Reģistrēt CSNg ar Saskaņoto paziņojumu kļūst populāri 1

2011.gada 6 mēnešos ir samazinājies kopējais CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju (LTAB) datiem, salīdzinājumā ar 2010.gada 6 mēnešiem, samazinājums sastāda 14,4%. Tomēr apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz Saskaņoto paziņojumu (SP) pamata, vērojams, ka reģistrēt CSNg ar SP Latvijā kļūst arvien populārāk. Tikai 2011.g. pirmajos sešos mēnešos 64,6% CSNg ir fiksēti aizpildot SP.

2011.g. pirmajos sešos mēnešos kopsummā  apdrošināšanas sabiedrībās reģistrēti 15 160 apdrošināšanas gadījumi, no kuriem 14 272 ir notikuši Latvijā (t.sk. 8 112 ir notikuši Rīgā, kas sastāda 56,8% no notikušajiem Latvijā). 5,9% no visiem reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši ārvalstīs, kas kopā sastāda 888 gadījumus.

64,6% no reģistrētajiem CSNg ir fiksēti ar SP, izdalot tendenci negaidīt Ceļu policiju, bet autoīpašniekiem pašiem savstarpēji vienoties un reģistrēt CSNg apstākļus. Apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz SP pamata, var secināt, ka ar katru gadu šis skaitlis paliek aizvien lielāks. Salīdzinājumam – 2006.gadā tie ir bijuši 50,9%, 2008.gadā – 55,4%, 2010.gadā – 59,4% un 2011.gada 6 mēnešos jau 64,6%.

„Protams, ka gadījumos, kad divu automašīnu sadursmē cilvēki nav guvuši ievainojumus un vienīgie bojājumi ir automašīnām, SP ir efektīvs problēmas risinājums, arīdzan no aspekta – neradīt citiem transportlīdzekļu vadītājiem liekus sarežģījumus, reizēm veidojot pat kilometriem garus sastrēgumus. Tomēr jāatceras, ka SP aizpildīšana ir iespējama tikai gadījumos, kad abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, ja nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Jebkurā citā situācijā, auto vadītājiem  par notikušo CSNg ir jāpaziņo Ceļu policijai”, informē LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste.

Pēc LTAB rīcībā esošas informācijas uz 2011.g. 30.jūniju Latvijā reģistrēti 714 150 transportlīdzekļu īpašnieku spēkā esoši OCTA līgumi, kas sastāda 108,6 % no tehniskā kārtībā esošiem transportlīdzekļiem. No visiem, 2011.gada 6 mēnešos noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem 15,3% ir noslēgti izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas parāda iedzīvotāju uzticēšanos mūsdienu saziņas līdzekļiem. Ar vien lielāku popularitāti Latvijā ieņem ilgtermiņa OCTA līgumu slēgšana, pirmajā vietā ierindojot OCTA iegādi uz 12 mēnešiem – 255 755.

„Iedzīvotāju vēlme iegādāties OCTA polisi uz 12 mēnešiem demonstrē iedzīvotāju tendenci plānot savu budžetu ilgtermiņā, izmantojot iespējas nopirkt lētāk, jo vidēji  piem., četru 3 mēnešu apdrošināšanas polišu iegāde, izmaksās dārgāk nekā nopirkt uzreiz gada līgumu. Tomēr būtiskākais, ka iedzīvotāju pakāpeniska apziņas maiņa pasargā pašus autoīpašniekus no nevēlamām problēmām, liekiem izdevumiem un labvēlīgi ietekmē OCTA nozari kopumā”, skaidro Baiba Gribuste.