6.septembrī, Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā eksperti diskutēja, vai izmaiņas regulējumā attiecībā uz elektroskrejriteņiem ir uzlabojušas satiksmes drošību un kādi ir iespējamie risinājumi, lai veicinātu drošu pārvietošanos visiem satiksmes dalībniekiem, īpaši mazāk aizsargātajiem.
Domnīcas dalībnieki vienojās par to, ka ir jāturpina diskusija par regulējuma izmaiņām un sabiedrības izglītošana, vienlaikus akcentējot, ka būtisks aspekts ir elektroskrejriteņu vadītāju atbildīga rīcība.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, atklājot Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcu, sacīja, ka likumā ir iekļauts regulējums elektroskrejriteņiem, kas nosaka ceļu satiksmes noteikumus to lietotājiem. Tāpat šovasar ir notikušas izglītojošas kampaņas, kā droši braukt ar elektroskrejriteņiem. "Diemžēl gan negadījumu statistika, gan novērojumi uz ielām liecina par to, ka elektroskrejriteņu lietotāji ceļu satiksmes drošību bieži neievēro. Piemēram, ar elektroskrejriteni brauc divatā, lai arī tas nav paredzēts diviem braucējiem, vai pārkāpj atļauto ātrumu, apdraudot savu un gājēju drošību."
Butāns uzsvēra, ka "galvenais uzdevums ir mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to radītās sekas, līdz ar to svarīgi diskutēt par nākamajiem soļiem." Kā iespējamos risinājumus atbildīgas un drošākas pārvietošanās veicināšanai ar elektroskrejriteņiem Butāns ieteica izvērtēt iespēju noteikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA) izīrējamiem elektroskrejriteņiem; ieteikt lietot ķiveres, jo galvu traumas cietušajiem ir visbiežāk; veikt regulāras sabiedrību izglītojošas kampaņas. "Svarīga ir arī pašvaldību iesaiste, plānojot atbilstošu infrastruktūru, lai pārvietoties būtu droši, un noteikt stingrākus ierobežojumus pilsētvidē," saka parlamentārais sekretārs.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc vēl plašākām sabiedrības informētības kampaņām par drošu pārvietošanos ar elektroskrejriteņiem, Domnīcas eksperti norādīja uz faktu, ka neskatoties uz šajā gadā jauno pieņemto regulējumu par elektroskrejriteņu iekļaušanu satiksmes organizācijā, liela daļa šī transporta līdzekļu vadītāju tos nezina vai neievēro un pārkāpj noteikumus, jo īpaši, pārvadājot pasažieri, nereti mazu bērnu, vai kravu. Domnīcas diskusijā eksperti atzīmēja, ka šobrīd elektorkrejriteņu vadītājiem nevar tikt piemērots sods par ātruma pārsniegšanu. Domnīcas dalībnieki norādīja, ka pašu skrejriteņu vadītāju atbildība ir būtisks aspekts, lai elektroskrejriteņi droši iekļautos satiksmē, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīmēja, ka kopumā šogad astoņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, sasniedzis, 449, kas ir 3,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu fiksēti ar elektorskrejriteņu vadītāju krišanu - 191, tad seko apgāšanās negadījumi - 77, sadursmes ar citu transportlīdzekli - 66, alkohola vai narkotisko vielu ietekmē reģistrēti 54 negadījumi. Savukārt 18 negadījumi ir reģistrēti, kur elektroskrejriteņi ir uzbraukuši stāvošam transporta līdzeklim, savukārt 17 – ir uzbraukuši velosipēdiem, 12 - uzbraukuši gājējam, četri - uzbraukuši kādam šķērslim, bet vēl desmit - ar citu iemeslu.
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas vadītāja, Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova akcentēja, ka CSDP turpinās iesākto darbu, pilnveidojot normatīvo regulējumu un strādās, lai palielinātu sabiedrības informētību. Vienlaikus viņa atzina, ka normatīvais regulējums vien nevar nodrošināt drošu satiksmi visiem tās dalībniekiem. Ir jāmainās elektroskrejriteņu vadītāju paradumiem – jāzina un jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un jāizturas cieņpilni un atbildīgi pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Papildu informācija
2021.gada pavasarī valdībā tika apstiprināti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos1 , kā arī Saeimā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā2, kas noteica kārtību, kā elektroskrejriteņiem droši iekļauties kopējā ceļu satiksmē.
Ceļu satiksmes drošības padome (padome) darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 11.jūnija noteikumiem Nr.245 "Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums". Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcair padomes izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas un labākās prakses analīzi, kā arī nodrošinātu ceļu satiksmes drošības procesa nepārtrauktību padomes sēžu starplaikos. Domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.
