Varu vēl šo to "piemest" kopējam "fleimam" no vācu Deutsche Welle:
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Varu vēl šo to "piemest" kopējam "fleimam" no vācu Deutsche Welle:
Nu arī Latvijā kāds "atļāvies" uzrakstīt par "zaļā virziena" radītājiem izaicinājumiem kontekstā ar enerģētiku:
www.db.lv/zinas/elektrotikls-jabalanse-pec-fizikas-nevis-politikas-likumiem-511422
Mēs, "sauszemes žurkas", domājam, ka tālu jūrā izvietoti vēja parki nevienu netraucē. Izrādās , jūrniekiem ir citi uzskati. š.g. 24 aprīlī sauskravas kuģi Petra L Ziemeļjūrā traumēja vēja turbīnas lāpstiņa. Jādomā, kapteinis būs orientējies pēc vecākām jūras kartēm, kurās vēja parks nebija iezīmēts. Kapteinis uzrakstīja sašutuma pilnu ziņojumu šajā sakarā, pāris citātu: Ziemeļjūra ir piesārņota ar vēja parkiem vairāk, nekā ar jūras mīnām 1. un 2. Pasaules kara laikā; Jebkurš ir pret vēja fermām, jūrnieki, zvejnieki, vietējie un pat jūras fauna; Jebkurš, izņemot tos parazītus, kuri iedzīvojas no kriminālās "atjaunīgās enerģijas" politikas;
When ship hit the fan
Intersanti, ka šī "tupele" ir piederējusi balticshiping.dk ( tāda reklāma uz jamā vēsturiski ir stāvējusi). Tāpat intersanti ka šīs kompānijas kuģu flotē ir atsevišķi kuģ kas saucas RIX -Kautkas ... Hmm, saistība ar Rīgu ????
Bet es teiktu ka ir varbūtība, ka dažs labs kapteinis un komanda varētu nebūt bijusi skaidrā !
Nu, tā kā kapteinis krievs, ļoti ticams, ka iekvasījis bija, bet tas nav galvenais. Visticamāk, kapteinis nosprauda kursu pēc vecās, labās kartes, nolika kuģi "uz autopilotu" un devās uz kajīti. Uz tiltiņa vispār varēja nebūt neviena, un komanda bija visai nepatīkami pārsteigta, kad kuģis uztriecās turbīnai.
Nav jau vecie laiki, komanda tikai 6 cilvēki, no kuriem "navigatori varbūt divi vai trīs.
Atbalsta senās jūras braucēju tradīcijas, kad vienīgie šķēršļi jūrā bija piedzērušās klintis un ja bija dropēts nedēļu no vietas - pa kādam milzu astoņkājim. Jāizsaka atzinība turbīnu konstruktoriem. Kuģis tomēr ir ļoti smags.
Nez kāpēc ienāca prātā norvēģi, kuri pēc šādas dropes savu betona kuģi atstāja pie Vecāķiem
BTW Vienīgais kas mani ļoti izbrīna, ka ir kaut kāda atsaukšanās uz vecām kartēm, normāli katru gadu tiek atjauninātas locijas ( pieņemot ka ir jaunumi, un "dzirnavas" uz ūdens == jaunumi) , vai vismaz ir kaut kādi oficiāli paziņojumi oficiālajās vietnēs utml. par izmaiņām ( piem. tas pats gadījums par Lielupes grīvas dziļumu/seklumu, ir publiski pieejama info). Tāpat jebkurš kuģošanas ceļš ostu tuvumā un arī škēršļu tuvumā parasti tiek atzīmēts ar bojām vai stoderēm, kas nu kurā gadijumā piemērots.
Sevišķi skaidrā prātā kāds tur stabili nav bijis ja atļāva kuģim "brīvi dreifēt" ...
Piem. Baltijas jūras locija:
www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/Locija_LV.pdf
P.S. izdota 2014, bet ar labojumiem 2020.gadā
Un 2021. gada izdevums ar 2023 .gada labojumiem:
Kārtējais gadījums, kad "gribēja kā labāk", bet sanācis kā "vienmēr":
www.thetimes.co.uk/article/spray-foam-insulation-could-make-250-000-homes-unsellable-ckpvs7bs0
Continue reading. Enjoy unlimited digital access. £1 for 6 months. 😂
Ok, to rakstu var atrast arī citur. Cik sapratu, viss pa vecam. Kaut kādi ašie zēni piedāvā siltināšanas pakalpojumus pa lēto, pareizās izolācijas vietā iepūš makrofleksu un aiztinas.
Sorry par "maksas kontentu", neienāca prātā ...
Jep siltinājumu veic, bet bankas utml. saka ka nav veida kā pārbaudīt darbu kvalitāti, un ir gadijumi kad sūdīgi izdarīts darbs veicina jumta utml. konstrukciju pūšanu, attiecīgi tādiem objektiem netiek izsniegti kredīti un ir grūti tos tālāk pārdot ... potenciāli ietekmē 250'000 īpašumu.
Šeit ir labi ilustrēts raksts par Indijas neseno vilciena katastrofu 2.jūnijā. Izmeklēšanai ir ideja, ka dzelzceļa strādnieki, veicot kaut kādus darbus, manuāli pārslēguši pārmiju, apejot procedūras. Pārmiju pārslēdz dators, bet esot bijusi "manual override.
www.reuters.com/graphics/INDIA-CRASH/RAIL-INVESTIGATION/dwvkdwnbkpm/index.html
Ķīna un ekoloģija
klikšķu, laiku, un reklāmnaudas meklētājvideo - divi teikumi, un vecu (18. un 19. gada) video fragmentu atgremojums.
Nu, un pēc tam nāca kovids un diez vai situāciju uzlaboja, drīzāk otrādi. Bet, galvenais, Ķīnā dīlerim var būt tūkstošiem auto uz lauka, kuri nav pārdoti lietotājam, bet pēc tirgus statistikas tie visi skaitīsies pārdoti, jo ražotāja dīlerim pārdots auto Ķīnā skaitās pārdots. Video var būt veci, bet tirgus principi nav mainījušies.
Acīmredzami ir viena valsts kurā ir šausmīgi modīgi "skriet ratiem pa priekšu":
www.db.lv/zinas/latviesa-kutrums-vai-tas-kave-musu-ricibu-klimata-parmainu-ierobezosanai-511781
Pat ASV no štata uz štatu radikāli atšķiras attieksme pret klimata stulbingu ( bet te nejauksim Kaliforniju, jo šamie tiešām dabū "pērienu" par visiem "tēvu grēkiem" un viņu inciatīvas "var saprast") , bet te "jau cits līmenis" ...
Klimatam nav ne vainas, nekāda sausuma šogad nemaz nav bijis.
Pie kam vēl laiks bija pietiekami auksts 5 mēnešus: no novembra vidus līdz aprīļa vidum. Mums cīnīties par aukstāku klimatu neredzu pamata.
Pie kam Latvijas ietekme uz klimatu kā tādu ir 1/5000 no pasaules, tā ka klimata piesaukšana Latvijā neko neietekmēs. Pat draudu "nēģeriem Āfrikā paliks par karstu un viņi pārvāksies pie jums" gadījumā mēs neko nevaram palīdzēt.
Ciemos pie Msh domu biedra
Nejauši uzdūros viena amerikāņa žēlabām par VW ID.4. Rodas iespaids, ka daudzi e-auto lietotāji to vien dara, kā cīnās ar savu auto elektroniku, programmnodrošinājumu un androīda aplikāciju. Un, protams, ar dīleriem, kuri vainas nenovērš laikā vai vispār.
VW ID.4 Two-Year Review (So Bad I Returned It)
ID.x ir speciāls gadījums. Izskatās ka biezovāģim joprojām nav izdevies tikt galā ar programmnodrošinājuma bērnu slimībām. Taču vairumam elektroauto ražotāju ir problēmas ar izpratni par to ka citās pasaules malās klimats atšķiras no Viduseiropas vai Dienvidaustrumāzijas klimata.
Problēmas ar aplikāciju visiem visticamāk ir dēļ vēlmes ātri salipināt tjap ljap mediju datora shēmu no gataviem telefonu shēmu blokiem. Tad sākas gļuki ar pārkaršanu un sakaru pazušanu dēļ nevietā iebāztām Bluetooth un LTE antenām.
Vizualizācija auto izmešu salīdzinājumam kas rēķināta 16 gadiem un 240K nobraukumam, cik saprotu, tad tas ir pašu BEV ražotāju (Rivian utml.) savākti dati ...
Teikšu godīgi - iekšdedzes motori izskatas vairāk kā labi joprojām :
Varbūt jā, bet ja rēķina rez detaļu ražošanas un uzstādīšanas pēdas vidē. Vai tā tabula tad būs objektīva. Un arī braukšanas process, pēc izspēlēšanās ar elektro jaudu, ir mierīgāks un klusāks. Vai tik naftas baroni, kā te tas ST prātu jauc kad monopols slīd ārā no grožiem 😂
Sausais atlikums izmešu daudzumam šobrīd elektro izskatās par kādiem 15-20% labāk. Varētu izskatīties labāk, ja elektrību vairāk sāktu ražot ar "bezizmešu" metodēm. Taisnību sakot tad arī elektrības ražošanas iekārtu ražošanā vairāk jāizmanto bezizmešu metodes, citādi ražošana bojā visu statistiku. Un kopumā jābrauc mazāk
Interesē kā bilde mainīsies kad no naftas saražotās degvielas vietā sāks lietot no ogļskābās gāzes (CO2) saražoto sintētisko degvielu. Tehniski iekšdedzes auto izmešu statistikai būtu jāuzlabojas. Realitātē gan slāpekļa oksīdi, kvēpi u.c. draza ar tā visa radīto smogu pilsētu centros nekur nepazudīs.
ZZZZ rakstīja: Varbūt jā, bet ja rēķina rez detaļu ražošanas un uzstādīšanas pēdas vidē. Vai tā tabula tad būs objektīva. Un arī braukšanas process, pēc izspēlēšanās ar elektro jaudu, ir mierīgāks un klusāks. Vai tik naftas baroni, kā te tas ST prātu jauc kad monopols slīd ārā no grožiem 😂
Nekas nekur neslīd. Tieši otrādi, EV, kā pareizi raksti, ir tikai "izspēlēšanās ar elektro jaudu" - rotaļlieta, kas patīk entuziastiem, kamēr to sponsorē pārējie nodokļu maksātāju.
tavu sirdsmīļo ogļu, naftas, un gāzes ieguvi arī sponsorē no valstu budžetiem visdažādākajos veidos
Nu ja tu esi tik tups, ka domā, ka norvēģu labklājība ir ar lašiem iegūta, bet naftas iueguve sponsorēta, un saūdu zelta podi ir no kamieļu piena, tad vari vien dzīvot savā iedomu pasaulē un kviekt par "sirdsmīļo", kad kāds vienkārši pasaka patiesību, kas nepatīk. Ā nu jā - Krievija jau ar Ukrainā pelna, lai gāzes un naftas ieguvi sponsorētu...
Viss, kas tev izdevās, ir pierādīt, cik tupi ir cilvēki, kas fano par EV.
bez apvainojumiem jau nevari, vai ne?
www.youtube.com/watch?v=2676LzY9CsU&t=705s&ab_channel=JustHaveaThink
video aprakstā ir arī visi pētījumi, uz ko viņi atsaucas. Sagaidi kaut ko tādu no saviem informācijas ieguves pīlāriem - PragerU un tamlīdzīgiem interneta mēsliem!
Tupeni - tieši tu jau sāki ar apvainojumiem papildus savam tupumam. Un viss, kas nav tava propaganda, ir mēsli. Vienkārša un skaidra pieeja. Tas nekas, ka cipari neiet kopā un tu pat nepajēdz, kāda ir tavā video minēto subsīdiju patiesā jēga - tik vien, kā uz vārda notici, ka noraujot to naudu saules vai vēja podā, iestātos debesmanna.
redzi - tu pat normāli padrukāt nevari, valodiņa raustās, un apvainojumiņi birst.
Un kā parasti, nekā konstruktīva pateikt nevari. Nekā jauna.
WALA rakstīja: Vizualizācija auto izmešu salīdzinājumam kas rēķināta 16 gadiem un 240K nobraukumam, cik saprotu, tad tas ir pašu BEV ražotāju (Rivian utml.) savākti dati ...
Teikšu godīgi - iekšdedzes motori izskatas vairāk kā labi joprojām :
bildītē neviena vārda par to, kā ražo elektrību, un tas var atšķirties itin daudz.
Vēl labāk - meklējot elementāru aprēķinu tabulas dažādiem veidiem, kā vispār ražo enerģiju, pirmajā meklētāja lapā salikti visādi personalizēti kalkulatori, nevis parastas, tehniskas tabulas - enerģija tik, co2 tik.
Un ar sintētisko degvielu izskatīsies vēl labāk
Smoga problēmu tas neatrisinās.
Interesants apgalvojums. Atceļot CO2 kā problēmu zūd nepieciešamība pēc dīzeļiem un augsti forsētiem dzinējiem, kas ražo NOx. Tajā pat laikā neviens nav atcēlis riepu un bremžu nodilumu EV, kas ir lielāks sīkdaļiņu piesārņotājs, nekā dīzeļa kvēpi.
Vari iedot kādu atsauci uz datiem par to, ka riepas un bremzes piesārņo vairāk?
Bradypus
ST darbinieks un bremžu kluču nodilums EV 😂 ko tik vēl neizdomās lai sanaidotu pastalniekus. Riepu nodilums EV tikai pirmais komplekts 👌 nākošais jau mierīgā režīmā dils mazāk kā naftas auto. Te jau daudzi smeļās idejas saviem gara darbiem. Kur P.Timrots ar to distances sižetu savā raidījumā pierādīja, ka distronic brauc pareizāk nekā 95. kods. Ko sen agrāk te rakstīju.
Šis un tas par pārlieku paļaušanos uz elektroniku un auto sensoru radīti gļuki un potenciāli bīstamas situācijas uz ceļa:
www.tomorrowstechnician.com/abs-esc-false-activation-diagnostics-2/
P.S. izskatās gan ka galvenā problēma - dzīšanās pēc lētuma ...
Jādomā, daudzi nav pamanījuši Toma Lūša rakstu Klikā par Brasas tiltu, bet cilvēks tiešām pamatīgi iedziļinājies.
Īsumā, "Pilsētas cilvēkiem" aktīvistu dēļ apcirsts sākotnējais projekts un aizkavēta realizācija:
"Aicinām parakstīties pret šīs skaistās Čiekurkalna alejas izciršanu!" 2020.gads.
"Brasas tilta jaunais projekts ir izšķērdīgs un satiksmes drošībai bīstams, jo paredz ierīkot 3,8 metrus platas braukšanas joslas, kas ir krietni platākas par ieteicamajiem 3,0-3,25 metriem. Rezultātā tilts ieplānots 2,2 metrus platāks, nekā tam būtu jābūt, kas nozīmē lielu līdzekļu izšķiešanu un 28 liepu alejas nociršanu, jo tām vairs nebūs vietas"
www.facebook.com/PilsetaCilvekiem/posts/2646707248875889?ref=embed_post
tika savākti 776 paraskti un tādēl:
gājēju ietve uz tilta ir baigi šaurā! Kā tad tā?
"Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis sociālajos tīklos loģiski izskaidroja: “Tā atstātā maliņa ir tehniskā ietve. Platā ietve gājējiem, velobraucējiem būs otrā pusē. Abās pusēs vietas platām ietvēm nesanāca, jo Čiekurkalna un Brasas iedzīvotāji vēlējās saglabāt liepu aleju. Šis bija pēc ilgām diskusijām kompromiss.”
klik.tvnet.lv/7800980/lusis-komente-ka-pilsetvides-aktivisti-sajaja-brasas-tiltu-bet-vaino-citus
Teikšu godīgi es ar ne visu šī tilta kontekstā uzskatu par labu un pareizu, bet nu daļa "joka" iespējams slēpjas tajā ka plānota bija "vecā sūda" rekonstrukcija, un tad ko nu paspēja uzlikt uz papīra šajā laika sprīdī līdz Dziesmu svētkiem - tas nu tagad notiek dabā, bez tādas ļoti dziļas domas un pārdomātības ....
Nav izslēgts ka sākumā tiešām domāja tikai remontēt esošo Brasas tilta brauktuvi. Taču nojaucot veco brauktuvi, atklājās Staļingrada, dēļ kuras tiltu nācās tikai nojaukt un uzbūvēt no jauna. Vides aktīvisti arī bieži atgādina reliģiskos fanātiķus. Kuriem dažu nevietā augošu koku, kas pat nav dižkoki, dēļ pie kājas var aiziet projekts, kas nodrošina transportu starp divām pilsētas daļām un uz hipsteru iecienīto staigātuvi Mežaparku. Interesanti ko šie teiktu, ja piedāvātu sabrukušo Brasas tiltu nojaukt un vietā neko nebūvēt? Domāju ka būtu starā un pox ka pašiem uz Mežaparku turpmāk būtu jābrauc ar pamatīgu līkumu.
Tuneli un sniegs pat nebūtu jātīra...
ZZZZ rakstīja: Bradypus
ST darbinieks un bremžu kluču nodilums EV 😂 ko tik vēl neizdomās lai sanaidotu pastalniekus. Riepu nodilums EV tikai pirmais komplekts 👌 nākošais jau mierīgā režīmā dils mazāk kā naftas auto. Te jau daudzi smeļās idejas saviem gara darbiem. Kur P.Timrots ar to distances sižetu savā raidījumā pierādīja, ka distronic brauc pareizāk nekā 95. kods. Ko sen agrāk te rakstīju.
Vai piedod... Piemirsās, ka EV aprīko ar nedilstošām levitācijas riepām. Un tā jau nav, ka papildus baterijas svars pakļaujas fizikas likumiem un deldē tās vairāk.
anonimikis rakstīja: Vari iedot kādu atsauci uz datiem par to, ka riepas un bremzes piesārņo vairāk?
neko viņš nevar, tikai atgremot savu sponsoru muldēto
Sponsoru muldēšanu atgremot spēj pats. Bet sarēķināt, cik sver riepas nodilums par dažiem milimetriem, kas nevienam nav noslēpums un pievienot savā prātā faktu, ka propaganda par to gaisā izkūpējušo gumijas daudzumu klusē, tu gan nespēj. Atsauci tikai vajag... Kāda jēga no atsauces? Tikai, lai izdomātu kārtējo ad hominem, ka atsauce nepareizā... Sūdīgāk ir apstrīdēt acīmredzamu faktu, kuram nekādu atsauci nevajag.
Bradypus rakstīja:
ZZZZ rakstīja: Bradypus
ST darbinieks un bremžu kluču nodilums EV 😂 ko tik vēl neizdomās lai sanaidotu pastalniekus. Riepu nodilums EV tikai pirmais komplekts 👌 nākošais jau mierīgā režīmā dils mazāk kā naftas auto. Te jau daudzi smeļās idejas saviem gara darbiem. Kur P.Timrots ar to distances sižetu savā raidījumā pierādīja, ka distronic brauc pareizāk nekā 95. kods. Ko sen agrāk te rakstīju.
Vai piedod... Piemirsās, ka EV aprīko ar nedilstošām levitācijas riepām. Un tā jau nav, ka papildus baterijas svars pakļaujas fizikas likumiem un deldē tās vairāk.
Nezinu kas tev tur vairāk deldējas, bet man 75k nobraukts un neizskatās, ka tur butu kaut kas vairāk nodilis kā jebkuram auto kas man iepriekš ir bijis.
Tu esi cirvis mēsl ar savu sapisto fantāziju. Nomirsti ok
iAuto būs palaidis garām VW ID.2 pa 25 k€ projektu.
electrek.co/2023/06/23/volkswagen-confident-affordable-ev-under-27k/
topinamburs rakstīja:
anonimikis rakstīja: Vari iedot kādu atsauci uz datiem par to, ka riepas un bremzes piesārņo vairāk?
neko viņš nevar, tikai atgremot savu sponsoru muldēto
Nu nav jau tā ka nebūtu šādas publiski pieejamas info, bet nu cik tas ir svarīgi ir atkarīgs no tā cik tīrā vidē mēs paši dzīvojam (atmetot auto kā piesārņojuma radītāju, piem. pelējums, apavu nodilums, putekļu/smilšu pārnēsāšana), ja auto " pienesums" mikro/nano-daļiņu piesārņojumā ir virs 30% , un ja BEV savas masas dēļ to rada vairāk/mazāk par kādiem 10% - tas nav gluži mazsvarīgi, bet ja auto vidē "piedirš" kopsummā tikai zem 1% vairāk, kā bez auto, tad tas acīmredzot ir kaķim "zem astes" ...
P.S. viens pētījums ( sorry atsaucas uz diviem petījumiem bez atsaucēm - provēšu atrast, jo iepriekš jau IMO esmu to vai pat abus kaut kur redzējis):
www.tomorrowstechnician.com/do-brake-pad-impact-the-environment/
P.P.S. Šis IMO būs labāks source:
Tur pat ir šāds interesants "jox" veikts eksperimenta laikā ( pārāk liela daļiņu koncentrācija):
=====
Because the PN concentrations of BPs under harsh braking conditions exceeded the maximum concentration limit of the particle measurement instrument, a dilutor (DEED, Dekati, Finland) and a flow splitter were used in combination with the CPC, FMPS, and ELPI to reduce the PN concentration to 1/80 of the original concentration. Additionally, an aerosol diluter (3302A, TSI, USA) was used in combination with the APS to reduce the concentration to 1/20 of the original concentration.
====
Ekonomiskās klases nākotne lidmašīnās: vienam deguns kur otram dibens:
Redz kā Elektrums darbojas Lietuvā? Var iztulkot ar Google tulkotāju.
boliks rakstīja: Redz kā Elektrums darbojas Lietuvā? Var iztulkot ar Google tulkotāju.
Un? 1) lietotājs pats lohs - neapskatījās ko saka likums, akli ticot pārdevējam, 2) viena Elektrum darbinieka kļūda nenozīmē, ka tāda ir Elektrum darbība kopumā, un 3) vainu atzina, un izmaksāja kompensāciju. Happy end.
Man, piemēram, arī līgums ar Elektrum - neko īpaši sliktu nevaru teikt, tikai attiecīgie darbinieki pagājšgad bija ļoti noslogoti.
Cīņā par ekoloģiju dažreiz nevar iztikt bez vieglas smakas:
Iestājoties karstam laikam, Mārupes novada iedzīvotāji Vārnukorgā, Piņķos, Babītē, Spilvē sūdzas par neciešamu smaku, kas nāk no netālu esošās notekūdeņu dūņu krātuves, vēsta Zemgales reģionālās televīzija; Valsts vides dienests uzdevis uzņēmumam “Rīgas ūdens” smakas neitralizēt.
Uzņēmumā norāda – visu atrisinās jaunās tehnoloģijas un projekts izmaksātu 40 miljonus eiro.
Ja tā smaka velk līdz Piņķiem, Imantā arī vajadzētu sajust attiecīga vēja virziena gadījumā:
www.tvnet.lv/7806100/video-marupes-novada-iedzivotaji-ilgstosi-spiesti-sadzivot-ar-neciesamu-smaku
XZ vai tas bija vai nebija "TAS", bet pa lielam "virca" tika izlaistīta uz aptuveni 500 metrus no manis attāla lauka, braycot ar auto garām - smird traki un no auto labu laiku neizvēdinas, bet no mājas es vairs īsti nejutu, kaut vējš tādā ziņā bija nelabvēligs, t.i. visu labumu "stiepa" +/- manā virzienā ...
Potenciāla ideja, kā samazināt telpu klimata uzturēšanas enerģijas patēriņu utml. - materiāls kurš dažādi "izstiepts" vai nu bloķē radiāciju, vai brīvi laiž to cauri:
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2