Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
Conqueror Reģ.: 15.10.2002
0 4 Atbildēt

nu, elektromobilis pēc kovid krīzes būs labs pirkums. nez kur tauta grūdīs tos 10 gadīgos dīzeļus, uz tolmetu?

darklight Reģ.: 29.10.2013
2 0 Atbildēt

Neredzu sakaru :-/

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Kāpēc lai butu dīzelis kaut kur jāgrūž, kā brauca ta brauks, kamēr vien pilsētniekiem rīt gribēsies, dīzeļi mierīgi rullēs. Ar elektro traktoru un elektro kravas auto brauks tikai tie kuriem tās kastes derēs, visi citi vēl ilgi brauks ar degvielu.

Un jautajums vai kādam tue EV vispar būs vajadzīgi, pirktspēja būs zemē, darba nebūs, tad nafig vispar kaut kur braukt uz īsiem gabaliem, ja uz veici var ar kājam vai velo ...

Zemesgramata Reģ.: 14.08.2013
0 1 Atbildēt

Smagajiem ir alternatīva, kas saucās metāns.

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Un infrastruktūra gāzes uzpildei pilni lauki protams vai ne ?

iciks Reģ.: 29.05.2013
1 0 Atbildēt

Conqueror rakstīja: nu, elektromobilis pēc kovid krīzes būs labs pirkums. nez kur tauta grūdīs tos 10 gadīgos dīzeļus, uz tolmetu?

Nevajag savu naidu uz dīzeļiem pasniegt kā lielu gudrību - neviens nepirks, nevienam nevajag.

Kad visi pārrijušies, var sēdēt un sākt aiz gara laika fantazēt - a kā būtu, ja ieviestu elektrību, ūdeņradi vai vēl tur ko? Ja šitā karantīna beigsies ar pamatīgu ekonomisko lejupslīdi, domāju, elektromobiļi absolūti nebūs nekāda prioritāte un pareizi vien tas būs.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Apskatam šo vāģi business.peugeot.co.uk/showroom/partner-electric/

www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/electric-cars/bmjkeg.html 9000 eur

20, 5 kWh baterija, (1 uzlāde 1.50 eur, nu labi, 2 eur.), Kravnesība 636 kg, nu labi, 200 kg papildu akumulatoram, kondicionēšanas iekārta vasarai, apsilde ziemai, Priekšā 3 sēdvietas oficiāli, nobraukums 150-160 km, nu labi, 100 km ar pilnu uzlādi (ziemā 80), max ātrums 115 km/h, uzlāde no vienfāzu 220 V tīkla. Baterijas resursa atlikums - 95%.

Pieņemam, ka par 30% samuldēts.

Ir 2 auto.

Nedēļā elektrisko auto varētu izmantot 2x 12 km 3 dienas un 2 x 20 km 2 dienas. Kopā 150 - 200 km.

Mēnesī 800, varbūt 1000 km. 80 litri degvielas vai 20 euro elektrībai

Ja tam visam tehniski vēl kaut ko uzlabo - tam vāģim ir 600 kg kravnesība.

150-200 kg papildu akumulatoru tur var ielikt!

Tad klāt var paņemt vēl 500-1000 km mēnesī.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 1 Atbildēt

Tā rēķina tie kuriem ir iestāstits ka EV jau nav kam lūzt, visi pārējie rēķina iekšā daudz vairak faktoru, tajā skaitā, vai tas lūznis būs braucams, vai to regulāri un ilglaicīgi būs jālādē ...

Ka tik nav tā ka ar 1fāzu yzlādi tu pat gribēdams to auto nevari aizbraukt tālāk par noteiktu km skaitu gadā, un nez vai nu kāds grib turēt autoparku reiz 2 vai reiz 3 lai vat izdarit to pašu darbu ko ar dīzeli, cilvēkstundas ar maksā, un pārsvara daudz dārgāk ka dīzelis vai elektrība.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Stiliņš ar lamāšanos. Lūznis?!

Tas auto tāds kāds ir jau ir gana labs pilsonim, kas dzīvo 10 - 20 km no pilsētas.

Kā nomas mašīna tādam, kas atbrauc ar sabtransu, kaut ko kārto un iepērkas pilsētā.

darklight Reģ.: 29.10.2013
2 0 Atbildēt

Nevienam standarta pilsonim nevajag kabluku! Tu vispār esi tādu jebkad stūrējis? Prieka tur ir ļoti maz.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Standarta pilsonis vienkārši ir pārāk kruts lai sevi uzskatītu par šādas mašīnas mērķauditoriju. Mani ieskaitot, Bet savādāk tur nekā īpaši slikta nav, pie noteikuma ka ražotājs ir to mašīnu ļāvis nokomplektēt ar adekvātu motoru. Vecākiem VAG bulkuvāģiem nu jau mēdz rasties fani - nav pat runa par mk1 kadiju, to kas pirmā golfa pikaps, bet nu jau par otrās paaudzes kadiju, to kas seat inca, ko līdz 2003. gadam ražoja - nu jau čaļi mēdz tādos bāzt jaudīgus turbiķus vai VR6-niekus...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Neesmu gan. Tomēr atsevišķos gadījumos tas elektroauto varētu būt gana labs. Arī cena otrreizējā tirgū pieņemama.

Kādam maizes piegādātājam, kam ceptuve 20 km no Rīgas, piemēram.

Te nu pie tēmas - īsta ekoloģija, īsta ekoloģiska politika. Vai valdība, establišments, Eiropas struktūras atbalstītu šādu te otrreizēju lētu elektroauto funkcionēšanu kādus gadus 10 ar visādām atlaidēm. Lai tos produktus tiem 100 veikaliem pilsētā pieved ar šādiem te auto. Tas varbūt atrisinātu kādu pusprocentu dīzeļu problēmas pilsētās.

darklight Reģ.: 29.10.2013
1 0 Atbildēt

Tieši tā - tas auto pamatā ir paredzēts produktu piegādei, celtniekiem utt. Nevis grāmatvedim braukt uz Alfu iepirkties, kā tu augstāk mēģināji iestāstīt.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
1 0 Atbildēt

Cena esot pieņemama... Ieejam turpat SS un šitāds pats 2014. gada bulku vāģis, bet ar dīzeli maksā teju 3x mazāk. Pēc nu ļoti rupjiem aprēķiniem tam elektriskajam bulku vāģim ir jānovālē ~100k km, lai atpelnītu tikai cenas starpību (tīri tikai degvielā).

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 9 Atbildēt

100k km lietotam franču dīzelim

100k km pilsētā - cik tur to daļiņu viņš tajā pilsētā izpūtīs

Viena exceļa domāšana.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 1 Atbildēt

Nu ja, nu ja un mūsu Megapolē vieglie dīzeļi protams ir visu problēmu sakne, tā vien gribas jautāt kurš tev algu maksā?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Vai tam ir kaut kada nozīme ka apsaukt EV, kuru ražojuši franči, visu lietoti kabluki tiek pirkti ar domu nobraucu un izmetu, un francūžus tā "izmanto" biezā slānī, un tad reizēm kads privatais nopērk to lūzni pa letu naudu un čakarējas ka "pliks pa nātrēm".

P.S. tas nav viena tante teica, sievastēvs nopirka mazlietotu 4x4 Reno Nivas vietā. Pats par sevi jau nav izcili pardomats verkis, un 4x4 cel papildus stulbības, bet citadi nav sliktāks par Ņivu, bet arī diži labāks nav.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Tas jau tāds vispārējs stils, kad diezgan bieži pamatzināšanu jau nav, bet visādi apzīmētāji tiek lietoti.

EV otrreizējais tirgus kā princips. Iespēja ar reālu, pārdomātu atbalstu reāli aizvākt dīzeļus no pilsētas. Vismaz daļu no tiem dīzeļiem.

iauto.lv/zinas/pasaule/34368-nox-normas-nebaida-volkswagen-izstradajis-ipasi-tiru-dizeldzineju

Brīnums noticis! Beidzot mēra izmešus reālā satiksmē, pie tam dažādos braukšanas apstākļos!

Sen bija laiks. Kāpēc tā nedarīja iepriekš? Nebija tās mērīšanas iekārtas tik mobilas?

------------------

Bewnzīna auto bija sačakarējies gaisa masas mērītājs. Atgāzes tehniskajā, protams, neiekļaujas normās. sameklēju to mērītāju, servisā nomaina, bet tā atgāzu mērītāja ta servisā nav. Meklēju, kur tuvumā varētu būt. Atrodu, aizbraucu, vecis no plaukta paņem kaut kādu ar elļu un putekļiem apskretušu dzelzs kasti, noliek uz galda, pieķimerē 12 voltus no akumulatora, samēra, esot labi, tehniskajā viss būšot kārtībā. Aizbraucu, ir arī kārtībā, tur par procentu atšķirība.

Tās kastes līdz šim nebija pieejamas?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

iauto.lv/zinas/pasaule/34368-nox-normas-nebaida-volkswagen-izstradajis-ipasi-tiru-dizeldzineju

"Jaunās Touareg versijas NOx izmešu daudzums tika noteikts ar RDE mērījumiem (reālās braukšanas emisijas) reālajā ceļu satiksmē. Pārbaudes veica Lielbritānijas neatkarīgā testēšanas un datu apstrādes kompānija "Emissions Analytics".

Lai iegūtu objektīvus rezultātus, viens no testiem tika aizvadīts topogrāfiski līdzenā Lejassaksijas daļā, bet vēl divi - Bādenē-Virtembergā un Bavārijā, iekļaujot maršrutus ar augstuma atšķirībām.

"Lejassaksijā vidējais NOx līmenis bija 10 mg / km, Bavārijā - 13 g / km un Bādenē-Virtembergā - 20 mg / km. Apkopojot visus trīs mērījumos, Volkswagen Touareg vidējais NOx izmešu daudzums atbilda 14 mg / km.

Šis rezultāts panākts, izmantojot daudzpakāpju izplūdes gāzu pēcapstrādi ar ļoti lielas ietilpības NOx izmešu uzkrājēju."

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Ja kads kaut ko gribētu aizvākt no pilsētas, tad sen butu to sācis darīt, šobrīd ir vēlme tikai iekāst vairak naudas budžetā, un vel ari fakts ka LV nav tādas būtiskas piesārņojuma problēmas nevienā no pilsētām. Un EV ne pavisam nav pareizais risinajums, ir vienkārši jabrauc izteikti mazāk, vai ja vajag tad ar velo !

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
0 0 Atbildēt

nu re, lieldienu brīnums ir noticis - indieši pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā var redzēt tālumā Himalaju kalnu grēdu

Krotow Reģ.: 09.09.2008
1 0 Atbildēt

Ir tāda lieta. Taču drīz viņiem atkal atļaus ar tuktukiem smirdināties un kalni pazudīs uz nākamajiem 50 gadiem.

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
2 1 Atbildēt

Redzi kādas programas būs

www.tvnet.lv/6961628/rtu-sak-istenot-programmu-lai-veicinatu-jauniesos-interesi-par-klimata-tehnologijam

Programmas mērķauditorija ir 12 līdz 18 gadus veci jaunieši, kuriem būs iespēja gūt jaunas prasmes, attīstīt sistēmisko domāšanu un, sadarbojoties ar pašvaldībām, uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām, ietekmēt uz vietējās kopienas interesēm un jauniešu izaugsmi vērstu lēmumu pieņemšanu.

RTU vēsta, ka dalība programmā arī vairos skolēnu izpratni par atbildīgu patēriņu, aprites ekonomiku, klimata tehnoloģijām, mazoglekļa dzīvesveidu, kā arī pilsoniski aktīvu uzvedību.

msh Reģ.: 16.04.2007
6 1 Atbildēt

rudens68 rakstīja: Redzi kādas programas būs

www.tvnet.lv/6961628/rtu-sak-istenot-programmu-lai-veicinatu-jauniesos-interesi-par-klimata-tehnologijam

Programmas mērķauditorija ir 12 līdz 18 gadus veci jaunieši, kuriem būs iespēja gūt jaunas prasmes, attīstīt sistēmisko domāšanu un, sadarbojoties ar pašvaldībām, uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām, ietekmēt uz vietējās kopienas interesēm un jauniešu izaugsmi vērstu lēmumu pieņemšanu.

RTU vēsta, ka dalība programmā arī vairos skolēnu izpratni par atbildīgu patēriņu, aprites ekonomiku, klimata tehnoloģijām, mazoglekļa dzīvesveidu, kā arī pilsoniski aktīvu uzvedību.

" kā arī pilsoniski aktīvu uzvedību"

Karoč audzinās jaunos komjauniešu aktīvistus.

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
1 0 Atbildēt

re, no Tallinas torņa tagad var redzēt Helsinkus, tātad prāmji bija baigie gaisa piesārņotāji Somu līcī...

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Ko tik aktīvisti nesadzejos, lai attaisnotu savu eksistenci ... Tas ka paši drukājot, rakstot utt. tikai piepirž gaisu, tas nevienu nekrata, un pat izglītība kā redzams tam nav vajadzīga - ka tik pilsoniski aktīvs ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Ja tas RTU projekts uzlabos vidējo patērētāju informētību par ekoloģiju, tad tas ir tikai apsveicami!

WALA Reģ.: 19.06.2002
5 0 Atbildēt

Galvenais, lai tas nav Uzlādēts.lv stila sviests, kad pārpublicē visu sviestu ko vien EV fanāti saražo, bez kritiskās pieejas un reizēm izskatās ka bez zināšanām.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 27 Atbildēt

Līdzšinējās diskusijas jau pierāda to, ka tie klimata pārmaiņu noliedzēji jau paši daudz ko nezin.

RTU varētu pacensties atrast un aprakstīt pilnos ražošanas ciklus - motoriem, akumulatoriem, degvielai, eļļai, rezerves daļām, elektroenerģijai - ar formulām un skaitļiem.

msh Reģ.: 16.04.2007
3 0 Atbildēt

Līdzšinējajās diskusijās neviens "klimata pārmaiņu noliedzējs" neparādījās...

ZV8 Reģ.: 11.05.2020
0 0 Atbildēt

Pirms strīdēties par elektro vs visi pārējie, derētu arī uzzināt, cik daudz atjaunojamās enerģijas tiek saražots pašu zemītē. Piemēram, Vācijā vēl nesen bija ap 3/4 enerģijas, kas ražota no no oglēm. Tātad, nekā zaļa. Vienīgais pozitīvais efekts - lielajās pilsētās gaiss tīrāks. Otrs- atbalsta programmas (līdz 8k EUR) tika jūtami palaistas vienlaikus ar VW jauno elektroauto rūpnīcu

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Un ko tas, cik saražots pašu zemē, parādīs? Valstis nav enerģētiskas salas, elektrība tiek eksportēta un importēta. Pēc "saražots pašu zemītē" kritērijiem vācijas elektrības ražošana paliek "zaļāka" - bet ja paņem kopainu, atklājas ka propelleri un saules paneļi aizvieto kodolreaktorus, vai arī to saražotā elektrība iet eksportā, bet kad tie elektrību ražot nespēj, tiek importēta elektrība.

ZV8 Reģ.: 11.05.2020
0 0 Atbildēt

Tas parādīs ar diezgan vienkāršām formulām, cik daudz izmešu rodas, ražojot elektrību šādā veidā, un no tā var saprast, vai tiešām tas zaļums ir tik zaļš, cik to cenšās pasniegt elektro auto "business case" pārstāvji. Vācijā šādi (ar oglēm) ražojot elektrību, dīzelis sanāk joprojām mazāk kaitīgs. Un nē, Vācijā katru gadu iepērk elektroenerģiju no Francijas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Pirmkārt "propelleri" un saules paneļi ir mazāk zaļi par kodolreaktoriem pat pēc pašu zaļo datiem. Tas, ko vajadzētu aizstāt, ir akmeņogļu elektrība. Diemžēl zaļie melo, slēpjot to "sīkumu", ka pliki propelleri un saules paneļi neko nespēj aizstāt - tiem ir nepieciešama rezervēšana - vai nu ar tukšgaitā strādājošām TEC, vai milzu akumulatoru kompleksiem - ne viens, ne otrs nav diezko ekoloģisks risinājums.

Par "salām" runājot - mūsu "superzaļajai" (pateicoties HES kaskādei) energobilancei jau ir saslēgti starptaustiskie līgumi un sabūvētas līnijas, lai sāktu izmantot RosAtom ražoto elektroenerģiju no Astravjecas un Hanhikivi. Var kliegt gan zaļie, gan rusofobi, kamēr nelabi paliek. Vai izlikties, ka tā nav patiesība.

arba Reģ.: 16.12.2002
4 0 Atbildēt

kā ir diskusijas par kimata izmaiņām, tā ir runa par pēdējiem 100 gadiem, kuru laikā kļūst siltāks

Bet klusē par izmaiņām pēdējo 2 tūkstošu gadu laikā vai vēl garākā periodā

un ja apskatās to, tad pašreizējās izmaiņas ir pilnīgs s....

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Tā RTU iniciatīva varētu ieviest sabiedrībā praksi pamatot dažādu tehnoloģiju ražošanas un izmantošanas izmaksas un emisijas ar reāliem, pamatotiem skaitļiem. Vienādojumos, ķīmiskajās reakcijās un fizikas likumos pamatotiem skaitļiem.

iciks Reģ.: 29.05.2013
1 0 Atbildēt

Un ko tad, ja pēkšņi izrādīsies, ka sanāk nepareizā atbilde?

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Ko dod tie pamatojumu un vienādojumija Covid19 skaidri parādīja, ka cilvēku darbība rada piesārņojumu, relatīvā bezdarbība un darbs no mājas izdarījis daudz vairāk ekoloģijas labā kā visi tukšpļūši un eko biznesmeņi kopā ņemti.

Vai no tā būtu jāsecina, ka ir nepieciešamas zināšanas virusoloģijā, lai varētu "uzbūvēt" jaunu draņķi kas liktu visiem salīst alās ???

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
1 3 Atbildēt

nu re tukumā deputāti un dome aizsūtīja trīs mājas tālāk vēja parka būvētāj-gribētājus - 100 miljoni eiriki tiks citiem

WALA Reģ.: 19.06.2002
5 1 Atbildēt

Vai tu zini ar kādām prasībām parasti nāk tie "eko biznesmeņi" ?

Lielākā daļa ir ar sasiptām smadzenēm, garantejuet, to šito un vēl patēriņu, un vēlama par cenu X, kas nekad biržā nespētu konkurēt.

P.S. neņemos to teikt par konkrēto gadījumu, bet zinu par Madonas gadījumu ar šķeldas kurinātavu ko gribēja iesučit domei, kaut paši bija tikko atjaunojuši savu katlu māju un infrastruktūru. Te garntejat siltuma patēriņu, te pieslēgumu utt. Un vispār laiks mūs uz " rokām nēsāt" ...

darklight Reģ.: 29.10.2013
2 0 Atbildēt

No tā vēja parka pienesums Latvijas ekonomikā būtu apaļa nulle. A zeme sa*irsta, putni izdzenāti, apkārtējo īpašumu vērtības sagrautas. Nu i nafig.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Varēšana no vēja saražot līdz 10% no Latvijas elektrības patēriņa ir apaļa nulle?

darklight Reģ.: 29.10.2013
1 0 Atbildēt

Tā tiešām ir nulle, jo peļņa aiziet ārzemju investoru kabatās, un tāds vēja parks pat darba vietas nekādas dižās nedod.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
1 1 Atbildēt

Vēja parkus pēc xx gadiem var nojaukt, un dabai no tiem ne silts, ne auksts nebūs bijis. HES nojaukšana, piemēram, saistīta ar daudz lielākām izmaksām un ķēpu.

Elektrību pērkot no ārzemēm nauda uz turieni neplūst?

Visa šitā vaidēšana par tiem ventilatoriem ir no sērijas - man tieši nauda nenāk = nepatīk, negribu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 1 Atbildēt

Vēja parki paši par sevi ir nederīgi, ja nav rezervēšanas. Ko darīsim? Griezīsim TEC tukšgaitā vai celsim arī bateriju parku?

Pieredze rāda, ka vēja parki tiek celti par fondu (lasi - nodokļu maksātāju) naudu - neviens bez "stipendijas" neuzskata vēja parku par ienesīgu. Un pēc to nolietošanās kļūst par pamestiem graustiem (ir vieglāk likvidēt uzņēmumu, nekā maksāt par nojaukšanu), kā rezultātā kļūst par vidi degradējošiem monstriem līdz brīdim, kad tiek nojaukti par nodokļu maksātāju naudu. HES mūžs tomēr ir ilgāks - t.i. tos renovē un turpina lietot. Neesmu dzirdējis par milzīgu eksistējošu HES nojaukšanas problēmu.

Tātad nē - nevis "man tieši nauda nenāk", bet es negribu maksāt par kāda pietuvinātā peļņu.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 3 Atbildēt

Bradypus, kurš gan cits...

Pirmkārt, TECs mums jau ir, tikai griežas tikai tad, kad citādi nevar; būtu vēja parks, grieztos (jeb dedzinātu RU gāzi) vēl mazāk;

Otrkārt šamie, kas gribēja celt, šķiet neprasīja ne publiskos līdzekļus, ne viņi var(ēja) pretendēt uz OIKu?

Treškārt, arī publiskos līdzekļus varētu tērēt, ja tādējādi par summu N palielinās enerģētiskā neatkarība.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Jā, kurš gan cits vēl domā...

Painteresējies vairāk par TEC uzbūvi un tā rekacijas laikiem. TEC nevar iegriezties mirklī, kad pārstāj pūst vējš. TEC turbīnas griežas nepārtraukti, tikai slodzes pieaugumu ir jākompensē ar intensīvāku kurināšanu. Bet tukšgaitas gāzes patēriņš ir visnotaļ liels un tas ir 100% norakstāms mākoņu sildīšanā.

Šamie kas gribēja celt, protams, pretendēja uz Eiropas fondu naudām un no Latvijas budžeta patiešām neko negribēja. Ja tev liekas baigi OK, ka iebāž kabatā kāda cita nodokļu maksātāja naudu, nevis tieši tavējo, tad tik un tā neaizmirsti, ka par vēlāko graustu nojaukšanu būs jāmaksā tev vai tavam bērnam.

Kāda vēl enerģētiskā neatkarība? Pirmkārt - atgriežamies vēlreiz pie elementārā fakta, ka nepieciešama rezervēšana, pretējā gadījumā baudīsi neatkarību tumsā - esi pārāk pieradis pie ļoti stabila elektrotīkla, kāds lielai daļai pasaules nemaz nav pieejams. Otrkārt - šobrīd AST līmenī tīkla balansēšanu (t.i. lai tev vienmēr būtu nemainīgs spriegums un frekvence) lielā mērā nodrošina tieši Krievija. Un nekāds vēja parks nespēs atsvērt RosAtom buvēto un daļēji piederošo Hanhikivi un Astravjecas pieslēgšanos šim tīklam - tikai ar savu nepastāvību uzliks papildu slodzi šim ārkārtīgi komplicētajam balansēšanas mehānismam.

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Smaidīgais, esi aizdomājies kāpēc elektrībai ir nakts tarifs? Tas ir domāts lai TECiem nodrošinātu stabilu bāzes slodzi, cita ekonomiska pamatojuma šādam tarifam nav

Attiecībā par propelleru cēlājiem - nezinu par celšanu un nezinu par esošo situāciju, bet tolaik, kad rolavā sacēla to propelleru kaudzi, katrs propelleris bija savai firmai - SIA Vēja Parks 1, Vēja Parks 2 utt - jo firmām kas ražo atjaunojamo enerģiju zem tur kaut kādiem 2 vai cik tur megavatiem pienācās augstāks tarifs. Kas diez apmaksā to dārgāko elektrību?

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
1 1 Atbildēt

Nepareizi. Nakts tarifs ir tādēl, ka naktī biržā neviens nepērk dārgāk.

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

papēti, termo elektrība 24 h ietvaros no 80 līdz 500 MW

tā ka variēt var, un vēl kā.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Malacis, pirmo grafiku atradi, TEC elektroenerģijas ražošanas jauda ir mainīga. Pieliec klāt otro - kurināmā patēriņu tajā pat laikā posmā, un tad parunāsim. Faktu, ka TEC var griezties tukšgaitā, un neko lietderīgu neražot, jau neviens neapstrīd.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Ar tevi runāt ir bezjēdzīgi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Nešaubos ne mirkli, ka sludinātājiem neesmu derīga mērķauditorija.

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Smaidīgais, tu te jauc cēloņus ar sekām - nakts tarifs ir nevis dēļ lētās elektrības biržā, bet abi ir dēļ nepieciešamības nodrošināt to bāzes noslodzi...

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Kāpēc Dānijā reizēm ir negatīva cena elektrībai?

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Tā paša iemesla dēļ - piedāvājums pārsniedz pieprasījumu - tik šajā gadījumā problēma ir stihiska; vējš griež propellerus kurus laikam nevar apstādināt...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 9 Atbildēt

Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija.

Protams, ekoheiteri tam visam var kaut kā pieķinķelēt ogļu enerģiju kaut kur tālumā saražoto.

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Kas tie tādi par zvēriem - "ekoheiteri"?

Tavai teorijai ir divas problēmas. Pirmā - Rīgas TEC-2 darbība ir jānodrošina, pūš vējš vai nepūš, jo to pasācienu no jauna uzkurbulēt ir pārāk ilgi. Otrā - HESu jaudu var samazināt bet apstādināt nedrīkst - kaut kādu ūdens plūsmu upē ir jānodrošina.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Hmm, tālumā (???), interesanti, tad kas tev ir "tālums" jo visi TEC Rīgai ir tuvāk kā jebkura cita elektro-ražotne.

Tiesa abos TEC teorētiski varētu veikt darbu bez tvaika lietderīgas izmantošanas, un tad to TEC var ātri apturēt un ātri iekurbulēt, nu gandrīz kā ūdens turbīnas, jo pamatā elektro ražošanai tiek izmantotas GE gazturbinas, kas pēc būtības ir reaktīvais dzinējs, kurš griež nepastarpināti ģeneratoru, bet lietderība gan tad ir līdz 50% ideālos apstākļos, un sildīta tiek tikai atmosfēra, Rīgai siltums netiek dots uttt. Bet tas ir teorētiski - viss atkarīgs kā tā turbīnu kaskāde utml. Tur savienota, moš nemaz nevar izslēgt to tvaika ražošanu, kas attiecīgi pasākumu padara pat vēl bezjēdzīgāku.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Vispār jau Latvijā TEC darbojas ar dabasgāzi, nevis oglēm.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Tas īsti nav nekāds jaunums, taču tāpat CO2 ražo ka "prieks", kamēr ir siltuma patērētāji efektivitāte ir augsta, bet kā siltumu nevajag tā Max 50%. Bet gan TEC1 gan 2 siltuma un enerģijas ražošana bieži nesakrīt ar saviem pieprasījumu maksimumiwm, tādēļ tā Max efektivitāte ko te visur par TEC pasniedz ir diezgan liela basņa !

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
1 0 Atbildēt

www.delfi.lv/news/delfi-par-mums/nosledzas-delfi-modernas-zurnalistikas-skola-storygram-jauniesi-rada-klimatam-veltitu-saturu.d?id=52136153

Piektdien ar Baltijas Mediju izcilības centra un organizācijas.

.

Kādi vārdi ..... moderna žurnālistika , izcilības centrs .....

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Cilvēce atradusi risinājumu globālajai sasilšana ria.ru/20200516/1571507627.html

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

Vēl ekoskolas JAUNĀ KLIMATA BALSS....https://www.delfi.lv/news/national/klimata-balss/jauna-klimata-balss-ka-reindzeri-un-ekoskolas-palidz-rupeties-par-vidi.d?id=52121211

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija.

Protams, ekoheiteri tam visam var kaut kā pieķinķelēt ogļu enerģiju kaut kur tālumā saražoto.

HES līdzsvarošanas iespējas ir ierobežotas - tehniski, protams, ir iespējams caurplūdi apturēt pavisam un krāt potenciālo enerģiju bezvēja laikam. Bet tas perfekti ilustrē tavu šauro domāšanu vienkāršotās fizikas formulās. Daugavas caurteces apturēšana būs tūlītēja ekoloģiska katastrofa, kuru nekāda vēja enerģija nespēs attaisnot.

Un par tiem "ekoheiteriem" vispār ģeniāli. Lai kaut ko tādu paziņotu, ir jāizpildās vismaz trīs nosacījumiem:

1) nespējai apvert, ka elektroenerģijas patēriņš tiek realizēts vienotā tīklā, kurā ir arī akmeņogļu stacijas;

2) nekādai izpratnei par to, ka argumentētā diskusijā nevar piesaukt globālu problēmu un uzstāt uz lokālu risinājumu (globālo sasilšanu nevar samazināt, ja akmeņogļu CO2 tiek izvadīt kaut tālākajā punktā otrā pasaules malā);

3) pilnīgai nezināšanai par elektroenergījas tirgu un cenu poltiku tajā - bez valdības lobija neviens nepirks nenormāli dārgo propelleru elektrību, ja jau šobrīd somu AES cenas naktī ir lētākas par mūsu HES un TEC ražoto. Un visa HES balansēšanas spēja tiek izmantota biržā importējot naktī un eksportējot dienā.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 12 Atbildēt

Muļķības.

Kāda HESa apturēšana?

Vēja enerģija no rīta ap desmitiem 5MW.

tagad 3MW

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

HES no rīta gandrīz 800MW

tagad 570MW

Pie tādām jaudu attiecībām HESu ūdenskrātuve vēja enerģijas pārpalikumu vai trūkumu balansē ļoti labi.

Kā tur var kaut kādu HESu apturēšanu izdomāt? Kā?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 1 Atbildēt

Kā? Ja domā par ievērības cienīgām jaudām - t.i. konceptu, kurā vēja enerģija tiek ražota ievērības cienīgā apjomā. Kamēr tā ir aktīvistu spēlēšanās smilškastē, tikmēr, protams, visi cipari iet kopā un balansēšanas slodze nerada problēmas reālajiem elektroenerģijas avotiem. Tikai nedaudz paliena pensionātru elektrības rēķinus.

Kā var šausmināties par spēju kaut ko izdomāt? Elementāri - ja pašam nepietiek saprāta, bet ir tikai spējas salīdzināt atsevišķus cipariņus bez konteksta.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 12 Atbildēt

Vai Latvijā ar tās hidroenerģijas jaudas daļu no 200MW līdz 1000MW un vēja enerģijas daļu no necik līdz, teiksim, 20MW, tie HESi spēj efektīvi nobalansēt jebkādu vēja enerģijas daudzumu jau minētajās robežās?

Pavasara pali, kad ūdeni nelaiž caur turbīnām, bet pāri aizsprosta konstrukcijām ir īpaša, atsevišķa situācija, kas parasti ilgst dažas dienas.

Kur vēl labāks konteksts

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

tagad HES 200MW, vēja enerģija - 11MW

no Latvijas 174MW

uz Latviju - 48MW plus 201MW

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Divi jautājumi vienā.

Vai spēj? Jā!

Vai efektīvi? Ja dārgas vēja enerģijas iegūšanai tiek uzlikt papildus slodze balansēšanā, sadārdzinot hidroenerģiju, es to par "efektīvu" procesu nespēju saukt.

Pavasara palus esi spiests piesaukt, jo nespēj aptvert otru problēmu - HES nevar pilnībā aizvērt turbīnas un uzkrāt ūdeni 100% apjomā, ja labi pūš vējš - tam ir 24/7 jānodrošina caurplūde minimālajā līmenī, kas nerada ekoloģisko katastrofu HES lejtecē. Cik procenti no HES jaudas tas ir? Cik atliek balansēšanai?

Cik efektīvi ir novirzīt šo balansēšanas jaudu neprognozējamu dārgu vējģeneratoru balansēšanai, ja pašlaik (un no nākamā gada vēl vairāk) tā ir izmantojama, lai naktī importētu lētu AES enerģiju, nākamajā dienā uzkrājumu eksportējot par dienas tarifu?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 12 Atbildēt

Nevajag man piedēvēt to, ko es neesmu rakstījis.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kas tieši ir nepamatoti piedēvēts?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Pārlasi un atrodi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu jā - kā parasti. Pats nemaz nezini, par ko runā, tiklīdz konkrēti jāatbild uz uzdotu jautājumu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 9 Atbildēt

Kurā vietā es rakstīju, ka HESi ir jāaptur?

Kāpēc HESi būtu jāaptur, ja attiecība starp HES un vēja enerģiju ir no 10/1 līdz 50/1.

Vēja enerģijas saražošana nozīmē neizmantot 1/10 līdz 1/50 daļu ūdens un izmantot tad, kad vajag.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Tu pie balansēšanas iespējām minēji HES saražoto jaudu, tādējādi norādot, ka savos "aprēķinos" balsties uz balansēšanu, kurā ietilpst pilna darbības apturēšana.

Tātad vēlreiz - nosauc maksimālo potenciālo HES balansēšanas, nevis ražošanas, jaudu. Un paskaidro, kādēļ to būtu jāizmanto dārgo neprognozējamo propelleru, nevis lēto AES biržas jaudu balansēšanai.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 6 Atbildēt

Es pieļauju, ka patērētājam šādas stulbības patīk lasīt. Muļķis-pats muļķis līmenī.

17.05.2020 10:13 es rakstīju - Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija.

Te ir rakstīts, ka HESa potenciālā enerģija ir tas akumulators kas nobalansē vēja enerģiju.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
5 0 Atbildēt

Ja patērētājam patīk lasīt, tad tu turpini rakstīt stulbības?

Vēlreiz:

1) cik ir tas "noteiktais ūdens daudzums" konkrētos ciparos? Ar pamatojumu.

2) Kādēļ ir jāpārtrauc šī akumulatora līdzšinējā izmantošana lētas, stabilas un prognozējamas (katru nakti, plānojamā laikā) AES enerģijas iepirkšanai, lai to novirzītu dārgas, nestabilas un neprognozējamas (jābūt 24/7 gatavībā, ja nu vējš pārstāj pūst) vēja enerģijas iepirkšanai?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tikai tā starp citu bezvējš un pārāk stipra vētra nav vienīgie gadījumi kad vēja ģenerators nestrādās ;)

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
1 1 Atbildēt

Bradypus 'seit ir iestājies ērtā pozā - viņš drīkst mētāties ar 'patiesībām' bez pierādījumiem, un runāt pusteikumos. Izplatītākais viņa troļļošanas stiliņš - meklē pats ar google, bet MAN ir taisnība, ES zinu VISlabāk.

Cik esmu pētījis viņa sagādātos datus - tie nav dati, bet margināļu 'pētījumi', kas visbiežāk ir pretrunā paši ar sevi, kur nu vēl vispārpieņemtiem fizikas likumiem.

Tas tāds paskaidrojums, ja nu šeit ieklīst kāds garāmgājējs, un netīšām ņem kaut ko no viņa tekstiņiem par pilnu.

Atbilde nav nepieciešama

WALA Reģ.: 19.06.2002
3 0 Atbildēt

Hmm, te visu laiku ir jautājums par avotiem, tu saki ka Bradypus avoti ir margināli, tad iedod savus avotus, paskatīsimies. Nav tā ka Bradypus viedoklim.visur piekrītu, tomēr viņš ir viens tiem kas šobrīd ir tuvāk patiesībai nekā meliem. Bet kā mēs labi zinām tad patiesība vēl ir diezgan miglā tīta. Joprojām turpinās "zaļo tehnoloģiju" "pārdošana" cilvēkiem, un daudzas būtiskas lietas tiek veiksmīgi noklusētās, gan tādēļ lai nenoraktu šo biznesu, gan tādēļ lai tam neuzkarinātu izmešu, piesārņojuma u.c. nodokļus.

Un ja reiz par fiziku ierunājies, ir tikai viens absolūti pareizs apgalvojums - ja cilvēks ko dara/ražo - tas rada piesārņojumu, vai tas būs gaiss, ūdens, zemē vai "ēters" atkarīgs tikai no darbības veida. Un pat vienkārši eksistējot cilvēks piesārņo.

Gribi atrisināt ekoloģijas jautājumu - studē virusoloģiju, palīdzi sadzīt cilvēkus "alās" , vai varbūt vispār izdodas tik labi ka planētu pilnībā atbrīvo no gentis perussi.

msh Reģ.: 16.04.2007
4 0 Atbildēt

Protams ka bradypus ir iestājies ērtā pozā - jo 95% gadījumos situācija ir - raimis saraksta kaut kādas muļķības, bradypus tās apgāž un pieprasa lai raimis savu viedokli pamato ar avotiem - bet viņš to parasti nevar. Kur ir troļļošana? Ja tev ir spēcīgs uzskats, tad tam ir uz kaut ko jābalstās, ne tā?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Palasi par hydro accumulation power plant un uzraksti, kas kopīgs un kas atšķirīgs ar HESiem.

---------------------

Te darbojas skolas modelis - neformālā "patiesība" ir ērta vairākumam un nav jāpierāda. Salikt mīnusus par fizikas pamatlikumu atgādināšanu.

Mums te bija "diskusija" par elektroauto akumulatoriem.

Padiskutēsim ka nu tagad par elektroapgādi no 2 dažādiem enerģijas avotiem vienotā tīklā.

Kādi faktori jāņem vērā?

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Vai maz esi painteresējies kāpēc tāds "sviests" eksistē (hydro acumulation power plant), jo ar ekoloģiju tam nav absolūti nekāda sakara, vismaz ne pozitīvā nozīmē !

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Nu un kas ir ar tiem HESiem kas aprīkoti ar sūkņiem? Tas ir pasāciens, kas aizņem zemi, prasa ūdeni un piemērotu vietu un ir vispirms jāuzbūvē - jo nevar ierīkot esošajos HESos šādus papildus sūkņus - ir jāceļ blakus kādam esošajam HESam, kura rezervuārs atrodas jūtami zemāk nekā apkārtējais reljefs, papildus rezervuārs, kurā pumpēt ūdeni iekšā. Šaubos ka kāds no trīs daugavas kaskādes HESiem ir ar atbilstošu vietu blakus...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Kas un kāpēc kaut kur jāceļ blakus? Par tehniskajiem principiem. Par teoriju.

Kas gan HESam, gan tādam enerģijas uzkrāšanas veidam ir galvenā tehniskā priekšrocība?

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Augšējais rezervuārs, protams. Jeb tu taisies pumpēt HESa ūdenskrātuvē ūdeni no apakšas, vienlaicīgi nodrošinot minimālo plūsmu?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Jebkam kas ir jāceļ - nav tehnisku priekšrocību, jo

A) tam nepieciešama zeme, vai vieta jūrā, HES nepieciešams liels zemes gabals, kur izvietot "ūdens akumalatoru", un principā jebkam kas nav AES vai TEC, var vienīgi mēģināt salīdzināt vai kW uz kvadrātmetru ir efektīvāks tai vai citai stacijai, un iespējams būtu jēdzīgi likt vēja ģeneratorus iekš HES udenstilpnes, saules paneļus pa riņķi utml. Bet parasti tie ir konkurējoši uzņēmumi kuri par kaut ko vienoties diezin vai spēj.

B) jebkurai uzkrāšanai notiek tāda vai citāda enerģijas "konvertācija" līdzstrāvā, pumpētā ūdenī utml. Tam ir dažādi lietderības koeficienti.

C) jebkura veida patērētāja gala uzlabojumi, patēriņa samazināšanā/enerģijas taupīšanas ir daudzkārt vērtīgāks ieguvums planētai kopumā. Tā kā EV vietā ņemot ciskudrilli esi ļoti liels dabas un savas veselības draugs, bez jebkāda papildus pamatojuma.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 8 Atbildēt

HESam un hidroakumulācijas stacijām ir ļoti ērta un salīdzinoši vienkārša regulēšana.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nešaubīgi. To neviens neapstrīd. HES uzkrāšana praktiski tuvu 100% lietderībai. Hidroakumulācija jāreķina, jāsalīdzina ar akumulatoru kompleksiem. Kārtējie neapstrīdami patiesie fakti, kas nesniedz atbildes uz tev uzdotajiem jautājumiem un nav saprotams, ko ar tiem vēlējies pierādīt.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kā tur ir ar tām patiesībām bez pierādījumiem. Paanalizēsim pēdējo - savu viedokli pamatoju ar vairākām "puspatiesībām", bez atsauces pat uz "margināliem pētījumiem". Tātad daži mani apgalvojumi:

1) HES ir jānodrošina minimālā caurplūde un tādējādi jebkādai balansēšanas spējas novērtēšanai nav izmantojami kopējās saražotās jaudas cipari,

2) vēja enerģija ir daudz dārgāka par AES enerģiju,

3) Daugavas kaskādes HES balansēšanas jauda tiek izmantota lai efektīvi importētu lētu Somijas AES elektrību par nakts tarifu un eksportētu HES enerģiju par dienas tarifu,

4) no nākamā gada vienotajā tīklā, kurā ietilpst Latvija, darbu sāks divas RosAtom būvētas un daļēji piederošas AES - Hanhikivi un Astravjeca, tādējādi vēl vairāk palielinot lētas enerģijas pieejamību,

5) vienotajā tīkla, kurā ietilpst Latvija, ir arī akmeņogļu TEC un pagaidām vēl arī par akmeņoglēm sliktākās degslānekļa TEC.

Kas no tā neatbilst patiesībai, kādēļ, un kā tas man rāda “ērtu pozu"?

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Viena lieta neatbilst patiesībai - tu esi vienu nosaukumu sajaucis - hanhikivi AES šobrīd atrodas tikai uz papīra un pat ja to uzbūvēs, tas ir tālu priekšā - tas, kas somiem drīz ies dziesmā, būs Olkiluoto trešais reaktors.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Es tomēr īsti nesaprotu, kāda jēga ir atbildēt, ja tas jāatkārto un jātaisnojas, ko neesi ne rakstījis, ne domājis.

Jā, HESi var balansēt gan TECus, gan AESus. Protams.

VESi ar saviem 20MW uz HESu simtu megavatu fona arī tiek balansēti.

Loģiska funkcija - gan A, gan B, gan C. Pēc vajadzības.

Vēja enerģijas nepatstāvīgums Latvijas apstākļos tiek lieliski balansēts. Pārējie faktori ir pārējie faktori, es rakstīju par šo.

Jo, ja pietiek tā ūdens tajā upē, tad to var palaist gan mazāk, gan vairāk.

Tas līmenis virs HESa netiek uzturēts nemainīgs un, atkarībā no vietējā pieprasījuma, kopējā tīkla pieprasījuma, saražotā, tirgus izdevīguma tas līmenis kaut kādās robežās svārstās.

Protams, ka upē tiek nodrošināta zināma caurplūde jebkādos apstākļos. Kur tas te vispār tika apstrīdēts?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tu jau neatbildi pat pirmo reizi, kur nu vēl par atkārtošanu sūdzēties.

Tātad joprojām neatbildētie jautājumi:

1)Kāda ir tā HES balansēšanas jauda - līdz šim esi saucis tikai pilno ražošanas jaudas ciparu, kas balansēšanas kontekstā parfrāzejot nozīmē pilnīgu caurplūdes apturēšanu.

2)Kāds ir pamatojums balansēšanas kapacitāti izmantot dārgas neprognozejamas enerģijas iepirkšanai, atņemot šo kapacitāti lētas prognozējamas enerģijas iepirkšanai, ka rezultātā neizbēgami pieaug elektroenerģijas izmaksas gala patērētājam.

Paskaidrojums: atbildēt uz jautājumu nenozīmē atkal un atkal atkārtot kaut kādus faktus, kad paši par sevi ir patiesi, bet nesniedz atbildi uz jautājumu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 6 Atbildēt

Palasam labāk par to, kā tiek noturēta 50Hz frekvence

aemo.com.au/en/news/managing-frequency-in-the-power-system

Balancing demand and supply

If the system has more power than it needs at any instant, its frequency will increase. If there is not enough power to meet demand at any time, the system frequency falls.

www.drax.com/technology/great-balancing-act-takes-keep-power-grid-stable/

www.50hertz.com/en/Market/Balancingenergy

vbn.aau.dk/ws/files/7254073/Suwannarat.pdf

core.ac.uk/download/pdf/70610919.pdf

backend.orbit.dtu.dk/ws/portalfiles/portal/75259610/gctarnowski_thesis1.pdf

MelnaPiektdiena Reģ.: 20.12.2016
0 0 Atbildēt

Kuš kuš, nesaki ka Tev tagad viss sanāk smuki. Es spļāvu un spļaušu uz visiem akadēmiķiem, kas nevar izskaidrot šo vienkāršo spoli uz indukcijas plīts virsmas. - tas vairs nav trešais cipars aiz komata, ko ignorēt. youtu.be/feBTqGVHNl0

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Un tu arī tici visām muļķībām ko tev rāda youtube, vēl sāc ticēt magiem un burvjiem ...

Šajā tēmā nav obligāti turpināt apspriest šo sviestu, gribi uztaisi atsevišķu tēmu - paskaidrošu daļu sviesta kā tas tā nākas ...

MelnaPiektdiena Reģ.: 20.12.2016
0 0 Atbildēt

Būs Tev iespēja es par šito ļipetrību varu runāt aš 3 diennaktis bez gulēšanas.

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

Vācija ar Fortum palīdzību būvēs jauno akmeņogļu TEC . Ko ta vēja propelerus negrib ??

Un ogeles no kuzbasa ..

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Dateln-4 ogļu stacijas būve sākusies 2007. gadā, vāciešiem ir politiski grūti noraut stopkrānu ogļu lobijam

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Tu esi nopublicējis vienpusīgu informāciju - šis grafiks ir piedāvājuma līkne kas nekādīgi neatspoguļo faktisko elektrības patēriņu. Ne par velti dažādi ekofani publicē tieši šito, lai rādītu, ka, lūk, situācija uzlabojas, atjaunojamie resursi pieaug! - un tu esi uz šī lohotrona uzķēries. Man ir gadījies redzēt daudzpusīgāku grafiku par to pašu vāciju, tādu kurš parāda arī patēriņu, un laikam vēl kaut ko - un grafiku kurš atspoguļo elektrības ražošanu un patēriņu kaut kādās divās noteiktās dienās kas bija paņemts paraugam. Tātad, vācijā pieaug elektrības ražošana ar propelleriem un saules paneļiem - tas ir fakts. BET pašas vācijas elektrības patēriņš ir faktiski samazinājies - nedaudz, bet ir - un kā jau tu redzi, akmeņogļu un brūnogļu TECu skaits ir pat palielinājies, nevis samazinājies. Kur paliek tā saražotā propelleru un saules paneļu elektrība? Kad pūš vējš un spīd saule, iet eksportā - kad vējš apstājas, tad elektrība jāimportē. Kopsavilkumā - TECu skaits nav mazinājies, elektrības patēriņš ir samazinājies, kas gala rezultātā sanāk? Vācijas elektrības ražošana ir palikusi dabai nedraudzīgāka, jo propelleri un saules paneļi daļēji tikuši izmantoti lai aizstātu reaktorus - un nestabilāka.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tas nav jautājums par politiski grūti, tas ir jautājums par ekonomiski izdevīgi, Igauņi tieši tāpat vēl domā varbūt uzbūvēt jaunu degslānekļa kurinātavu, un ja nu šausmīgie sodi pēkšņi, tad laicīgi aizklapet ciet, un vienīgai iemesls nebūvēt ir tas ja nespēs laicīgi atmaksāties.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

msh rakstīja: Viena lieta neatbilst patiesībai - tu esi vienu nosaukumu sajaucis - hanhikivi AES šobrīd atrodas tikai uz papīra un pat ja to uzbūvēs, tas ir tālu priekšā - tas, kas somiem drīz ies dziesmā, būs Olkiluoto trešais reaktors.

Divas lietas, degslānekļa ieguve praktiski vairāk nenotiek, ja runa ir par Igauniju. Taka TECi kko kurina citu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tas ka nenotiek, nenozīmē ka vēl pagājušgad neuzpeldēja domā par jaunās būvniecību, bet ar domu ka paspēt līdz 30tam gadam vai kurš tur tas kritiskais, lai tas atmaksājas un var aizklapēt laicīgi , tur pat politiķus bija piesaistījusi lai labāk var lobēt.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Ja, OK, lai tik rauj augšā. Es vispār nesaprotu kā tā Igauņu enerģētika ir vēl dzīva. Paskaties tak uz naftas cenām, viena tonna degslānekļa eļļas pašizmaksa 315 eiro. Jau janvārī Ēst prezidente lamāja sliktos krievus un baltkrievus par zemām elektro cenām, tad kas tad tagad tur notiek? 59% elektrības samazinājums!!!!!! news.err.ee/1061823/statistics-estonia-production-decreased-in-most-areas-of-industry liekas tagad visiem igauņu enerģētiķiem vispār jābūt manāmi nervoziem

Lasītākie raksti

Jaunie raksti