85% Latvijas autovadītāju mēdz sēsties pie stūres ļoti noguruši vai miegaini, no tiem 75% to dara reti, 9% bieži, bet 1% - ļoti bieži, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
15% norādījuši, ka nemēdz vadīt automašīnu, jūtoties ļoti noguruši vai miegaini. Pētījums liecina, ka vīrieši biežāk sēžas pie stūres noguruši un miegaini (88%), nekā sievietes (82%).
Izteikts nogurums un miegainība pie stūres var radīt palēninātu reakciju, samazinātu uzmanību un koncentrēšanās spējas, jo nogurums rada izkliedētu uzmanību, kas var novest pie bīstamām kļūdām, piemēram, nepareizas ātruma izvēles vai ceļa zīmju ignorēšanas. Tāpat liels nogurums var radīt mikroguļas epizodes – miegains auto vadītājs var piedzīvot īsas apziņas izslēgšanās epizodes, kas ilgst tikai dažas sekundes, bet var radīt nopietnus negadījumus. Nogurums padara cilvēku mazāk noturīgu pret stresa situācijām, un tas var radīt pārsteidzīgu un kļūdainu rīcību, piemēram, pēkšņu bremzēšanu vai neadekvātu reakciju attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem.
“Domājot par iespējamiem riskiem uz ceļiem, nogurumu pavisam noteikti varam pielīdzināt alkohola reibumam. Ja alkohola reibumā daudzi cilvēki kļūst pārdroši, tad liela noguruma un miegainības gadījumā būtiski samazinās koncentrēšanās un reaģēšanas spējas, kā arī ir augsts risks pēkšņi iemigt pie stūres. Autovadītāji, kuri regulāri brauc noguruši un miegaini, apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus. Lai gan pētījuma dati liecina, ka teju visi autovadītāji vismaz reizi ir braukuši pie stūres noguruši, tomēr aicinu rūpīgi izvērtēt situāciju un, ja iespējams, atlikt braukšanu uz vēlāku laiku,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
“Auto vadīšana liela noguruma un miegainības stāvoklī nav savienojama ar drošību uz ceļiem – arī, ja auto ir mūsdienīgs un aprīkots ar dažādiem drošības asistentiem, kas notur auto joslā un seko līdzi distancei, kontroles saglabāšana joprojām ir autovadītāja atbildība. Būtiska nozīme riskus samazināšanā ir arī uzņēmumu iesaistei, ne vien informējot darbiniekus par drošas braukšanas principiem, bet arī nodrošinot normatīvajiem aktiem, kas nosaka atpūtas un darba laika samēru, atbilstošus darba apstākļus,” uzsver “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.
Lai samazinātu risku braukt ļoti lielā nogurumā un miegainībā, ieteicams plānot atpūtas pauzes, īpaši ilgstošos braucienos ir svarīgi regulāri apstāties un izstaipīties. Tāpat ieteicams izvairīties no vadīšanas naktī – cilvēki parasti ir miegaināki nakts laikā, kad koncentrēšanās spējas dabiski samazinās. Lai gan labākā taktika ilgtermiņā ir atpūta un kvalitatīvs miegs, īslaicīgs risinājums var būt arī dzērieni ar kofeīnu. Ja brauciena laikā jūtams nogurums un miegainība, ieteicams atrast drošu vietu, kur apstāties un nedaudz pagulēt pirms doties tālāk.
Pētījuma dati liecina, ka visbiežāk ar braukšanu, izjūtot lielu nogurumu un miegainību, grēko autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (92%), kā arī autovadītāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (89%) un vecumā no 30 līdz 39 gadiem (85%). Šis diapazons atbilst darbspējīgajai iedzīvotāju grupai.
Analizējot datus reģionālā griezumā, iespējams secināt, ka noguruši un miegaini visbiežāk brauc autovadītāji no Vidzemes (92%), kam seko autovadītāji no Zemgales (89%) un Pierīgas (87%).
Ko gan būtu jādara cilvēkam pēc 12h nakts maiņas, ja nav sab.transporta iespēju?