeli- en.wikipedia.org/...

kuri joprojām braukā arī pie mums.

Rīgas tramvajiem līdz to modernizācijai 1999/2000 gados, mehāniskā daļa un vadības sistēma bez lielām izmaiņām bija identiska pirmskara PCC modelim.

Tā kā var uzskatīt, ka mums bija sava veida amurikāņu tramvaji