- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
Vāciešu siltumsūkņu plāns ir interesants pāris aspektos. Pirmais, tas izskatās utopisks, jautājums, vai tiešām arī vācu "pragmatiskie politiķi" šādas idejas klāj vaļā tīras politikas un ideoloģijas dēļ, bez pietiekama saimnieciska pamatojuma ?
Otrs ir tehniskais. DW rakstā ir bilde, kur siltumsūkņu efektivitāti domāts paaugstināt arī siltumsūkņu trubas iemērcot pilsētas kanalizācijā vai izmantojot elektropārvades kabeļu līniju kanālu siltumu. Tas nozīmē, ka idejā iecerēti arī vai nu LIELI siltumsūkņi veselam kvartālam kā pilsētas projekts, vai arī trubas liek pilsēta, bet privātie varēs savus siltumsūkņus tām pieslēgt.
Visticamāk pasākums tīri utopisks, lai novērstu uzmanību no tā ka vācieši lec nost no iekšdedzes dzinēju ierobežošanas. Tā teikt paturēsim iekšdedzes dzinējus vēl kādu laiku, bet tā vietā rekur jums siltumsūkņi.
Ņemot vērā, ka mūsu būvnieki tikai tagad cītīgi velk optiku Vācijas lauku rajonos, tad pie šādiem tehnoloģiju apgūšanas ātrumiem līdz tiem siltumsūkņiem tiks pēc gadiem 20, ja vien tiešām nav plāns veidot kaut kādus lielus siltumsūkņus un aizstāt esošās siltumstacijas.
Visticamāk pasākums tīri utopisks, lai novērstu uzmanību no tā ka vācieši lec nost no iekšdedzes dzinēju ierobežošanas.
Jā, es arī pamanīju. Vācieši grib plānā iespiest e-degvielas, lai glābtu iekšdedzes dzinēju. Kas ir diezgan loģiski no daudzinātā klimata viedokļa, jo par labu atzītais "zaļais ūdeņradis" būtībā ir nekas cits, kā viens no e degvielu veidiem.
"Bīstamākā vieta Eiropas politikā šobrīd ir starp vācieti un viņa automašīnu."
www.politico.eu/article/how-germany-e-fuel-push-save-combustion-engine-car/
Varētu būt perspektīvs pasākums, sevišķi, ja to visu labi sarēķina.
1. Vienas diennakts dienas un nakts temperatūras var atšķirties par 10 grādiem. Tur ir resurss.
2. Nu jau Saule tā laiku pa laikam labi silda, tur arī ir resurss. Ja elektriskie Saules paneļi jau ražo diezgan daudz, cik siltuma ražotu Saules vakuuma cauruļu sistēmas.
Pozitīvus, papildinošus komentārus.
2020.gadā Nīderlande ieviesa jaunus ātruma ierobežojumus uz maģistrālēm no 130 km/st uz 100.
Izrādās, "ļaunuma sakne ir vides aktīvists Johan Vollenbroek. ( Īsa vēsture:
Lai gūtu labumu no savas konkurences priekšrocības, holandieši izveidoja lauksaimniecības koledžu sistēmu; pētniecības istitūtus, kuru mērķis ir viens mērķis: iegūt vairāk no zemes. Pēc tam, kad Otrais pasaules karš iznīcināja lielu daļu Eiropas lauksaimniecības jaudu, holandieši kļuva ne tikai par kontinenta dominējošo lauksaimniecības produktu eksportētāju, bet arī tirdzniecības vērtības un reeksporta apjoma ziņā ir otrajā vietā aiz ASV visā pasaulē. Ar vienu astoto daļu no zemes platības Nīderlandē aug vairāk nekā Polijā. )
Volenbruks ir gan zaļo kampaņu līderis, gan neveiksmju avots — ir bijis vairāku juridisku cīņu, kas ir satricinājušas valsti, liekot valdībai īstenot savas saistības vides jomā, cēlonis. Vollenbrūks ir licis Nīderlandei ierobežot reisu skaitu lielākajās lidostās, pārskatīt mājokļu projektus un samazināt ātruma ierobežojumus uz savām maģistrālēm. Taču viņa cīņa ar Nīderlandes lauksaimniekiem par slāpekļa piesārņojumu ir pievērsusi vislielāko uzmanību un saniknojusi visvairāk cilvēku.
Stikstofkrīze jeb slāpekļa krīze skāra Nīderlandes rūpniecību, taču vissmagāk tā skāra lauksaimniekus. Konkrēti, tas ir skāris tos, kas dzīvo netālu no Natura 2000 zonām — apgabaliem, kurus Nīderlande piekrita saglabāt saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Tūkstošiem lauksaimnieku viņa pūliņu dēļ saskaras ar neskaidru nākotni, konflikts ir kļuvis rūgts, vardarbīgs un, iespējams, "nāvējošs".
No Politico raksta: "Aizsargājot dabu bojā dzīves":
www.politico.eu/article/johan-vollenbroek-netherlands-nitrogen-pollution-climate-change-farming/
Intersants Steer by wire Lexus izpildījumā:
WALA es ar šādiem ātriem elektro dampjiem neuzņemtos vairs kādu apmācīt braukšanā. Viena jaunā mācekļa kļūda un trallalā, ne ko tur blakus sēžot nepalīdzēsi 
Vai elektroniskā stāvbremze aktivizēsies virs30/40 kmh? 
Vai elektroniskā stāvbremze aktivizēsies virs30/40 kmh? Es ar ne, pie kam zinot ka visus šitos sūdus vada pa CAN kopnēm ar vadības blokiem utml. ... iepilini ūdeni, vai kaut kur datu kanālā sākas "cross talk" starp vadiem, tur nekāda dublēšana vairs nepalīdz ... atliek bezmaz vienīgi visus signālus raidīt cayr optisko šķiedru ... bet nu vadības bloki tāpat nosacīta vājā vieta ...
Te ir mazliet tāds intersants info par klimata izmaiņu "finansiālu krāpšanos" kontekstā ar apdrošināšanu ASV (Šobrīd cik noprotu notiek izmeklēšana kongresa līmenī) :
judithcurry.com/
Pirmie pāris raksti no minētā resursa.
Sorry, nav kongresā,bet gan budžeta komisijā!
www.budget.senate.gov/hearings/risky-business-how-climate-change-is-changing-insurance-markets
"Brisele Berlīnei: mēs atradīsim veidu, kā glābt automašīnas dzinēju
Runājot par iekšdedzes dzinēja nākotni, Vācija atkal ir panākusi savu.
Eiropas Komisija un Vācijas Transporta ministrija sestdienas rītā paziņoja par vienošanos, kas uzliek ES izpildvarai pienākumu izdomāt juridisku veidu, kā atļaut pārdot jaunas automašīnas ar dzinēju, kas darbojas tikai ar sintētisko e-degvielu, pat pēc pilnvaru stāšanās spēkā, kas paredz pārdot tikai nulles emisijas transportlīdzekļi no 2035. gada.
"Mēs esam panākuši vienošanos ar Vāciju par turpmāku e-degvielas izmantošanu automašīnās," tviterī paziņoja Komisijas Zaļā kursa vadītājs Franss Timmermanss. "Mēs tagad strādāsim pie tā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemti CO2 standarti attiecībā uz automobiļu regulējumu."
www.politico.eu/article/brussels-to-berlin-well-find-a-way-to-save-the-combustion-car-engine-emissions-synthetic-fuels/
Ķīnas top brendu ( pamatā BYD ) elektroauto deg un sprāgst "lielā skaitā":
youtu.be/yOA7qKMcjcE?t=238
Visi viņi tur labi svilst :
carnewschina.com/2022/04/18/chinese-electric-vehicles-are-on-fire/
Bet tas ir tikai "oficiāli publicētā statistika" ...
Būtu prikols redzēt viņu šrotus ...
P.S. ā nē tur ir arī ugunsdzēsēju sniegtā statistika pieminēta, kas ir vismaz 8x lielāka ...
Bet Ķīna turpina "spiest" uz elektroauto: no š.g. 1. jūlija stāsies spēkā jaunais emisijas standarts China 6b, kurš esot stingrāks, nekā Euro 6. Pastāv arī uzskats, ka tas vismaz daļēji, ir speciāli, lai izspiestu no tirgus Rietumu un Japānas auto ražotājus. Tagad daudzi dīleri Ķīnā dod iekšdedzes auto lielas atlaides, lai paspētu pārdot maksimāli daudz pirms jūlija.
cnevpost.com/2023/03/13/china-transition-to-new-emission-standard-affect-auto-market/
2500 dealers bankrupt in China as industry on the brink of collapse
www.youtube.com/watch?v=0c5SeK89kGY
Bet nu kopējā Ķīnas aina ar ekektrības ražošanu konkrēti "iespārda":
www.eia.gov/todayinenergy/detail.php?id=53959
Tur droši oficiāli skaitas, ka visi BEV ņem "tikai" zaļo/atjaunīgo elektroenerģiju ...
Mja un uz padaules fona ar "labi izskatas":
chinapower.csis.org/energy-footprint/
Pa to laiku jaunais ministrs neko daudz, Kariņš kaut ko teicis par ūdeņradi, laikam kāds pačukstējis, ka Leiena arī par to pašu, jābūt trendā.
Ir šaubas, ka kaut kādus Eiropas fondus Latvija atkal nevarēs saņemt.
Tauta neko, drusku kasās savā starpā, idejas nepiedāvā.
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Situācija Latvijas energosistēmā
755 Patēriņš MW
1576 Ģenerācija MW
821 Saldo MW
1417 Hidroģenerācija MW
58 Termoģenerācija MW
80 Vēja ģenerācija MW
29 Mazās stacijas (<10MW) MW
Nu, daudz hidroģenerācijas ? Pavasaris taču:
www.tvnet.lv/7745347/video-pietecei-parsniedzot-elektroenergijas-razosana-izmantojamo-udens-daudzumu-plavinu-hes-atver-aizvarus
NOx emisiju kontroles sistēma ar AdBlue reaģentu dīzelim ~ stundu gara testa procedūra lai noresetotu kļūdu :
Mazliet par to kā iet ar sapratni par CO2 emisijām utml. un kapēc droši vien mēs skrienam "ratiem pa priekšu":
Nu, amatpersonas apskatīsies googlē un turpmāk zinās. Skaidrs, ka tiesību un taml. zināšanu nesējiem nav pietiekams priekšstats par dabas zinātnēm.
Bet izskatās, ka politiķi ir izveidojuši ideoloģisku platformu uz klimata bāzes, satracinājuši kreisos zaļos un paši īsti nezin, ko ar to visu iesākt. Jo, ja reiz likumdevēji pieņem "lēmumus par klimatu", vienā sabiedrības daļā rodas tā dīvainā ideja, ka valdība VAR klimatu ietekmēt.
Piem: "Jau divas nedēļas ir neparasti karsts. Mēs saprotam, ka kaut kas jādara, tā to nevar atstāt. Un tad mēs savācāmies un devāmies pie valdības nama protestēt !" ( apm. jaunieši Austrālijā pirms kāda gada )
Attiecībā uz mums, Latvijas CO2 izmeši ir 0,02%, t.i. 1/5000 daļa no pasaules un transports no tās būs vēl 3 x mazāk. Resp. visam , ko LV iedzīvotāji dara "rūpēs par klimatu" ir tikai ideoloģiska nozīme.
immz rakstīja: Attiecībā uz mums, Latvijas CO2 izmeši ir 0,02%, t.i. 1/5000 daļa no pasaules un transports no tās būs vēl 3 x mazāk. Resp. visam , ko LV iedzīvotāji dara "rūpēs par klimatu" ir tikai ideoloģiska nozīme.:
Ir īpašs ministrs, ir Eiropas programmas un dažādi it kā zaļi, daļēji zaļi un pavisam zaļi projekti būs. Ja vienīgais, kas atskan no publikas, vēlētājiem ir bū, bē, sasilšanas nav, tad establišments bīdīs kaut kādus savus projektus, kas var nebūt nemaz tik zaļi. Vai arī izdevīgi vidējam pilsonim. Sabiedriskā telpa it piebļauta ar zemas kvalitātes retoriku. Notiek reāla pretdarbība pret to, lai tajā ieviestu vienkāršu loģiku un aprēķinus. Pat daļiņu piesārņojums pilsētās ar visu pieejamo pierādījumu bāzi tiek apšaubīts. Daudzi iespējami ekoprojekti ar pierādāmu efektu, tie paši auto pie dzelzceļa stacijām un kaut kāds spiediens uz pašvaldībām vai valsti, lai auto noma vai sabiedriskais transports labāk risinātu transporta problēmas tiek nomuļļāti.
Nu bet padomā pats, ja pretējā pusē no "augstas tribínes" tev sniedz šādas atbildes tie kas ir itkā "jomas profesionāļi" kas definē tādu vai citu valsts nostāju vai politiku ...
Vienreiz dzirdi muļķības, otrreiz, paskaties uz darbiem - vēl lielākas muļķības ... un tu domā ka pēc tā kāds vairs klausīsies, pat tad ja nu jau BEIDZOT būs pārstājuši stumt muļķības ...
Ja es šādi pasniegtu jebkādu apmācību(ko reizēm esmu darījis) kaut nav ne tāds darbs, ne specializācija ... kā domā, vai es spētu saglabāt savu darbu, kas ar to "muldamo" daļu pat nav nemaz tik ļoti saistīts ???
Varu papildināt: visas ES CO2 izmeši arī ir tikai 7.33% no pasaules kopsummas.
Runājot par "sasilšanu", ir valstis, kurām sasilšana nāks par labu. Latvija bija zonā, kuru sasilšana daudz neietekmēs. Tas ir redzams arī praksē: laiks ar temperatūru zem nulles un sniegs sākās no novembra vidus un noturējās līdz jaunam gadam. Pēc tam bija atkušņi, bet sniega sega katrreiz atjaunojās. Cik ilgi silts ir tagad ? Tikai dažas dienas. Tātad, 4.5 mēneši bija pietiekami auksts laiks ar temperatūru bieži zem nulles un nokrišņiem arī sniega veidā.
Ir gan viena lieta kas šajā mani satrauc, bet tas nav tiešā veidā klimats, bet gan saldūdens pieejamība, piem. ASV var palūrēt visu par un ap "Lake Mead draught" un šis ezers nodrošina 3 vai pat vairāk štatu ar saldūdeni ...
Attiecīgi es gribētu būt pārliecināts, ka vismaz Daugava (Daugavas baseina saldūdens apgādā lielu LV iedzīvotāju daļu) būs pastāvīgi pieejams resurss ...
Tā būs lokāla parādība. Kopumā saldūdens daudzumam jāpieaug, jo, ja reiz sasilšana, tad jūras un okeāni iztvaikos vairāk un būs vairāk nokrišņu. Kas arī dabā redzams: Vai Kalifornijas ūdens rezervuāri piepildās?
Pēc tam, kad šoziem 14 "atmosfēras upes" saskārās viena ar otru, ūdenskrātuves sāka ātri piepildīties. Lai gan lielākā daļa lielāko rezervuāru vēl nav piepildīti, daži ir ievērojami augstāki nekā vēsturiski. Īpaši tas attiecas uz Kalifornijas centrālajā daļā Don Pedro, Camanche un Oroville ūdenskrātuvēm.
Un Austrālija: Austrāliešus pēc rekordlielajiem plūdiem Kvīnslendā brīdināja izvairīties no krokodilu "inficētiem ūdeņiem. CNN 14.marts 2023.
Zini nav teikts, H2O ir daudz lielāka siltumnīcas efektu radoša gāze, ja vairāk iztvaikos, tad XZ kas būs ar temperatūrām un XZ kur un kā kritīs lejā, vai vispār, vai tur kur vajag, vai varbūt "selektīvi" vietām un tādos daudzumos, ka visi var iepirkt laivas/zemūdenes ....
Protams, siltuma un aukstuma rekordi vienas nedēļas laikā nenozīmē pilnīgi neko.
Pirms 30-40 gadiem bija reāli aukstas un ilgas ziemas. Modernā 21.gadsimta ziema mūsu platuma grādos raksturīga ar temperatūras plandīšanos 10-15 grādu robežās ar 1-2 nedēļu ciklu.
WALA - "Nu bet padomā pats, ja pretējā pusē no "augstas tribínes" tev sniedz šādas atbildes tie kas ir itkā "jomas profesionāļi" kas definē tādu vai citu valsts nostāju vai politiku ..."
Nu, un kas atliek?! Definē pretī! Paņem jēdzīgu, aprēķināmu, pietiekami lielam skaitam potenciāli interesantu risinājumu, kas ietver gan patērētāja ērtības, gan piesārņojumu un ekoloģiju. Vai vismaz atbalsti jau esošas idejas.
Sastrēgumi.
Ēku siltinājums. Pierādāmi ieguvumi patērētājam. Labi iekļaujas piesārņojuma novēršanas un ekoloģijas projektos.
Atbilde ir tāda ka nav universālas receptes, un ir jāpiedāvā gan darba devējiem iespēja veicināt velo braukšanu, strādāšanu no mājas utml. kādam derēs siltināšana, kādam vienkārši komunikāciju salabošana utml.
Latvijā pa lielam viss kas tiek darīts saprātīgi tiek "sodīts", ta vēsturiskai ēkai ne tādi logi vai durvis, ta vispār neko darīt nedrīkst, un tad vēl "labvēļi" ieraudzīs ka īpašums sakopts, tad jau vērtība ar ir pacēlusies, un momentā dabūsi lielākus NI nodokļus ...
Tā ka skaties uz to kā gribi - lielākoties tas ir appisiens un ar retiem izņēmumiem tāpat palilsi lohos ... Ja cel ko jauno no 0, tad ir varianti, bet citādi var teikt ka nav ... un jautājums vai ir pat vērts meklēt kā to var izdarīt ...
Ja visi tie kantori kas radīti kultūras utml vērtību saglabāšanai spētu arī jēdzīgi un "bez maksas" (jo uzturam par nodokļu naudu) konsultēt un jau teiksim web lapās aprakstít kā to darīt ... Taču starp "lohu vulgaris" un "lohu pie ruļļiem" ir tik daudz starpliku, draņķīgu "savienojumu" utml. ka "stūrējam uz aklo" ...
Pa lielam pirms Rīgā sāks palikt labāk, tā vispirms "izmirs" ....
Nu, brīva domu izteikšana taču vismaz formāli ir atļauta. Protams, ir visādas kreisās ietekmes bīdot viena veida idejas un neatbalstot citas.
Raimond, kādēļ mētājies ar šādām murgainām frāzēm?
"Protams, siltuma un aukstuma rekordi vienas nedēļas laikā nenozīmē pilnīgi neko."
Labāk pastāsti, ko un kā tas nozīmē. Kā okeāna straumes un klimatu ietekmē zemes magnētiskā lauka "staigāšana". Kā esam gatavi reaģēt uz magnētisko polu reversēšanos uz kuru zeme, kā izskatās, iet ļoti strauji? Vai ar termālās enerģijas uzrbumiem kaut kā šo varam ietekmēt? Varbūt varam kaut ko dabiskajos procesos, kurus ne velna nesaprotam, sačakarēt vēl vairāk? Vai varbūt tomēr turpināsim izlikties, ka par klimatu zinām visu un esam tik vareni, kas to esam salauzuši, jo tas naratīvs, kuru tu stum ir politiski ļoti izdevīgs?
Bradypus rakstīja: Raimond, kādēļ mētājies ar šādām murgainām frāzēm? "Protams, siltuma un aukstuma rekordi vienas nedēļas laikā nenozīmē pilnīgi neko." Labāk pastāsti, ko un kā tas nozīmē. Kā okeāna straumes un klimatu ietekmē zemes magnētiskā lauka "staigāšana". Kā esam gatavi reaģēt uz magnētisko polu reversēšanos uz kuru zeme, kā izskatās, iet ļoti strauji? Vai ar termālās enerģijas uzrbumiem kaut kā šo varam ietekmēt? Varbūt varam kaut ko dabiskajos procesos, kurus ne velna nesaprotam, sačakarēt vēl vairāk? Vai varbūt tomēr turpināsim izlikties, ka par klimatu zinām visu un esam tik vareni, kas to esam salauzuši, jo tas naratīvs, kuru tu stum ir politiski ļoti izdevīgs?
Par klimatu - neko nezinām, bet par magnētisko lauku staigāšanu un polu izmaiņām, toties, saskatījušies kārtējos jūķūba murgus, zinām visu, vai ne?
Intersanti par to ka atmosfērai ir mehānisms kā pašattīrīties :
news.uci.edu/2023/04/07/scientists-discover-a-way-earths-atmosphere-cleans-itself/
Nu, bet protams. Un to atkal pasniedz kā kādu jaunumu, jo cilvēkiem tak vajag finansējumu. "a molecule called hydroxide (OH)",
OH nav molekula, ja tas būtu ūdenī, tas būtu jons, ja atmosfērā, tad brīvais radikālis. Google: list of free radicals in the atmosphere; citu starpā: "Hydroxyl Radical (OH∙)" Nav jau grūti iedomāties, kā tas rodas: ūdens molekula plus ozons no UV stariem H2O + O3 = H2O2 + O2 H2O2 ( ūdeņraža peroksīds ), H-O-O-H ; Vēl drusku enerģijas un paliek divi jauki ļoti aktīvi radikāļi H-O-, kas uzbrūk "sliktajām gāzēm" Google:
How does hydroxyl radical OH help the atmosphere?
Through chemical reactions, the OH hydroxyl radical acts to remove harmful trace gases from the troposphere. The short lifespan of OH makes it difficult to measure; it can prove easier to measure the trace gases it attacks.Mar 1, 2008
“OH ir galvenais spēlētājs atmosfēras ķīmijas stāstā. Tas ierosina reakcijas, kas noārda gaisā esošos piesārņotājus un palīdz no atmosfēras izvadīt kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, sēra dioksīdu un slāpekļa oksīdu, kas ir indīgas gāzes," sacīja Lionas universitātes (Francija) atmosfēras ķīmiķis Kristians Džordžs un vadošais autors. no jaunā pētījuma. "Tādējādi pilnīga izpratne par tā avotiem un reakcijām ir galvenais, lai izprastu un mazinātu gaisa piesārņojumu."
Kāpēc kaitīgās gāzes jāraksta kā "kaitīgās gāzes"? Attieksme?
Un vispār jau galvenais tomēr ir šo gāzu izdales samazināšana. Un skaitļu nav rakstā. Varbūt reakcija notiek ar dažiem procentiem molekulu.
OH, CH3 un citas struktūras kā atsevišķas struktūras parasti tiek aprakstītas kosmosā, jo tur attālums starp atseviškiem OH un CH3 ir tāds, ka tās tur mierīgi atrodas un nesatiekas, lai reaģētu. Un tās nav molekulas. Molekula ir H20, H2O2, CH4.
topinamburs rakstīja:
Bradypus rakstīja: Raimond, kādēļ mētājies ar šādām murgainām frāzēm? "Protams, siltuma un aukstuma rekordi vienas nedēļas laikā nenozīmē pilnīgi neko." Labāk pastāsti, ko un kā tas nozīmē. Kā okeāna straumes un klimatu ietekmē zemes magnētiskā lauka "staigāšana". Kā esam gatavi reaģēt uz magnētisko polu reversēšanos uz kuru zeme, kā izskatās, iet ļoti strauji? Vai ar termālās enerģijas uzrbumiem kaut kā šo varam ietekmēt? Varbūt varam kaut ko dabiskajos procesos, kurus ne velna nesaprotam, sačakarēt vēl vairāk? Vai varbūt tomēr turpināsim izlikties, ka par klimatu zinām visu un esam tik vareni, kas to esam salauzuši, jo tas naratīvs, kuru tu stum ir politiski ļoti izdevīgs?
Par klimatu - neko nezinām, bet par magnētisko lauku staigāšanu un polu izmaiņām, toties, saskatījušies kārtējos jūķūba murgus, zinām visu, vai ne?
Savā tupumā nespēj aptvert, ka principā par abiem zinām vienlīdz daudz (maz), bet esam fokusējušies uz pastardienas politisko naratīvu vienā no jomām, kura izliekamies zinām. Viss kas neatbilst tavai reliģijai ir "jūķūba murgi". Lai gan neesi pat minimāli pacenties noskaidrot, par ko vispār īri runa.
P.S. Izlasi kaut vai šito sākumam: ec.europa.eu/research-and-innovation/en/horizon-magazine/earths-magnetic-poles-could-start-flip-what-happens-then
Raimondam varētu ieteikt, ka nevajag jaukt "eko risinājumus" ar "klimatam draudzīgiem", tie var būt pilnīgi pretējās pozīcijās: Laba ilustrācija:
Vācijā ar dažādām jūtām slēdz pēdējās trīs AES
www.tvnet.lv/7754603/video-vacija-ar-dazadam-jutam-sledz-pedejas-tris-aes
18 gadus būvētais somu kodolreaktors sāks darboties ar pilnu jaudu
www.tvnet.lv/7754676/18-gadus-buvetais-somu-kodolreaktors-saks-darboties-ar-pilnu-jaudu
Valstis pieņem savus lēmumus.
Bradypus rakstīja: P.S. Izlasi kaut vai šito sākumam: ec.europa.eu/research-and-innovation/en/horizon-magazine/earths-magnetic-poles-could-start-flip-what-happens-then
Neviena vārda par okeānu straumēm tur nav. Roc vēl. P. S. Subsidejot naftas pumpesanas industriju pasaules valdības izterejusas 6 triljoni dolāru vērtas summas GADĀ youtu.be/2676LzY9CsU
Roc pats. Es par straumēm uzdevu jautājumu, nevis jebko apgalvoju.
Varētu jau pastāstīt nianses, kas šajā rakstā norauj podā CO2 naratīvu, bet tās ir tik tālu no tavas virspusējās panikas izpratnes, ka nav pat vērts skaidrot - vienkārši pateikšu priekšā - tev nav pat nojausmas, kā tiek pamatota CO2 spēja sasildīt zemi.
Tavi "jautājumi" apgalvojoši - noliedzošajā formā vienlaikus nav nekas cits, kā jebkuras tēmas troļļošana, ar "naratīvu", ka "vissirslikti" jo. lūk, cilvēcei kāds (nu pasaki beidzot, kas, tavuprāt) neļauj laimīgi attīstīties, turpinot dedzināt naftu un ogles uz vella paraušanu.
Bet to, ka, saprātīgi rīkojoties, enerģiju var lētāk un vairāk iegūt, nededzinot neko lieku, tev izdodas veiksmīgi ignorēt. Vai tiešām nesaproti, ka tādu viedokli, kā tavējais, ir izdevīgi uzturēt tiem, kam naftas un ogļu dedzināšana ir izdevīga - finansiālu un ģeopolitisku mērķu labad? Un tādu viedokli dāsni finansē un uztur visos līmeņos - un veiksmīgi esi uz tā āķa uzķēries.
Uz āķa esu uzķēries tikai tu - ticot, ka "enerģiju var lētāk un vairāk iegūt, nededzinot neko lieku". Nespēj pat aptvert elementāro - pat vardarbīgi nekādi nesanāk cilvēkus piespiest lietot to "lētāk un vairāk", bet miljardi cilvēku pasaulē joprojām dzīvo vispār bez elektrības. Nez kādēļ tie cilvēki tik ļoti vēlas maksāt "dārgāk un mazāk"...
Es esmu ar visām 4 par to, ka ir nepieciešama lēta un efektīva enerģētika un ar prieku pieņemšu jebko, kas tāds patiešām būs. Bet tev nekas cits neatliek kviekt, ka manu viedokli kāds finansē, jo pats neko citu neproti - kā atgremot kāda finansēto.
cik tūkstošus miljardu gadā tieši un netieši valdības subsidē, lai fosilā enerģija būtu lēta?
un cik - lai attīstītos citi varianti?
atbildi sev uz šiem jautājumiem
Biljonus ziljonu nesubsidē? Iedod atsauci uz Saūdu un Krievijas subsīdijām apkārtējai pasaulei. Vai tomēr - subsīdijas ir... lai tiktu pie dārgākas, nevis lētākas, bet no minētajiem neatkarīgas fosilās enerģijas?
Ja izlemsi domāt, sāc ar Norvēģiju un padomā kādēl ar elektroauto masveidā var atļauties braukt tikai valsts ar ienākumiem no naftas.
Ehh veči "zaļā enerģija" ir tāds pats "burbulis" kā "Dot com":
Kā viens piemērs:
iea.blob.core.windows.net/assets/ef1d6b50-66a6-478c-990e-ee227e2dd89b/Clean_Energy_Investing_-_Global_Comparison_of_Investment_Returns.pdf
en.wikipedia.org/wiki/Dot-com_bubble
====
Un ja paskatamies uz to ka Āzija "baigi investē" atjaunojamajā enerģijā un salīdzinam ar to cik daudz svilina ogles un gāzi ( mazliet augstāk šajā pašā foruma lapā) - tad nav sevišķi grūti salikt kopā, ka "zaļais" ir tikai jauns "just business" and nothing personal ....
====
Un vēl arī šāds info ( Intersantāks gan ir Bloomberg source, bet nu tas IMO ir par maksu):
www.weforum.org/agenda/2023/02/energy-transition-investment-record-global-energy-crisis-3-february/
Un te savukārt par to kāda bijusi ietekme uz inflāciju utml.:
www.iea.org/reports/world-energy-outlook-2022/executive-summary
Protams no citas puses skatoties, no globālās ekonomikas absolūtās vērtības, tieši enerģijas sektoram un kaut kādai attīstībai tajā tiek atvēlēts burtiski "čiks" :
www.statista.com/statistics/268750/global-gross-domestic-product-gdp/
P.S. un te var drusku sīkāk ieskatīties kā tas sadalas pa "enerģijas sektoriem" , tas nekas ka visa ekonomika praktiski balstās uz šī resursa peiejamību:
www.iea.org/data-and-statistics/charts?energy=gas%2Coil&topic=investment%2Ctransport&page=6
P.P.S. Tad kad kādam uzņēmumam radās problēmas ar kases norēķinu sistēmu, kādēļ dienas apgrozījums nokritās uz 0 uz vairākām dienām, es reiz teicu, ka pie miljoniem apgrozījuma, nedrīkst IT sistēmās investēt zem 10% no dienas apgrozījuma ... un te ir kaut kas līdzīgs ...
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
Situācija Latvijas energosistēmā
853 Patēriņš MW
1523 Ģenerācija MW
664 Saldo MW
1413 Hidroģenerācija MW
84 Termoģenerācija MW
7 Vēja ģenerācija MW
24 Mazās stacijas (<10MW) MW
Latvijas situācija. Jau tagad mazās stacijas 24MW.
Kas būtu, ja būtu uzstādīts vairāk vēja un Saules? Varbūt jau tagad, tādā mākoņainā aprīļa vidū būtu trešā vai ceturtā daļa no patēriņa.
Pavisam citi rēķini, kā tādā Vācijā.
Es teiktu ka ar lielu varbūtību, vairāk saules un vēja ietkmētu tikai to ka tu būtu daudz lielākas summas nolicis par LV tapušu enerģiju. Un ja Eiropa būtu reāli diskvalificējusi kodolenerģiju, tad ar lielu varbūtību 20 gadu laikā Eiropas ekonomika būtu pilnībā sadirsta ...
Pavisam citi rēķini, kā tādā Vācijā.
Precīzāk pateikt nevar. Ja mums būtu tāda vēja un saules paneļu paradīze, rēķini būtu kā Vācijā.
Svētdien, 16.aprīlī darbu sāka somu Olkiluoto AES trešais energobloks ar 1,6 GW jaudu. Vācu "saules enerģija" izmaksājot 4x dārgāk, nekā somu atomenerģija.
thebreakthrough.org/issues/energy/cost-of-german-solar-is-four-times-finnish-nuclear
imzz rakstīja: Svētdien, 16.aprīlī darbu sāka somu Olkiluoto AES trešais energobloks ar 1,6 GW jaudu. Vācu "saules enerģija" izmaksājot 4x dārgāk, nekā somu atomenerģija. thebreakthrough.org/issues/energy/cost-of-german-solar-is-four-times-finnish-nuclear
ierēķini vēl pēc 60 gadiem paredzēto nojaukšanu, un uz 10 000 gadiem vajadzīgo atkritumu glabāšanu, un tad salīdzini, lūdzu.
imzz rakstīja: Svētdien, 16.aprīlī darbu sāka somu Olkiluoto AES trešais energobloks ar 1,6 GW jaudu. Vācu "saules enerģija" izmaksājot 4x dārgāk, nekā somu atomenerģija. thebreakthrough.org/issues/energy/cost-of-german-solar-is-four-times-finnish-nuclear
turklāt rēķinātāji tur rēķina saules paneļus, kas uzstādīti no 2000 līdz 2011. gadam - laikā, kad saules paneļi bija vairākas reizes daŗgāki, kā tagad. Salīdzinot, ja es parēķinātu savus nieka 3 kw paneļus, uzstādītus pērn, kas gada laikā spēj saražot apmēram 2400 kwh, tad 20 gadu laikā kilovatstundas izmaksas būtu 11 centi.
Neaizmirsti tikai to ka arī saules paneļiem, vēja turbīnām utml. ir utilizācijas izmaksas, un no to sastāvdaļām pārstrādā mazu daļu. Saules paneļiem teorētiski ir tehnoloģijas, bet praktiski joprojām krauj kaudzê ... Vēja turbīnas tikai norok ...
Nu? Ap 100 kg stikla un alumīnija pārstrādāšanas izmaksas reizi 20 gados, cik būtiski tas ietekmēs kopējo kWh cenu, manā gadījumā?
PROBLĒMA, ir tieši tas "nu un". Jo reāli jau neko nepārstrādā, ir tikai tehnoloģijas un potenciāli kādas 5-10 kompānijas pasaulē , kurām potenciāli ir interese par pārstrādi, taču process ir loti dārgs, un jamie cer ka izmešana izgāztuvēs būs pietiekami dārga, lai tādus paneļus lielā vairumā nestieptu uz lētākām "izgāztuvēm" a la Latvija, un jamie varētu pretendēt uz šo "tādu kā subsīdiju" brīdī kad paneļus kāds grib nodot utilizēt ...
salīdzinot ar to, ka manas paredzētās 48 000 kwh lai saražotu, piemēram, no oglēm, vajadzētu kādas 20 tonnas šo ogļu, 100 kg saules paneļu nepārstrādāšana ir tīrais sīkums
Redzi somi un vēl daži ir stipri padomājuši par to ko darīt ar kodolatkritumiem:
yle.fi/a/74-20013058
Bet par taviem paneļiem pagaidām
tikai "urbina degunu", bet tu saki ka viens ir OK, bet otrs baigi slikti ...
un tos paneļus var kraut kaudzē, un kaut kad vēlāk, kad ir lēta tehnoloģija (un noteikti būs) kā pārstrādāt - pārstrādāt tad. Izstāsti, kā vēlreiz var pārstrādāt jau sadedzinātu naftu, gāzi, ogles?
Redzi ja mēs demagoģējam tālāk, tad man tev tāds "pastāsts":
redzi CO2 mēs ar yzkrājam, pagaidām atmosfērā, bet ir idejas glabāt iežos un pazemes alās, un pat tavos gāzētajos dzērienos. Un tad kad būs "pietiekami lēta tehnoloģija" varēsim pārstrādāt sintētiskajā degvielā, jo tehnoloģijas ir jau tagad, tikai tas nevienam nav izdevīgi ....
Un ja kaut ko ir "izdevīgāk" nepārstrādāt, tas tas ir tieši tas kas notiks, un tas NAV "nu un" ...
man priekš tevis ir jaunumi - laikam nezini - ka jau tāpat, bez saules paneļiem Getliņos noglabāšanai nonāk ap 250kg no personas gadā. No manas mājsaimniecības - ievērojami mazāk gan. Bet vidēji - 250 kg. Esam 5 cilvēki mājsaimniecība. Tātad, mani saules paneļi palielinātu noglabājamo atkritumu daudzumu par 2 kg no cilvēka gadā. Bet - paneļus pārstrādās, un - ne jau visiem tādi būs.
Tā ka meklē nu atrunas citviet. Atkritumos to nava! 
Tas jau tu te meklē atrunas, es tikai skaidri norādīju, ka tava attieksme pret lietām ir mazākais dīvaina, kodolatkritumi tevi satrauc (taču tiem enerģijas izmaksās jau ir iekļauts pilns dzīves cikls no ieguves, līdz apglabāšanai) , taču tu saki ka ar paneļiem kuri sastāvā ir vairāk kā pietiekoši vielu, kuras nedrīkst "vienkārši izmest" lai nesaindētu to pašu savu dzeramo ūdeni, esi baigais "dabas mīlis" ...
Tās pasaciņas pietaupi bērniem vakaros ... bet citādi ir tikai apsveicami, ka samazini atkritumus un ražo lokāli enerģiju savai mājsaimniecībai.
Tik to tukšo diršanu attiecībā uz kodolenerģētiku, gan kaut kā pamaini/izglītojies ...
Latvijai eesot potenciāls kļūīt par lielu eksportētājvalsti.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs šorīt 7.37 TV1.
Jautājums, vai tas potenciāls saglabājas arī tad ja enerģijas cenas nokrīt uz 2018 gada līmeni.
Nu, skatāmies:
www.nordpoolgroup.com/en/Market-data1/Dayahead/Area-Prices/LV/Daily/?view=table
šodien: 85,30 EUR/MWh
Nu tas īsti nebūs gluži tas uz ko jāskatas, pamatā ir jāņem vai nu gada vai pusgada vidējais "izlīdzinātais".
Un tad var darīt kā teiksim šeit aprakstīts ( www.windpowerengineering.com/windpower-profitability-and-break-even-point-calculations/ ), un teorētiski ja "akli" uzticēties rakstītajam tad "tīrā" enerģijas ražošanas cena, lai būtu "pa nullēm" celt vēja turbīnas bez subsīdijām, ir apmēram 0.05 EUR, 2018. gada vidēja cena bija 0.06 EUR, tā ka tehniski nav nekādas brīnums ka tajā brīdi visi gribēja kaut kādas subsīdijas utml. - bija daudz risku, šobrīd pie tevis minētās cenas nu jau "raujas visi".
No tā var secināt, ka "lēta elektrība" mums stabili "nedraud" ... , bet vai saules paneļu individuāla likšana atmaksāsies - tas tagad gan ir labs jautājums ...
P.S. jānem vērā ka "tīrā enerģijas cena" neietver ne pārvadi, ne arī finansējuma/aizdevuma izmaksas utml. Nemaz nerunājot par ROI , kuru ja var ticēt rakstam ir vēlama 8% robežās ...
P.S. Sorry visiem kas lasa - man cenas par kWh pret imzz par MWh
Latvija nav tā vējainākā valsts, vējš mums īsti tā nevelk, kā Skotijas ziemeļos. Un problēma tā, ka vēja enerģija ir tieši proporcionāla vēja ātruma kubam, resp. ja vēja ātrums nokrīt 2x enerģijas atdeve samazinās 8x. Tas nozīmē tāda paša enerģijas daudzuma iegūšanai, kā pie vēja ātruma 12m/s ( 12 m/s ir standarta vēja ātrums turbīnas jaudas noteikšanai ) 6 m/s gadījumā mums vajadzēs 8x vairāk turbīnu.
Man hobiju darbina vējš un tāpēc diezgan droši varu pateikt, ka LV pēdējos 10 gados vēja daudzums ir samazinājies dramatiski. Šāds efekts sakrīt ar globālās sasilšanas modeli. Bomam Tricim kautkur bija savākti dati par šo dramatisko kritienu.
LV nav vēju lielvalsts. Un tālāk būs vēl mazāk
Kaut kur fonā ir informācija, ka daļa enerģijas tiks uzglabāta ūdeņraža veidā. Uzglabāta, eksportēta.
raimondsm rakstīja: Latvijai eesot potenciāls kļūīt par lielu eksportētājvalsti. Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs šorīt 7.37 TV1.
sižets ltv.lsm.lv/lv/raksts/18.04.2023-rita-panorama.id291575 57. minūte
Links, vai laiks nav pareizais IMO
Viss jau būtu labi, tikai jāatcerās, ka vējš nav gluži tas pastāvīgākais enerģijas resurss, attiecīgi, ja Nordpool biržā būs rezervēts pārāk mazs saražotās enerģijas apjoms, daļa no tām turbīnām varēs stāvēt mierā, jo nebūs patērētāju vai arī enerģija būs jādala par velti. Ja privātais bizness ceļ šādus vēja parkus, tad tā ir viņu izvēle un riski, ja tie vēja parki pēc tam tiek ieskepēti valstij, tad tas ir lohatrons par ko samaksās nodokļu maksātājs.
Mūsu pašu medijos pēdējā laikā pavīd raksti par kādu vēja parku kūdras purvā, kuru pēc uzbūvēšanas ir plāns ieskepēt Latvenergo par zināmu daudzmilijonu atlīdzību. Tad kur ir triks - ja jau pasākums tik pelnošs un ir enerģētikas nākotne, tad kāpēc jāpārdod Latvenergo?
www.delfi.lv/news/national/politics/aizdomigi-lpv-ludz-vertet-latvenergo-iespejamo-ieceri-pirkt-kudras-purvu.d?id=55064202
NU Lafloras kūdras bizness konkrētā vietā būs beidzies, rekultivēt, vai kas nu tur jamiem pēc "likuma" būtu jādara nav sevišķi interesanti, aŗi kūdras ieguves nākotne ir tāda visai apšaubāma dēļ ES (diezgan idiotiskām) nostādnēm. "Iegāzt" investīcijas ar "garantētu pircēju" - kurš gan to negribētu ...
Bet es paklausījos Nāburgu kādu daļu no sākuma - tehniski sapņot jau nav slikti, bet ielūkojoties dažās labās vēja kartēs - kam tā Latvija vispār vajadzīga - pilnīgā nomalē un vējš nu nav nekāds tāds diži "labāks" kā jebkurā citā ES valstī, un kamēr to elektrību "aizgādā" līdz kaut vai Vācijai - atbilstošas infrastrutūras izveide un uzturēšana izmaksās vairāk, kā viņiem pašiem sabūvēt pie sevis ...
T.i. pašpatēriņam Baltijā ir OK, ja visu pareizi, loģiski un ekonomiski pamatoti tepat Baltijā uzcels, bet pārējos " slapjos sapņus" jāpārstāj barot tautai, lai gan tehniski jau vajadzētu būt ka katram ir skaidrs kas ir cilvēka "maizes darbs" ...
Jaunākais forumā
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (50)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (9003)
- Sports! Par un ap sportu, kas kam seko līdzi. Jaunumi sportā (28)
- Toyota RAV4 jaunais 2026-2027 tests Latvijā - hibrīds, cena, patēriņš un reālas atsauksmes (12)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (33)
- Šofera dienasgrāmata. (5254)
- Jaguar Inchcape - Jaguar serviss Rīgā. Apkope, remonts, cenas un lietotāju atsauksmes (5)
- Kur remontēt Jaguar ? (26)
- iAuto aculiecinieks: Sadursme, aktuālie negadījumi un policijas darbs, sūti video (LIVE) (16)
- Droni un Latvijas armija 2026: Vai esam gatavi reālam tehnoloģiju karam? (13)
- Zog Cupra Terramar spoguļus (27)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (395)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (16)
- Tramps - ASV prezidents? (2658)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (609)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (5)
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (3)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (10)
- BMW F650 FUNDURO (1993. gads) (0)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.