Kā pielāgoties sniegotam ceļam un padarīt braukšanu ar auto drošu un komfortablu arī ziemā 7

Šajā ziemas sezonā šoferiem nākas piedzīvot ziemu visā tās krāšņumā – pavisam aizsnigušus ceļus un sniega kupenas brauktuvju malās, stingru melno ledu, atkusni, kā arī spēcīgus sniega puteņus.

Lai satiksme neradītu draudus, Gjensidige Latvija skaidro, kas jāņem vērā, lai braukšana būtu droša sev un citiem satiksmes dalībniekiem pat nelabvēlīgākajos laika apstākļos.

Kam pievērts uzmanību braucot ziemā

Braucot pie stūres nelabvēlīgos laikapstākļos, ļoti būtiski atcerēties, ka bremzēšanas ceļš ir ievērojami garāks nekā normālos apstākļos. Tas nozīmē, ka katram braucējam ir jāatceras ievērot lielāku distanci starp priekšā braucošo auto un braukšanas ātruma samazināšana ir jāuzsāk ievērojami laicīgāk. Tāpat, braucot ar mazāku ātrumu, autovadītājam ir lielāka iespēja kontrolēt auto arī tad, ja tiek izjusta sānslīde. Ne mazāk svarīgi ir izvairīties no pēkšņām kustībām, gan bremzējot, gan gāzējot, gan veicot stūres manevrus. Ja ceļš ir klāts ar ledus slāni vai biezu sniega kārtu, šādas kustības var izraisīt ļoti bīstamas situācijas un pat nopietnus satiksmes negadījumus. Tādēļ ziema ir sezona, kad labāk ieteicams iebraukt nevēlamā bedrē vai palaist garām vajadzīgo pagriezienu, tomēr nonākt līdz galamērķim drošībā.

“Lielākā daļa automašīnu, kas izlaistas pēdējo 15 gados, ir aprīkotas ar dažādām automatizētām sistēmām. Pārsvarā tās kalpo vai nu drošībai, vai komfortam. Taču būtu jāizvairās dažas no tām pielietot ziemas periodā. Viena no šādām sistēmām ir kruīza kontrole – bīstamas situācijas gadījumā mašīna turpinās braukt iestatīto ātrumu, pat, ja tā sāks slīdēt. Savukārt sānslīdes gadījumā, kruīza kontrole spēkratu var padarīt nekontrolējamu” skaidro Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.

Ko darīt, ja auto ir iestidzis sniegā?

Auto iestrēgšana sniegā ir bieža parādība ziemas laikā, jo īpaši tām automašīnām, kurām piedziņa ir tikai divām riepām – priekšējām vai aizmugurējām. Galvenais ieteikums, lai neiestigtu, ir maršruta savlaicīga plānošana. Jāatceras, ka svarīgākas nozīmes ceļus tīra biežāk un tie ir izbraucami labāk nekā mazākas nozīmes ceļi. Tāpat nav ieteicams pirmajam izmēģināt izbraukt ceļu ar nezināmu segumu. Savukārt, ja neesat pārliecināts, ka ka automašīna būs spējīga kādu ceļu izbraukt, ieteicams izvēlēties citu. Ja ceļam nav alternatīvu, to vēlams izstaigāt. Tādējādi varēsiet pārliecināties, ka braukšana tiešām ir iespējama.

Gadījumā, ja auto ir iestrēdzis, ir jāņem vērā, ka vienkārša gāzes pedāļa spiešana nepalīdzēs tikt galā ar situāciju, bet tieši otrādi, mašīnas riepas izraks vēl dziļāku bedri un izkļūšana būs grūtāka. Iestrēgšanas situācijā var palīdzēt mašīnas salona paklājiņi, it īpaši, ja tie ir no auduma. Tos pieliekot pie riepām, veidosies labāka saķere un tas var palīdzēt tik laukā no bedres. Labs palīgs var būt arī lāpsta – ar to būs iespējams nedaudz izlīdzināt segumu un “izrakt” sniegā iegrimušās automašīnas riepas. Ja mašīna ir iestrēgusi un šoferim pašam ar šo situāciju jātiek galā, tad pavisam noteikti nedrīkst mašīnu atstāt neitrālajā pārnesumā un iet stumt mašīnu. Ja izdosies izkustināt mašīnu, nav zināms, kur tā sāks slīdēt un tas var radīt nopietnus draudus ne tikai mašīnai, bet arī šofera dzīvībai.

“Šādu atgadījumu dēļ ir svarīgi laicīgi nodrošināties ar dažādiem palīglīdzekļiem, kas atvieglos situācijas novēršanu. Piemēram, ļoti noderētu, ja mašīna atrodas lieki cimdi un sausi apģērba gabali. Nereti, velkot automašīnu no sniega, gadās notraipīties vai palikt slapjam arī pašam. Pārvelkot sausu apģērbu, samazinās risks saslimt. Tāpat, zinot, ka aukstumā mēdz atslēgties pat pilnībā uzlādēti telefoni, ieteicams automašīnā turēt arī telefona lādētāju. Tādējādi būs pārliecība, ka nepieciešamības gadījumā, būs iespējams izsaukt palīdzību. Nepieciešama ir arī vilkšanas trose, lukturītis un darba lāpsta no izturīga materiāla, vēlams, metāla, nevis plastmasas,” stāsta A. Balodis.