Latvijā no 1. decembra līdz 1. martam ir obligāti jālieto ziemas riepas. Tiesa, pēdējos gados ziema ir sākusies krietni agrāk par decembri, turklāt strauji, ar spēcīgu snigšanu pārsteidzot daudzus autovadītājus nesagatavotus.
Arī šogad pirmo sniegu sola jau šajā nedēļas nogalē. Tiem, kas riepu maiņu atlikuši uz pēdējo brīdi, prieku par baltajām ainavām nereti aizēno bīstamas situācijas uz ceļiem un neplānoti zaudējumi: saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) datiem pirmais sniegs uz Latvijas ceļiem autovadītājiem ik rudeni izmaksā vismaz 500 000 eiro.
Pēkšņa snigšana atkārtosies vēl un vēl, jāgatavojas laikus
Meteorologi lēš, ka strauja ziemas sākšanās ir tendence, kas ienākusi uz palikšanu. Tas saistīts ar to, ka ūdens temperatūra Baltijas jūrā nepaspēj atdzist līdz brīdim, kad reģionā ieplūst aukstās gaisa masas, un pastiprinātas iztvaikošanas rezultātā veidojas plašas nokrišņu zonas.
“Laikapstākļi pēdējos gados liek mums gatavoties ziemas sezonai daudz rūpīgāk nekā agrāk, jo braukšana pa dziļu sniegu ar vasaras riepām nav iedomājama. Taču gadu no gada atkārtojas viens un tas pats – novembra vidus, virkne automašīnu ar vasaras riepām, sniegs, ceļu satiksmes negadījumi, atlīdzību pieteikumi par prāvām summām. Piedevām jāatgādina, ka pagājušogad pirmais sniegs uzsniga brīvdienās – 18. un 19. novembrī, tādējādi tiem, kas riepu maiņu bija atlikuši uz pēdējo brīdi, nācās gaidīt pirmdienu. BALTA dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits šajās dienās pieauga 1,5 reizes un būtu vēl lielāks, ja šādi laikapstākļi mūs piemeklētu darba dienā, kad satiksmes intensitāte ir daudz augstāka,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kas uzliek par pienākumu lietot ziemas riepas. Vairumā Eiropas valstu, galvenokārt Eiropas centrālajā daļā un ziemeļos, prasība lietot ziemas riepas ir obligāta. Tāpēc, dodoties uz ārzemēm ar automašīnu, būtu vēlams painteresēties par ceļu satiksmes noteikumu prasībām valstīs, kuras plānots apmeklēt. Obligātie ziemas riepu lietošanas termiņi kaimiņu valstīs ir atšķirīgi. Tāpat ir valstis, kur aizliegtas riepas ar radzēm, bet ir arī tādi reģioni, kur radžu un pat ķēžu lietošana ir obligāta.
No savām kļūdām nemācāmies
Iepazīstoties ar novērojumu vēsturi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, var secināt, ka gaisa temperatūra, kas rada ledus veidošanos jau novembrī, nebūt nav retums. Pēdējo četru gadu laikā novembra otrajā pusē Rīgas novērojumu stacijā Teikā vienmēr ir novērotas par nulli zemākas gaisa temperatūras. Tas nozīmē arī bīstamus braukšanas apstākļus.
“Vērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, nav pamata teikt, ka ziema mūs kaut kā pārsteidz ar savu ierašanos. Diemžēl paši vien esam vainīgi, ja nemācāmies no savām kļūdām. Ja aicinājumi savlaicīgi aprīkot auto ar ziemas riepām nesniedz vēlamo rezultātu, iespējams, likumdošanas norma ir jāpārskata un jānosaka obligāta ziemas riepu lietošana jau no 15. novembra,” spriež BALTA eksperts.
Lai pirmais sniegs raisītu prieku, nevis bažas par ceļu satiksmes drošību, BALTA atgādina, kāpēc ziemas riepas ir vērts uzlikt jau savlaicīgi.
- Rudenī uz ceļa nereti ir peļķes, bet ziemas riepām ir rupjāks protektors, kas palīdz novērst akvaplanēšanu, t. i., situāciju, kad starp riepu un asfaltu ir ūdens slānis, un saķere līdz ar to samazinās vairākas reizes.
- Vasaras riepām ir cietāks gumijas sastāvs, kas aukstā laikā kļūst vēl cietāks, samazinot riepas saķeri ar ceļu.
- Tiem, kas atliek riepu maiņu uz pēdējo brīdi, visticamāk, nāksies gaidīt rindā vairākas stundas.
Lohiem nav pienākuma mācīties no kļūdām.Tiem vienkārši ir pienākums ievērot tā dēvēto Likumu.Ar (naivu) cerību, ka arī to nav sarakstījuši Lohi.
Būtu interesanti (beidzooot..) uzzināt, kurš LOHS bija šitā te "1.decembŗa" patiesais autors.
"Cietāks sasstāvs" ir nevis vasaras riepām kopumā, bet gan tiem te kalošu gumijas suudiem ,kurus tā dēvētie "adbildīgie dienesti" bez jebkādiem ierobežojumiem atļauj te ievest un labticīgiem lohiem iztirgot.
Bezprecedenta stāvoklis- EUsavienībā ievazāto ķīniešu riepu "marku" skaits iesniedzies jau PIEKTAJĀ desmitā! Muitas dienesti un EU Regulas jaaaj jebkuru godīgu uzņēmēju par visādām neiedomājamām lietām, taču ķīniešu kalošu importam ierobežojumu nav itin nekādu- izņemot tīri formālo "atkritumu ievešanas" uzraudzību! Kauns,fufelis, demagoģija, krāpšana!
pārmest mēslu esamību tirgū ir jokaini. pilni veikali ar krejuma izstrādājumiem, drēbēm līdz pirmajai mojkai, un vispār. valstij nav jāuzņemas atbildība par muļķiem. demokrātija, jopcik
Diemžēl šoreiz būs tā dēvētais "cits" gadījums.Kurš pēc būtības prasītos (vismaz) pēc publicitātes vai pat tā dēvētās "žunālistiskās izmeklēšanas".
Demokrātija tomēr nenozīmē krāpšanu.Ja drēbes (pagaidām) "drīkst" šūt kauč no suudiem, tad (ēdamajā)krējumā likt smiltis jau kādu laiku nav atļauts.Ir jomas, kuras reāli tiek sertificētas un uzraudzītas (dažas pat itin stingri), taču savureiz rodas gluži otrādi jautājumi- uzraudzības praktiski vispār nav (kā autoriepu jomā).Tas lohs ar tām riepām tomēr brauks pa koplietošanas ceļu.Mums te ir (arī!) eiropiešu riepu rūpnīcas, tādējādi šī te nepieskatītā ķīnieškalošu massveida invāzija izraisa neviltotu izbrīnu.
Kamēr tepat aizkadrā ir arī tādi gadījumi, kuros ievedamo preču "uzraudzība" ir stipri pārspīlēta un dažkārt jau iegājusi absurda stadijā.
Euromuitas dienesti ir beidzamajā laikā pieņēmuši tādus šausmīgus "ierobežojošos dokumentus", ka tur visi mati uz visām pakaļām saceļās,to visu lasot.Ta kur nu vēl ja ikdienā saskaroties.
Tā dēvētie (daudzmaz Godīgie) "eurouzņēmēji" (t.sk., latv.valodā runājošie) no 2023.g.1.okt te aizkadrā pillu muti ēd tā dēvētos "suudus" un/vai stipri vien kasa pakaušus, taču visvisādi "izmanīgie" joprojām bez īpašām problēmām turpina "jaat/lohu".