Par piedziņām - mans pats pirmais savs auto, ko nopirku pēc tiesību iegūšanas, ar apskati (pirms tam bija dažāda pieredze) bija tieši pakaļpiedziņa. Jaunības dullumā tiku nēsājies arī 150kmh pa koplietošanas ceļiem, arī ne gluži vasarā. Atrasties grāvī, ka vajadzēja palīdzību no malas, sanāca vienreiz, visādi citādi tikai bauda braukt. Tālāk jau ar vecumu tika gādāti praktiskāki transportlīdzekļi, parasti priekšpiedziņa.
Māsai pirmais auto arī sanāca pakaļpiedziņa. Cilvēks, kas pirms autoskolas šofera vietā nebija sēdējis. Un neko, nobrauca ~6-7 gadus, auto nesasita, lielākais negadījums uz ceļa - nonesta stirna. Auto ap tonnu, ar 2l benzīna motoru. Mans personīgais rekords ar to mašīnu, pa poligona kāpām, 2km trase nepārtrauktā spolēšanā. Forši, nu ir tur savs kaifs. Arī nomainīts uz praktiskāku, arī uz priekšpiedziņu. Bet atmiņas tikai tās labākās.
Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena
nu re, var arī par LIETOTIEM parunāt, jo lietotie auto ir daudz vairāk par jauniem, kā zināms, ja ar jaunu auto izbrauc ārā no veikala, tas kļūst par lietotu un cena krītas par 30%...