Toyota nodemonstrējusi ar ūdeņraža degvielu darbināmā sedana Mirai prototipu, iezīmējot ceļu otrās paaudzes modelim, kas Japānas tirgū varētu startēt 2020.gada beigās.
Toyota parādījusi Mirai otrās paaudzes modeļa prototipu, atzīmējot, ka ar pirmo paaudzi to saista vien nosaukums un dzinēja tips. Pirmās paaudzes Mirai pamatā ir Prius šasija un priekšējo riteņu piedziņa, bet Mirai 2 pārcēlies uz aizmugures piedziņas platformu TNGA-N, ieguvis luksuss automobiļiem raksturīgu majestātisku izskatu, vairāk vietas salonā (agrāk 4, tagad 5 sēdvietas) un sportiskāku raksturu.
Garumā jaunais Mirai sasniedz 4975 mm (vairāk nekā Camry XV70), tas ir 1885 mm plats un 1470 mm augsts, bet riteņu bāze sasniedz 2918 mm. Interjers iekārtots jaunāko Toyota garā – priekšējais panelis ar ciparu mērinstrumentiem un multimediju ekrānu, kas pagriezts vadītāja virzienā, centrālais tunelis ar uzlādes nišu viedtālrunim, kā arī džoistiks, kas aizstājis transmisijas režīmu izvēles selektoru.
Zināms, ka ar piepildītu degvielas tvertni Mirai 2 varēs nobraukt vismaz 800 km. Plašākam interesentu lokam jaunais Mirai tiks parādīts Tokijas autoizstādē (no 24.10), sērijveida ražošana un tirdzniecības starts Japānā plānots 2020.gada beigās, bet Eiropā un ASV japāņu ūdeņraža auto sagaidīsim 2021.gadā.
Pirmās paaudzes modelis ar lieliem panākumiem lepoties nevar – 2018.gadā Eiropā tas atrada vien 160 pircējus, bet ASV tika pārdoti 1700 eksemplāru.
pēc būtības man ar ūdeņradi darbināmi auto patīk labāk kā elektroauto, jo tas ir vairāk auto tā klasiskajā izpratnē - ātri uzpildāms iekšdedzes dzinējs ar gana lielu gaitas rezervi (bāku). Vienīgais, ņemot vērā, to mazo popularitāte (arī ražoto modeļu ziņā), tad ar to uzpildi ir kā ir jeb precīzāk būtu teikt - nav iespējama uzpilde. Toties šādam auto nav ne bateriju, ne CO2, līdz ar to tas dabai ir draudzīgs..
Palasi tad nedaudz par to uzpildi. Vienā lādēšanas stacijā diennaktī var vairāk elektroauto uzlādēt (30 min katru) nekā ūdeņraža stacijā uzpildit auto.
+ cik izmaksā tās stacijas
Un tad papēti pie viena cik tad ir tā gaitas rezerve
ūdeņraža auto nav iekšdedzes dzinēja!
Ir arī ūdeņraža iekšdedzes dzinēji, bet viņi ir ļoti neefektīvi (kā jau iekšdedzes dzinējs) un izdala NOx
Mani fascinē termina "dabai draudzīgs" mūsdienu populārā, tuvredzīgā versija - ja nekas nenāk laukā no izpūtēja - dabai draudzīgs. Ja nekas netek uz ceļa - dabai draudzīgs. Nē. Ja, teiksim, tu nopelni 2000 eiras un es 500 eiras, un mēs abi savas aldziņas iztērējam, tu varbūt neradi 4x vairāk atkritumu un izmešu, bet 3x vairāk par mani noteikti - neatkarīgi no tā, ar ko tu brauc - vienīgi tevis dēļ skursteņi varbūt kūp krievijā, bet varbūt ķīnā, bet manis dēļ stipri tuvāk.
Tu vispār saproti kā ar ūdeņradi dzenams auto darbojas?
Tas ir tas pats elektroauto tikai strāvu viņš ģenerē ūdeņradi savienojot ar skābekli un radot elektrību, un arī viņam ir baterija, tikai vairāk hibrīda izmērā.
un papēti vēl kā ražo ūdeņradi, haaa, bez CO2.
Elektroauto tu vismaz vari dzīt uz priekšu ar sauli, vēju un hidro. Šis pagaidām ir tīri CO2 iznešana no pilsētas
"Elektroauto tu vismaz vari dzīt uz priekšu ar sauli, vēju un hidro. "
Dzīšana uz priekšu ar sauli - elektromobīļa uzlāde ar īsmūžīgiem [15-25 gadi] saules paneļiem, kuri jāsaražo un kuri pēc tam paliek par bīstamiem ķīmiskajiem atkritumiem.
Dzīšana uz priekšu ar vēju - elektromobīļa uzlāde ar propelleri, kurš jāuzražo, kuram vajag privātu placi kur to uzlikt, un kurš gan jau nodara ekoloģisku kaitējumu. Bet nu šitas no visiem trīs vēl būtu ok, propelleris ķīmiskos atkritumus nesatur, mūžs nav ierobežots gados [kaut kas tur mehāniski dilst, bet tas tā] un vēja enerģija ir nestabila; garāžā stāvošs elektromobīlis priekš tādas elektrības ir labs pielietojums
Dzīšana uz priekšu ar hidro - smagi apkārtējo vidi ietekmējoši liela apjoma būvdarbi - un ar elektrību, kura lieliski noder lai stabilizētu tīklu, tu gribi barot tādu negausi kā elektromobīli, uz māju rēķina?