www.tvnet.lv/7100964/valdiba-lemj-aizliegt-latvija-nonakt-astravjecas-aes-sarazotajai-elektribai
Runā, ka uzstādīšot speciālus skaitītājus, kas detektēs kontrabandas elektrību no Astravjecas. Sāks ar Raimondu.
Aplausus studijā jauns stulbinga veids Made in Baltics (pat 2 vienā) - savienotā tīklā elektrību var maršrutēt atbilstoši starpvalstu "sasmērētam papīram" , uz kura visādi citādi "superuzticamais" partneris Krievija - būs uzlikusi savu "ķepas nospiedumu".
Galvenais pareizi apmācīt LV un Baltijas robežsardzi atpazīt kontrabandas "elektronus" ...
Ta kāda starpība - kaut vai ja tiešām izdarītu kā tie sapņotāji vēlas [ja tas vispār ir iespējams] - kas traucē krievijai eksportēt vairāk un importēt no baltkrievijas? Princips tas pats kas ar visādu kažokzvēru aizliegšanu un tamlīdzīgām figņām...
Kā Baķka teica, kad Eiropa aizliedza Krievijai ābolus pārdot - atdosim brālīgajai tautai savu pēdējo ābolu un paši ēdīsim poļu ;)
Nu būs zināmas grūtības ar to transportu:
www.la.lv/baltijas-valstis-vienosies-par-testiem-elektroenergijas-tikla-atslegsanai-no-krievijas
Šogad jau intervijā atzina ka ir progress tehniski atslēgties.
Nu šo es ar kādu laiku atpakaļ nepareizi sapratu - tā nav atslēgšanās no Krievijas elektro tīkla ! Mēs šobrīd savus 50Hz sinhronizējam ar Krievijas 50Hz etalonu.
Etalons vajadzīgs jo pēc tā mēdz gan atsevišķi pulksteņi sinhronizēties, gan vēl visadi citādi efekti tam ir. Ja vidējā diennakts 50 Hz frekvence sāk nobīdīties, tie pulksteņi un noteiktas iekārtas sāk taisīt gļukus.
Un tā doma ir tāda, ka ja Krievija sagribētu Baltiju sabotēt , tad izmainot mazliet diennakts vidējo frekvenci uz teiksim 49 Hz dažu labu navigāciju izmantojošo verķi varētu uz laiku samānīt rādīt aplamu atrašanās vietu ( respektīvi visas tās iekārtas kas balstās uz datora skaitītu laiku un reti sazinās ar atompulksteņiem ( kaut iespējams ka arī tos tas ietekmētu).
Un attiecīgi ir doma izmantot Eiropas kādu no etalonfrekvencēm, kas no šāda riska ļautu itkā izvairīties. Vienīgi cik es tā esmu palūrējis lietotāju līmenī tad par Krievijas etalonfrekvenci ir grēks žēloties, bet par teiksim UK etaloniem tauta mēdz rupji lamāties !!! Tas gan nenozīme ka tiešām vainīgs UK galvenais etalons - varbūt problēma ir sūdīgā vietējā piegādātājā, kurš varbūt pat nesinhornizējas ar etalonu ( tiesa tad jams sataisa lielus sūdus visā savienotajā tīklā, un visticamāk dabūtu " bietē" tāka maz pēc tam neliktos)
P.S. frekvenci ļoti ietekmē arīs lodze tīklā, tā kā Krievija paŗāk nespringst par zaļu enerģīju- viņi viegli kompensē iztrūkumus, bet Eiropā jau vietumis ir problēmas dēļ "zaļuma" ...
Mazliet nepareizi par "etalonu" un vēl nepareizāk par datora skaitītu laiku, kas ir atkarīgs no frekvences. Bet pārējais tieši tā - Krievija šobrīd nodrošina tieši frekvences balansēšanu. Importējam pamatā no Skandināvijas. Un Astravjecai būs būtiska loma tieši balansēšanas jaudā līdz plānotajam brīdim, kad pārslēgsimies uz Centrāleiropas "baseinu", kas šobrīd ir plānošanā. Un nekur vēl nav teikts, ka Astravjeca neizdarīs to pašu - Polijai ir pavisam citas attiecības ar Baltkrieviju, nekā to gribētu Brisele vai Lietuvas pakalpiņi, kuriem tagad arī Kariņš ir pieslējies ar šo tehniski absurdo un bezjēdzīgo, bet dziļi politisko normatīvo aktu.
Pa etalonu tomēr diezgan pareizi,
par datora laiku - tev taisnība, absolūti nekorekti izvēlēts termins ( jebkura mājas datora pulkstenis tiek barots no DC un izmanto līdzīgu pasākumu kā kvarca pulksteņi) - būs laiks paskaidrošu precīzi kādas elektronikas lietas ar to biju domājis.
Tomēr nepareizi. Nav nekāda "etalona". Ir frekvence, kuras noturēšanai nepieciešama jaudas balansēšana, ko esošajā tīklā visefektīvāk var izveikt Krievija, bet jebkuru nobīdi var konstatēt un ziņot jebkurš no tīkla vadības centriem - par etalonu sauc kaut kādu vienu absolūto patiesības centru, pēc kura "piemēra" visu pārējo, nevis universālu mērvienību, kuras neprecizitāti var izmērīt jebkurš ar saviem mērinstrumentiem.
NU padomā drusku pats ja nav etalona, tad salaižot 2 elektrostacijas ar 50 Hz frekvencēm kas netiek savā starpā sinhronizētas - ko tu iegūsi paterētāja galā ? Vislielākā varbūtība ka tu dabūs nenosakāmas kvalitātes un polaritātes pulsus ar nenosakāmu frekvenci !
Nu padomā drusku pats. Kur stāv mūsdienu etalonpulkstenis laika sinhronizācijai? Kādā konkrētā valstī un vietā? Bet visi datori māk rādīt vienādu laiku ar daudz augstāku precizitāti, nekā 1/50 no sekundes, ar kaut kādas citas melnās maģijas palīdzību... Bet to frekvenci tak regulē manuāli, pēc etalona, vai ne?
Tās ir divas radikāli atšķirīgas lietas, es labi zinu ka telekunikācijas speciāli ir atompulkstenis pēc kā sinhronizējas (LV nejaušības, vai stulbuma dēļ pat bija 2).
Un datora pulkstenis savukārt ir ļoti neprecīzs cita starpā (esmu ļoti ilgi nodarbojies ar UNIX sistēmām) , to bez sinhronizācijas ar NTP serveriem vispar ir problemātiski lietot ļoti daudzās jomas, tai skaitā piekļuves autorizācijai.
Tā ka nē melnās maģijas nav nekādas, bet visus XZ kadas kvalitates mazos HES slēdz caur invertoriem, taču kā nodrošina vienādu frekvenci precīzi nezinu, un iepriekšminēto iemeslu dēļ neticu ka ar lokālu 'laika skaitīšanas ierīci".
P.S. Pēc vienām darbojošamies dzirnavām aprīkotām ari ar ģeneratoru, zinu ja procedūra strāvas laišanai kopējā tīklā bija pietiekami sarežģita, sakot jau ar apgriezienu stabilizāciju pašam ģeneratoram/ūdens turbinai...
Te ir tas par ko Bradypus saka precīzi:
Tik neesmu aradis kā precīzi notiek sinhronizācija (varbut pat tas ir dabisks blakusefekts no kāda liela stabila strāvas ražotāja, ka mazakie automātiski noķer to pašu frekvenci, bet provēšu atrast precīzu info. Jo kaut kad un kaut kur par to jau biju lasījis ..
Te būs par ļoti plašu AC utml problemātiku, bet arii par frekvenču sinhronizacijas nepieciešamību (tiesa patālu visā taja info daudzumā):
Te teikums no viena energijas ražotāja apraksta :
Sticking to one national frequency is a team effort. Every generator in England, Scotland and Wales connected to the high voltage transmission system is synchronised to every other generator.
When the output of any of the three phases – the red, yellow or blue – is at a peak, the output from all other phases of the same colour on every other generating unit in Great Britain is also at a peak. They are all locked together – synchronised – to form a single homogenous supply which provides stability and guaranteed quality.
Source: www.drax.com/energy-policy/need-whole-country-frequency/
Bet vēl pamēģināšu atrast arī zinātniskāku skaidrojumu
Te šķiet būs atbilde kā sinhronizēt ģeneratorus ar tīklu:
www.testandmeasurementtips.com/how-ac-power-sources-get-synchronized-faq/
Ceru tas tad atbild lielu daļu jautājumu par "etalonu" !
Pats izlasīji? Škiet, ka ne - tur ir perfekti aprakstīts, kā notiek sinhronizācija - frekvence pati par sevi ir "etalons". Tā nav piesaistīta konkrētai vietai vai turētājam. Un pareizi piesauci NTP - decentralizētu tīklu, kas sinhronizējas ar augstu precizitāti.
Un smadzenes pakustināt ?
Ir kāds viens punkts kurš tiek pieņemts par to vietu pret kuru viss tiek sinhronizēts, un attiecīgi visam pārējam kas kāda iemesla dēļ pēkšņi būs radikāli atšķirīgs - ir jāatslēdzas no tīkla !
Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas tīkla 50 Hz ( tie strādā ar vienu etalonu) nesakrīt ar Eiropas 50 Hz fāzēm, un arī ar Nordpool, vai kā nu tur pareizi saukt skandināvu savienojumu), tādēļ uz Eiropu ir HVDC savienojums, bet uz Norpdool vēl kaut kāds cits risnājums:
tyndp.entsoe.eu/2016/insight-reports/baltic-synchronisation/
Šitas būs IMHO, jo neesmu atradis kā tad ir precīzi:
NU labi - manis teiktais gan ar nav īsti korekts, jo pēc būtības slodzes balansēšana ļoti ietkmē diennakts frekvences izmaiņas, Taču pats fakts ir ka ir, nezinu kontroles centrs vai metroloģijas centrs kurš automātiskā vai ne tik automātiskā veidā seko līdz frekvences stāvokli attiecībā pret vēlamo etalonu, un izejot no tā var pieņemt lēmumu kādu no tīkla daļām atslēgt kopējas stabilitātes nodrošināšanai. Tāpēc ir korekti teikt ka ir etalons, bet nav korekti teikt ka tā ir viena vieta pret kuru visi sinhronizējas, bet ir tā viena vieta kas kontrolē šo frekvenci, un spēj dot komandas lielākajiem ražotājiem nepieciešamo pielāgojumu veikšanai - kaut kā tā tam vajadzētu loģiski izskatīties atbilstoši tam ko esmu "salasījies" un ko zināju iepriekš.
Tā ir normāla prakse ātomreaktorus būvēt pie robežām. Apskatieties, kur Eiropā tās atrodas. Un cik - atrodas uz robežām.
Ja negribēja lai būvē, vajadzēja sapirkt turku bairaktarus un pieteikt karu Krievijai.
Tai "praksei" ir drusku cits pamatojums. ;)
Bet tāpat skaidrs ka pasākums ir 100% politiski-ekonomisks, nez ko pret to saņēma LV un EE.
Ja tu domā dzesēšanas ūdeni, tad šajā gadījumā tā vietas izvēle ir čau, būtu kādas lielākas pilsētas tuvumā, vismaz varētu to apsildīt.
Pamēģini pilsētas iedzīvotājus pārliecināt par to cik labi dzīvot kodolreaktora tuvumā ;) To ūdeni ir vērts stiept tikai noteiktā attālumā, pēc tam ta stumdīšana kļūst par ekonomisku plānprātību.
Domā tik grūti būtu pārliecināt? Man jau liekas ka pietiktu piesolīt siltumu par cenu bik virs pašizmaksas un spēcīgu PR par drošību un viss aizietu grabēdams.
Lielā un ātrā jūras transporta (ekranoplāna) skumjās beigas:
edition.cnn.com/travel/article/caspian-sea-monster-ekranoplan/index.html
Tā tīri prikolam, blakus topikā "izstaigāju" savs kādreizējās takas ASV un Kanādā.
Izdomāju te savukārt iemest vietu kur bāzjējas vieni no lielākajiem ASV behemotiem:
Reiz, izgudroja elektroauto, to atzina par neefektīvu un norakstīja.
Tagad atdzima.
Reiz izdomāja degvielas šūnu auto, tad atzina, ka neefektīvi, norakstīja. Tagad atgriezās kā ūdeņraža auto.
Bet, mēs zinām, ka reiz eksistēja gāzturbīnu auto, kuri bija efektīgi, bet projektu aizvēra tikai tāpēc, ka auto nevarēja pildīt parasto degvielu ( varēja liet jebko, kas deg - petroleju, viskiju, spirtu, pat smaržas, tikai ne svinu saturošo benzīnu) , bet tajā laikā ASV cenas uz degvielu bija lētas un tad bija dārga cena materiāliem, kas mūsdienās atkal ir daudz lētākas.
Tā, ka var mēģināt šo projektu atdzīvināt, sevišķi tāpēc, ka mūsdienās raķetes var pildīt ar ļoti daudz ko un naftas produkti nemaz nav vajadzīgi - ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis, hidrāti, hidrīti, ēteri, slāpekļa oksīdi, spirti utt
Gāzturbīna vieglajam ir vel trakak kā baterija ,- svars. Bet to izmanto piem. tankiem.
Salīdzinājumā ar tā laika v8, vieglāks.
Par šo es tev nevaru piedāvāt objektīvu info, bet man domāt ka tādēļ arī neiedzīvojās, ka tas kas tur reāli bija, bija ar super mazu jaudu, bezgla rijīgs un kaprīzs, bet reklāma ir reklāma. ;)
Teiksim tāvisādu muļķigu artefaktu esamība uz parādītajiem auto - liek domāt, ka tur vispār varetu būt paslēpies feiks apakšā 
Bet kā jau teicu - es precīzi nezinu, un arī jātin gulēt beidzot, mošpa 4 dienām beidzot izdosies normāli 1x pagulēt.
Te visu ko sarakstīja par frekvencēm tīklā.
1. Viens parasts iekšdedzes ģenerators, turbīna, HES ražo 50 hercu maiņstrāvu. Tas nozīmē, ka vienā ciklā ir pozitīvais pusperiods un negatīvais pusperiods. Sinusoīda tā ir.
www.electronicshub.org/sinusoidal-waveform/#:~:text=The%20sine%20or%20sinusoidal%20wave
0,02 sekundes.
2. Ja to ģeneratoru sāk slogot, tad tas ģenerators bremzējas un vajag padot papildus degvielu un gaisu, tvaiku turbīnai vai papildus ūdens masu uz HESa lāpstiņām. Stāsts joprojām ir par 1 (vienu) ģeneratoru. Tātad jābūt rezervei gan pie papildus slodzes, gan pie slodzes samazinājuma.
3. Ja elektrību ražo vienotā tīklā, tad ir jāsaskaņo, lai HESa 50 hercu sinusoīda ar savu pozitīvo pusperiodu sākās precīzi tad, kad TECa 50 hercu sinusoīda. Citādi var sanākt tā, ka viena sinusoīda jau ir nulles punktā, bet otrai līdz tam punktam vēl ir jānonāk pēc kādām mikrosekundēm.
4. Tad nu vienotā tīklā ar vairākiem ģeneratoriem dažādos līmeņos jāveic diezgan precīzas salāgojošas darbības lai tas viss notiktu vienā ritmā. Mainās slodzes, mainās jaudas, mainās un salāgojas frekvences.
5. Mazjaudas invertori vienkārši no tīkla parauga uzsintezē atbilstošu sinusoīdu un iekļaujas kopējā apgādē un patēriņā.
"Tāpēc ir korekti teikt ka ir etalons, bet nav korekti teikt ka tā ir viena vieta pret kuru visi sinhronizējas"
Pārlasi 10x, noskaidro, kas ir etalons, iespējams sapratīsi, kur kļūdījies.
Taisnība kļūdijos, bet ļoti apšaubu ka tev par šo tēmu bija kaut mazākā nojausma, attiecīgi tavas iebildes bija tīrā sagadīšanas, nevis likumsakarība ;)
Kā sanāk, ka tu esi tas, kas visu laiku kļūdās, bet apšaubi manas zināšanas? Šoreiz būsi nošāvis pavisam garām, jo ir sanācis pat tos balansēšanas līgumus redzēt, ne tikai teoriju zināt ;)
Tādā gadījumā lūdzu atvaino, bet tad mani interese vai mans IMHO atbilst patiesībai par to kā etalons tiek pieskatīts ?
Nu tā ļoti aptuveni atbilst. Sinhronizācija ir pret pašu tīkla frekvenci, kura ir noteikta 50Hz. Pieskatīšana faktiski nozīmē noteiktu rezerves jaudu un apņemšanos griezt stacijas tukšgaitā/pusjaudā, lai vajadzības brīdī šo jaudu varētu ātri palielināt, kas arī tajā līgumā ir atrunāts - konkrēti MW, kas tiek turēti aktīvā rezervē. Tehniski ļoti vienkārši (vismaz virspusīgi) - jebkura stacija var noteiktas deltas ietvaros frekvenci bremzēt vai forsēt un tās vadības centrā ir jānosaka, vai stacija konkrētā brīdī ir Master vai Slave režīmā.
WALA rakstīja: Tā tīri prikolam, blakus topikā "izstaigāju" savs kādreizējās takas ASV un Kanādā.
Izdomāju te savukārt iemest vietu kur bāzjējas vieni no lielākajiem ASV behemotiem:
pats iekšā biji?
Škiet ja nebiju, kaut kādu pārīti redzeju vazajamies (tipa tad šie bija aktīvā servisā, tagad ieks Puget Sound naval shipyard sķiet kadi 4 mētājas pastāvīgi), viens apmeram līdz kilometra attālumā devas kartēja kuģojuma kad braucam uz indiāņu salu, viļņi bija diezgan iespaidīgi. Bet noteikti biju uz tipa kreiseriem jeb Battle ships, kas ir nākamie pēc izmera aiz šiem aviācijas bāzes kuģiem) un viens no tiem vai tik nebija USS Missouri, vai tā līdzinieks ( būtu jāpalūr fotogrāfijas, kas tas bija precīzi par kuģi).
Ha, ha, hā - redzkā jo ekoloģiskāk dzīvojam, jo izrādas vairāk pakļaujam "ekonomiku stresam", tādēl vajag celt nodokļus, lai kompensētu nebraukšanu utt. - nu īstens ekokomunisms ... un stulbums:
Tu kad kaut ko lasi, tu mēģini domāt.
Tur taču skaidri uzrakstīts, turklāt, divas reizes, kāpēc nodoklis.
Tev, ka komunistam, taču jāpriecājas.
"...subsidētu algas cilvēkiem, kas veic maz apmaksātu darbu un nevar izvēlēties vietu savam darbam...".
Redzi es padomāju, drusku tālāk par tevi ;)
Euro 7 izmešu norma gan jau sasēdinās uz elektro vai h2 vai riteņiem varbūt pat drīz
Kamēr zemāk minētais nekļūs par realitāti, par Euro7 nevajadzētu īsti priecāties, ja vien paši autoražotāji neizdomā ko tādu ar ko paši ar prieku un tehnoloģijām lec tajā Euro7 fufelī iekšā:
Un te tam ir kā saka reāli darbi "astē" tikko kā notikuši:
tagad jāseko kā tas viss attīstās utt.
Par un ap Tesla akciju iekļaušanu S&P 500:
www.fool.com/investing/2020/11/25/heres-whats-pushing-tesla-stock-toward-600-and-bey/
Tiem kam interesē citi viedokļi par to kā līdzēt ekoloģijai:
arstechnica.com/science/2020/11/want-to-offset-your-carbon-footprint-heres-what-you-need-to-know/
un kas ir "bulšit-zaļš".
Un te mazliet par to kā ASV strādā tās EV subsīdijas :
arstechnica.com/cars/2020/11/its-a-great-time-to-buy-an-electric-car/
Nejauši jūtubē uzdūros šim viģikam - sākumā ir dzirdami teksti par dīzeļa draudzīgumu dabai, par kuriem gribas rēkt... 
Daily Mail ievietojis rakstu, kurā atainota situācija veloceliņu izveidē Lielbritānijā. "Velosipēdi sastāda tikai 1,75 procentus no kopējās satiksmes uz ceļiem, kas zaudēja brauktuves joslu pateicoties "velosipēdam draudzīga maršruta izveidošanai".
No 34 726 transportlīdzekļiem, kas uzskaitīti uz astoņiem pielāgotiem ceļiem, tika novēroti tikai 608 velosipēdi, atklāts jauns pētījums. Pētījumi liecina, ka veloceliņi var palielināt sastrēgumu līmeni un pasliktināt piesārņojumu.
Jaunajos videi draudzīgajās veloceliņos ir redzams viens velosipēdists uz katriem 400 transportlīdzekļiem, radot mulsumu par valdības “zaļā transporta revolūciju” 250 miljonu mārciņu vērtībā.
Bredfordā - kur velosipēdu maršrutam tika zaudēta vesela trīs joslu ceļa josla - tika saskaitīti 12 306 mehāniskie transportlīdzekļi - salīdzinājumā ar tikai 31 velosipēdu.
Tomēr, Transporta departaments nākamajos piecos gados ir apsolījis tērēt 2 miljardus mārciņu veloceliņiem.
www.dailymail.co.uk/news/article-8997881/New-eco-friendly-routes-ONE-biker-400-motorists-road.html
Vēl tajā pašā avīzē ir raksts par vietējo varu citās vietās, kur tiek demontēti stabiņi uz likvidētas velojoslas. Mančestrā viena josla esot pastāvējusi tikai 48 stundas. Arī Londonā Kensingtonas apkaimē likvidēs joslu un stabiņus.
Lai tauta brauktu daudz ar velo, ir jābūt situācijai, ka auto ir problemātiski atļauties, vienagla vai vecu vai jaunu, tad tas var strādāt.
Bet ja auto var atļauties jau tikko skolu beidzis nākamais students - velo vairs nevienu neintersēs ...
kā smejies - meiteni uz velo "aizmugurējā sēdekļa" neapmīļosi ;)
kā smejies - meiteni uz velo "aizmugurējā sēdekļa" neapmīļosi ;)
Var mēģināt. Tikai tas jau būs amatieru porno ;)
Lai brauktu ar velosipēdu, pirmais, pats galvenais faktors ir - laikapastākļi. Viss pārējais ir jau sekundārs.
NU nez - es to īsti par faktoru neuzskatu, jo ja gribu tad es tāpat braucu, un kurš nu tur ir "svētdienas braucējs", nekādi laikapstākļi to nemainīs, tāpat kā faktu ka ar velo ir grūti izvadāt bērnus uz pulciņiem, utml.
Man liekas, ka šis ir pārāk vienkāršs skatījums uz šo risinājumu.
Principā veloceliņus būvē ar mērķi sabremzēt un samazināt autotransporta kustību pilsētas centrā. Un fokuss ir uz ekonomisko aktivitāti. Kur ekonomisko aktivitāti nodrošina komunikācija, arī tāda random komunikācija. Sēžot privātā transportā, komunikācija attiecīgi nenotiek vajadzīgā līmenī.
Paskaidro, kādā veidā ekonomiskā aktivitāte tiek veicināta Čaka ielā.
Čaka ielā viņi to joslu iesprauda, jo bija iespēja - remonta dēļ publika jau bija sameklējusi apvedceļus. Tā jamie teicās. Teicās, ka vēlāk būvēšot īsto veloceļu.
Kopumā postulāts ir: palēnināt satiksmi Lielā centra zonā. Čaka iela ir kautkāda druska no tā.
Nu un atrautā veidā kā tas strādā var redzēt Barona ielā - skatlogi jūtami atdzīvojās jau kādu 2 g laikā pēc satiksmes palēnināšanas. Tranzīta iela nokauj skatlogus.
Tā jau domāju, ka vienīgais iemesls būs "Pilsētas velorastiem" pieminētais "veikali atdzīvosies". Bet tā taču nav nekāda ekonomiskā attīstība, jo būtībā jau nav starpības, vai naudu par to tik ļoti nepieciešamo kafiju cilvēks iztērē Čaka vai Tallinas ielā. Cilvēki tērē to, kas viņiem ir tērējams un ja nav tur, viņi tērēs citur. Iztērēs tāpat. Čaka iela viņus nestimulēs tērēt vairāk.
Toties izskaužot auto ekonomika cietīs daudz vairāk, jo no velorastiem ekonomiskais pienesums ir gauži mazs, kurpretī auto īpašnieki tērē diezgan - remonti, degviela, nodokļi u.t.t.
Tā doma ir vairāk, ka padarot pilsētu parocīgu lietošanai bez auto, cilvēki to arī tā lietos. Paņēmiens ir ar lauzni pa paradumiem.
Velojosla ir tikai iegansts, ne mērķis.
Neiet runa tikai par tērēšanu. Kājāmgājēju zonā vairāk izstādes, vairāk jaunumu, vairāk domāšanas stimulācija, kas rezultējas jaunos biznesos.
Par to ekonomisko stimulu šadā veidā baigi šaubos, jo labi atceros mazu veikaliņu ar premium paŗtikas preču virzienu Brona/Elizabetes krustojumā - torētiski kur vēl baāku vietu - cauri uz Vērmanīti tauta iet staigāties, garām iet uz autoostu, arī uz mikriņiem ( kad tie bija Elizbetes ielas galā pretī vecajam pastam) utt. Tāpat nobankrotēja ...
Lai kaut kas tāds strādātu ir jābūt mazai telpu nomai, vai ļoooooti lielai klientu plūsmai, kas musdienās vismaz daļēji izpildās tikai lielveikalos... uz kuriem aizbraukt daudz ērtāk ir ar auto, jo tad vismaz visu var atvest ...
Virziens, kādā vajadzētu iet, ir cits. Sakārtot esošo infrastruktūru un nevis taisīt veloceļus vietā un nevietā.
Loģiski, ka cilvēks pēc darba dienas atsēž korķī, brauc pa bruģi, pa bedrēm un mājās nokļūst ērcīgs. Ja viņš brauktu pa labā stāvoklī esošām ielām bez simts luksoforiem, mājās nokļūtu ātri, ērti, tad viņš arī būtu labā omā. Tas viss ietekmē ne tikai satiksmi uz ielas, bet arī to, kā viņš izturēsies pret ģimeni tajā vakarā un kasieri veikalā.
Var tos veloceliņus arī plānot, bet plānot - nevis n-tos paralēlus, kas beidzas kaut kur un nesavieno neko ne ar ko.
nū, komunikācija, blakus braucot ar velosipēdiem ar svešu - random - tā ir bīstama lieta - kovid-19...
velosipēds vnk nobremzē pūli. Nekāpt ārā no mogo līzingā iegādātā x5 ir vienkāršāk kā nekāpt nost no aizdevums.lv nomaksā nopirktā Cube velosipēda. Pat elektroskūteri satuvina nāciju vairāk kā x5
Piedod, bet tās ir fantāzijas. Kādā veidā tad tas skūteris ko tuvina?
Uz tā nevar tik ilgi nostāvēt kā tavā Škodā nosēdēt. Jākāpj nost. Jāpaņem kafija, jāparunājas. Lai kafiju padzertu no Škodas, tā kautkur jānoparko. Visdrīzāk būs slinkums un neizkāpsi vispār.
Tas varbūt strādā Itālijā, bet ne jau pie mums. Nu neesmu redzējis, ka cilvēks iegādātos to kafiju un ietu klāt pie svešiem runāties tāpat vien.
Otrkārt, nebrauc neviens ar to skrejriteni tādu gabalu, lai nevarētu mērķtiecīgi to nobraukt bez tās kafijas.
Tā ka šie argumenti ir tādi - aiz matiem pievilkti. Tāpat kā tam tirliņam 5,5h no dižās pilsētas braukt uz Daugavpili ar elektromobili un teikt - jā, bet uzlādējoties var tik daudz redzēt un tāpat neviens to gabalu nav spējīgs bez 2-3 atpūtas pauzēm nobraukt.
Nu kā - visādos pilsētas svētkos tirgo tāāāādus mēslus un labi tirgo. Staigājošs cilvēks ir būtiski ērtāks. + visa tā kustība apkārt rada stimulus, kas savukārt ekon aktivitāti. Ciādi monitors - radio - tv ne visai labi to paveic.
Nu tās pasaciņas stāsti vakarā bērniem, tad varbūt nākamai paaudzei varbūt arī būs tādas vēlmes, iespējas un tradīcijas.
Pagaidām es saku, ka tas nav strādājis līdz šim un arī nestrādās tuvākajā nākontnē.
Nu piedod, bet nevajag salīdzināt pilsētas svētkus ar ikdienu.
Man gan tomēr liekas, ka vidusmēra cilvēks ir samērā lielā laika trūkumā un lietas dara mērķtiecīgi. Ja uz veikalu, tad uz veikalu, ar auto vai bez auto.
Tā bezmērķīgi klīst, nopirkt kafiju, tālāk bulciņu, tad nopirkt kioskā loterijas biļeti varētu vien zināma sabiedrības daļa, kam ir daudz laika, vien viena bēda - viņiem nav naudas.
Nē nē. Šeit iet runa par dzīvesstilu. Šopings ir stipri otršķirīgs. Skandināvi saka, ka rullē un daudz jaunu ideju rodas. Bet tur naudas ļoti daudz. Bet dzīves telpas sakārtošana pat Brazīlijā ir devusi ļoti labus rezultātus. Tā ka iespējams arī šeit kko tas mainīs.
Mani novērojumi gan rāda, ka ļauži ar labām idejām un biznesiem biežāk brauc ar auto. Tikpat daudz kājāmgājiem sanāk daudz staigāt, bet sava biznesa kā nav, tā nav. Tā ka "staigāsi - būsi gudrāks - būs savs bizness" man liekas gauži teorētisks un nepamatots arguments.
Icik, tu piemirsti sieviešus - tie, vismaz būdami vismaz divatā, varētu nodarboties ar pēdējā rindkopā minēto
Daļēja taisnība Tev ir, lai gan ne obligāti. Tāpat viņas klīst zināmā mērā mērķtiecīgi. Ja meklē apavus, tad apavus, ja kleitu, tad kleitu. T/c ir daudz lupatu veikalu, tad nu tur var vazāties, iemest aci vienā, iemest otrā. Apšaubu, ka kāda beibe ies staigāt pa Čaka ielu ar domu, ka kaut ko ieraudzīs un ieies tur iekšā, varbūt kaut ko nopirkt.
no Rīgas uz Daugavpili? mierīgi, vienā tvērienā pa 4 stundām!
phys.org/news/2018-09-iron-powder-alternative-fuel-industry.html
ko tik neizdomā
Aha. dzelzs pulveris kā degviela varētu būt interesanta autobraucējiem, jo kritiskā gadījumā varētu sarīvēt dzelzs pulverī domkratu vai pat kādu nekritisku virsbūves detaļu, piem. bagāžnieka vāku, un braukt tālāk ;)
Kuģu transporta ekonomika (un mazliet ekoloģija):
nu jau vairs nav ekoloģiski. ja agrāk cilvēki paši ar kājām aizgāja uz veikalu iepirkties, tad tagad vesels bars ar bulku vāģiem riņķo pa pilsētu, izvadādami pa adresēm pārtiku no i=veikaliem, smird izplūdes gāzes, dilst gumijas no riteņiem.... 
ļoti ekoloģiski - visi, kam nav (patiesībā, ir) slinkums, brauc ar saviem auto dažus simtus metrus līdz lielveikalu autostāvvietām, lai iepirktos, lai gan mierīgi varētu iet veselīgi ar kājām, pastaigājoties, uz tiem lielveikaliem pirkt maizi un pienu
Tā ir gan, bet nu tam var būt dažādi iemesli, gan tas ka iepērkas pa ceļam uz mājām, gan tas ka jāpērk tik daudz ka lai aizvilktu līdz mājai pat ar vieniem ratiem nepietiks. Tagad ietves ir slidenas vietām, ja kāds drusku klibāks - tas var būt pēdējais gājiens uz veikalu ... utml.
Nu ja - nav tā baigi viennozīmīgi. Ja man tiešām no mājām vajag izskriet pēc maizes vai kefīra, tad eju kājām. Parasti gan pēc šādiem iepirkumiem tiek ieskriets kaut kur pa ceļam, un tad no malas izskatās: paskat, reku neekoloģisks mudaks pēc baltmaizes ar auto atbraucis! Ja tiek taisīta lielā iepirkšanās, tad ar produktiem tiek piekrauts viss auto bagāžnieks, un rokās to visu atnest nemaz nebūtu iespējams.
lūk, šito es nesaprotu. Ko var pirkt tajā izslavētajā 'lielajā iepirkšanās reizē'? man ir māja, vasarnīca, 3 mašīnas, suns, laiva, daudzbērnu ģimene, un bars ar vēl dzīviem senčiem. Ļooti reti mēdz būt reizes, kad - vairāk gribēšanas dēļ, nekā vajadzēšanas - tiek apmeklēts kāds t.s. 'iepirkšanās centrs' (PS: 'iepirkties' senāk tika lietos tā, kā mēs lietojam vārdiņu 'ieberzties'), un tiešām auto bagāžnieks piepirks daudz maz pilns. Bet ne jau iknedēļu, pat ne katru mēnesi. Nedēļas pārtiku mierīgi var atnest no veikala (labi, samērā plašu izvēli veikals ir tikai 300 m no mājas) divos maisos.
Tu nav ko saprast - ir tie kas prioritātri izvēlēsies kustēties ar kājām/velo pat ja līdz veicim ir 45 min. ar kājām un tie kas prioritāri brauks ar auto. Bet tāpat ir visai pamatoti teiksim braucot uz Juanmārupi piebraukt pie Mārupes Rimi/Maksimas un iepirkties ar auto, un pēc tamd ja rgibas staigāt noiet tas 45 min. daudz ātrākā tempā turp un atpakaļ (tas ir mans attālums līdz veicim ejot ar kājām ar 7+km/h).
ieteikums - iet uz veikalu kājām, tad nenopirksies kaudzēm nevajadzīgu sūdu
Ar tavu attieksmi visu jau tā vārgo ekonomiku sačakarēsi
es vēl vairāk nevaru sačakarēt, man arī ziemassvētku egle ir no sava meža, un vīns - no sava pagraba
Lasot vienu rakstu, nosecināju ka smaidiigais dzīvo sapņu pasaulē. Vēlos lai smaidiigais pastāstītu kā, viņaprāt, notiks tā pāreja uz elektrokastēm tad, kad elektrobraukšana maksās kā dīzeļbraukšana - man jau liekas ka tad, vismaz Latvijas variantā, notiks masveida pāreja uz citām valstīm, jo nebūs mums te tik daudz to kas būs gatavi braukt ar velosipēdu garus gabalus...
Pasaulē lielākā autoražotāja "Toyota" vadītājs Akio Tojoda paziņojis, ka ap elektromobiļiem ir sacelts "pārlieks haips". Japānas autoražotāju asociācijas konferencē viņš norādīja, ka automobiļu pāreja uz elektroenerģiju būs daudz sarežģītāka un dārgāka, nekā šobrīd tiek pieļauts, vēsta "The Wall Street Journal".
Pēc Tojodas vārdiem, visa Japāna vasarā paliktu bez elektrības, ja visi šobrīd tās teritorijā esošie automobiļi darbotos ar elektroenerģiju. Infrastruktūra, kas nepieciešama gigantiskā "zaļā" autoparka uzturēšanai, Japānā izmaksātu 14 līdz 37 triljonus jenu (111 līdz 292 miljardus eiro). "Vai politiķi to saprot, kad piedāvā atbrīvoties no visiem iekšdedzes dzinēja automobiļiem? Šāds plāns pilnībā iznīcinās autobūvi un likvidēs miljoniem darbavietu," skaidroja Tojoda.
"Toyota" ražotāja vadītājs uzsvēra, ka Japāna "pārāk steidzas" ar iekšdedzes dzinēja automobiļu aizliegumu. Japānas valdība šobrīd iecerējusi, ka drīz pēc 2030. gada valstī pilnībā aizliegs tirgot jaunus automobiļus ar benzīna vai dīzeļa motoru. Tādējādi Japānas tirgū drīkstēs iegādāties vai nu hibrīdus, vai simtprocentīgi elektriskus automobiļus. Līdzīgu aizliegumu plāno ieviest arī Lielbritānija, Vācija, Kanāda un Norvēģija, kā arī Kalifornijas štats.
Tāpat Tojoda kritizēja tos, kuri ekoloģiju uzskata kā elektromobiļu galveno priekšrocību. Viņš norāda, ka Japānā vairums elektroenerģijas tiek iegūts, dedzinot ogles un dabasgāzi – šādas ražošanas paplašināšana diez vai ļaušot samazināt CO2 izmešus atmosfērā.
Intersanti, ka iepriekš bija šāda nostāja:
global.toyota/en/company/messages-from-executives/details/terashi.html
Tojoda saprot, ka Tojota 10 gadu laikā nespēs ieskrieties, lai pilnā apmērā sāktu rāzot EV, tad arī uztraucas.
Visā šitajā vislielākais joks ir tāds, ka visiem, kuri grib ieviest elektroauto, ir VISDĀRGĀKĀS elektrības cenas.
Ņemam piemēram, kaliforniju.
Kalifornijā ir ceturtā dārgākā elektrība ASV. Kalifornija - 19,9.
Salīdzinājumā - Teksasā - 11,36, Luizānā - 9,3.
Vācijā - visdārgākā elektrība pasaulē.
Izņemot Norvēģiju un Kanādu. Bet tās nav tās lielākās auto lielvalstis.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2