Bradypus rakstīja: Malacis, nosauci lielākos varnešu peļņas avotus, kas rūpīgi tiek uzturēti.
"Nauda nesmird, ja tās ir daudz, ētika un godaprāts guļ!" - vai var būt vēl precīzāks poltiķu raksturojums?
Atkal tu tēlo idiņu.
Narkotikas? Alkoholam un tabakai nekādu ierobežojumu nav?
Bradypus rakstīja: Tikai un vienīgi politbizness. Reālu biznesu ar kosmiskām izmaksām nav iespējams realizēt bez politiskās varas, kas izmakasas nosedz ar nodokļiem. Tarifu izlīšana atklātībā bija politiķu iekšējo problēmu rezultātā radusies neuzmanība, kā rezultātā AST/ST neatlika nekas, ka publiskot izmaksas, jo apsīka politiķu nodrošinātā tev nemanāmo subsīdiju plūsma, kas to apmaksāja iepriekš. Kļūda ir labota - tos projektus joprojām apmaksāsi tu, tikai mazāk caur acīmredzamajiem tarifiem un, lai tādas kļūdas neatkārtos politiķu iekšējo cīņu rezultātā, ir radīta jauna, pilnībā Vienotības kontrolēta, Klimata un enerģētikas ministrija, kuras ierēdņus tu arī nešaubīgi apmaksāsi.
Tad es nesaprotu, kāpēc no komentāra autora nav nekāda atbalsta idejai, ka beidzot jāsāk tehniski rēķināt jebkura ekoloģiska pasākuma īstā ietekme uz enerģijas resursu patēriņu un arī ekonomisko tautsaimniecisko ilgtermiņa vērtību.
No sabiedrības vajadzētu būt reālai, pārdomātai ietekmei uz to, lai ekoloģidkie projekti tiešām tādi arī būtu.
Kadēļ atkal jāmelo? Es tev neskaitāmas reizes esmu izteicis atbalstu idejai un jautājis, kāds ir piedāvājums tās realizācijai. Diemžēl tāda no tevis nav - vienmēr seko tikai alternatīva - apspriest kaut kādu abstraktu teoriju šeit, ar tev vien zināmiem parametriem izolētā vidē.
Ne tu spēj piedāvāt risinājumu, kā panākt "No sabiedrības vajadzētu būt reālai, pārdomātai ietekmei", ne pieņemt argumentus, ka tavas izolētās teorijas nedarbojas reālā pasaulē.
Pašlaik ir tāda diezgan liela trauksme, ka Saules elektrostacijas saražos ļoti daudz enerģijas un to nebūšot kur likt.
Gandrīz nemaz netiek diskutēts par to, ka tādā gadījumā taču tie gada mēnešu datumi, kad Saule saražo pietiekami daudz, arī būtu citi.
Jā, ir tāda trauksme. Ļoti nopietna - Es negribu praksē uzzināt, kas notiek, ja tīklā rodas būtisks pārspriegums. Sliktākais scenārijs - pilns blackout, kam pie nespējas laikā atjaunot tīklu darbību seko Vlatvpils ostas amonjaka tvertņu dzesēšanas sistēmu atteice. Sekas aprēķināmas būtiskos procentos latvijas iedzīvotāju un teritorijas pilnīgā iznīcībā.
Par tiem datumiem vispār nav saprotams, ko domāji. Ir pilnīgi vienlalga, kurā mirklī tas pārspriegums rodas. Nav runa par datumiem, bet gan sekundēm.
"Gandrīz nemaz netiek diskutēts par to, ka tādā gadījumā taču tie gada mēnešu datumi, kad Saule saražo pietiekami daudz, arī būtu citi. ?"
Lai kas ar to būtu domāts, ja visi sabūvēs saules parkus, tad Saule, iespējams, pat vienos un tajos pašos datumos, spoži spīdēs pār Latviju, Igauniju, Lietuvu, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Nīderlandi utt. un enerģijas cena Nordpool būs negatīva.
Ko nozīmē negatīva enerģijas cena, neienāk prātā? To, ka tā ir cena, kas ražotājam jamaksā par tīkla nenodedzināšanu balansētājiem, neienāk prātā - un ka tā beigu beigās nonaķpie patērētāja tad, kad tā saule nespīd? Un atkal jau naivums par "datumiem". Saules parki rada dramatiskas, nekontrolējamas un slikti prognozējamas, jaudas svārstības minūtēs un sekundēs - un tieši pāris sekundes pārsprieguma ir pietiekami, lai sāktos ķēdes rekacija tīklu pilnīgai nodzišanai.
Kādi būtu daži iespējami tehniski risinājumi?
"Kādi būtu daži iespējami tehniski risinājumi?"
Ūdeņraža ražošana, protams. Pēc tam radīsies jautājums, kur likt ūdeņradi. Jo, lai to paņemtu pretī lielos apjomos, arī vajag nelētu infrastruktūru. Un pati elektrolizēšana lielos apjomos arī nav tik vienkārša un "zaļa, Teksasā pat noprotestēja vienu pasākumu, jo tam vajagot lielu apjomu saldūdens, ko vietējie negribēja atvēlēt.
Tā laikam ir atbilde Raimondam. Es visu saprotu ļoti labi, vispirms to, ka slodze maksā naudu. Piemēram, ja jūs gribat pārbaudīt savu 500 kW dīzeļģeneratoru pirms pieslēgšanas jūsu dārgajām ceha iekārtām, tad jāīrē slodze, kas šādā gadījumā ir autopiekabes ar sildelementiem, ventilatoriem, mērinstrumentiem. resp, hipertrofēti siltuma ventilatori.
Komentāru uzrakstīju tāpēc, ka nesapratu, ko Raimonds domā ar tiem "saules datumiem", jo manis citētā teikuma uzbūve neloģiska.
Individuālie Saules enerģijas ražotāji zīmē grafikus.
---------------
re, kur tehnoloģija
www.ctif.org/news/german-researchers-prevent-forest-fires-electronic-sniff-detectors
tautai vajadzētu piketēt pie jaunās ministrijas, kad mūsu mežos būs
Brady, bet vai tad apakšstacijās nekādas pārsprieguma aizsardzības nav? Pa manam tādai būtu jābūt katrā tranformatora būdā! Es nopietni jautāju, es nezinu.
Tajā visā ir "kaudze ar niansēm", ir gan pārsprieguma, gan visāda veida aizsardzība lai tīkla frekvence tiktu noturēta utml. BET iedomājies, ka pārsprieguma dēļ LV atslēdzas TEC2, tas nozīmē ka visiem strapsavienojumiem utml. jāspēj noturēt momentāns slodzes pieaugums un arī frekvence. Un ASV jau salīdzinoši nesen norāvās uz konkrētu blackout, gan tādēļ ka pārvades līnijas ne visos virzienos bija vienlīdz noturīgas, gan arī tāpēc ka izkrita daļa no kritiskās infrastruktūras, kas "iedarbināja" strāvas frekvences noturēšanas aizsardzību dažos vēl (kā izrādījās) kritiskos punktos, un ... izslēdza/atslēdza vēl kaudzīti ar elektrostacijām ...
Un lai atrisinātu - patērētājus atslēdza pilnībā no tīkla, pa vienai elektrostacijai, ja tā var teikt "pārstartēja" un slēdza pie tīkla, pamazām pieslēdzot arī patērētājus atpakaļ.
Automātiskām sistēmām ir arī savas problēmas, tās var "kompensēt" tikai noteiktu daudzumu "kļūdu" stāvokļu, līdz potenciāli "izlido pilnībā" un ar troksni ....
Gribas iedziļināties - te šķiet ir visu apkopojumu apkopojums ( sorry, pats šo neesmu izlasījis, tikai pa laikam kaut kādus fragmentus no neta "sagrābstījis" tādēļ var gadīties ka manis augstāk teiktais nav precīzs):
darklight rakstīja: Brady, bet vai tad apakšstacijās nekādas pārsprieguma aizsardzības nav? Pa manam tādai būtu jābūt katrā tranformatora būdā! Es nopietni jautāju, es nezinu.
Agrāk transformātora būdā bija tieši tas, kas nosaukumā primitīvs transformātors. Ar slodzes aizsardzību - t.i. drošinātājiem, kas atslēdzas pārslodzes gadījumā. Par to maksājām vecos labos lētos sadales tarifus. Ne spriegumu, ne frekvenci, ne plūsmas virzienu neviens nemērija un attiecīgi nekā uz to izmaiņām nevarēja reaģēt. Un nevajadzēja arī - vienvirziena tīklā pilnīgi pietiek kontrolēt augstsprieguma kvalitāti un gala paterētājam sliktākajā gadījuma iļjiča spuldzītes kvēlo mazliet tumšāk vai sliktākajā gadījumā "izsit korķus" lielākai vai mazākai zonai, kas uz laiku paliek bez elektrības.
Tagad, pa jaunam, sadalei ir jānodrošina divirzienu plūsma ar pilnu konktroli jebkurā atzarā (jebkuram čmorikam ir tiesības uz jumta uzlikt pāris paneļus, jo viņš ir eko), un visiem kopīgi ir šāds aprīkojuma līmenis "transformatora būdās" jānodrošina. Bet ar to jau viss vēl nebeidzas... Nu, pieņemsim, ka tīklā strauji kāpj spriegums. Visā vienmērīgi, jo lielais lietus mākonis pāri un saule sāk cepināt, nevis vienā konkrētā atzarā. Kā iedomājies tālāko? Kā sistēmai jāreāģē? Ko jādara? Un tas pats - kas notiks, ja viens saules parks vienā atzarā sāk pārsniegt līgumā atrunāto slodzi un neslēdzas nost?
raimondsm rakstīja: Kādi būtu daži iespējami tehniski risinājumi?
Visvienkāršākais - atoms, kas var saražot drošu, stabilu uzticamu un lētu elektronerģiju.
Te mazliet kritiski par to kā jaunākām paaudzēm iet ar izpratni par ekoloģiju, kur vieni disruptīvi un demonstratīvi "čakarē" vecākas paaudzes, kamēr paši uz pilnu klapi "svin" un "ieķer" fufeļus patērētājsabiedrības "labākajās tradīcijās":
Bradypus rakstīja:
darklight rakstīja: Brady, bet vai tad apakšstacijās nekādas pārsprieguma aizsardzības nav? Pa manam tādai būtu jābūt katrā tranformatora būdā! Es nopietni jautāju, es nezinu.
Agrāk transformātora būdā bija tieši tas, kas nosaukumā primitīvs transformātors. Ar slodzes aizsardzību - t.i. drošinātājiem, kas atslēdzas pārslodzes gadījumā. Par to maksājām vecos labos lētos sadales tarifus. Ne spriegumu, ne frekvenci, ne plūsmas virzienu neviens nemērija un attiecīgi nekā uz to izmaiņām nevarēja reaģēt. Un nevajadzēja arī - vienvirziena tīklā pilnīgi pietiek kontrolēt augstsprieguma kvalitāti un gala paterētājam sliktākajā gadījuma iļjiča spuldzītes kvēlo mazliet tumšāk vai sliktākajā gadījumā "izsit korķus" lielākai vai mazākai zonai, kas uz laiku paliek bez elektrības.
Tagad, pa jaunam, sadalei ir jānodrošina divirzienu plūsma ar pilnu konktroli jebkurā atzarā (jebkuram čmorikam ir tiesības uz jumta uzlikt pāris paneļus, jo viņš ir eko), un visiem kopīgi ir šāds aprīkojuma līmenis "transformatora būdās" jānodrošina. Bet ar to jau viss vēl nebeidzas... Nu, pieņemsim, ka tīklā strauji kāpj spriegums. Visā vienmērīgi, jo lielais lietus mākonis pāri un saule sāk cepināt, nevis vienā konkrētā atzarā. Kā iedomājies tālāko? Kā sistēmai jāreāģē? Ko jādara? Un tas pats - kas notiks, ja viens saules parks vienā atzarā sāk pārsniegt līgumā atrunāto slodzi un neslēdzas nost?
saules paneļu inverteri, kas pieslēgti pie ST, paši atslēdzas pie pārspriegumiem - tā ka šīs 'izmaksas' tīkla aizsardzībai ir uzņēmušies tevis lamātie 'eko' paši
tāpēc nevajag biedēt tautu ar nezkādiem doomsday scenārijiem
jā, tīkls jāuzlabo, bet, tā kā tīklu tāpat ik pa laikam uzlabo - arī vecie, "lētie" transformatori (kas, cita starpā, bija riktīgi rijīgi energorsursu patērētāji) maitājas un ir jāmaina - tad nu nav nekāda mega problēma, ka to vietā uzliek modernākus
Jā, tiem inverteriem teorētiski ir aizsardzība, kas glābj tīklu, sadedzinot saules parku - tā vienkārši saules parku atslēgt nevar - tam ir jānodrošina vai.nu slodzi tīklā (ko pašlaik sponsorē) vai lielas investīcijas adekvātas jaudas baterijās (ko, protams, neviens saules jūsmiņš investēt netaisās). Kāda tev ir pārliecība, ka šī aizsardzība netiek veikliem pirkstiem apieta? Rādījumi diemžēl parāda, ka tieši tas notiek - saules parki saulainās dienas ražo vairāk par atļauto , bet politiķi neļauj šādu rīcību apkarot, jo zaļā politika ir svarīgāka par drošību. Tīkla jauda dēļ mūsu specifikas ir ar ļoti nelielu ātrā balansa spēju - pāris TEC, kas tāpat maz tiek izmantoti. Būtisku jaudas daļu ģenerē HES, kura balansēšanas spēja ir daudz par lēnu. Līdz pat šai dienai balansēšanā palaujamies uz Krieviju.
Un nevajag jaukt galvu ar mazliet modernākiem transformatoriem, kas joprojām ir primitīvi tinumi, tikai ar nedaudz augstāku efektivitāti un saprātīgu cenu, ar abpusejās plūsmas vadības un kontroles automātisku, kas maksā vairāk par pašu transformatoru. Lai saprastu, paskaties kaut vai tā paša invertora cenu. Jā ar visām šīm dārgajām tehnikām manis aprakstītais scenārija risks ir minimāls, bet IR. Bez zaļās enerģijas tas neeksistētu, tagad par lielu naudu - eksistē. Un pieaugot saules un vēja īpatsvaram kopējā ģenerācijà tas tikai pieaugs.
darklight rakstīja: Kāpēc nevar izslēgt saules parku? Manā saimniecībā esošo 11kW sistēmu pie negatīvas cenas kā reizi slēdzu ārā. Ar lielo sarkano pogu 😎 Tik vienkārši.
Protams ka var. Bradīpusis atkal jau dirš...
Inverters pats atslēdz. Pat ja es noslogoju 1/2f kā rezultātā brīvajā 3f paceļās voltāža. Inverteris atslēdz ģenerāciju un pēc brītiņa pakāpeniski restartējās.
pēc grafika puse no jaudas ap astoņiem no rīta
Cik būtu, jas būtu uzstādīts vairāk? Par 10 procentiem, 20 procentiem, 2 reizes vairāk?
www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema
05/08/2023 08:24:01
Situācija Latvijas energosistēmā
Patēriņš 585 MW
Ģenerācija 30 MW
Saldo -556 MW
Hidroģenerācija 0 MW
Termoģenerācija 5 MW
Vēja ģenerācija 4 MW
Mazās stacijas 21(<10MW) MW
Nevajag aizmirst ka abi "valsts kooperatīvi" strādā kā normāli biznesi, ja cena kaimiņos ir zema - pērk no kaimiņiem, augsta - cenšas enerģiju eksportēt, tikai tauta paliek lohos pilnīgi vienalga vai ir vējš, saule un ūdens, vai nav. Tā kā pasākums ar saviem saulespaneļiem uz jumta utml. ir OK ( pie šībrīža cenām vairs retam privātmājas īpašniekam tas ir neizdevīgi) bet atjaunīgā enerģija kā bizness - tikai tad ja tevi ņem kā akcionāru !!! Visos citos gadījumos uz kaut ko cerēt ir veltīgi ! Vēl protams var iet un strādāt enerģētikas uzņēmumā - ar nebūs slikta izvēle ar iespēju "iekost pīrāgā", nu tik teiksim nevajag kautrēties un prasīt arī normālu algu pat tad ja esi montieris ar atbilstošu izglītību, jo lielākā daļa šī visa "mārketētāju" no šī sajēdz ļoti maz ...
darklight rakstīja: Kāpēc nevar izslēgt saules parku? Manā saimniecībā esošo 11kW sistēmu pie negatīvas cenas kā reizi slēdzu ārā. Ar lielo sarkano pogu 😎 Tik vienkārši.
11kw hobijā iekšējā balansa eksistence ir iekļauta komplektā un cenā. Saules parkus (MW, nevis kW) diemžēl ļauj būvēt bez tā, lai nodrošinātu investoru interesi, politisku mērķu vārdā, slēdzot balansēšanas līgumu par konkrētu jaudu ar ST/AST. Šo pakalpojumu atslēdzot pie spilgtas saules, labākajā gadījumā paneļi strauji degradējās (starp citu, tas notiek arī tavai sistēmai, bet tu jau labāk dedzināsi paneļus, nekā samaksāsi negatīvo cenu par to taupīšanu), bet pastāv liels risks arī straujiem un dārgiem bojājumiem dēļ milzīgā pārsprieguma.
Nu, lielu sistēmu atraušana no tīkla nosvārstītu tīklu. Tāpēc noteikti līgumos tas ir "atrunāts.
Bet, attiecībā uz fiziku, apgalvojums, ka "Šo pakalpojumu atslēdzot pie spilgtas saules, labākajā gadījumā paneļi strauji degradējās" izklausās dīvains, resp. pēc mīta.
Parakājos internetā, atradu tikai vienu avotu ar līdzīgiem uzskatiem un tā skaidrojums bija komisks, proti, "strāva tak plūdīs un tai nebūs kur palikt" !
Faktiski paneļi noteikti ir siltāki tad, kad ģenerē, jo pa vadītājiem plūstošā strāva rada papildus siltumu saules starojumam. Tāpēc tos iesaka apsegt, kad ilgi nav lietošanā, un degradācijas iemesls ir mitruma kondensācija.
climatecafes.org/do-solar-panels-degrade-when-not-in-use/?expand_article=1
imzz rakstīja: Nu, lielu sistēmu atraušana no tīkla nosvārstītu tīklu. Tāpēc noteikti līgumos tas ir "atrunāts.
Bet, attiecībā uz fiziku, apgalvojums, ka "Šo pakalpojumu atslēdzot pie spilgtas saules, labākajā gadījumā paneļi strauji degradējās" izklausās dīvains, resp. pēc mīta.
Parakājos internetā, atradu tikai vienu avotu ar līdzīgiem uzskatiem un tā skaidrojums bija komisks, proti, "strāva tak plūdīs un tai nebūs kur palikt" !
Faktiski paneļi noteikti ir siltāki tad, kad ģenerē, jo pa vadītājiem plūstošā strāva rada papildus siltumu saules starojumam. Tāpēc tos iesaka apsegt, kad ilgi nav lietošanā, un degradācijas iemesls ir mitruma kondensācija.
climatecafes.org/do-solar-panels-degrade-when-not-in-use/?expand_article=1
Faktiski ir ļoti vienkārši - paneļiem, ko esmu saskāries praksē - t.i. DIY eksperimentiem, nevis ārpakalpojuma uzstādītai sistēmai, ražotāja instrukcijā ar milzīgiem burtiem un izsaukuma zīmēm ir norādīts tos turēt apklātus pat minimālā apgaismojumā, līdz pieslēgšanai pilnībā balansētai sistēmai.
Jo tādam DIY eksperimentoram tāds Saules panelis, kurš pilna apgaismojuma apstākļos var saražot 20-40-60 voltus ar iespējām nodrošināt strāvu izejas ķēdē 2-10-20 ampērus un tas Saules panelis būs nolikts kaut kādā mākslinieciskā nekārtībā DIY vadu, profilu, gatavu un pusgatavu shēmu kaudzē.
Ja uzraksta lieliem burtiem, lai glabā kastē vai apklāj, tad drošība uzreiz cita.
Nu ko LV vēja fermas ar var gatavoties kopā ar visu tautu :
imzz rakstīja: Nu, lielu sistēmu atraušana no tīkla nosvārstītu tīklu. Tāpēc noteikti līgumos tas ir "atrunāts.
Bet, attiecībā uz fiziku, apgalvojums, ka "Šo pakalpojumu atslēdzot pie spilgtas saules, labākajā gadījumā paneļi strauji degradējās" izklausās dīvains, resp. pēc mīta.
Parakājos internetā, atradu tikai vienu avotu ar līdzīgiem uzskatiem un tā skaidrojums bija komisks, proti, "strāva tak plūdīs un tai nebūs kur palikt" !
Faktiski paneļi noteikti ir siltāki tad, kad ģenerē, jo pa vadītājiem plūstošā strāva rada papildus siltumu saules starojumam. Tāpēc tos iesaka apsegt, kad ilgi nav lietošanā, un degradācijas iemesls ir mitruma kondensācija.
climatecafes.org/do-solar-panels-degrade-when-not-in-use/?expand_article=1
"Faktiski paneļi noteikti ir siltāki tad, kad ģenerē, jo pa vadītājiem plūstošā strāva rada papildus siltumu saules starojumam."
Un šitāds "ģēnijs" runā par fiziku? Tiešām, panelis ir siltāks, ja enerģija no tā tiek aizvadīta prom?
"Un šitāds "ģēnijs" runā par fiziku? Tiešām, panelis ir siltāks, ja enerģija no tā tiek aizvadīta prom?"
Nu, bet protams 
Jo, ja nekas vadīts prom netiek, tad nekādas enerģijas nav, ir tikai potenciāls. P=U*I, nav strāvas nav enerģijas. Nu, un strāva plūstot pa vadītājiem, loģiski rada siltumu pēc formulas P=I^2*R. Pie tam jānem vērā, ka mūsdienu ražotāji, jo sevišķi ķīnieši, taupa, kā var, un visus vadītājus taisa maksimāli tievus, tātad ar lielāko pretestību.
Dumjš esi un paliksi. Saule izstaro enerģiju, kuru panelis uztver. Paneļa saņemtais enerģijas daudzums nekādi nesamazinās, ja to neslogo. Un kaut kur tai ir jāpaliek, enerģija nevar vienkārši pazust. Ja tā tiek pārvērsta strāvā, kurai tiek ļaut plūst (ir slodze) - daļa šīs enerģijas tiek pārvērsta elektrībā un aizvadīta prom. Ja nē - pirmkārt ir ārkārtīgi augsts spriegums tajos tievajos un iespējams nekvalitatīvi izolētajos vados un visa saņemtā saules enerģija pārvēršas siltumā jau pašā panelī, nevis tikai tā mazā daļiņa, ko esi pieskaitījis vadu silšanai.
Nekāda siltuma nepieslēgtos paneļos nav. Tad jau saulainā laikā tos nemaz montēt nevarētu.
Precīzi - saulainā laikā līdz pilnai pieslēgšanai tos drīkst montēt tikai apsegtus - tas ir ļoti skaisri rakstīts ražotāja instrukcijās. Un visnotaļ apgrūtinoši, tādēļ dzīvē montieri to neievēro, jo ne jau savus paneļus montē.
Nu, nevajag, Bradypus, neizgāzies. Acīmredzot, tava cēlā personība ir aizgājusi tādos intelektuālos augstumos, kādus varētu piedot tikai juristam, bibliotekāram vai literatūras skolotājam. Jebkura ģenerējoša iekārta, kamēr nav pieslēgta slodzei, rada tikai poteciālu, t.i spriegumu, nevis "enerģiju ". Un saules paneļi nav nekāds izņēmums.
Spriegums kā tāds nekādu siltumu nerada, arī tavas mājas instalācijas vados esošie 230V vadus nesilda tāpēc, ka tie volti tur ir, bet vadi sāk silt tikai tad, kad esi pierubījis cepeškrāsni un žarī tītaru.
Dumjš, kā zābaks. "Ģenerējošā iekārta" ir saule. Panelis ir tikai transformators. Un jā - elektrības izpratnē tevis rakstītais ir pareizi. Bet tu nespēj aptvert, ka saules enerģina tam panelim tiek pievadīta neatkarīgi no tā vai tā tiek aizvadīta prom elektrības veidā, vai uzkrājas panelī, neizbēgami pārvēršoties siltumā, vienlaikus uzturot bīstami augstu elektrisko "potenciālu" - t.i. spriegumu, kādu šis panelis uzceļ, ja netiek slogots.
uzturot bīstami augstu elektrisko "potenciālu". Pilnīgas muļķības. Panelis nespēj radīt nekādu "bīstami augstu potenciālu", jo nav taču dīzeļģenerators, kam dīzelis aizgājis "raznosā". "saules enerģina tam panelim tiek pievadīta neatkarīgi no tā vai tā tiek aizvadīta prom elektrības veidā, vai uzkrājas panelī,"
"Saules enerģija uzkrājas panelī". Lūk, ar šito var dragāt uz patentu biroju un kļūt ātri bagāts. Cik kWh tu 10 m2 paneļa uzkrāj ?
Izlasi, kāds jebkuram panelim ir open current spriegums un paskaties, cik reizes tas ir lielāks par nominālo.
Panelī saules enerģija uzkrājas precīzi tik daudz, lai tas uzkarstu līdz temperatūrai, pie kuras tā izstarotā siltuma dudzums pārsniedz no saules saņemto - precīzi, kā jebkuram objektam, kuru silda saulīte. Tikai atšķirībā no automašīnas paneļa, kuram katrs muļķis māk logā likt atstarojošo pārklāju, saules panelis ir speciāli konstruēts lai absorbētu saules enerģiju tādejādi spējot sakarst daudz efektīvāk par automašīnas paneli.
"izstarotā siltuma dudzums pārsniedz no saules saņemto - precīzi, kā jebkuram objektam, kuru silda saulīte"
Nu, forši, enerģijas nezūdamības likums bijis nebijis.
"saules panelis ir speciāli konstruēts lai absorbētu saules enerģiju tādejādi spējot sakarst daudz efektīvāk par automašīnas paneli."
Enerģiju, bet ne karstuma enerģiju. Tie saules starojuma viļņu garumi, ko panelis spēj pārvērst enerģijā ir 400-700 nm. Bet puse saules starojuma ir infrasarkanajā, resp. siltuma diapazonā, virs 700 nm. un panelim nemaz nav vajadzīgi. Panelis absorbē tikai apm. 30% no tā.
Nu tak tieši tu gribi ignorēt enerģijas nezūdamības likumu, ignorējot to, ka panelis enerģiju no saules saņem nepārtraukti un uzskatot, ka tā vienkārši izgaist.
Saņemtā enerģija, ko panelis spēj absorbēt, bet nevar pārvērst elektroenerģijā, jo to nav kur likt, pārvēršas karstumā. Vienkāršoti - panelis pats sevi karsē ar jaudu, kādus tas spētu attiecīgajos apstākļos saražot.
Tu tu gan sapinies meistarībā... Fizikas stundās miegs nāca?
Imzz visu pareizi tev skaidro, bet tu jau te tādu ezotēriku esi sarakstījis...
Ja ķēde nav noslēgta, nekas tur neplūst un nekarst. Ko tad baterijas parastās vai akumulatori dara veikala plauktos, klusi karst un sprāgst augšā? Kur tad tā ķīmiskā reakcija tā apstājusies, ķīmiskie elementi tak nekur nav palikuši? Kur paliek enerģija kad iedarbina benzīna ģeneratoru un nekas nav pieslēgts, ģenerators taču griežas visu laiku, uzsprāgst? Saules panelis ir tieši tāda pati līdzstrāvas baterija, tikai ķīmijas vietā ir saule. Karstā jūlija dienā samontēju 36 paneļus, nekas tur nekarst un nenotiek, un nevar notikt. Beidz muļķības drukāt. Un "open current spriegums", kas tas tāds, atvērtās strāvas spriegums? 
Ir "Open circut voltage", tas ko te jau tev centās ieskaidrot, potenciāls uz nepievienotiem galiem, jeb latviski, tukšgaitas spriegums. Tas ir jebkurai baterijai vai nepieslēgtam enerģijas avotam.
Jā, bļin sapinos... Vienā terminā nepareizu vārdu uzrakstīju...
Bet to, ka ir spēkā enerģijas nezūdamības likums un no saules saņemtā enerģija neizbēgami pārvēršas siltumā, jo nekur nevar aizplūst, aptvert nespēj. Tā vietā tupi salīdzini ar līdzstrāvas ķīmisko bateriju, kas nekādu ārēju enerģiju nesaņem.
Izlasi vismaz to rakstu, kuru Raimonds te iekopēja - tur ir skaidri un gaiši aprakstīta gan neslogotu paneļu karšana, gan to degradēšanās šī karstuma ietekmē.
Es tak nelasu to visu sviestu ko Raimonds te flūdo.
Padomā pats, ja būtu tas kā saki, kā vispār pieslēgt teiksim 100m2 paneļus uz jumta, pirms ieštepselēt inventorā, visi jaapsedz? A ja Inventors jāmaina, tad sākumā jākāpj uz jumta apsegt paneļus? A kad elektrība tīklā pazūd, jākāpj uz jumta fiksi apsegt paneļus? Nelieks sviest baigais? Un ko darīt 100MW stacijām, jāskraida apsegt visi tie hektāri?
Kā Imzz rakstīja, panelis silst no tā ka ir saulē, un ir melns, nevis neražo elektrību, kā jebkurš priekšmets. Jā, karstums ietekmē ražību panelim, bet ne jau karst no tā ka neražo.
Nu izskaidro kāpēc tava teorija nestrādā uz akumulatoriem un baterijām? Elektrotodi visu laiku atrodas ķīmijā, un kāpēc nekarst ģenerators bez slodzes? Dzinējs, kas griež ģeneratoru, visu laiku dod enerģiju, tā part kā saule saules panelim.
Slikti, ka nelasi. Jo tieši tas tev dod iespēju iegrimt savās filosofijās. Padomāt vajag tev - jā viss ir tieši tik slikti, kā apraksti, paneļiem jābūt apsegtiem. Tas ir ķēpīgi un to attiecīgi montieri bieži pārkāpj. Parasti vienkārši cenšas izvairīties no montāžas saulainā laikā un degradācija nav momentāna - ja montāžas laikā paspēj izdegt 1%, saimnieks nepamanīs. Nomainit invertoru... Nu cik ilgi to darīsi, ja neesi pavisam tizls. Un jā - tieši tā, kad elektrība pazūd (t.i. tavs saules parks tiek atslēgts no tīkla balansa) tas degradējas, tieši tādēļ šis tīkla balanss tiek nodrošināts un saules parku atslēgšana NAV vieds, kā pa lēto "balansēt" sistēmu, bet gan tiek celti tarifi.
Panelis ir "melnāks" par parastu melnu objektu, jo tas ir speciāli konstruēts cita garuma elektromagnētisko viļņu absorbēšanai, ne tikai redzamās gaismas diapazona, ko tu redzu un sauc par melnu. Enerģijas daudzums, ko panelis māk absorbēt, vienmēr ir lielāks par tā spēju ražot elektrību, jo tā efektivitāte ir patālu no 100%. Enerģijas daudzums, ko tas saņem no saules tiek aizvadīts prom divos veidos - kā siltuma starojums un kā elektrība, "uzkrāt" panelis var tikai tik daudz, kā sasilt - un tieši to tas dara, lai attiecībā pret apkārtējo vidi būtu pietiekami karsts enerģijas atdošanas līdzsvaram. Jo mazāk aizvadi prom elektrību, jo vairāk saņemtā enerģija pārvēršas siltumā.
Saukt par "manu teoriju" elementāru fiziku ir stulbi. Ne akumulatoram, ne ģeneratoram ārēja enerģija netiek pievadīta no paša akumulatora vai ģeneratora neatkarīgā veidā. Ar akumulatoru, cerams, pats saproti. Ar ģeneratoru - tukšgaitā tas neslogo motoru un neko vairāk, kā savas rites pretestības pārvarēšanai (un tik daudz arī silst) tam nepievada. Neslogojot ģeneratoru gluži vienkārši attiecīgi samazinās degvielas patēriņš - t.i. tā ķīmiskā enerģija, kas ir degvielā, netiek pārvērstā nekādā citā enerģijas veidā. Saules panelis savukārt VIENMĒR saņem tieši tik daudz enerģijas, cik tajā brīdī nodrošina saule.
Šo jautājumu var noskaidrot ar termokameru.
Vestas jauno vēja turbīnu testi :
www.offshorewind.biz/2023/08/14/vestas-offshore-wind-turbine-breaks-24-hour-production-record/
Bradypus rakstīja: Slikti, ka nelasi. Jo tieši tas tev dod iespēju iegrimt savās filosofijās. Padomāt vajag tev - jā viss ir tieši tik slikti, kā apraksti, paneļiem jābūt apsegtiem. Tas ir ķēpīgi un to attiecīgi montieri bieži pārkāpj. Parasti vienkārši cenšas izvairīties no montāžas saulainā laikā un degradācija nav momentāna - ja montāžas laikā paspēj izdegt 1%, saimnieks nepamanīs. Nomainit invertoru... Nu cik ilgi to darīsi, ja neesi pavisam tizls. Un jā - tieši tā, kad elektrība pazūd (t.i. tavs saules parks tiek atslēgts no tīkla balansa) tas degradējas, tieši tādēļ šis tīkla balanss tiek nodrošināts un saules parku atslēgšana NAV vieds, kā pa lēto "balansēt" sistēmu, bet gan tiek celti tarifi.
Panelis ir "melnāks" par parastu melnu objektu, jo tas ir speciāli konstruēts cita garuma elektromagnētisko viļņu absorbēšanai, ne tikai redzamās gaismas diapazona, ko tu redzu un sauc par melnu. Enerģijas daudzums, ko panelis māk absorbēt, vienmēr ir lielāks par tā spēju ražot elektrību, jo tā efektivitāte ir patālu no 100%. Enerģijas daudzums, ko tas saņem no saules tiek aizvadīts prom divos veidos - kā siltuma starojums un kā elektrība, "uzkrāt" panelis var tikai tik daudz, kā sasilt - un tieši to tas dara, lai attiecībā pret apkārtējo vidi būtu pietiekami karsts enerģijas atdošanas līdzsvaram. Jo mazāk aizvadi prom elektrību, jo vairāk saņemtā enerģija pārvēršas siltumā.
Saukt par "manu teoriju" elementāru fiziku ir stulbi. Ne akumulatoram, ne ģeneratoram ārēja enerģija netiek pievadīta no paša akumulatora vai ģeneratora neatkarīgā veidā. Ar akumulatoru, cerams, pats saproti. Ar ģeneratoru - tukšgaitā tas neslogo motoru un neko vairāk, kā savas rites pretestības pārvarēšanai (un tik daudz arī silst) tam nepievada. Neslogojot ģeneratoru gluži vienkārši attiecīgi samazinās degvielas patēriņš - t.i. tā ķīmiskā enerģija, kas ir degvielā, netiek pārvērstā nekādā citā enerģijas veidā. Saules panelis savukārt VIENMĒR saņem tieši tik daudz enerģijas, cik tajā brīdī nodrošina saule.
Atkal muldešana. Paneļi ir melni, jo materiāls ir tāds dabīgi. Ir arī "zilāki" paneļi.
Protams, ka muldēšana - tikai no tavas puses. Jo tu pat nesaprati, kādēļ es vārdu "melns" apzināti ieliku pēdiņās. Un to nekādi nav iespējams saprast, ja turpina domāt tikai redzamās gaismas kategorijās, nesaprotot, ka saules panelis pamatā darbojas tieši ārpus tās.
Atkal garām. Darbojas arī ārpus redzamā spektra. Arī, nevis galvenokārt.
What Wavelengths of Light Are Most Effective?
Solar panels are most effective at using sunlight that is in the visible spectrum. This is the part of the spectrum that our eyes can see. The different colors of light in the visible spectrum have different amounts of energy. For example, blue light has more energy than red light.
Solar panels are also able to use some of the ultraviolet and infrared wavelengths of light. These wavelengths are not visible to us, but they do contain a lot of energy. Ultraviolet light has more energy than visible light, and infrared light has less energy than visible light.
Bradypus rakstīja: Nu jā... Vissirslikti. Tad jau tomēr tas panelis, atslēdzot slodzi, sāk pats (at) spīdēt un nemaz nesilst
Galvanis jau kaut kā novirzīties no pamattēmas, vai ne?
Karsts viņš būs jebkurā gadījumā
topinamburs rakstīja:
Bradypus rakstīja: Nu jā... Vissirslikti. Tad jau tomēr tas panelis, atslēdzot slodzi, sāk pats (at) spīdēt un nemaz nesilst
Galvanis jau kaut kā novirzīties no pamattēmas, vai ne?
Karsts viņš būs jebkurā gadījumā
Pamēģini kādreiz ielīst 2x karstā vannā. Vienreiz ar 40 grādu karstumu. Otrreiz ar 80. Varbūt pieleks, ka "karsts" nav pietiekami specifisks jēdziens karstuma definēšanai.
Un tātad - Saules panelis.
Ražo, teiksim, 40 voltus ar iespēju nodrošināt 10A ampērus.
I = U/R, R = U/I, R = 4 omi.
Mēram parametrus, filmējam ar termokameru.
www.storent.lv/lv/catalog/products/category/17/meraparati
Publicējam rezultātus.
------------------
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2