Turpinām sarunu „iebrauca pretējā joslā...” Šoreiz ralliju čempiona un ikdienas kilometru miljonāra komentārs. Un video no cita skatu punkta.
Ivars Caune:
- Pirmkārt, cilvēki ir dažādi. Un viņu rīcībai pie stūres nav vienas receptes.
Ap mani parasti ir sportisti vai ātra, aktīva brauciena piekritēji. Viņu automobiļi parasti nav elektroniskām drošības sistēmām piebāzti. Drīzāk otrādi. Un viņiem mācu, ka ekstrēma bremzēšana kritiskās situācijās nav vis pirmais, bet pēdējais līdzeklis. Šādi bremzēts auto vairs nav vadāms, vismaz precīzi vadāms ne. Un tieši precīza stūrēšana parasti spēj atrisināt vēl sarežģītākus rēbusus. Tikai un vienīgi bremzēt varu rekomendēt tikai tad, ja pretīm nāk mūra sēta, kuru apbraukt tiešām nav iespējams.
Otrkārt, rūpīgi apskatot klipa sākumu, rodas aizdomas, ka visi trīs incidenta dalībnieki pie stūres guļ. Vai vismaz snauž un apkārtni, situācijas veidošanos nepārskata. Tā vispār ir ļoti izplatīta kļūda – skatīties tikai tuvu nevis arī (un galvenokārt) plašāk, tur, kur bīstamības avoti parādas. Un attiecīgi uz to reaģēt, savlaicīgi mainot ātrumu vai trajektoriju. Paēniniet klipu un redzēsiet, ka gan kravinieka, gan džipa bremzēšana sākas novēloti. Laba braucēja uzdevums ir šādus „zilos”, kas izbrauc no sānceļiem, ievērot savlaicīgi un būt gatavam iespējamai viņa kļūdai. Tālu no apdzīvotām vietām, kur kustība skraja un ļaudis dzīvo citā dzīves ritmā, tādas gadās visai bieži. Džipa vadītāja uzdevums, savukārt, bija agrāk pamanīt gan „zilo”, gan smagā sākto „apstūrēšanu”. Tad viņš (iespējams) spētu izvēlēties un veikt glābjošu manevru nevis iestūrēt tieši ellē. Un „smagais” džipu taču varēja redzēt jau prms 10 sekundēm vismaz. It kā skatās, bet neredz – tāda ir izplatīta nekaime. Bet džungļu parunā teikts – suns skatās, vilks REDZ. Vilkam skatīties nav laika. Tāpat kā vilkam tev jāievēro, jāņem vērā jebkura mazākā kustība ainavā, jo tā var rādīt bīstamību.
Treškārt, skaidrs, ka es modelēju situāciju ar savu mērauklu. Manis ieteiktā rīcība būs pieejama un pareiza tikai tiem, kuri vada auto labi. Nu kaut vai tā pati stūrēšanas disciplīna, kas ļauj manevru veikt precīzi nevis histēriski un haotiski – cik procentu no braucējiem to ievēro? Puse? Droši vien vēl mazāk. Tādēļ iespējams, ka vairākumam tiešām derēs „klasisku drošībnieku” teiktais. Brauc lēnāk. Ja ziepes – bremzē taisni. Un ceri, ka ABS, ESP, airbegi un liktenis palīdzēs.
Animācijas autors – Oskars Irbītis. Diskusija turpinās.
Manuprāt ir jābremzē, bet ne ekstrēmi. Jābremzē tā,lai nezūt saķere ar ceļu, vienlaicīgi veicot minimāli nepieciešamo manevru, lai izvairītos. Jo,kā zināms, arī pārāk strauja manevrēšana izraisa saķeres zudumu ar ceļu.
Taču, ņemot vērā to, ka apmēram puse LV vadītāju uz ko tamlīdzīgu nav spējīgi, jo tiesības sadod jebkuram perdelim, tad gaidīt ļoti adekvātu rīcību uz ceļa no jebkura ir lieka greznība. Tāpēc jebkura situācija uz ceļa ir vienreizēja un gatavas receptes nav. Mēs nevaram zināt,kā reaģēs tas otrs vai trešais un jārīkojas vadoties no radušās situācijas.
Tāpēc es jau pie pirmā raksta jautāju- ko visi šie ''asi'' ir paveikuši valsts līmenī,lai paceltu VISU autoskolu sagatavotības līmeni. Ja Priednieka skolas mašīnas uz ceļa izpildās kā vēlas un viņš to aizstāv,par ko te ir runa...