Būšu nepopulārs, bet piekritīšu CP interpretācijai.
1) atsauce uz normu, kas nosaka, ka "Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības" ir nevietā, tā kā konrētajā gadījumā runa ir par administartīvajām tiesībām nevis civiltiesībām.
2) šobrīd faktiski vienīgais veids kā juridisko apliecināt, ka persona patiešām dzīvo, ir deklarētās dzīvesvietas esamība konkrētajā adresē. Jo deklarēšanās būtība ir tāda, ka persona ir sasniedzama adresē, kurā viņa dzīvo. īslaicīga uzturēšanās nav tas pats, kas dzīvošana. Neatkarīgi no tā, vai tur dzīvo vecmāmiņa vai draugs, piemēram. Tas, ka students šad tad brauc pārnakšņot pie vecmāmiņas, nenozīmē, ka viņš tur dzīvo! Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 285.punkts citastarp noteic, ka 302. zīmes darbība neattiecas uz vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri.
Ja students negrib (nevar) deklarēt savu dzīvesvietu vecmāmiņas dzīvoklī, tad vēl ir variants savu auto reģistrēt uz vecmāmiņas vārda vai norādīt vecmāmiņu kā turētāju.
vai arī kaut reizi esmu izņēmis naudu SEB bankomātā
Zīme 302. braukt aizliegts
Vakar raidījumā Bez Tabu bija sižets par jaunu CP piepelnīšanās veidu dežurējot(terorizējot) daudzīvokļu mājas iedzīvotājus, kuriem pie iebraukšanas pagalmā ir uzstādīta 302. zīme "braukt aizliegts". Stāsts tāds CP darbinieks uzlicis 30€ sodu kādas omes mazdēlam, kas būdams students īslaicīgi uzturās(pārnakšņo) arī pie omes dzīvoklī, līdz ar to dzīvo.
CP burtiski tulkojot CSN apgalvo, ka tā kā zīme neattiecas uz tiem kas dzīvo zīmes darbības zonā tas nozīmē iebraukt pagalmā var tikai tie, kas deklarēti un sods uzlikts pamatoti. Tas gan manuprāt ir absurds, jo šis pants nav tik šauri tulkojams, pie tam dzīvesvietas deklarēšanas likumā ir noteikts, ka "(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības." līdz ar to tas nav noteicošais.
Kam taisnība?