Pēdējās laikā tiek plaši diskutēts par jauniem CSN grozījumiem, kas paredz, ka velobraucējs varēs pārvietoties tikai pa braucamo daļu. Man ir jautājums, ja nu gadījumā sliktākais scenārijs piepildīsies un šie grozījumi stāsies spēkā, varbūt tad drošāk būs pārvietoties ar e-velo? Pirmkārt, varēs labāk iekļauties auto plūsmā, līdz ar to netraucēs automašīnu plūsmai, otrkārt, tas ir smagāks, līdz ar to stabilāk uzvedīsies uz ceļa, jo būs tak jābrauc pa labo malu, kur ir notekūdeņu lūkas, bedres un citi šķēršļi.
Gadījumā, ja velobraucējiem būs atļauts pārvietoties arī pa ietvi, vai nebūs problēma ar apmalēm? Vai ir reāli uzbraukt vai tomēr visu laiku jākāpj nost no tā riteņa, jo ne jau visur Rīgā ir sakārtotas tās apmales, lai cilvēks mierīgi varētu nobraukt nost un uzbraukt virsū, piemēram, šķersojot gājēju pāreju.
Izlasi vēlreiz grozījumus un vai tur tiešām ir teikts, ka nedrīkstēs braukt pa ietvi. Nav ko celt paniku nevietā viltus autor!
Kas attiecās uz e-velo tad tas ir idiotisms ar ko "kalnainajā" Latvijā nav ko darīt. Pirmkārt tas ir smags un bīstamāks gājējiem, otrkārt tas ir smags un grūtāk mīties, kad baterijas tukšas. Nav te tādu kalnu kuros tas būtu vajadzīgs. Ar velosipēdu minās, lai dzīvotu veselīgi un ja nepietiek spēka aizmīties kur vajag, tātad vajag mīties vēl kamēr var.
Kanibaals tev ir šaura domāšana. Manuprāt elektriskie velo ir idiāli piemēroti gados veciem cilvēkiem, kuri kā reiz grib vēl pārvietoties pašu spekiem, diemžēl tā spāk paliek arvien mazāk. Piemēram, manai mammai ir 70+ un viņa laprātāk pārvietotos ar velo nevis ar automašīnu. viņa pat palūdz nopirkt velo trenažieri, lai varētu uzturēt sevi formā, bet saka, ka ar parasto ričuku paliek par grūtu mīties. Tāpēc esmu sācis domāt, varbūt ir vērts nopirkt električku. Es arī labrāt uzlausītu citu pieredzi.
Latvijā protams nekāda likumdošana par e-velo nav, bet pēc ES direktīvām, viss kas ir ar motora jaudu līdz 250 W skaitās velosipēds. Tātad nav nekādu nodokļu, apdrošināšanu utt.
Es gadu nobraukāju ar tipisku pilsētas velo, kuram pats uzstādīju ķīniešu priekšējo ratu ar motoru un vadības bloku.
Kāpēc es iegādājos e-velo? Pirmkārt tajā laikā braukāju 13 km katrā virzienā, un vienkārši negribējās vai nu braukt ar sporta velo un pārģērbties. Vai arī braukt ar pilsētas velo, bet ātri nogurt un ierasties darbā savīdušam.
E-velo ir divi režīmi. Spiest ručkā un nemīties, tas ir idiotisms un baterija (lielā 42 Ah) ilgi nevelk. Otrs ir "pedal assist", respektīvi palīdz pie kustības uzsākšanas un iekļauties plūsmā. Visi "pedal assist" ir limitēti līdz 25 km/h, ātrāk tikai no klana braucot var ripināties.
Izmaksas ir palielas, labs velo man bija ap 600 EUR ar atlaidi, ķīnas e-kits ap 1000 EUR. Un puse dienas paiet kamēr visu tā smuki un kārtīgi uzstāda. Vadus savilkt un atrast normālu novietojumu vadības blokas, ir pagrūti.
Gada laikā ķīnas kits nekādas problēmas nesagādāja, lietoju to arī lietū un tā.
> Manuprāt elektriskie velo ir idiāli piemēroti gados veciem cilvēkiem,
Rīgā ideāli veciem cilvēkiem ir "bezmaksas sabiedriskais transports". Nu ja nav spēka, tad lai brauc ar e-skūteri nevis velo. Es nesaku, ka e-transports ir nederīgs, bet gan ka e-velo ir no sērijas kas der visam neder nekam.
No sērijas, pats braucis neesmu, bet viedoklis ir.
Veciem cilvēkiem arī vajag fizisku aktivitāti, un tād e-velo tikai palīdz uzripināt kalnā vai braukt pret vēju, kad negribās motoru var vispār atslēgt.
Šogad Londonā izstādē redzēju jaunās paaudzes e-velo, kuram motors, vadiības bloks un akumulators satilps aizmugurējā rata rumbā. Plus akumulatoru arī braucot var lādēt. Viss attīstās un iet uz priekšu.
Pievienojos kanibālam. Jāāāāņa muterei un andžiņam acīmredzot ir elementāra problēma - nav vēl sanācis atklāt visādas jaukas lietas, kas velobraukšanu padara patīkamu un dinamisku, un tāpēc vajag elektromotoru lai kompensētu. Andžiņam bildē izskatās ka tas ričuks ir aprīkots ar trijniecīti rumbiņu, un jāņa mutere noteikti kā vecākās paaudzes sieviete grib pirzdama dirsdama mīties uz 10 kilometriem stundā ar velosipēdu, kura transmisija ir ar pārnesuma skaitli, domātu kādiem 25 kilometriem stundā.
Tagad tie elektriskie brīnumi ir panesušies, un man darbā kolēģi arī mēdz teikt ka man tādu krāmu vajadzētu. Es parasti par tiem tekstiem pasmejos, jo man vajag velosipēdu, nevis wannabe invalīdu transportlīdzekli. Ir vesela čupiņa argumentu, kāpēc kas tāds ir vairāk nekā bezjēdzīgs:
1) Man 25 kilometri stundā ir normālais ātrums, kaut kādu palīglīdzekli derētu lai brauktu ātrāk, diemžēl tur šitas neder
2) Uzsākšana, uzrāviens un visas pārējās atrunas - rumba ar planetāro pārvadu un adekvāti, savām spējām pieskaņoti zobrati.
3) Man jau pietika ka mans salieķis savā iepriekšējajā veidolā, pirms izārdīšanas, svēra apaļus 20 kilo, un pēc reinkarnācijas tas svērs vēl bik vairāk - šite vēl bonusā kaut kas, kā pamatfunkcija ir bagāža
4) Pamatā elektromotori tiek piedāvāti lai piedzītu aizmuguri, kas vispār ir kaut kāds marazms - vai nu caur vidusasi, papildus deldējot ķēdi un noslogojot aizmugurējo rumbu, vai arī motors ir iebāzts aizmugurējajā rumbā, automātiski izslēdzot planetārā pārvada opciju.
5) Man nav problēmas ar 25 kmph nobraukt 2x30 kilometrus, toties būtu braucot garākus gabalus noturēt tos 25 - kā ar to aķi, teiksim, 100 kilometrus izvilks?
6) Cik daudz tas aķis tur salā?
7) Kontrolieris pieļauj to rumbu izmantot kā 10-20w jaudas ģeneratorrumbu?
8) Fantastiskās cenas. Salīdzinājumam cik maksā pieklājīgas rumbiņas - Shimano Alfine 700 komplektiņš - ap 400 eirām, Rohloff Speedhub - ap 1k eirām.
P.N. Trīs nedēļas atpakaļ pie baznīcas liepājā pēc dievkalpojuma papļāpāju ar vienu večuku, kurš pienāca pie manis papļāpāt, ieraugot ka es braucu ar salieķi, jo šis domā uz tādu pāriet no lielā, jo vieglāk uzkāpt/nokāpt. Cilvēkam, kuram ir grūti paiet, par lielu velosipēdu ar trīs robu Sachs Torpedo rumbu vienīgā sūdzība bija ka reizēm liepājas apstākļos pirmais robs ir par garu - nē nu es domāju gan - priekšā 46 zobi, aizmugurē 20 - man, nesalīdzināmi jaunākam cilvēkam ar rūdītām kājām 46/22 ir par garu un prasās pēc 46/24 vai citas kombinācijas ar ekvivalentu gala iznākumu.
Man uz mana hipsteru "single-speed" ir 44/18, tieši laikā lai visu izbraukātu. Bet 32 km dienā es ar tādu nebraukātu, katru dienu no vietas. Izlaist kādus 100 km brīvdienā nav problēmu.
Man motors bija priekšā, pilnpiedziņas velo bija.
Katram velosipēdam ir sava funkcija un pielietojums. Ja e-velo palīdz veicināt tā pielietošanu ikdienā, tad tas ir tikai apsveicami.
Šogad Londonā izstādē redzēju jaunās paaudzes e-velo, kuram motors, vadiības bloks un akumulators satilps aizmugurējā rata rumbā. Plus akumulatoru arī braucot var lādēt. Viss attīstās un iet uz priekšu.
.........
Redzēju tādu Rīgas ielās . Viņam ap to rumbu bija palielas paplātes izmēra disks . Domāju pie reizes arī labi risinās smaguma centra jautājums . Papētīt nesanāca , aiztraucās garām
Kalnu situācijā ir jālieto vai nu Schlumpf mountain drive [diezgan dārgs prieks, pedāļos iebūvēts planetārais pārvads ar spēju pazemināt 2,5 reizes, kas reāli pakaļas rumbas robu skaitu dubulto], vai kāda no rumbām ar lielākiem robu skaitiem. Latvijā, par laimi, tādu kalnu nav, tāpēc reti kur nepietiktu ar rumbiņu, kuras garums būtu 180-250 procenti.
Attiecībā par lietotāja jaaanis muteri, kādu laiciņu atpakaļ, ja nemaldos, 1a.lv lapā bija [bet šobrīd vairs nav] šitentāds ričuks pa kaut kādām 350 eirām www.romet.pl/en/Rower,WIGRY_7,10,681,682,14148,2015.html - manuprāt kā reiz - ērts, parocīgs, viegli uzkāpt, tai rumbiņai ir adekvāti šauri un vienmērīgi soļi, atšķirībā no kasetēm, nebūtu jābūt problēmām iemācīt slēgāt robus, un ar lielu zobratu aizmugurē ātrumu diapazons arī būs ar lielu izvēli cilvēkam ar mazāku spēka daudzumu.
Mērķis cits. Iemet mašīnā vai nes rokās uz 5.stāvu. Sver aptuveni 15 kg. Ričiks būs smagāks. Rudenī izprovēju pa centru. Ideāls risinàjums, lai nav jātērē $ stāvvietām un laiks sastrēgumiem
Lai velosipēds svērtu virs tiem 15 kilo, tam būs jābūt lielam un vai nu labi aprīkotam, vai primitīvam, kamēr šodienas velosipēdi kas koncentrējas uz svaru, svērs 10 kilo vai pat mazāk.
Un skrejritenis ir skrejritenis, ne tam ir sēdeklis [ērtumam un stabilitātei], ne normāla lieluma riteņi. Pa lielam tas tavs verķis ir domāts lai ar tādu pabraukātos pa kādām lielām telpām, pilsētas ielās pietiks ar kādu negaidītu bedrīti lai tu līdaciņā aizlidotu...
Ja tas bija jautājums man, tad nevis A1, bet X1. Tam ir mīkstāka gaita, jo lielāki riteņi un amortizators, apgaismojums priekšā un aizmugurē, brrmžu uguņi. X5 ir tāds pats, bet ar lielāku nobraucamo distanci.
Kanibaals rakstīja: > Manuprāt elektriskie velo ir idiāli piemēroti gados veciem cilvēkiem,
Rīgā ideāli veciem cilvēkiem ir "bezmaksas sabiedriskais transports". Nu ja nav spēka, tad lai brauc ar e-skūteri nevis velo. Es nesaku, ka e-transports ir nederīgs, bet gan ka e-velo ir no sērijas kas der visam neder nekam.
Piekrītu.
Tikai sab trans. Cilvēkiem, kas nevar pamīties, vienlaicīgi ierodas arī reakcijas kritums. Attiecīgi ar elektro aprīkoti cilvji demences vecumā ir riktīgi bīstami uz ielas. Sev un citiem.
Mans viedoklis - vai nu velo bez bačas, vai sab trans.
Un autors ir maldīgās domās, ka pa trotuāru pārvietoties ir drošāk.
Ielas ir daudz!!!! līdzenākas par trotuāriem, uz brauktuves ir daudz!!!!! mazāk idiotu. Jā uz brauktuves ir bīstamāks aprīkojums, bet summāri brauktuve vienalga vinnē.
Tiem kas netic, vajag veikt acid test: tumšā laikā nobraukt x distanci pa brauktuvi un pamēģināt to pašu pa ietvi Rezultāts būs ļoti saredzams
Tak sarežģītākā maršrutā nākas braukt visur, kur var tikt uz priekšu. Nomaļākās ielās parasti ielas vienā pusē stāv auto, un pat grūtības 2 auto izmainīties, ja ietve tukša , labāk braukt pa to, nekā traucēt auto. Tas pats ir ar ielām ar nelīdzenu bruģi, kur var slapjā laikā, kad bruģis slidens, nojaukties zem auto. Arī tilti ir jaukas vietas, piem Vanšu tilts un Gaisa tilts.
nomiks rakstīja: Viens par ķieģeļiem, otrs par eņģeļiem!
Velo cita funkcija. Un attālums.
Ir pietiekoši lieli riteņi un amortizators, lai nenoliktos uz mutes. Vajag arī ar galvu domāt, kad pārvietojas, nevis tupa nesties.
Ar šo dēls mierīgi uz skolu var aizbtaukt un ienest iekšā. Velosipēds būtu jāatstāj ārā.
Kā amortizators palīdz nenolikties? Jā, "vajag domāt ar galvu", bet shit happens un veidojums, kur braucamrīks/braucējs smaguma centrs ir jūtami augstāks kā parastam velosipēdam, ātrums lielāks bet riteņa diametrs mazāks ir ar daudz lielāku iespējamību lidot. Arī parasts salieķis, lai arī tam ir nesalīdzināmi lielāki riteņi, ir šādā ziņā bīstamāks par parastu velosipēdu [ar kuru ir gandrīz neiespējami pārlidot pāri ragiem, izņemot avāriju] - man vienreiz ir gadījies pārlidot pāri ragiem - acī ielidoja muša, novērsa uzmanību, nobraucu no ceļa, kuram nebija nomales, un tiku aizkatapultēts.
Kāpēc personiskais transportlīdzeklis ir jānes skolā, un kas būs ja visi tā sāks darīt? Ja iemesls ir "nozags", tad nevajag izrādīt vecāku turīgumu pērkot bērnam krutu velosipēdu - nopirkt lietotu pusaudžu velosipēdu un 20-30 eiras vērtu ķēdi un neviens to velosipēdu nezags.
Nākamreiz šādā situācijā raksti "tu visus manus argumentus apgāzi; man vairs nav ko teikt", nevis runā par tvaika, dīzeļa, benzīna vai elektrības ielām ;)
Nu, viņš jau pateica , kāpēc tādu izgatavojis. Tāpēc, ka tas ir lētāks , jo "tēvijā" vara vadus ražo, bet augsti koercitīvos magnētus ( neodima ) ne, tie ir jāimportē.
Pastāvīgo magnētu elektromotoriem ir augstāks lietderības koeficients, jo nav jātērē enerģija statora magnētiem.
Praktiski tas nozīmē to, ka viņa "transporta līdzeklim baterija izlādēsies ātrāk, nekā, ja tā dzinējs būtu ar pastāvīgajiem magnētiem.
1. Visi 2 riteņu ar maziem riteņiem, pārvietošanās līdzekļi paredzēti maza/vidēja auguma cilvēkiem. Iedomājieties , piemēram, Porziņģi uz skrejriteņa - šāda "konstrukcija" būtu visai nestabila ;)
2. Standarta daudzdzīvokļu mājas iemītniekam ne īpaši patīk nest kaut ko augstāk par 2. stāvu. Tiesa, no bērnības atceros, ka viens bija pat ievilcis hruščovkas 2.stāva dzīvoklī mocīti Kovrovec 175 un pat darbināja to tur, bet tas uzskatāms par ekstrēmu gadījumu.
Nomikam tas bija tāds piemērs - viņš dzīvo privātmājā. Bet par to nešanu tev noteikti ir taisnība - sieva pagaidām vēl dzīvo dižajā pilsētā mājā, kur pa lielam laikam ir komunālie dzīvokļi - kāpņu telpā pirmajā stāvā pie margām regulāri ir pieslēgti pāris velosipēdi.
Desmit gadus nobraukāju Rīgā visu gadu ar velo. Divus pieķēdētus nozaga, vienam nospēra aizmugurējo ratu, kas tāpat bija beigts ar panatīgu lufti. Esmu izstādēs izprovējis elektrovelosipēdus. Forši likās tie, kam kontrolējas ar pedāļiem un pārnesumi ir tādi pat kā parastiem velo, jo tad var viegli un relatīvi lēti nomainīt dilstošās detaļas- zobrati, kasete, ķēde. Blueshock piedāvā iznomāt. Brendus neatceros, bet te jau kāds aprakstījis tādu: www.piksens.com/auto-meistars/satiksmes-drosiba/atsauksmes-par-elektrovelosipedu-pec-pirmajam-nedelam/.html
Normālam pilsētas velosipēdam ir rumba ar planetāro pārvadu, ne tā transmisijas pornogrāfija ko par kaseti sauc - attiecīgi atliek tikai elektromotors priekšējajā ritenī, jo pakaļas ritenis atkrīt uzreiz, un vidusass motors arī atkrīt, jo vienīgā rumba, kas garantēti tādu griezi spētu izturēt, būtu štuku vērtā Rohloff Speedhub. Kaut gan labi, man liekas ka ar kaut kādām trijniecēm vai pat tik nebija elektrovelosipēdi - bet nu tās ir izturīgākas par septiņniecītēm un astoņniecītēm...
Protams, viens no elektromotoru pievilcības iemesliem ir tieši tas, ka cilvēki braukā ar tām kasetēm, un tā kā pārslēgšanās ir smaga, daudz laika pavada robos, kas nav adekvāti attiecīgajam ātrumam lai tik nebūtu jāpārslēdzas - kur papildu elektromotors dod spēcīgu uzlabojumu...
Lasu un nebeidzu brīnīties, cik vienam vecam santīmdrāzējam ir pārliecinošs viedoklis par to, kas ir labi un, kas ir slikti... nu tā ka absolūtās vērtībās. Ir viņa viedoklis un nepareizie... jebkurā tēmā, par jebkuru izstrādādujmu un par piemērotību jebkuram indivīdam... un pats galvenais ar “vienīgo pareizo” tehnisko risinājumu...
Es tev ieteiktu tavā sapuvušajā golfā ielikt pedāļus ar elektrorumbu un planetāro pārvadu pakaļējam tiltam, būs īstais ar ko lietus laikā pa Liepāju vālēt, varēsi sava otrajā komunālajā stāvā uznest, kur griesti ir metr piecdesmit...
Elektriskais ričuks
Labdien,
Pēdējās laikā tiek plaši diskutēts par jauniem CSN grozījumiem, kas paredz, ka velobraucējs varēs pārvietoties tikai pa braucamo daļu. Man ir jautājums, ja nu gadījumā sliktākais scenārijs piepildīsies un šie grozījumi stāsies spēkā, varbūt tad drošāk būs pārvietoties ar e-velo? Pirmkārt, varēs labāk iekļauties auto plūsmā, līdz ar to netraucēs automašīnu plūsmai, otrkārt, tas ir smagāks, līdz ar to stabilāk uzvedīsies uz ceļa, jo būs tak jābrauc pa labo malu, kur ir notekūdeņu lūkas, bedres un citi šķēršļi.
Gadījumā, ja velobraucējiem būs atļauts pārvietoties arī pa ietvi, vai nebūs problēma ar apmalēm? Vai ir reāli uzbraukt vai tomēr visu laiku jākāpj nost no tā riteņa, jo ne jau visur Rīgā ir sakārtotas tās apmales, lai cilvēks mierīgi varētu nobraukt nost un uzbraukt virsū, piemēram, šķersojot gājēju pāreju.