Beidzot esmu saņēmies padalīties ar savu piedzīvojumiem bagāto pieredzi ar Ford Mondeo 2008 2.0TDCi 96kw automātu. To ieguvu savā īpašumā 2018.gadā ar 230k km nobraukumu no Vācijas labā stāvoklī. Lietošanā bija 3 gadus, nobraukti 60k km līdz 290k km.
Salons ļoti plašs un diez gan ērts, ietilpīgs bagāžnieks (ir vesti arī ledusskapji un gultas). Salona apdares kvalitāte viduvēja, bet arī lietošana beigās nekas īsti negrabēja, ja neskaita paneli aukstumā līdz auto uzsilst. Ekonomija uz trases super, patēriņš kruīzā ar 100kmh ap 4.6l/100km pēc bākas metodes (dators 4.3 rādīja). Automātam (Aisin 6 robu) pie 270k palēnām sākās nelieli rāvieni un dažbrīd sitieni pārslēdzoties, bet nu eļļu tam noteikti neviens mainījis nebija, tāpēc tas ir tīri dabisks nolietojums, ko par mīnusu uzskatīt īsti nevar. Skaņas izolācija viduvēja, bet dzīvot varēja.
Ritošajā lietošanas gaitā mainīti bremžu diski, kluči, divi gultņi, amortizatori priekšā, viens sailentbloks un viens suports. Kopumā ritošā diez gan izturīga un komfortabla. Protams, saskāros ar standarta slimību - iekšējais pusass gultnis un tripods pie 250k sāka vibrēt kā veļasmašīna paātrinoties, tāpēc tika mainītas abas pusasis priekšā (lētāk kā atsevišķi gultnis +tripods).
Dzinējs - skaļš (īpaši, kad auksts), grabošs traktors, kas ziemā uzsilst gaužām lēni. Mistērija, ko neviens no 4 servisiem pēc pilnas diagnostikas tā arī nespēja atrisināt - ja āra temperatūra nokrīt zem 5 grādiem, piestartējot dzinējs 5-10 sekundes raustās kā uz slāpšanu (neslāpa gan nekad), pēc tam strādā lieliski. Vēl viena mistērija - vienreiz pēc 300km brauciena noslāpa un nedēļu neleca (grieza, bet pa tukšo - it kā degviela netiktu padota no bākas). Kad jau gatavojos vilkt uz servisu, pēkšņi piestartējās pēc pusminūtes griešanas un kopš tās reizes leca normāli. Atkal diagnostika un visi rausta plecus. Tāpat 3 gadu laikā paspēju 5 reizes samainīt sprauslu atplūdes trubas ar blīvēm, jo visu laiku plīsa gan blīves, gan gumijas trubas un visu dzinēju nolēja ar degvielu katru reizi. Tā it kā arī esot slimība šiem dzinējiem, paspēju 3 reizes uz ceļa palikt ar smirdošu un kūpošu mašīnu.
Elektronika - brīnumu brīnumu. Kaut kādas kļūdas par klimatu, bremzēm, ABS un citiem brīnumiem bija regulāras, kaut gan viss no tā strādāja. Viena no riebīgākajām mistērijām, ko 3 elektriķi un pat dīleris nespēja atrisināt - kopumā 3 reizes mēneša laikā auto visa elektronika ar gaismām utt. 'restartējās' jeb izslēdzās un pēc 2-3 sekundēm ieslēdzās atpakaļ, dzinējam nenoslāpstot. Bikses bija pilnas, kad brauc naktī uz trases un pēkšņi pazūd visas gaismas. Tā arī tas vairs nekad neatkārtojās un problēmu neviens pēc ilgas meklēšanas neatrada. Pirms pārdošanas radās sajūta, ka ģenerators sāka vāji lādēt, jo spriegums no regulārājiem 13.8-14V nokrita uz 13.2-13.3V kustībā un vēl samazinājās, ieslēdzot patērētājus. Akumulators bija svaigs, jaudīgs un uzlādēts, bet tā kā tajā brīdī auto tieši atdevu, nepaspēju iedziļināties problēmā (it kā galva tāpat jau nesāpētu). Tapat paspēju dažas reizes palikt parkingā ar nereaģējošu atslēgu (Keyless go), jo, kad baterija ir nedaudz nosēdusies, mašīna vairs neatpazīst atslēgu un tu vari kaut nošauties, bet reakcijas nekādas - un tad nu ceri, ka nepaliksi parkingā tālu no mājām, jo mašīnu atvērt varēja fiziski ar atslēgu, bet piedarbināt - nekā.
Kad pie 280k DPF aizauga un to nācās risināt, apnika šīs galvassāpes un auto tika pārdots. Kopumā, atskatoties uz visu piedzīvoto, stundām lasot forumus un aprunājoties dažādos servisos, Fordu vairs nekad nepirkšu. Varbūt man vienam nepaveicās ar dažām no šīm problēmām, to, ka mašīna dažbrīd dzīvoja savu dzīvi un ka diagnostikā 3 gadu laikā tika ielikti lieli līdzekli bez īpašiem rezultātiem, bet, aprunājoties ar citiem Ford īpašniekiem, ir dzirdēti arī līdzīgi stāsti par mistiskajām problēmām. Ja nu kāds grib iegādāties tādu auto, jebkurā gadījumā - garlaicīgi nebūs.