Tas gan būtu forši. Krimināls subjekts iekāpj džimbulī. Parāda vadītājam piščiku un pasaska – nākamā pietura Lietuvas robeža, tur arī zāģēsim bankomātu…

Lētāk kā biļešu pārdošanas automāts, stipri lētāk.

Nē, tur centrā uz ass tam ir tikai atspere. Turklāt tā nodrošina, ka ar to verķi var braukt uz abām pusēm. Depo teritorijās vai galapunktos, kur nebija apļu, vadus iekarināja augstāk un braucot atpakaļ tas pats atmetās atmuguriski, bez vadītāja vai striķa līdzdalības. Taču lai to verķi atvienotu no vada, tas ir jāpavelk ar virvi un tā jāatsien kaut kur pie virsbūves. Konstrukcija sena un prasta bez gala.

Hidraulika? Vagoni būvēti pag. gs. 50.gados. Un PSRS ražotajiem tramvajiem nevienam modelim nekad nekur nav bijusi hidraulika. Pneimatika jā. Durvīm, bremzēm, arī logu tīrītājiem. Bet hidraulika - nē.

Un bremzes darbojās tikai, kad bija spiediens? T.i. ja sabojājās kompresors, tramvajs paliek bez bremzēm?

Bez bremzēm nepalika. Visos vecajos vagonos bija ar roku griežams avarijas mehanisko bremžu rats. Ar to varēja apturēt pat no tilta ripojošu vagonu. Protams, ja tā parikte strādāja.

Nē. Tur ir pretējs efekts. Neesmu pētījis smago auto pneimatiku, taču dzelzceļā un tramvajiem ir tā, ka kompresors atbrīvo vārstu, kas nobloķē bremzes. Ja kompresors nestrādā- čimbuli no vietas izkustināt nevar. Ar trolejbusiem ir tāpat. Vismaz vecajām Škodām.

Nu un bez "gaisa" bremzēm parasti vēl ir elektrodinamiskās, rokas mehāniskā (stāvbremze), gan arī sliežu bremze.

Vecie vagoni tiešām bez bremzēm nepalika(vismaz nekas krimināls nav dzirdēts), taču čehu Tatras- vecās, apaļās T3, kad tās vēl nebija renovētas un brauca sarkani-dzeltenas, gan regulāri palika bez bremzēm. Tagad, pēc pārbūves tur ir elektronika, bet no rūpnīcas modelī bija iebūvēta kontaktoru-reostatu vadības sistēma. Un tā regulāri gļukoja.

Tā kā visi kontakti un galvenais gaitas-bremžu reostats tramvajam bija zem grīdas, tie verķi regulāri bija pilni ar ielu putekļiem. Un putekļi savukārt smuki bloķēja kontaktoru pārslēgšanos.

Bieži vien situāciju glāba tikai tas, ka vagoni brauca sakabināti pa 2 un, ja vienam bremzes pēkšņi atteica, tad bremzēja vismaz otrs vagons. Citreiz savukārt gaitas reostats bija palicis kaut kādā gaitas pozīcijā un vadītājam uzsākot braukt tramvajs ar lielu rāvienu leca uz priekšu..

Braukt ar vienu vagonu vispār reti kurš vadītājs uzdrīkstējās.

Atceros kaut kad astoņdesmitajos kā reiz T3 viens vagons. Apstājās tramvajs – no tā ārā izkāpj vadītāja uz Barona ielas pie Bērnu pasaules (nezinu vai pārslēgt pārmijas vai ko) tramvaijs aiziet virzienā uz Raiņa bulvāri. Pajāt, sarkans, zaļš. Šamā češī pakaļ bet noķert nevar. Pie Dzirnavu ielas pretimbraucošā tramvaja vadītājs kaut ko laikam saskatīja, izleca ārā no savējā, norāva tam stangu, kaut kā apturēja (neatceros). Tik atceros ka vadītāja piebrauca ar nākamo tramvaju un skaļi apmainījās viedokļiem ar to kadru. Atceros ka ka bļāva kautko par bremzēm ka vispābā nav un šams pats brauc. Bet tā dāma ieleca vagonā – pateica lai kadrs pieliek stangu un pa sarkanajiem aizmauca tālāk. Kā tas beidzās nezinu bet skats bija labs. Tad ka tas vagons aizbrauca – tas kadrs kas apturēja to travaju ar citu tramvaja vadītāju sarunājās skrūvējot pie deniņiem runājot kaut ko par stulbajām govīm (bet es biju sīks un no tā neko nesapratu)…

Var. Ir 2 veidi kā to izdarīt.

1. Pielikt reaktīvo turbīnu. (tas čaklajām rociņām)

2. Atlaist skrūvi katrai pneimokamerai.

Tramvajs Dubajā.

www.youtube.com/...

Nesen tramvaju satiksme tika atklāta (atjaunota) arī Alzīrijā.

www.youtube.com/...

Bļe mums līdz tādam līmenim nekad nenonākt. Mūsējie pat nevar normālu busu/tramvaju uz lidostu palaist, nu tādu kur tu vari savus čumedānus salikt normālos plauktos, lai nemaisās pa kājām. Nu kā attīstītajās valstīs... ;-D

Pēc diezgan ilgas būvniecības, vairāku atklāšanas termiņu pārcelšanas, skandāliem, protestiem un nemitīgiem arheoloģiskiem izrakumiem beidzot arī Izraēlā, Jeruzālemē sācis ir darboties tramvajs.

www.youtube.com/...

Normāls aperāts, īsā bāze, varētu paņemt mūsu līkumus bez pārbūvēšanas.

Normāls aparāts ir šis

Trambūzis Krievijā.

www.youtube.com/...

Nevienā vietā neredzēju ka tramvajs traucētu auto satiksmi, ka tramvajs ietu pa koplietošanas ceļiem, ka būtu ielikts laukakmeņu bruģis kas lauž auto un trolej transmisiju.

Lektrība pa zemi

Nu kaut kā jācīnās ar pārapdzīvotību…

nav tramvajs, bet iespaidīgi gan... www.youtube.com/...

Par bruģi piekritīšu, bet koplietošanas ceļos ir gan. Bet lielākoties dalot savas sliedes ar autobusiem - kā vienu sabiedriskā transporta joslu.

škiet,ka tam zilajam trolejbusam klipā stangām nebija virves - droši vien vadītājs lien uz jumta un štangas vieno pie vada ar rokām.

Nelien, jo trolejbusu kustība tajā ciematā ir jau slēgta. Bet virves gan jau ir gar sāniem.

Nevajag nemaz tramvaju. Pats Rīgas centrs. Iela, kas iet gar Latvijas banku, kuru daudzi izmanto kā apbraucamo laižot lejā no Vantenieka. Tādu bruģi, tik nelīdzenu šķiet neatrast pat Varakļānos...

Tas ir specilāli – lai kapekas pareizi maisos sakratās vedot uz banku

varakļānos bruģa nav.

Un vispār, jāatzīst, ka pat asfalta segums Rīgas ielām ir nolaists līdz klinķim... it kā bedru nav, taču visādas iesēdušās lūkas, šuves, komuni9kāciju rakumi,u.t.t ir šausmīgā stāvoklī

Jā, vislielākā nelaime ir, ja kāds dienests izdomā rakties normālā asfalta segumā - rezultātā ilgtermiņā tur būs vai nu bedre, vai guļošais policists.

Akas vispār ir viena bēdu ieleja - pat uz tādas lielas ielas kā Ulmaņa gatve, 70 km/h zonā var ieplēst uz vienu pusi nosēdinātā akā...

Ir tāda sajūta, ka aku un lauzumu remontus veic tie paši kadri, kuri lielceļus lāpa ar piķa un šķembu maisījumu, veidojot pēc iespējas nelīdzenāku segumu.

Vēl Rīgā ir tāda nelaime kā rises, kuras pamatā veido sabiedriskais transports(atskaitot tramvajus)