Mikromobilitātes veicināšanai būtiska pieejamas infrastruktūras attīstība 11

 

Foto: Ekrānbilde no Youtube.com

Nozare.lv | 22.septembris 2022 10:46

Lai veicinātu mikromobilitāti un iedzīvotāju interesi izmantot dažādas alternatīvas privātajiem auto, būtiska ir ērtas un pieejamas infrastruktūras attīstība, un tas ir arī viens no Satiksmes ministrijas fokusiem pēdējo gadu laikā.

Šodien visā pasaulē atzīmē “Dienu bez auto”, kuras laikā iedzīvotāji aicināti atteikties no auto lietošanas un izmantot videi draudzīgākus pārvietošanās veidus. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka tendences jau patlaban norāda, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc infrastruktūras, kas ļautu biežāk izmantot alternatīvas privātajam transportam. Turklāt daudzu pašvaldību pieredze rāda, ka ieguldījumi veloceļos un velojoslās līdztekus citiem ieguvumiem ļauj arī uzlabot satiksmes drošību. Tāpat ministra uzstādījums ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai ir nodrošināt dzelzceļa sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu, velo un gājēju infrastruktūru.

Ministru kabinets šogad apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģiju, kas paredz uzlabot pilsētu un piepilsētu savstarpējo savienojamību. Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija kalpos kā vadlīnijas gan valstij, gan pašvaldībām par to, kur un kādai vajadzētu būt mikromobilitātes infrastruktūrai, lai mudinātu cilvēkus mazu attālumu pārvarēšanai doties ar kājām vai velosipēdu.

Atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai VSIA “Latvijas Valsts ceļi” uzdevumā jau pašlaik veic priekšizpēti par potenciālo gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izveidi nacionālas nozīmes velosatiksmes savienojumiem Ķegums-Rīga, Bauska-Rīga un Dobele-Rīga. Tāpat pašlaik norit un šogad noslēgsies trašu priekšizpēte maršrutos Carnikava-Rīga, Saulkrasti-Rīga un Valmiera-Rīga.

Tādējādi šogad notiek darbs pie sešiem no desmit galvenajiem mikromobilitātes infrastruktūras maršrutiem, kas noteikti kā viena no prioritātēm. Maršrutiem Tukums-Rīga, Jelgava-Iecava, Jēkabpils-Līvāni un Rēzekne-Ludza izpēte notiks nākamajos gados.

Kā svarīgs papildu aspekts mikromobilitātes attīstībai apdzīvotās vietās ir drošu novietņu ierīkošanas nepieciešamība pie satiksmes mezgliem, kā dzelzceļa stacijas, sabiedriskā transporta galapunkti un vietas, kur krustojas sabiedriskā transporta maršruti, kā arī pie citiem galamērķiem, piemēram, izglītības iestādēm. Ar Atveseļošanas fonda finansējumu plānots Rīgas un Pierīgas dzelzceļa stacijas attīstīt kā mobilitātes punktus.

Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos.

Mobilitātes punktos paredzēts iekārtot infrastruktūru, lai, atbraucot ar vilcienu, varētu pārsēsties citā sabiedriskajā transportā, kas pievestu tuvāk galamērķim. Pie dzelzceļa stacijām plānota segtu velonovietņu izbūve, lai līdz stacijai aizbrauktu ar velosipēdu un tālāk dotos ar vilcienu, tādējādi izvairoties no galvaspilsētas satiksmes sastrēgumiem.

Plānots, ka Ziemeļblāzmas, Dauderu un Sarkandaugavas mobilitātes punktos izveidojamie velosavienojumi iekļausies esošajā Rīgas pilsētas veloinfrastruktūrā. Savukārt Zemitānu mobilitātes punktam pienāks jaunā metrobusa līnija, un tas tiks integrēts esošajā velosatiksmē. Šķirotavas mobilitātes punktu sasaistīs ar tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi un kopā ar to paredzēto veloinfrastruktūru. Mobilitātes punktu izveidi Rīgā nodrošinās Rīgas pašvaldība, savukārt ārpus Rīgas – Pierīgas pašvaldības.

Mikromobilitāte ir pārvietošanās ar kājām vai videi draudzīgu individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai dabai draudzīgs dzinējs. Mikromobilitātes infrastruktūra ir gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tajā skaitā kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, kā arī savstarpēji atdalīta.

 
Visi komentāri
 
WALA 22.septembris 2022 14:12
1 0 Atbildēt

Tad kad ierēdnīši un deputāteļi kādu mēnesi pabrauks uz darbu ar velo, tad varbūt arī kaut kas labs no tā iznāks, bet līdz tam var droši nesmērēt papīrus ...

Vello 22.septembris 2022 15:55
1 4 Atbildēt

Lai mikromobilitāte klūtu pieprasīta un droša, papildus mikromobilitātes punktiem ir jāierobežo auto kustība. Piemēram, Rīgā, Brīvības ielā viena josla katrā virzienā, Čaka iela vienvirziena (no centra), bet Valdemāra vienvirziena (uz centru), kā arī aizliegt iebraukt Barona ielā. Tie, kuriem katru dienu reģipši jāved uz mājām, varēs pārcelties dzīvot tuvāk veikalam.

Celtnieks 23.septembris 2022 13:24
1 0 Atbildēt

Kāpēc par labu vienam transporta veidam tagad jāierobežo cits? Jāveido multimodālas ielas, nevis ielas kādai cilvēku grupai. Ja pašam nav jāvedā reģipsis, tad netraucē to vest tiem, kuriem darbam/ biznesam to vajag.

WALA 23.septembris 2022 8:23
2 0 Atbildēt

Mikromonilitāte nebūs pieprasīta vēl ilgi, Rīgas "iezemieši" jau brauc ar sab. trans. utt. , visi kam ir izdevīgi braukt ar sab. trans. uz Rīgu ar jau sen to dara. Ir ap 20% kuriem būtu vienalga ar ko braukt bet brauc ar auto ērtību dēļ, un ar mazu varbūtību ka šo ieradumu mainīs. Un tad ir kaudze ļaužu kuriem sab. trans. vai mikromobilitāte nedz der, nedz arī ir izdevīga, un "aizver" Rīgu ciet, un viņi ies prom no vietām kur auto jēdzīgi netiek klāt.

Viedoklis 23.septembris 2022 8:52
3 0 Atbildēt

Ja būtu jēdzīgs sabiedriskais transports, es uz Rīgu brauktu tikai ar to. Bet man nav alternatīvas kā tikai automašīna, jo pat pašas Rīgas teritorijā ir rajoni, kur sabiedriskais transports iet reizi stundā / pusotrā. Velosipēds nav risinājums, jo ar to nevar pārvietoties cauru gadu. Visas tās runas, ka ar velosipēdu var braukt arī ziemā, ir tas pats, kas pastalās arī var staigāt cauru gadu. It kā var, bet tai pašā laikā nevar. Kad ir sniegs līdz ceļiem, vai putenis, nu piedodiet, bet ir jābūt vai nu velo fanātam vai slimam ar galvu, lai pārvietotos ar velosipēdu. Visa tā mikromobilitāte ir tāda paša reliģija kā Eiropas zaļais kurss. Nav ērta un lēta sabiedriskā transporta, nav mikromobilitāte.

Sniegs 23.septembris 2022 10:02
0 0 Atbildēt

Pirmkārt, nav mums sniega līdz ceļiem, nu nav. Otrkārt, Somijā kur sniegs tiešām ir, snigšanas laikā vispirms tīra veloceliņus un ietves, un tikai pēc tam ielas. Un tāpēc viņi var braukt ar velo cauru gadu. Tik vienkārši, ja padomā!

WALA 23.septembris 2022 10:54
1 0 Atbildēt

Rīgā nekad nav bijis un nebūs to kas ātri spej notīrīt kaut vai tikai ietves. Vairāk ka 10 gadus staigāju ar kajām pa Rīgu, labākais scenarijs ir ka 24 h laika tiek gala ar Centrs -dzelzceļu loks teritorijām pie 20 cm sniega ...

Krotow 23.septembris 2022 13:41
0 0 Atbildēt

Rīgā nav sniega līdz ceļiem... ha ha. Pat iepriekšējā ziemā bija. Kamēr nenotīrīja. Paskaties kas notiek, kad uznāk reāls putenis - cik ilga laikā nokopj sniegu starp dzīvojamām mājām u.c. vietās kur nav galvenie pārvietošanās ceļi. Labi, ir tā ka mums sniegs līdz ceļiem nav regulāra parādība. Taču savulaik, kad man darbs bija 25min gājienā no mājām, pēc puteņa esmu arī bridis pa sniegu līdz ceļiem.

Krotow 23.septembris 2022 13:50
1 0 Atbildēt

Nav šaubu ka no papildus veloceļiem pareizās vietās un virzienos Rīga iegūtu. Taču jāizvairās no pie mums pierastā stila, kur kaut ko vienu darot, aizmirst un sačakarē visu pārējo. Nupat bija akcija Brīvības ielas atbrīvošanai no auto tranzīta. Jā, laba doma, šosejai nav jāatrodas pilsētas centrā. Taču tai pašā laikā jādomā kur šo tranzītu novirzīt. Gandrīz visi cauri braucošie tur brauc ne jau tāpēc ka viņiem tā gribas, bet tāpēc ka citur nav kur braukt. Un braucot no Jūrmalas puses, Zolitūdes, Imantas, Iļģuciema un Bolderājas, Dienvidu tilts un Ulbroka ir baiss līkums. Rīgas Domei tomēr nāksies atkonservēt Ziemeļu šķērsojuma projektu un sākt darboties.

Hohmai - par “Dienu bez auto” uzzināju tieši tajā dienā no radio, esot pie sava auto stūres uz Gaisa tilta.

Stabiņiem nē 23.septembris 2022 16:42
0 0 Atbildēt

Diemžēl neviena aktīvistu biedrība neatbalsta Ziemeļu pārvada būvniecību. Brīvības ielā slēgt tranzīta satiksmi ir smieklīgi, ja nav Ziemeļu pārvada ar apvedceļu. Šīm biedrībām mērķis ir brutāli izraut autovadītājus no auto un iesēdināt sabiesriskā, uz ciskudriļļa vai nostādināt uz stāvdrāža

Riko 25.septembris 2022 13:27
0 0 Atbildēt

Latvijas autoceļi ir sliktākajā stāvoklī salīdzinot ar jebkuru citu Eu valsti, punkts. Tāli L, saņemies pauts tu tāds.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti1111

iAuto.lv tests: Toyota Prius, uz kuru atskatās (+ FOTO) 3

Jaunais Toyota Prius no neglītā pīlēna pārvērties par skaistu gulbi. Latvijā pieejams tikai kā Plug-In hibrīds, tas piedāvā aizraujošas gaitas īpašības, mūsdienīgas tehnoloģijas un arī komfortu. Lasīt vairāk

 

Iedzīvotājus un uzņēmējus mudina sākt izmantot Rīgā nesen nomainītos ielu nosaukumus 9

edzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos var sākt izmantot Rīgā nesen nomainītos ielu nosaukumus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa. Lasīt vairāk

 

Aptauja: Teju piektā daļa autovadītāju uz vasaras riepām pāriet jau martā 11

Laikapstākļi martā mēdz būt mainīgi - brīžiem spīd saule, bet jau pēc mirkļa var sākties spēcīgs putenis, taču, neraugoties uz to, 17% autovadītāju steidz mainīt ziemas riepas uz vasaras riepām tiklīdz tas ir oficiāli atļauts - jau martā. Lasīt vairāk

 

Valsts policija Kuldīgā ar drona palīdzību veic satiksmes uzraudzību (+ VIDEO) 7

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa amatpersonas februāra sākumā uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, izmantojot bezpilota lidaparātu jeb dronu. Satiksmes uzraudzība ar dronu veikta Kuldīgā un kopumā fiksēti 11 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti