- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
Urā! Ušakovs nogāzts, progresīvie tikuši pie varas.
Laiks sajūsmā lauzt krēslus par vēl lielāku Rīgas ūdensgalvas audzēšanu!
www.tvnet.lv/7085679/valdiba-un-rigas-domes-vadiba-apnemas-atjaunot-galvaspilsetu-ka-ekonomikas-dzinejspeku
Karalis ir miris, lai dzīvo karalis ...
Un ko tu ar to gribēji šiet pateikt? Ka esi bijis īsā Saskaņas barošanas striķītī un nu vairs mutē silts piens vairs netecēs?
To, ka es, kā Rīgas iedzīvotājs un nodokļu maksātājs tieku "apbalvots" ar vīziju, ka tiks vēl vairāk pastiprināta Rīgas nesamērīgā urbanizācija, palielinot sastrēgumus un viesstrādnieku plūsmu.
Sāc ar sevi, izbeidz urbanizēt, un pārvācies uz laukiem.
Esmu jau sācis. Maksāju IIN pašvaldībai, kuras ietvaros strādāju.
Tā pie mums izskatās vēja enerģijas ieguve :
www.db.lv/zinas/tiek-pardoti-pnb-bankas-grupas-uznemumiem-piederosie-veja-generatori-499230
Teorētiski šādi varētu iegūt vienu no efektīvākajiem auto dizainiem:
www.youtube.com/watch?v=VdG4gUTowXc
Vienīgā nelaime gan ir tā ka jebkurš AI vai ML savus lēmumus pieņem no cilvēku pieredzes sakompilētām zināšanām.
"AI vai ML savus lēmumus pieņem no cilvēku pieredzes sakompilētām zināšanām" - muļķības. AI mūsdienās jau ir "self-learning". Palasi, cik ātri Google AlphaZero pašiemācījās apspēlēt vecās paaudzes AI.
Ja jau tās tādas muļķības tad kapēc rezultāts ir tāds - cilvēku acij tīkams (???) ... kapēc AI ir rasistiskas izpausmes ja to pielieto cilvēkresursu atlasē utml.
Tā ka tas self learning ir tāds ļoooooti relatīvs, tas balstās uz iepriekšējām zināšanām un iepriekšējās zināšanas balstās uz cilvēku "muļķību" un aizspriedumiem un paies vēl kāds laiciņš kamēr šo "bias" novērsīs ...
jo tas ir precīzi tas pats kas ar tiem CSN pārkāpējiem - kamēr jau neapzinās ka pārkāpj - viss liekas baigi OK, ja vien neuzrodas kāds kurš to pamana un pasaka ka nav OK.
Muļķibas, jo runā par vecas paaudzes AI - jā, tā bija, bet tā nav AI prerogatīva nākotnes attīstībai.
Par rasismu nevviennozīmīgs jautājums - iespējams, ka balstīts zināšanu bāzes problēmās, bet tikpat - ka ādas krāsa statistiski tomēr korelē ar citām īpašībām, pēc kurām tiek veikta objektīva atlase - piemēram, iespējams subjektīvi, bet man ir radies priekšstats, ka melnādaino cilvēku dejas plastika ir daudz iespaidīgāka un pieļauju, ka arī AI labāko dejotāju atlasīs rasistiski. Tāpat - arī sprinteru atlase pēc hronometra izskatās diezgan rasistiska.
Vai taisies novērst hronometra "bias" sprintā? Vai tomēr kaut kādā brīdi pieņemt skarbas patiesības, kuras emocionāli negribas - ka sabiedrība ir jau sen kļuvusi "iecietīgāka un iekļaujošāka" par objektīvu vērtējumu?
Un nav vietā salīdzinājums ar pārkāpējiem, bet tieši pretēji, AI nekas "neliekas" un tas pamana visu atbilsotši definētajam algoritmam (t.i. "CSN"). AI bezkaislīgi paziņos, ka pie pastāvošajiem CSN tos ievērot nav iespējams, nevis spriedelēs, ka tas ir tikai gribēšanas jautājums, kā daži šī foruma teorētiķi.
Ja tā baigi sīkumos nelienam, tad par ļoti daudzām lietām mans domu gājiens būs ļoti līdzīgs par šo visu.
Bet par HR- diemžēl man tas konkrētais pimērs ir izkritis no atmiņas kādas lielas kompānijas rāmjos tas tika testēts, cik no tāatceros, tad tematika bija tāda kur jebkādam "bias" rasties nebūtu iemesla, bet "vēsturiskās" zināšanas tomēr AI traucēja pareizi "iekļaut" nestandarta gadījumus, vai tikai pat nebija tā ka baltie un melnie tika OK apstrādāti , bet ķīniešus ( vai kādu citu nosacīti "atsķirīgu" daļu) absolūti apgāja ar lielu līkumu ...
Un arī šādi:
www.hrtechnologist.com/articles/digital-transformation/experts-on-ai-bias-in-hr/
"bias" tagad ir modes kliedziens, kuru mēģina piemeklēt it visur, tādēļ ir maza cerība uz objektīvu skatījumu publiskajā vidē - t.i. jebkurš vērtējums, kura ietvaros būs ieraugāma kaut kāda "rasistiska" tendence, tiks pasludināts par rasistisku, nemēģinot pat iedziļināties faktiskajos argumentos un cēloņsakarībā.
Sanāk: Finding bias is biased.
Kad AI komponē mūziku, parasti notiek tā, ka cilvēki novērtē radīto. Uzspiež - patīk, vai nē. Un AI izmanto vērtējumu nākošā šedevrs radīšanai.
Lūk interesants produkts. Ai veidots roks.
Ir gan interesants, tiesa ne pārāk sarežģīts, un tāds viduvēji klausāms, intersanti kā orientēts bija algoritms, salikt tādu lai neatgādinātu kādu citu autordarbu, vai pilnīga "brīvdomība" ...
Drusku paklausījos vairāk - izskatās vairāk pēc nosacīta feika, tipa tas kas labi izklausās ir nu ļoooooti līdzīgs dzirdētai un populārai klasiskai mūzikai un arī filmu mūzikas kompilācijām, tobiš izklausās tā itkā būtu no katra paķerts pa mazam gabaliņam tā lai autortiesības īsti nepārkātu un tad daudzmaz inteliģenti salīmēts un samiksēts kopā ... tikai tas kas ir ar tādu diezgan labu kvalitāti ... atkal izklausās ka reāls cilvēks roku pielicis !
Nav jau tā, ka AI taisītu mūziku no "zila gaisa. Vispirms to sabaro ar pietiekami daudz reāliem paraugiem, un tad algoritms atlasa kaut kādus fragmentus, paraugus utt. Resp. plaģiāts kaut kādā pakāpē tas ir neizbēgami.
Nevaru spriest kā, konkrēti šo, taisīja, bet kādu gadu atpakaļ bija interesants raidījums par mākslīgo intelektu, un tur bija arī par mūziku.
Bija viena programma, kura taisīja skaņas. Randomā, dažādas. Un tā grupa cilvēku, kura programmu izstrādāja, skaņas vērtēja. Un programma analizēja, kas patīk, kas nē, un tādā veidā taisīja jaunas, tad garākas, utt.
Bija atskaņotas pirmās melodijas, kuras vispār bija kaut kāds bezsakars, skaņu mikss. Bet vēlāk sanāca kaut kas normāls, kā šis.
Tā ka, nav obligāti palaist kaut kādus paraugus.
Gabaliņš cmuks, bet tas pamatmotīvs... nu 100 punkti kaut kādā vecā filmā bija!
Šodien paņemot rokās "Kurzemes Vārdu", ieraugu klasisko piemēru ar ierobežotajām elektropadeves jaudām, šajā gadījumā - sestdien pazuda elektrība Daugavas stadionā futbola spēles laikā; jebkurā gadījumā - izrādās ka tur pat nevar visus torņos esošos prožektorus ieslēgt, tb daļai ir spuldzes izdegušas, bet ja tās saliktu, iespējams, nepietiktu jaudas - pacelt jaudu - četrciparu skaitlis, dēļ kā reālāks risinājums būtu ģenerators...
Izlasīju. Vai nu nomainīt lampiņas (pret LED droši vien), vai celt jaunu līniju.
Lai spēlē dienā!
Jā, man tā doma par diožu prožektoriem arī ienāca prāta. Jebkurā gadījumā - pacelt jaudu, kur starpība starp esošo jaudu un vajadzīgo varētu būt kādas elektriskās mašīnītes ātrās uzlādes kastes jauda = septiņciparu skaitlis...
Nu jau gan muldi trakāk kā Rainis. Visur kur iratrie uzlādes skapji kāds ir ieguldījis miljonu?
Papēti, cik kW vajag stadiona gaismām. Fikss Google meklējums teic ka ap 500 līdz 1000 kW.
Bet tev šķiet ka tie četri torņi ar prožektoriem ir pēkšņi uzlikti nekurienes vidū un tur jāierīko šādas jaudas pieslēgums? Nē, tie torņi tur stāv vairākas desmitgades, pieslēgums tur jau ir, tikai - bik pietrūkst. Cik šobrīd bija krutākā ātrā uzlāde, 150 kw?
Vadi vai trafi no padomju noliktavām beidzot sapuvuši.
Un kas liedz šādu scenāriju jebkuram kvartālam/rajonam kurā var sagribēties uzlikt uzlādes kasti?
Kas? Elektroauto taču lādējas ar zaļo elektrību. Problēmas ir tikai ar veco, kas stadionā :D
Lābs ...:D
Hahahahaha.
Ja reiz par ekoloģiju
www.tvnet.lv/7089267/latvijas-petnieki-rada-nezalu-ravesanas-robotu
www.db.lv/zinas/lazers-ar-nezalem-tiek-gala-precizak-498651
reāls ekoloģisks aparāts
Tam pirmajam gadījumam jau izmanto šādus ( gan ne visiem augiem der) :
www.youtube.com/watch?v=912XK-U_6ZE
Sanāk ka augi arī stādīti ar speciālu sējmašīnu, kur sanāk tipa "stādīt kvadrātligzdās".
P.S. Atceros vēl no LPSR laika krusttēvs strādāja ar cukurbiešu sējmašīnu, kas strādā ar kapsulām - tur 1 sēkla + minerāļi - attiecīgi nebija ne īsti jāravē ne arī jāretina, tik padārgs tāds prieks, bet nu raža ar protams labāka.
Mersedes prezentē savu jauno konceptu eqxx, kurš varēs nobraukt ar vienu uzlādi 1207 km. Sola, ka tas būs visefektīvākais elektroauto pasaulē.
Attēlus pagaidām neliek. Tikai vienu:
Bet mersim ir jau gatavs elektroauto, rādītāji nedaudz sliktāki, bet izskatās tīri smuks.
P.s.
Auto prezentējot, tika pieminēts, ka varēs nobraukt no Pekinas līdz Šanhajai bez uzlādes ceļā.
Pat MB saprot, kur nākotnē vajadzēs taisīt naudu, ne jau komunistisko nabagu Eiropā.
Nāk prātā vienīgās gudrās sievietes ( M.Tečere) vārdi:
"Sociālisma problēma ir tā, ka jums galu galā pietrūkst citu cilvēku naudas."
Ja tikai mersis šo konceptu palaidīs ražošanā. Kas dzīvē vnk nenotiek.
Berlīnes gigafabrikai atslēdza ūdeni.
Tesla nesamaksāja rēķinu, vācu ūdens kompānija atsūtīja pat vairākus brīdinājumus, tad atslēdza. Un gigafabrikai būvniecība tika apturēta līdz tika samaksāts rēķins.
Daudzi vietējie iedzīvotāji bija neizpratnē, kad tika publicēts teslas līgums ar Vācijas ūdens piegādātāju. Cilvēki bija neizpratnē par ļoti lielu Teslas ūdens resursu tērēšanu. Tad Tesla SAMAZINĀJA ūdens daudzumu uz - 1.4 MILJONIEM kubikmetru ūdens GADĀ.
Priekš pirmā posma.
Rūpnīcu tikai būvē. Kur viņi tērē tik daudz ūdeni, nav skaidrs.
Bet liek aizdomāties par to "ekoloģisma" otro pusi.
Daudzi vietējie iedzīvotāji bija neizpratnē, kad tika publicēts teslas līgums ar Vācijas ūdens piegādātāju. Cilvēki bija neizpratnē par ļoti lielu Teslas ūdens resursu tērēšanu. Tad Tesla SAMAZINĀJA ūdens daudzumu uz - 1.4 MILJONIEM kubikmetru ūdens GADĀ.
Priekš pirmā posma.
Rūpnīcu tikai būvē. Kur viņi tērē tik daudz ūdeni, nav skaidrs.
Bet liek aizdomāties par to "ekoloģisma" otro pusi.Tev kā pašpasludinātam auto expertam vajadzēja jau nu ļoti labi zināt ka autobūve patērē ļoti daudz ūdens ...
+ jo mazāk grib ar fabriku tērēt elektrību, jo vieglāk visādos gadījumos ir izlīdzēties ar ūdeni gan dzesējot, gan sildot ...
P.S. un celtniecībā arī ūdeni izmanto ļoti plaši ...
Runa gāja par vietējajiem vāciešiem, kuri bija neizpratnē. Sākumā cipari bija lielāki. Tesla, sabiedrības spiediena dēļ, samazināja.
Vācieši varētu būt diezgan labi informāti par autobūves ūdens patēriņu. Ja Tesla spēj pārsteigt, tad laikam jau ir atšķirība ar kārtu.
www.tvnet.lv/7093970/automobilu-kulta-gadsimts-nosledzas-turpmak-automasina-busot-tikai-kaste-uz-riteniem
"Viens pats pasažieru prāmis saražo ik dienas tikpat daudz kaitīgo izplūdes gāzu kā miljoni automašīnu." Nopietni? Miljoni?
"Tai pašā laikā pēdējos 100 gadus laikā automašīnas ir izstūmušas cilvēkus no pilsētu ielām." Pag, es kaut ko palaidu garām un pēdējos 100 gados nav novērojama tieši cilvēku dzīšanās no laukiem uz pilsētu ielām?
"Nē, tā būs komfortabla elektriska bleķa vai plastmasas kaste ar četriem riteņiem, ar kuru ērti pārvietoties no viena punkta līdz otram. Pēc tam to atstājot ceļa malā kādam citam, kas arī grib pārvietoties no punkta A un punktu B." Tātad šajā skaistajā plānā ir ietverta pilna urbanizācija, jo principā jau auto ir privātmājas un jo īpaši lauku mājas uzturēšanas obligāta sastāvdaļa - tikai dzīvojot uz bruģa var atļauties pilnu atkarību no sabiedriskā transporta un koplietošanas auto.
Teiktais protams ir pārspīlejums, bet ko lai tev saka Emma Maersk viens no lielākajiem (bet ne pats lielākais) konteineru kuģis patērē 6500 (ekonomiskākais rež.) līdz 14000 (pilna jauda) litru stundā. Taču gada griezumā skatoties, gan jau ka ierēķinot visas dīkstāves utml. šis verķis tuvojas tam miljonam, jo auto jau arī nebrauc visu laiku, kamēr šis pat izkraujoties - kurina ( protams izteikti mazāk, bet tomēr) ...
P.S. LV gada dīzeļa patēriņš ir mazliet virs 1 miljona tonnu gadā, ja atmiņa neviļ !
Un ko ar to vēlējies pateikt? Pieņēmi, ka es nezinu, ka kuģi tērē daudz degvielas un raktu par kaut ko citu, nevis absurdu pārspīlējumu? Jo īpaši, ja to patēriņu pārrēķina litros uz konteinerkilometriem? Cik šajā rādītājā patērē fūre, vedot vienu pašu konteineru?
Bet vispār - pieminēji konteineru kuģi, jo pat neiedziļinājies, ka uzbrukums ir kruīza kuģiem - tev būs sēdēt mājas, nevis ceļot.
Par tevi es te nešaubos, bet ieliku tikai salīdzinošus lielumus, lai neturpinās anekdošu izplatīšana.
P.S. uzbraukums kurīza kuģiem ar nebūs īsti tas kas tur minēts ( pasažieru prāmji), bet idejiski tie parasti ir vieni no ilgāk apkārt staigājošajiem lūžņiem pasaules jūrās, kamēr parējiem kuģiem dažādu iemeslu pēc iznāk ka ir jāmainās stipri biežāk ... cerams ka tos mega motorus mēdz arī atjaunināt kalpošanas laikā ...
Palika interesanti, mazliet parēķināju. Pieņemsim, ka fūre tērē ~15l/h un spēj pārvadāt 2 standarta konteinerus. Tava Emma pārvadā ~14000 konteinerus, tātad - 7000 fūru analogu. Un 7000 fūres tērēs 105000 litrus stundā.
Ne tas kuģis rijīgs, ne 7000 ir tas pats, kas miljons.
Ideja pareiza, tikai matemātikā smags kāsis - fūre brauc "mazliet" ātrāk līdz ar to brauc mazāk stundu.
Cik tieši smags? Kāds ir vidējais Emmas ātrums un kāds fūres? Par cik % tas ietekmē manu aprēķinu (kas neapšaubāmi ir ilustratīvs ar ļoti noapaļotiem cipariem)?
Par cik procentiem? Teorētiski simts, praktiski varbūt piecdesmit. Uzgūglēju tā kuģa ātrumu, biju mazliet pārsteigts, bet jebkurā gadījumā - fūres brauc gandrīz 2x ātrāk; no pieredzes zinot kādi man sanāk vidējie ātrumi garos gabalos, pieņemu ka fūrei vidējais pa tādiem ceļiem kā mūsējie varētu būt kaut kas ap 70.
Nu re - pirmā daļa izpildīta - kaut ko bez izpratnes samuldēji, uzgūglēji, aplauzies. Atzinība par to, ka saprati, kur meklējama problēma un iedziļinājies, nevis turpināji stumt savas iedomas, kā, piemēram, Raimonds.
Otrā daļa. "matemātikā smags kāsis". Jāsāk ar to, ka nevis matemātikā (kļūdains apŗēkins), bet tēmas izpratnē (neapreizi izvēlēti izejas dati), kam ir statistiska nozīme. Un statistikā par "smagu kāsi" varētu saukt kļūdu ar kārtu, nevis 50-100% procentu robežās, jo arī ar taviem cipariem pamatdoma, kas ar tiem tiek argumentēta, nekļūst nepareiza.
Trešā daļa. Kaut ko ļoti esi sajaucis izpratnē par vidējo ātrumu - fūrei sasniegt vidējo 70 ir tikpat reāli, kā aizlidot uz mēnesi. Īslaicīgu 70 vidējo varētu sarēķināt kāda atsevišķā gabalā starp bāņa nakšņošanas vietām, kur no vienas izgrozīšanās līdz otrai sanāk braukt bez korķiem un ir tikai pāris viadukti, kuros jānomet ātrums. Bet arī tam nav nozīme, jo savā aprēķinā minēto 15 l/h paņēmu no patēriņa, kuru fūrēm mēra l/km, lai būtu salīdzināms ar kuģa mērvienību. Un tas ir 30 l/100km, kas ar vidējo 50 tiktu nobraukti 2h laikā.
Un cik procenti paliek starp aprēķinā pieņemto 50 un Emmai sagūgēto 47.2? Vai joprojām uzstāj uz 100%?
"fūrei sasniegt vidējo 70 ir tikpat reāli, kā aizlidot uz mēnesi." - atļaušos šo - un to 50 kmph - diezgan apšaubīt. Varbūt ne 70, bet 60 vai vairāk noteikti ir. Man braucot no dižās pilsētas uz liepāju ar kruīzu uzliktu uz 97-98 vidējais sanāk kaut kas ap 75; neredzu iemeslu kāpēc lai fūre tajā pat situācijā nedabūtu 65. Tavā piemērā par bāni, kā jau tu saproti, vidējais sanāk vismaz 80...
Manā piemērā par bāni... Palaidi garām vienu "sīkumu" - pat ja pierādīsi, ka fūre var vidēji atvilkt ātrāk, nekā manā pieņēmumā, tam nebūs nekādas nozīmes, jo 50 km/h ir ekstrapolēts no fūres patēriņa uz 100km un šajā kontekstā nav nekāda nozīme faktiskajam ātrumam ar ko tie tiek nobraukti.
Ekonomisks kuģa kreisēšanas ātrums ir ap 30 km/h, tātad auto brauc max ap 2,6 reizes ātrāk, bet tam jāstajas mierā pēc noteikta laika, kuģim tā nav, līdz ar ko videjais ātrums uz teiksim 10000 km tiem būs ļoti līdzīgs, vai kuģis moš pat ātrāks straumju vai ceļavēja ietekmē !
Ekonomisks kuģa kreisēšanas ātrums ir individuāls, katram Emmas lieluma kuģim specifiski individuāli aprēķināts un norādīts. Emma, kuru iedomājies piesaukt dēļ tā, ka lielākā, ir vienlaikus izcilākā un jaunākā tehnoloģiju pārstāve, tādēļ esi aplauzies ar piemēru smagāk kā msh, kurš sagribēja kaut ko gudru ietirst pusceļā. Pārējo ātruma atšķirību, vai tieši otrādi - tās trūkumu, izlasi pie atbildes msh. Straumes un ceļavējus var piesaukt tikai tas, kuram izmisumā ir aizmirsies, ka fūrēm arī ir pretvēji un kalni.
Skaidrs ar tevi.
Ne par fūrēm ko zini ne par kuģiem. Vienigie kuģi ar lielāku ekonomisko ātrumu ir uz zemudens spārna, to skaits ir tāds ka tos vispār var ignorēt, uz visiem pārējiem ūdens virsmas spraigums iedarbojas vienādi, visam citam nahren nav nozīmes izņemot gadījumus ar vēju vai ūdens straumēm.
Un modernai turbo dīzeļ fūrei, kalni ir dziļi pie pakalas, kamēr tā nav līkumu līkumos vijīga neliela trase kā Trollstigen, un atkal šādas trases ir tik maz izplatitas, ka tur ar puspiekabēm cenšas nelīst, izņemot tos gadījumus kad neka citadi to nevar.
Lūžņi kas kalnā nevelk ir saatopami tikai tādās valstīs kā pie mums .... Galvenās kravas auto "bremzes" ir pilsētas tādās valstīs kā pie mums un uz bāņiem sastrēgumi avāriju dēļ ...
P.S. kravas auto ātrums ir māksligi ierobežots, un tām problēmas nesagāda nekas cits kā stiprs sānvējš pie vieglas kravas, visos citos gadijumos tās tikai rij vairāk degvielas.
Tu gan kaut ko baigi zini, kā izskatās... Vienīgais, ko nesaprotu, ir ko tad tu īsti domāji ar "ekonomisko kreisēšanas ātrumu", ja reiz uzskati, ka tas ir kaut kā fiksēts tieši vienā punktā. Bet tādam, kas diskusijā par degvielas patēriņu var pateikt, ka fūrēm kalni un pretvējš nesagādā problēmas, tās tikai tik vairāk degvielas, laikam nav vērts pat jautāt.
Ekonomisks kreisēšanas ātrums ir tāds pie kura kuģis tērē maksimali maz degvielas, taja pašā laikā joprojām ta nodrošinatie pakalpojumi ir pieņemamas kvalitates un ātruma. 2007/8 gada krīzes laikā pirmoreiz sāka ar to eksperimentet un nopietni ievāca datus analīzei. Eksiste vēl.tikai super zems kuģa ātrums zem 15 mezgliem stundā (<27 kph) pie kura tērē vēl mazāk, tikai tādam ātrumam ne visās jūrās/okeānos tiešām būs kāda ekonomija, un tad ir arī tāds zems ātrums (neatceros 6 mezgli vai kas tāds) pie kura vairs nekāda ekonomija vispār nesanāk. Un tas "sweet spot" ir ap 30km/h un absolūtais statistiskais maksimums ko tika izpētijuši kaut kur ap 37 km/h vēl ir ar degvielas ietaupījumu ap 33% no ta ko rij pie maksimalās jaudas.
Klau, negribi iet par konsultantu muļķiem, piemēram Tallink, kas šito nav dzirdējuši un dažādus kuģus dzenā ar dažādiem ātrumiem vienā un tajā pašā maršrutā? www.tallink.lv/tallina-helsinki
Star/Megastar mauc ar manu iedomu ātrumu tuvu 50 (personīgi pēc GPS piefiksēts) un paveic maršrutu 2:00 stundās, bet pārējie divi nez kādēļ brauc 2:30 ar tavu ekonomisko ātrumu.
Kad šo uzdevumu atrisināsi, varbūt paskaidro, kā lēnāka braukšana un attiecīgs degvielas patēriņa samazinājums ietekmē aprēķinu, kas ir veikts ar konkrētu ātrumu un degvielas patēriņu pie tā?
Abilde uz to ir ļoti kompleksa, bet pāris būtiskakie momenti:
1) Baltijas jūra ir vien no "saldākajām", attiecīgi mazāka prestestība pat līdz 10% mazāka:
itameri.fi/en-US/The_Baltic_Sea_now/Water_quality/Salinity
2) Stokholmas ostas jūras ceļš ir šaurs un diezgan noslogots, domāju ka laika menedžements tur spēlē būtisku lomu.
3) Megastar ir super jauns kuģis gan ar modernu motoru, gan nelieto dīzeli, tādēļ arī brauc krieni ātrāk, jo gan izmešu ziņā gan daudzējādi citādi vinnē pret tiem pārējiem, vecākos kuģus un dīzeļa motoru speciāli dzenā ar to ap 30 km/h ātrumu, lai mazinātu izmešu apjomu, visādi citādi tas ātrums kas parasti kuģiem visur tiek norādīts kā "operating" ( bieži ap tiem 50 km/h) ir motoram pie 75 līdz 80% no maksimālās jaudas, tātad teorētiski atmetot degvielas patēriņu vispiemērotākais ātrums kuģim būtu šis " operating" speed, bet nu tuvu 50% vai dažreiz vairāk degvielas ekonomijas tomēr arī daudz ko nosaka ;)
Wow.... Tad jau tomēr kuģi atšķiras un sanāk, ka man ir taisnība? Vai kā? Un piesauktā Emma tā kā ir tas vecais nemodernais? Jeb vienkārši brauc arvien dziļāk auzās?
Nē tev nav taisnība un ari man nav 100% taisnība (jo es apzinati lielu daļu lietu esmu vienkāršojis) , bet kuģu atšķirībam nav nozīmes, vai ja vēlies precīzāk, tad nav nozīme statistiskās kļūdas ietvaros. Bet ja gribi tos saukt par meliem - laipni lūgts, jo tā tiešām ir statistika un statistikā bāzēti aprēķini. Jā es saku ka ticami, jo praksē cik dažiem kuģiem ir kuģu kartēs sekots ir bijuši šādi rezultāti. Pat militarajiem kurus dzen kodolenerģija ...
Bet redzu ka gribi visu vienā putrā, tas nekas ka pats pateici ka vecaki kugi pat Baltijas jūrā "velkas". + Tad kad tu ieraudzisi Emma Maersk Baltijas jūrā - pabļauj, man ar būs intersanti uzzinat ar kādu ātrumi tāds kreisēs pie mums ;)
tās veinbergas prātojumi vietām interesanti, vietām galīgi garām, bet vispār jau tā būs, jaunā paaudze pati nebrauks ar auto, ja būs iespēja bakstīt telefonu, ar prieku to darīs, paši nestūrēs, bet meklēs autonomos auto, ar ko pārvietoties, ērti sēdēs un turpinās trenēt savu lielo spēcīgo rādītājpirkstu pret telefona ekrānu 
Nekas nav labāks par dārzeni, kas veģetē viedierīcē visu atlikušo laiku starp darbu nodokļu fermā un miegu.
WALA
bet ko lai tev saka Emma Maersk viens no lielākajiem (bet ne pats lielākais) konteineru kuģis patērē 6500 (ekonomiskākais rež.) līdz 14000 (pilna jauda) litru stundā. Taču gada griezumā skatoties, gan jau ka ierēķinot visas dīkstāves utml. šis verķis tuvojas tam miljonam, jo auto jau arī nebrauc visu laiku, kamēr šis pat izkraujoties - kurina ( protams izteikti mazāk, bet tomēr) ...
.
Lielais BULKER . Viens zigaspēks stumj 6 tonnas . Ir vēl kāds ekoloģiskāks transports ?
Te drizāk ir jautajums vai tam ir kāds jēdzīgs pamatojums - stumt apkārt pasaulei to ko ļoti bieži var ražot yz vietas !!! Ekoloģija nav tikai kaut kāda mistiska CO2 izpūšana no skursteņa vai izputēja ...
Pamatojums neražot uz vietas - kamēr brīvais tirgus netiek ierobežots ar protekcionisma politiku, šādā veidā tiek panākta labklājības līmeņa izlīdzināšanās pasaules mērogā - pretēji tām kravām ceļo nauda. Ražojot visu uz vietas, nāksies kaut kā mākslīgi rūpēties par "nabagiem", sodot "buržujus" - t.i. ieviest pasaules mēroga komunismu. Vai tā ir laba doma?
Vai ir saprotams arī, kādēļ tieši transporta aizliegšana ar ekoloģijas aizbildinājumu ir viena no galvenajām komunisma cēlāju prioritātēm?
Par tiem buržujiem vs nabagiem - tu jau zini manu nostāju - tur labas receptes nav , tie kas ir pieraduši pie koruptīvas prakses buržuju rindās, kuri augstu nevērtē cilvēkus kas palīdzējuši tikt pie bagātības utml. - no tiem tāpat nav sevišķi lielas jēgas. Kad viss kļūst par pliku biznesu un "nothing personal" tas sāk kapitāli iegriezt sabiedrībai kopumā ( kā tas bieži notiek ar buržujiem Āfrikas valstīs un ne tikai tur). Un par nabagu galu līdzīgi - daži nekad nestrādās un necentīsies dzīvi uzlabot, savukārt daži tādēļ ka ir "izsalkuši" kļūs par turīgiem vīriem.
Bet kopumā uzskatu ka lietu stumdīšana ir izdevīga tikai tik tālu, kamēr tajās valstīs kuras ražo var atļauties piecūkot vietējo ekoloģiju vairāk kā tavā mītnes zemē, tajā brīdī kad noteikumi kļūst absolūti vienādi - darbaspēka izmaksas vairs nespēlē tik būtisku lomu šajā robotu laikmetā !
Tava nostāja ir ignorēt patiesību. "Buržuji" ir nevis korumpētā elite, bet gan mazie uzņēmēji. Painteresējies, kas bija "tautas ienaidnieki", kurus sūtīja uz Sibīriju - piemeram, lauksaimnieki, kas varēja "zvērīgi ekspluatēt" proletariātu, algojot vienu vai divus laukstrādniekus. Manu vectēvu izsūtīja par to, ka viņam bija par daudz zirgu (divi), un pat neviena strādnieka.
Kapitālismā korupcija nepastāv. Tā ir sociālisma pazīme. Jo kukuļi tiek doti ierēdņiem, kuri ietekmē tavu biznesu. Un tā ir sociālisma pazīme.
Āfrika. Visi Āfrikas lielie kapitālisti, kurus pieminēji - tie ir resursu tirgotāji. Cilvēks pārdod zeltu, ir bagāts, bet pārējie - sūkā.
Norvēģijas valsts kontrolē 50-70% naftas ieguvi. Tāpēc ienākumi paliek valstij.
Piemēram, Botsvāna. Botsvānas valsts kontrolē 50% dimanta nozari, pusi no kopuzņēmuma DeBEERS, un tie 50% dod 2/3 no Botsvānas IKP un 70% no visa eksporta.
Pats padomā, kādu bagātību privātajiem dod tie otri 50%...
Tas ko tu sauc par kapitālismu, patiesībā ir VALSTS RESURSU sūknēšana SEV.
Ne velti to sauc par Āfrikas lāstu.
Bet botsvānā bez dimantiem, ir arī sudrabs, varš, niķelis, akmeņogles, potašs un dzelzs rūdas.
Bet tas viss jau pieder privātpersonām, kuras maksā tikai nodokļus. Un korupcijas dēļ, pat ne tādus, kā patiesībā jāmaksā.
Un tā ar visu Āfriku.
Tā visa resursu sadalīšana ir ļoti specifiska lieta, kur katrā konkrētā vietā ir jābūt savam mehānismam.
Jo patiesībā, resursi - tas ir valsts īpašums, tapat kā zeme, meži, utt.
Cilvēks nopērk zemi no valsts un kaut ko tur būvē. Un zemei ir dažādas kadastrālās vērtības. Tad kāpēc zeme, zem kuras ir 10 tonnas dimantu maksā tik pat, cik zeme, uz kuras ir tuksnesis? Rupji runajot.
Vai teiksim, valsts uzbūvē tiltu pāri upei, es viņu nopērku un iekasēju naudu no katram, kas viņu šķērso.
Tas nav ne sociālisms, ne kapitālisms. Tā ir valsts resursu pārņemšana sev.
Kad tu pērc zemi no "valsts meži" tev taču pierēķinās klāt meža cenu. Tas pats ar resursiem. Tu pērc dimantu ieguves vietu, - samaksā valstij par dimantiem...vari - kredītā...
Sarunāsim ka neizliksies ka kaut ko no tā visa saproti, Āfrrika bija tāds ļoti vienkāršots piemērs, kur jebkurš zinatu un saprastu. Bet iekš ASV es esmu drusku vairāk apgrozijies kā liela daļa iAuto publikas, un tur tās problēmas ir tueši tādā pašā mērā kā visur citur. Potams ir kaut kādas nianses, bet nav pilnigi nekā unikāla nevienz ne otrā sistēmā. Kad nebus ko darit domāju ka nebūs sarežģīti atrast publicetus piemērus iz ASV dzīves ...
"Kapitālismā korupcija nepastāv. Tā ir sociālisma pazīme. Jo kukuļi tiek doti ierēdņiem, kuri ietekmē tavu biznesu. " - un šādi tiek dota iespēja sociālisma aizstāvjiem gūt uzvaru.
Arī kapitālismā pastāv korupcija - kaut vai saimniecības pārzinim pērkot ziepes pa dārgo no čoma - sīka blēdība, "piepelnoties" uz privāta uzņēmuma rēķina. Jo lielāks uzņēmums un augstāks amats, jo lielāka iespēja korupcijai.
Būtiskā atšķirība ir tajā, ka korupcija valsts pārvaldē atšķiras ar savu vardarbīgo dabu - valsts vara pēc definīcijas ir vardarbības monopols, kurā tev, kā nodokļu maksātājam neviens neprasa, vai esi gatavs iesaistīties koruptīvajā darījumā. Un vēl būtiskākā - kapitālismā korupcijas radītie finansiālie zaudējumi rodas bagātajam kapitālistam, bet sociālismā - nabagajam nodokļu maksātājam.
Jēdzienu, terminu, mērvienību lietošana diskusijās.
Atšķirt kilovatus no kilovatstundām. Kā rēķina jaudu, strāvu,spriegumu, pretestību. Ko šie termini nozīmē.
Saprast ķīmisko reakciju, tai skaitā, degvielas degšanas reakcijas un kā tur rodas CO2, ūdens, NOX, daļiņas PM2.5 un PM10.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Pareizi nosaukumi.
Aprēķini, teorijas un pierādījumi.
Potašs ir vai nav kālija ogļskābes sāls? Ja nav, tad saskaņā ar kuru zinātni/grāmatu izsaku šādu apgalvojumu?
Vispirms - visiem ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem ir pilnīgi skaidri saprotami latviski nosaukumi.
www.uzdevumi.lv/p/kimija/10-klase/kimisko-elementu-periodiska-tabula-2686/re-5a6ffeb1-803d-479e-a143-b7eb4562841f
Tad - vairumam cilvēku fizika un ķīmija jau tā nav pārāk labi zināmas nozares un aplami un pārprotami termini tikai palielina jucekli. Varš ir varš, nevis kapars. Ogleklis ir ogleklis, nevis karbons. Ogļūdeņraži nav hidrokarboni.
Angliski kālijs ir potassium. Kālija rūdas, kālija izejvielas un minerālmēsli ir kālija sāļi.
Google uz vaicājumu potašs dod šo adresi www.kurpirkt.lv/cena.php?q=pota%C5%A1s
www.bbfactory.lv/index.php?route=product/product&product_id=328 kālija sorbāts
www.bbfactory.lv/index.php?route=product/product&product_id=307 kālija alauns
anabolicshop.eu/products/ostrovit-magnesium-potassium-b6-shot-80ml/ uztura bagātinātāju
www.sportasistemas.lv/lv/vitamini-un-minerali/98710-haya-labs-potassium-gluconate-100-tab.html kālija glikonātu
un tā tālāk.
Kālijs - Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19. Kālijs ir viens no sārmu metāliem. Dabā brīvā veidā šis elements nav sastopams, jo ķīmiski ir ļoti aktīvs. Brīvā veidā kāliju iegūst, elektrolizējot tā savienojumu — parasti hlorīda vai hidroksīda kausējumus. Kālijs savienojumos var būt tikai vienvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +1.
Kālija rūdas - www.google.com/search?sxsrf=ALeKk00QbZbhlKi0Vi3zxSNCVXWdy8j4ZQ:1604135984005&source=univ&tbm=isch&q=potassium+ores&client=ubuntu&sa=X&ved=2ahUKEwj-x_2bwN7sAhVKl4sKHf_3AYMQjJkEegQICxAB&biw=960&bih=524
Lietosim terminus pareizi.
Atcerēsimies OIKu. Kilovats un kilovatstundas - ta kāda starpība! Megavats - elektrības patēriņš 10 gados mājsaimniecībā! Bāze OIKam.
Labāk jau nu.būtu paklusējis. Dažām lietām nosaukums ir dots vel pirms kāds to bija ievietojis periodiskajā tabulā. Tātad pēc tavu apgalvojumu loģikas vēsture ari var būt nepareiza, (uzsvars uz realo notikumu gaitu, nevis notikumu interpretāciju, kā teiksim vēstures grāmatās) ...
Potašs nav kālijs. Potašs ir kālija sāls. Precīzāk kālija hlorīds.
Un dabā tas atrodas tādā veidā.
Pieminot Botsvānu es domāju vietu Sua Pan. Kur šito minerālu iegūst. Starp citu, Vikipēdijā ir par potašu, tikai latviski nav. en.m.wikipedia.org/wiki/Potash
Katrs var saukt varu, oglekli, ogļūdeņražus un kāliju kā grib.
Skaidrībai būtu jābūt par pamatjēdzienu - vienkāršas vielas vai saliktas vielas. lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81lijs
Periodiskajā tabulā ir ķīmiskie elementu nosaukumi.
Rūdas ir šo elementu ķīmiski savienojumi ar citiem elementiem.
Ekoloģijas un transporta piesārņojuma tēma tā vai citādi attiecas uz ķīmijas pamatiem.
Manis pēc lai būtu kapars, potašs, karbons un hidrokarbonu ekonomika.
Kam ir brīvs laiciņš paskatīties, ne tikai par virsrakstā minēto divtaktu eļļu, bet vispār pārdomas par berzi un tās mērīšanas metodēm. Diemžēl garš, un vajadzētu skatīties visu.
No savas pieredzes, reizēm pievienoju to 2t eļļu kad atceros, reti. Gan audiwagen motoriem gan denso sistēmai. Nekad neesmu mainījis ne sprauslas, ne sūkņus, ne turbīnas. Nobraucu pāri 350Kkm. Eļļu gan mainu uz 7-10Kkm, necenšos liet premium zīmolus. Varbūt vienkārši veicās...Uz apskati, skatos dūmainība īsti gadu griezumā atgāzēs nemainās, pirms skates 2-3km izgāzēju uz 3-4 t rpm.
Pirms daudziem gadiem bija reiz problēma ar pusmirstošu dīzelīti apskati iziet - atgāzes bija normā, bet netika sasniegti max apgriezieni. Vajadzēja, ja nemaldos, 5500rpm, auto uzrēca tikai 5100. Pazīstams skrūvētājs ieteica padarbināt ar tīru 2T eļļu, ko arī izdarīju. Atvienoju tieši pie sūkņa degvielas trubas, saliku šļauciņas pa taisno uz kolas 2l pudeli ar 2t eļļu un tā arī padarbināju to motoru kādu stundu. Pēc tam viņš man rēca 5700rpm, un apskati izgāju, nekādas citas regulācijas skrūves neaiztiekot.
Way to go www.triggo.city/
ekoloģisks aparāts - iauto.lv/zinas/pasaule/36037-elektrisks-mikroauto-pilsetai-polu-jaunuznemums-triggo-gatavs-startam-foto
Vai tik mazs, bet doma par maināmiem akumulatoriem un nomas sistēmu - tieši tas, ko vajag.
WALA rakstīja: Nē tev nav taisnība un ari man nav 100% taisnība (jo es apzinati lielu daļu lietu esmu vienkāršojis) , bet kuģu atšķirībam nav nozīmes, vai ja vēlies precīzāk, tad nav nozīme statistiskās kļūdas ietvaros. Bet ja gribi tos saukt par meliem - laipni lūgts, jo tā tiešām ir statistika un statistikā bāzēti aprēķini. Jā es saku ka ticami, jo praksē cik dažiem kuģiem ir kuģu kartēs sekots ir bijuši šādi rezultāti. Pat militarajiem kurus dzen kodolenerģija ... Bet redzu ka gribi visu vienā putrā, tas nekas ka pats pateici ka vecaki kugi pat Baltijas jūrā "velkas". + Tad kad tu ieraudzisi Emma Maersk Baltijas jūrā - pabļauj, man ar būs intersanti uzzinat ar kādu ātrumi tāds kreisēs pie mums ;)
Pag, kā tas, ka vecie kuģi brauc lēnāk, ir pierādījums, ka jaunā Emma nebrauc ar publiski norādīto 47.2 km/h? Kā tas, ka Baltijas jūrā jaunākie kuģi brauc ātrāk, ir pierādījums, ka kuģu atšķirībām nav nozīmes? Tu man pārmet "visu vienā putrā"?! :D
Sāc palikt apnicīgs :
www.vesselfinder.com/vessels/EMMA-MAERSK-IMO-9321483-MMSI-220417000
Sāk apnikt gvelzt? Kur tajā lapā var redzēt degvielas patēriņu?
Un man vēl ari tava vietā 2+2 jāsaliek ??? Ar nolūku tizlojies, jeb tiešām matematikas aptumsums pēkšņi iestājies + google tev atslēguši.
Bet ja pietiekoši tevi tas interese , tad tieši no motoru ražotāja šādu šteli var pameklet:
www.wartsila.com/marine/voyage/voyage-and-vessel-efficiency/vessel-efficiency/wartsila-speed-fuel-performance
Un pats motors ar šādiem parametriem:
www.emma-maersk.com/engine/Wartsila_Sulzer_RTA96-C.htm
Saliec pats savus 2+2. Tu, nevis kāds cits, rakstīja "līdz 14000 (pilna jauda) litru stundā". Kāds tad īsti būs ātrums pie šī patēriņa?
Precīzu ātrumu nezinu no galvas, kad būs laiks atradīsu, bet vajadzētu būt ap 50 km/h (ja prcīzāk, tad lielai daļai imho bija kaut kas ar 47 km/h ) tad kad rij ap 14 tonnām stundā.
Nu re... 47.2 ir norādīts Emmas wiki lapā. Varētu būt īstais? Varbūt pakasīsi pakausi un pamēģināsi izdomāt, kas vispār bija tas, ko mēģināji šeit pēc tam pierādīt - jo es taču neko nesaprotu ne no fūrēm, ne kuģiem, ja minu kaut ko "ap 50 km/h"?
Nepaliec nu smieklīgs, ja es visas savas zināšanas balstītu uz Wiki lapām - es te tādu tuftu būtu sastūmis ka maz neliktos ...
P.S. Man ir aizdomas ka tie 25 mezgli (47.2 kph) nav īsti taisnība, jo tas ja pareizi atceros bija "makslīgi" ierobežots visiem tie šis pašas klases kuģiem kas ražoti pēc Emmas. Un Emmai bija kaut kādus gandrīz 10% lielāka jaud un attiecīgi mazliet lielāks ātrums.
Moš 31 mezgls - bet pēc atmiņas tagad varu arī samelot ...
Bet nu tā - ar kārtu un statistisko nozīmi - kas manā aprēķinā ar 50km/h tuvinājumu bija nepareizs?
Iebilde nebija par aprēķinu, bet par izvēlētajiem ātrumiem. Ar vēl vienu piebildi, ka Emma ir moderns, bet ne vairs ne modernākais - tā tapa vēl laikos kad ekoloģiju tā baigi neviens nepiedomāja, tgada tajā pašā Maersk ir kuģi, kuriem ir mākslīgi ierobežota jauda lai tie būtu izteikti ekonomiskāki.
Tas stāsts bija aptuveni tāds, ka Emma projektēta ~20+ mezglu vidējam ātrumam (ar kuru vairs praktiski nekuģo), bet visi nākamie šī stila /klases Maersk kuģi jau bija projektēti ar 16+ mezglu vidējo ātrumu.
O te laikam ir diezgan precīzi par to visu:
www.shippingtandy.com/features/madrid-maersk/
Tātad lai paskaidrotu kas man īsti nepatika:
tu izvēlējies salīdzināt kuģa max ātrumu ar kravas auto vidējo, uzsverot, ka jāpievērš uzmanība tam ka kravas auto nekad netuvosies 70 km/h vidējam ātrumam. Tā var likties no malas - jo teorētiski kas tad kuģiem var traucēt "pucēt" ūdens virsmu ar max ātrumu ...
Tādēļ es spiezu uz to ka vai nu tad salīdzinam maksimumu ar maksimum, vai arī reālistiskās vidējās vērtības.
UN jā es arī esmu stipri vienkāršojis to sadaļu kas attiecas uz kuģiem, bet galvenās domas tajā atbilst patiesībai .. nu labi par 90% atbilst, jo tiešām esmu izmetis padaudz mainīgos lielumus un pārāk noapaļojis.
Pats piesauci ciparu kuģa max jaudai. Salīdzināju ar kaut ko reālu, kā pielīdzināt fūres degvielas patēriņu. Paskaidro līdz galam - kas manā aprēķinā bija tik nepareizs, lai apstrīdētu to statistiskas kļūdas nozīmīgumā - cik nopratu, tev IR nojausma ar ko statistiska kļūda atšķiras no artimētiskas. Varbūt tad vajadzēja vēl piesieties konrētam degvielas patēriņam? Fūrēm pieņemtais 30l/100km jau ar tik tāds abstrakts tuvinājums, varbūt ir vērts visu detaļās noskaidrot? Jo tas taču ir būtiski, vai tā?
Par detaļām - ir būtiski jo ir interesanti, tikai nav īsti tik daudz laika (man) cik gribētos lai šobrīd izpētītu pietiekami precīzi fūru sadaļu. Bet konkrētā raksta tēžu muļķīguma apstrīdēšanai tavos aprēķinos vispār kļūdām nav nozīmes ne statistiski un ne aritmētiski.
Tādā kontekstā es saku - lūdzu pieņem manu atvainošanos, par pārāk asu reakciju.
raimondsm rakstīja: Katrs var saukt varu, oglekli, ogļūdeņražus un kāliju kā grib. Skaidrībai būtu jābūt par pamatjēdzienu - vienkāršas vielas vai saliktas vielas. lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81lijs Periodiskajā tabulā ir ķīmiskie elementu nosaukumi. Rūdas ir šo elementu ķīmiski savienojumi ar citiem elementiem. Ekoloģijas un transporta piesārņojuma tēma tā vai citādi attiecas uz ķīmijas pamatiem. Manis pēc lai būtu kapars, potašs, karbons un hidrokarbonu ekonomika.
termini.lza.lv/term.php?term=pota%C5%A1s&list=pota%C5%A1s&lang=LV Izlasi, pareizo terminu meklētāj! Un pēc tam izdomā vēl kā paskaidrot, ka kālija karbonāts nav kālija ogļskābes sāls.
viencexperc
31.10.2020 13:36
Litri: 4921, Līmenis: 1
Reģ.: 13.02.2017
Potašs nav kālijs. Potašs ir kālija sāls. Precīzāk kālija hlorīds.
Un dabā tas atrodas tādā veidā.
Pieminot Botsvānu es domāju vietu Sua Pan. Kur šito minerālu iegūst.
Starp citu, Vikipēdijā ir par potašu, tikai latviski nav.
en.m.wikipedia.org/wiki/Potash
Nepiesauc citus un nenovērs uzmanību no sevis. TU apgalvoji, ka potašs NAV VIS kālija sāls. Paskaidro!
Eksperts laipni nodemonstrēja, ka ar šādiem terminiem var radīt jucekli uz līdzenas vietas, tas ir, PILNĪGI SKAIDRĀ vienkāršu un saliktu vielu klasifikācijā.
Tas, kas jāzin arī tad, ja ķīmiju nekad nav mācījušies, ir tas, ka pastāv vienkāršas vielas, un tās ir periodiskajā tabulā - ūdeņradis, kālijs, nātrijs, litijs, skābeklis, ogleklis - H, K, Na, Li, O, C un saliktas vielas - H2O ūdens, ogļskābā gāze CO2, dažādi sāļi NaCl, KCl, karbonāti, sulfāti un tamlīdzīgi.
Ekoloģijas sakarā bieži vien tiek pieminēts, ka litija akumulatorus nevarot pārstrādāt un tas bieži tiek pieņemts bez nekādiem pierādījumiem. Tāpat litiju iegūt esot ļoti dārgi. Un enerģija daudz jātērē. Un viss elektroauto ražošanas, ekspluatācijas cikls esot pavisam neekoloģisks. Šādiem apgalvojumiem gandrīz nekad neviens nekādus ķīmiskus vienādojumus neraksta, pietiek ar rakstītāja PR prasmēm.
Tāpat ekoloģijas sakarā ogļūdeņražu - metāna, propāna, benzīna - ogļūdeņraži, kur katras molekulas pamatā ir no 4 līdz 12 oglekļa atomiem un dīzeļa degšanas ķīmijas pamati būtu jāsaprot.
----------------------------
Vajadzēja rakstīt - Botstvanā ir kālija rūdas, tā sauktais potašs un viss būtu kārtībā. Netaisam jucekli ar terminiem!
Nemuldi riņķī un apkārt. Tu un neviens cits apgalvoji, ka potašs nav kālija sāls. Paskaidro tieši šo savu rīcību. Vienīgais ko redzu - tieši tu esi tas, ka cenšas radīt jucekli.
Tu esi vienīgais, kas taisa jucekli, neko nejēgdams no pamatskolas ķīmijas, kā nezināšanu lepni pārmet citiem. Experc TIEŠĀ tekstā atbildēja uz tavējo jautājumu. Īsi un kodolīgi. Kurpretī Raimonds maisās kā sūds pa aku, sataisot jucekli jebkur - aizejot līdz akumulatoriem, kapitālismam Āfrikā u.t.t
"Potašs nav kālijs. Potašs ir kālija sāls. Precīzāk kālija hlorīds".
Nu, ne velna. Potašs ir kālija karbonāts K2CO3, līdzīgi kā soda, kas ir nātrija karbonāts.
www.greatquest.com/blogs/newz-and-events/98594-botswana-project-update--potassium-confirmed-in-tailings-at-elevated-levels#.X588rBnNyyU
Botswana Ash) Sua Pan Potash project in Botswana, preliminary investigations indicate the mine effluent (also called bitterns or tailings) from the brine which, after it has passed through the existing Soda Ash and Salt processing plant carries an increased concentration of potash !!!!!!!!!!!!!! (KCl)!!!!!!!!!!!! than the native brine.
Angļu valodā potašs ir jebkurš savienojums ar kāliju.
Nē, nav.
potassium - kālijs.
potassium carbonate - kālija karbonāts
potassium chloride - kālija hlorīds
sadzīviski var sarunvalodā izveidoties visādi saīsināti termini.
Angļu valodā ir divi dažādi vārdi. Potash - potašs un potassium - kālijs. Visa diskusija sākās ar raimuhas vēlmi izcelties ar savām angļu valodas nezināšanām kārtējo reizi gribot citus nosaukt par muļķiem.
Tagad pats vairs nemāk paskaidrot, kādēļ apgalvoja, ka potašs nav kālija sāls.
PR tehnoloģija.
Nu ja tu izmanto argumentu "gūgle iedeva datus uz lapu kurpirkt.lv" tad tas nav PR, tas ir godīgi nopelnīts... 
Nu b^&^ "experc"- vēl arī tu tagad parādi ka izmuldējies neko nesajēdzot. Latviešu valodā tam pareizais skaidrojums ir tieši šāds:
vesture.eu/Potaša
Un nekādi tur visi kālija sāļi !!!
Vēl viens gudrītis, kas nezin, kas ir sāls...
lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81%C4%BCi
Potašs = kālija karbonāts = kālija ogļskābes sāls.
Brady ir spēja izraisīt kašķi ar jebko par jebko. Pat sūda potašs derēs.
Interesanti - Raimonds atnāk, bezsakarā pajautā, kas ir potašs un noliedz pareizu atbildi, bet es esmu tas, kas izraisa kašķi :D
Vēlreiz.
en.m.wikipedia.org/wiki/Potash
...
Potash (/ˈpɒtæʃ/) includes various mined and manufactured salts that contain potassium in water-(soluble form).[1] .
Kas vēl nav skaidrs?.
Tālāk pat ir tabula, kurā attēloti visi potaši:
The following table lists a number of potassium compounds which have "potash" in their traditional names:
Un starp tiem ir gan potaša hlorīds, gan potaša karbonāts.
Un kā latvieši to termiņu pārveidoja, nav īpaši svarīgi. Vēl aplūkojat, ko Ķīnā nozīmē potash.
Lai pierādītu, ka tev ir taisnība un potašs nav kālija sāls, kā par šo latviešu valodas vārdu apgalvo LZA terminoloģijas vārdnīca, tu beigās esi gatavs atrast wikipēdijas rakstu par angļu vārda "potash" skaidrojumu, neskatoties uz to, ka pats visu laiku piesauci "potassium", kurā ir aprakstīts, ka tas ir vairāku kālija sāļu maisījums.
Izcila pieeja no cilvēka, kas citus apsūdz terminu jaukšanā.
Šī ir forša diskusija, gandrīz kā no Šveika, kur vienu putnu viens dēvēja par sīli, otrs par riekstrozi ;)
Lieta tā, ka tradicionāli potašs ir karbonāts. No augu pelniem iegūtais sāls nesatur hlorīdu. Vēlāk, ka vajadzēja vairāk mēslojuma, sāka izstrādāt kālija sāļu atradnes. Tajās ir kālija sāļu maisījums, hlorīds, karbonāts, sulfāts arī. Tā kā cilvēki bija pieraduši pie nosaukuma potašs ( potash ), tad, lai nejauktu fermeriem galvu potašs kā komercnosaukums tika attiecināts arī uz kālija mēslojumu, ko ieguva no kālija sāļu atradnēm.
Fermeriem.
Un pats lielākais joks ir tāds, ka kālija karbonāts pēc būtības arī ir sāls.
Cilvēki nezina, kas ir sāls.
Tāpēc:
1) kad potašu nosaucis par kālija sāli, apgalvojums ir pareizs, jo tā ir sāls.
2) runa gāja par Āfriku. Viens pierakstīja, ka kapitālisms ir slikts, jo Āfrikā ir tā un šitā.
Es pierakstīju, ka Āfrikā nepareizi sadalīti resursi. Nevis vaina kapitālismā. Par piemēru pieminēju Botsvānu, jo mana personīgā pieredze bija ar to saistīta.
Tad pieminēju, ka Botsvānā ir arī tasz tas un potašs.
Kad cilvēks paprasīja - kas ir potašs, es uzrakstīju ka tas ir kālija sāls. Kas ir pareizi. Skatīt pirmo punktu, un otrkārt, gāja runa par Botsvānu, kurā ir kcl. Nevis kālija karbonāts.
Atkal pareizi.
Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls.
viencexperc rakstīja: Angļu valodā potašs ir jebkurš savienojums ar kāliju.
Man lūk par šo ir lielākie iebildumi !
Bet diskusija sākās ātrāk. Patin uz atpakaļu. Iebildumi bija par to sāli.
Šitais komentārs tapa ekspromt.
Tad OK, galvenais lai pats saproti ko raksti, jo vienu brīdi tā vairs neizskatījās.
Nu vispār jau es drusku piespēlēju eksperta teminu lietošanas paradumiem. Un, jā, tas mans gājiens ar googles adresi kurpirkt un visiem tiem potassium gluconate un pārējiem bija drusku negodīgs un neeksakts.
Tomē tehnisko zināšanu laukā ir zināms juceklis un "ķīmija" nav auto preču vai saimniecības veikalā nopērkamie tīrīšanas līdzekļi un pārējās preces, kam sakars ar "ķīmiju".
Ķīmija, tāpat ka fizika un bioloģija ir dabaszinātņu nozare un elementiem un to savienojumiem ir pilnīgi skaidri nosaukumi latīņu valodā un precīzi tulkojumi gan latviešu, gan citās valodās.
Aizņemoties vēsturiskus nosaukumus var viegli kļūdīties.
Saņemsies un atbildēsi, kādēļ meloji par pareizu atbildi?
Nedaudz ar humoru, bet nočiepts no:
www.youtube.com/watch?v=_DNNIB_PdaA&ab_channel=JayForeman
Derīgi iemesli, lai brauktu ar auto lielā pilsētā:
Mēs esam četri vienā mašīnā
Es piegādāju klavieres
Esmu invalīds
Tūlīt pēc tam braukšu u Latgali
Ir Ziemassvētki
Mana sieva tūlīt dzemdēs
Man aizņmetu 4 reiz vairāk laika ar sabiedrisko
Esmu policis
Nederīgi iemesli, lai brauktu ar auto lielā pilsētā
Ir auksts
Es gribu klausīties Radio 2
Man mana mašīna tiešām tiešām ļoti patīk
Es ienīstu citus cilvēkus
Braukšana ir normāla, liec mani mierā
Es jau samaksāju par savu mašīnu, tāpēc labāk to lietošu
Esmu pārāk pilnā lai mītos ar velo
Man pietiek ar diviem, kurus esi ielicis derīgajos:
Tūlīt pēc tam braukšu uz Latgali
Man aizņemtu 4 reiz vairāk laika ar sabiedrisko
Ja šie nav spēkā, labprāt lietoju koplietošanas braucamos un takšus.
Man tikai vien lieta interesē, ja pēkšni 50% Latvija iedzīvotāju pārietu uz braukšanu ar sab. transu un velo, cik ļoti valdība sāktu raudāt neiekasējot sodus, degvielas akcīzi utml.
Nav kādam pie rokas kās labs apkopojums - ko tad kopsummā "noslauc" no LV vadītājiem ieskaitot sodus !
Un lai būtu objektīvāks skats par to visu, būtu labi iemest arī ko tad maksā visi pārējie.
Pameklē datus un parēķini.
Tur būtu daudz, ko rēķināt:
PVN auto iegādei, reģistrācija, apdrošināšana, apdrošinātāju peļņa un nodokļi no tā, Servisi - nodokļi no servisiem, PVN no tiem, kuri remontē auto servisos, Nodokļi no DUS, PVN un akcīze no degvielas pārdošanas, TA, TEN, Riepu iegāde (PVN). Un vēl daudz kas cits.
Nē. Ekonomika kopumā tos tavus uzskaitītos nepazaudetu. Ļaudis tos iztērētu citur.
Pazaudētu. Dirnot ar lēto aliņu pie propagandas TV, IKP švaki ceļas. Ir diezgan muļķigi iedomāties, ka uzspiežot bezjēdzību, rezultāts būs jēgpilns.
Cilvēkam ir tendence lielu daļu ienākumu iztērēt. Nepirks auto, pirks velo. Neterēs benzīnam, tērēs krogam.
Vēl cilvēkam ir tendence nepārpūlēties pelnot - nesapņo, ka visi mellās mutēs rausies, ja nebūs motivācija rezultātā ar to naudu kaut ko darīt. Un tērējot krogam ātri vien zūd kopējā produktivitāte.
'Krogam' ir tikai piemērs. Tērēšanas iespēju jau nu bez autoindustrijas vēl ir bezgaldaudz.
Nosauc, lūdzu, tās tērēšanas industrijas, kas nav saistītas ar dzeršanu un necieš, ja atņem auto satiksmi.
Patēriņš pārstrukturētos. Kā, to nevaru pateikt. Summa nemainās. Zaudē, protams, benzīna un auto tirdzniecība.
Nevari pateikt, jo tādu jomu nav. Ļoti maldies par to, ka summa nemainās, jo neesi sapratis, ka auto pats par sevi nav tikai patēriņš, bet rīks, kas palielina gan piedāvājumu gan patēriņu citās jomās.
Piemēram, tev parādās brīva summa 3000 e gadā. Ko tu darītu?
Izremontētu virtuvi? vannas istabu? Nopirktu bērniem smalkākus datorus? Uzkrātu kontā?
Vai sāktu vienu / divus mēnešus mazāk strādāt?
Principā vienīgais gadījums, kad ekonomika paliek jaņos, ja tu uzkrāj tos 3000 zeķē. Jeb izņem no ekonomikas uz kaut kādu laiku. Visos citos gadījumos nauda turpina apriti.
Auto dod iespēju to remontu izdarīt lētāk, līdz ar to auto atņemšana remonta iespējamību samazinās, nevis palielinās.
Ko izdarītu vidusmēra cilvēks, kuram ir lieka nauda, bet nav kur to likt? Nopirktu dārgu konjaku un uzaicinātu kaimiņu ciemos. Kad dārgajam konjakam vairs nepietiktu, dabiskā kārtā jau strādātu mazāk un sāktu domāt par stiprināto aliņu.
Vidusmēra cilvēkam papriekšu būtu lielāks aifons.
Nu, visādi var gadīties.
Nopirktu zemi un apstādītu ar upenēm, piemēram.
Pārvāktos no Rīgas uz Pierīgu.
Tikai nevajag aizmirst pie aprēķina pieskaitīt arī visu to ekonomisko aktivitāti, kas tiktu atcelta, atsakoties no auto. Neviens jau negrib atzīt, ka aicinātāji atteikties no auto lielākoties ir "dīvāna spilveni", kas uzskata, ka visas aktivitātes, ko dara aktīvie ir liekas un muļķīgas.
www.triggo.city/ iauto.lv/zinas/pasaule/36037-elektrisks-mikroauto-pilsetai-polu-jaunuznemums-triggo-gatavs-startam-foto
Vai šī koncepcija - mazs, nomas, maināmu akumulatoru - ir vai nav ekoloģisks pasākums?
Jaunākais forumā
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (606)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (21)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (73)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (12)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (3)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (104)
- Latvijas Valsts ceļi un iAuto.lv tiekas Delfi TV diskusijā - Uzdod savu jautājumu par Latvijas ceļiem! (14)
- Izstāde “Auto 2025” Ķīpsalā 24.–26. aprīlī, darba laiks un biļetese cenas. Laimē 2 ielūgumus! (59)
- Tramps - ASV prezidents? (2657)
- Dīzeļa tirdzniecības ierobežojumi Latvijā saistībā ar piegāžu krīzi un Hormuzas blokādi (15)
- Smēķēšana (44)
- Kā lēmumu pieņemšanā tiek apieti Rīgas apkaimju iedzīvotāji Grīziņkalnā (46)
- Vēl laiks iepirkt sadzīves halogena spuldzes (13)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.