Ogļskābās gāzes izmešu kvotu tirdzniecības pašreizējais mehānisms ir jāuzlabo, lai cenu izmaiņas nebūtu tik haotiskas, otrdien uzrunā Igaunijas parlamentam par kraso enerģijas cenu pieaugumu teica premjerministre Kaja Kallasa.
Viņa norādīja, ka ir vairāki veidi, kā stabilizēt elektroenerģijas cenas un enerģijas tirgu kopumā, no kuriem viens veids ir Eiropas ogļskābās gāzes izmešu tirgus mehānisma izmaiņas.
"Dzīve ir pierādījusi, ka pašreizējie risinājumi nav tie labākie un tie ir jāpārstrādā. Ekonomikai būtu labāk, ja oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecības sistēma būtu paredzamāka, proti, lineārāka nekā pašlaik, kad tā atgādina braucienu pa amerikāņu kalniņiem," klāstīja Igaunijas premjere.
Viņasprāt, situāciju stabilizētu vairāk līgumu ar fiksētu cenu, kas savukārt liktu uzlabot nosacījumus elektroenerģijas pārdevējiem.
Kallasa klāstīja, ka "atšķirībā no līgumiem par biržas cenu, kad ļoti zemai cenai var sekot spējš cenas pieaugums, līgumi ar fiksētu cenu garantē stabilu elektroenerģijas cenu ilgākā termiņā. Tomēr, lai cilvēki vairāk slēgtu tādus līgumus, mums ir jāuzlabo nosacījumi elektroenerģijas pārdevējiem - lai tie varētu piedāvāt zemākas fiksētās cenas mājsaimniecībām".
Premjerministre atgādināja, ka Igaunijas parlamentam izskatīšanai iesniegts Elektroenerģijas tirgus likums, kurā precizēti nosacījumi, kā atteikties no līguma.
Kā informēja Kallasa, valdībai pagājušajā nedēļā sēdē apspriežot situāciju elektroenerģijas tirgū, izkristalizētas vairākas problēmas un izvirzīti uzdevumi to atrisināšanai.
Pirmkārt, valdība pilnvarojusi trīs ministrus gada pirmajā ceturksnī iesniegt priekšlikumus par vietām, kur būtu iespējams uzbūvēt vēja elektrostacijas. Otrkārt, izstrādāts tā dēvētais vietējā ieguvuma elements, kura mērķis, kā teica Kallasa, ir palielināt iedzīvotāju interesi par atjaunīgo energoresursu jaudu izveidi viņu apkaimē.
Tāpat, kā uzsvēra Igaunijas premjere, jāapstiprina jūras teritorijas plānojums, kurā būtu ietvertas vietas iespējamai vēja parku izveidei, un ceturtais plāna punkts ir risinājumi enerģijas glabāšanai, kā arī paātrināta analīze par iespējamo atomelektrostacijas būvniecību Igaunijā.
Kallasa sacīja, ka ātri jāatrisina arī problēma ar atjaunīgās enerģijas jaudu pieslēgšanu tīklam.
Lai Igaunija saņemtu lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm, līdz 2030.gadam plānots izveidot trešo starpsavienojumu starp Igauniju un Somiju - jūrā izbūvēto starpsavienojumu "Estlink 3".
Premjere uzsvēra, ka ūdeņradis ir enerģētikas nākotne, tādēļ vairāk jāpievēršās tā sniegtajām iespējām.
Kallasa, kas ir Reformu partijas līdere, norādīja, ka ar otru valdošās koalīcijas dalībnieci Centra partiju iecerēts apspriest iespējas noteikt elektroenerģijas biržas cenas griestus un atcelt sadales tīklu pakalpojumu maksu uzņēmumiem. Viņa piebilda, ka šajos jautājumos valdības partijas cenšas atrast kopsaucēju.
Ceri vien ka būs tādas lielas baterijas.
Ūdeņradi var glabāt gadiem un lirlā daudzumā pazemes krātuvēs arī Inčukalnā pēc 50 gadiem būs pilns ar ūdeņradi.
www.cnbc.com/2020/11/01/ho...rgy-boom-.html