Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu. Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt. iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
Ekoloģijai jau var loģiski pieskaitīt daudz ko, arī transportam, resursu patēriņam un piesārņojumam. To pašu lāzerravēšanu. Šitaki, austersēņu, inoki audzēšanu tepat uz vietas pie patērētāju tirgus, Tāpat frigo zemenes. Nebūs jāved no citurienes. Eko pasākums. Ja tagad iestādīs, pēc 2 mēnešiem būs.
Par akumulatoriem eepower.com/tech-insights/major-developments-in-battery-technology-materials-research/# www.livescience.com/technology/electronics/ev-batteries-could-last-much-longer-thanks-to-new-capacitor-with-19-times-power-density-that-scientists-created-by-mistake
Jebkura baterija ir elektroķīmiska sistēma, kas ar laiku neglābjami degradējas. Pēc 10 gadiem pasaule būs pilna ar vecām baterijām, jo vajadzība pēc to ilgāka kalpošanas laika rada tās visai izturīgas un grūti pārstrādājamas. Tagad, ja palasa bateriju entuziastu blogus par auto baterijām, vilcienu baterijām, autobusu baterijām, pilsētu elektroapgādes mega baterijām, tad rodas iespaids, ka tās visas uzrodas dabai draudzīgā veidā no zila gaisa un kalpos mūžīgi.
Nātrija jonu akumulatori (NIB) kļūst par daudzsološu alternatīvu Izmanto lētus materiālus, piemēram, nātriju, dzelzi, mangānu un oglekli, kas varētu vienkāršot un samazināt otrreizējās pārstrādes izmaksas. Pārstrādes metodes: Lai gan īpaši NIB pārstrādes procesi joprojām tiek izstrādāti, tie, visticamāk, ievēros līdzīgus principus kā tie, ko izmanto litija jonu akumulatoriem, potenciāli vairāk koncentrējoties uz hidrometalurģijas metodēm, jo nātrija ekonomiskā vērtība ir zemāka nekā litijam. Tomēr NIB zemākās materiālu izmaksas un potenciāli mazākā ietekme uz vidi padara tos pievilcīgus efektīvu pārstrādes procesu attīstībai. Augstvērtīgi metāli, piemēram, kobalts un niķelis, veicina litija jonu akumulatoru pārstrādes ekonomisko dzīvotspēju. Vides faktori: Nātrija jonu akumulatori: NIB var piedāvāt ilgtspējīgāku un lētāku pārstrādes ceļu, jo tiek izmantoti lēti materiāli. Otrreizējās pārstrādes infrastruktūras attīstība NIB ir būtiska, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu. Kopsavilkums Litija jonu akumulatori: Iedibinātās pārstrādes metodes (pirometalurģiskā, hidrometalurģiskā, tiešā pārstrāde). Izmaksas svārstās no USD 1 līdz USD 3 par kg, ko ietekmē reģenerēto materiālu vērtība. Augsts otrreizējās pārstrādes potenciāls, pateicoties vērtīgiem metāliem, piemēram, kobaltam un niķelim. Nātrija jonu akumulatori: Jauna tehnoloģija ar nepārtrauktu pārstrādes procesu attīstību. Iespēja samazināt otrreizējās pārstrādes izmaksas, pateicoties zemu izmaksu materiāliem. Nepieciešama īpašas pārstrādes infrastruktūras izveide. Visbeidzot, lai gan litija jonu akumulatoriem ir labi izveidoti pārstrādes procesi, nākotne sola nātrija jonu akumulatorus kā rentablu un ilgtspējīgu alternatīvu, ja tiek izstrādātas efektīvas pārstrādes metodes un infrastruktūra.
"litija jonu akumulatoriem ir labi izveidoti pārstrādes procesi." Pagaidām tas ir mīts. Daži fakti. 65% izgāztuvju ugungrēkus ASV izraisa izmestas litija baterijas. Protams, tās vēl nav EV baterijas. Otrkārt, tas , kas patiešām no litija baterijām tiek pārstrādāts, ir bateriju fabriku ražošanas atlikumi un brāķis, nevis vecās baterijas. Tad tas, ka litija bateriju pārstrādātājus politiķi apber ar naudu, rada iespēju visāda veida blēdībām, proti, naudu pievākt, bet baterijas neuzkrītoši kaut kur nokraut, lai gaida labākus laikus. Un pēc statistikas baterijas būs pārstrādātas. Visticamāk, tās baterijas, kuras nodega franču fabrikas īrētā šķūnī, arī skaitījās pārstrādātas. Vēl bija ugunsgrēki bateriju noliktavās Jaunzēlandē un Lielbritānijā. Un cik ir to bateriju šķūņu, kuri nav nodeguši ? Noteikti daudz vairāk.
Siguldā Bentley sasities www.facebook.com/sadursme/videos/1007471550726197
Izrādās EV ekonomiskākais braukšanas ātrums esot 20-60 km stundā. Ja ICE ekonomiskais ātrums ir mazākais, kāds iespējams pie augstākā pārnesuma, pie kura motors darbojas stabili un parasti nav mazāks par 70 km/st , tad EV šāda ierobežojuma minimālā ātruma virzienā nav.
Var teikt, ka interesants skats uz to, vai tiešām ICE ir tikai naftinieku lobēta afēra: www.youtube.com/watch?v=ZjcUvsCyOcE
Ir nianses, jo ICE motoram ir jaudas līknes tādi kā "sweet spot" , un atkaŗibā no tā kur tas sweet spot ir arī uz 120km/h var izrādīties ekonomiskāk kā uz 60 km/h atkarībā no pārnesumu attiecības ... Normāli 80 km/h uzskata par vienu no jēdzīgākajiem režīmiem ICE, pretestība vēl ietekmē relatīvi maz un motora apgriezieni ir vieni no zemākajiem ... Bet kalnainos apvidos, var būt pavisma cita matemātika ... Man ar vienu 1.6 litru benzīna auto ir bijis jau ka Vidzemes pakalnos 80 km/h ir ļoti neekonomisks ātrums, bet 110-120 km/h pret kalnu (ieskrienoties protams tikai lejup braucot) ir daudz ekonomiskāk, t.i. režims ir ar "raustīgu" ātrumu starp 90 un 120, bet ekonomijas ziņā par apmēram litru uz 100 km vinnē ...
Neka fizikāli un matemātiski nepareiza tur nav. No kalna braucot pareizā pārnesumā un ātrumā, kas ir pietiekams, lai UZKRĀTU ENERĢIJU un tiktu kalnā, motors darbojas optimālākā režīmā, nekā ar daudz mazāku uzkrāto inerces enerģiju kārtīgi gandrīz tikai ar motora spēku braucot kalnā.
Tikai vēl jāņem vērā, ka EV (izņemot dažus ekskluzīvus) netiek komplektēti ar pārnesumkārbu un attiecīgi ātri "izbrauc" no efektīvajiem apgriezieniem.
neskatoties uz neko, patēriņš, pārvēršot degvielas litros, reti kuram pārsniedz 2 litri uz 100 km
interesanta matemātika - kā tieši to pārvēršanu veic?
cik džouli jeb vati slēpjas litrā degvielas?
Nu... Stāsti, cik tad nu efektīvāk TEC tos degvielas džoulus pārvērš elektroauto "litros".
Cik % no elektrības LV iegūst TEC, cik no HES?
Pokuj. Visa HES enerģija ir jau notērēta un vairāk nebūs. Papildus patēriņu HES iedomu pasaulē uzzīmē tikai tie, kam nekā cita vairs nav ko teikt. Brīvs ražosanas resurss ir tikai TEC un to pašu sadārdzina un padara neefektīvu ar saules un vēja balansēšanu.
To daļu, ka Otto dzinēju nekas nav spējis pārspēt 150 gadu garumā, jau laikam nemaz "nepamanīji", jo savādāk kaut kā grūti argumentēt, kādēļ EV pirmais mēģinājums izgāzās nesācies un otrais ir jāveic vardarbīgi.
Cik ir efektivitāte elektromotoram? EV pirmo mēģinājumu izkonkurēja pa zemi tekoša nafta + slikti akumulatori, ne jau elektromotora efektivitāte!
Cik ir efektivitāte TEC+pārvades zudumiem+baterijas pašizlādei? Cik ļoti gribas pirkstu ar P salīdzināt, tiklīdz EV jāapspriež. Protams, ka pliks elektormotors ir ĻOTI efektīvs, tikai viss pārējais elektroinfrastruktūrā, t.sk. akumilatori, jau ir progresējis mazāk pa šiem 150 gadiem, nekā ICE.
Naftas nogāde no ieguves vietas līdz benzīna bākai ir bez zudumiem, ko? Atkal jau 'diskusija' iet pa apli.
Protams, ka pa apli... Jo tad, kad tos piegādes zudumus jārēķina, tad jau konkrētos ciparos izrādās, ka benzīnvedēja degvielas pašpatēriņš pret pārvesto kravu nekādi nav mērāms pat ar kārtu salīdzināmos procentos attiecībā pret zudumiem pārvades līnijās. Tapēc jūsmiņi nekad nerēķina.
tikai benzīnvedējs? Pumpēšana, vešana, destilēšana, atkal vešana, jaukšana, vēl vešana, glabāšana, vēlreiz pumpēšana. Noskaties šito www.youtube.com/watch?v=EVJkq4iu7bk&t=167s&ab_channel=DWPlanetA
Jā, tikai. Jo tu jau piesauci benzīnvedēja vestos litrus, pa tiešo tos salīdzinot ar pēdējā soļa elektrības jaudu un negribot rēķināt pilnu ciklu.
Kaut kā no vidējā mediju patērētāja tiek sargātas idejas par to, ka ne viens vien zinātnieks strādā, lai uztaisītu jauku, sintētisku, pietiekami lētu bākā lejamu degvielu.
velc gaismā! Zinātnieki strādā pie visa kā. Bet nakas saknē nevar būt lētāks, kā pasmelt no zemes naftu 'par velti' - vai pasmelt no saules gaismu - arī par velti!
Sargātas? Pilnas malas ar visādiem superduperprojektiem. Ne tam patērētājam interese, ne tiem projektiem saikne ar realitāti. Tev patīk, jo pats esi tāds pat sapņu piļu būvētājs, kas ieraujas savā teorijas alā, tiklīdz jātbild uz jautājumiem par praktisko pielietojumu.
Nu jāņem vērā ka tas "zaļums" gan ir tāds relatīvs un atkarīgs no tā ko pieskaita zaļām ražotnēm ... Bet nu visobjektīvākais rādītājs tam cik labi vai slikti mums iet ar to zaļināšanu ir elektrības cena biržā. Agrāk tev/visiem bija izlīdzinātais tarifs un piedevām pat ļoti zems. Tagad ir pēc biržas cenas ar visām svārstībām - un tas ir veids kā mēģina izlīdzināt tīkla patēriņa līkni ... un tad vēl visas tās papildu figņas ko pat Latvija ir spiesta tagad iepirkt lai varētu noturēt vajadzīgo elektrības kvalitāti ... NU kaut kad jau mēs nonāksim līdz tam kad viss būs normalizējies utml. bet mēs nebūt vēl neesam šo stāvokli sasnieguši ... lai cik skaistu bildi "pašreklāma" nerādītu ...
Tā sintēze un pārveidošana jau notiek. Cik daudz un kādas ir izmaksas. Kamēr mēreni ....patērētājs bļaustās par grētu un elektroauto, kas neesot labi, iekšdedzes dzinēju faniem vajadzētu rīkot mītiņu par tēmu - kur? Kur ir lēta sintētiska degviela, ko var liet bākā? Kur ir? Tā vietā mediji un visādi viedokļu līderi viņiem piegādā kaut ko citu, par ko var labi pabļaut. www.sciencedirect.com/topics/earth-and-planetary-sciences/synthetic-fuel Lai ražotu sintētisko degvielu, parasti ir nepieciešama dabā sastopamo izejvielu hidrogenēšana vai oglekļa atdalīšana, jo parastajām degvielām, piemēram, benzīnam un dabasgāzei, ir lielāks ūdeņraža saturs nekā izejvielās. Pievienotā ūdeņraža avots ir ūdens. Elektrolīze vai citas metodes. Metānam, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, oglekļa un ūdeņraža satura attiecība ir 3. Atbilstošā attiecība jēlnaftai. ir aptuveni 9, bet benzīnam 6. Jebkurā pārveidē, lai ražotu degvielu ar zemāku oglekļa un ūdeņraža attiecību, neapstrādāta fosilā kurināmā hidrogenēšana var būt tieša, netieša vai ar pirolīzi, atsevišķi vai kombinācijā. Tiešā hidrogenēšana ietver izejmateriāla pakļaušanu ūdeņradim ar augstu spiedienu. Netiešā hidrogenēšana ietver izejmateriāla reakciju ar tvaiku ar ūdeņradi, kas rodas sistēmā. Pirolīzē oglekļa saturu samazina, karsējot neapstrādātu ogļūdeņradi, līdz tas termiski sadalās. Hidrogenēšanas procesā. Zema CV, vidēja CV un augsta CV gāze. Zema CV gāze - 3,5 līdz 10 miljoni (MJ/m3) Turbīnu degviela. Vidēja CV gāze ir brīvi definēta kā tāda, kuras siltumspēja ir aptuveni 10–20 cMJ/m3 Sintēzes gāze. To var izmantot kā deggāzi, kā ūdeņraža avotu tiešai sašķidrināšanai vai metanola un citu šķidro degvielu sintēzei. Vidēja CV gāzi var izmantot arī augstas CV gāzes ražošanai, kuras siltumspēja ir aptuveni 35–38 MJ/m3 un kas parasti sastāv no vairāk nekā 90%. metāna. Šī gāze ir dabasgāzes aizvietotājs. synhelion.com/news/synthetic-fuels-explained
Smalki. Tikai nepateici, kur ņems enerģiju tai sintēzei. Uzraud fiksi kādu ogļu TEC?
Nu pamēģināsim paskatīties no citas puses - cik daudz un kādiem produktiem lieto pārstrādātu plastmasu un cik liels ir pieprasījums pēc "svaigas" no naftas iegūtas plastmasas. Kvalitāte parasti ļoti būtiski atšķiras ... Tātad no naftas torņiem un infrastruktūras mēs neatteiksimies vēl ilgi, ja vispār spēsim no tās atteikties ( pat pieņemot utopiju, ka 100% transports kļūs elektrisks) ... naftas iegūšanas procesā kā minimums ir daudz visādu blakus lietu kas parādas - tajā skaitā dabas gāze, ko bieži vien tupi dedzina pa tukšo uz vietas naftas torņos, jo tā ir daudz drošāk, un nereti patiešām to nav kur bāzt ... Pie kam tas pats metāns ir daudz nopietnāka siltumnīcas efektu radoša gāze ( climate.mit.edu/ask-mit/what-makes-methane-more-potent-greenhouse-gas-carbon-dioxide ), tātad metānu pēc iespējas vajag nokurināt, un iespēju robežās ne jau uz naftas torņiem .... Es te protams tik tā pie sevis spriedelēju utt. utjpr. bet pēc būtības visai zaļajai politikai ir daudz caurumu, jautājums kāpēc ? Sapratnes trūkums, apzināts stulbums vai kas ??? P.S. te drusku par plastmasām un to apriti ekonomikā: www.nature.com/articles/s41578-021-00407-8
Un vēl droši ir vērts paskatīties uz šo: www.eia.gov/energyexplained/oil-and-petroleum-products/use-of-oil.php Un jā transports ir šobrīd lielākais naftas industrijas patērētājs ASV, Kīnā un vēl kaudzē lielvalstu ...
Precīzi. Jūsmiņa pieeja - veikt pilnā enerģijas cikla aprēķinu ir "skaldīt matus".
Nu tad veic un aprēķini. Kad es tev parādu saites un resursus, kur jau ir aprēķināts, tu sāc skaldīt matus.
Jā. Nokuurināt metānu. Lai netaisa siltumnīcas efektu 2024.gadā. hydrogen from methane, methane pyrolysis, steam methane reforming process for hydrogen production, 4 basic methods of producing hydrogen, hydrogen production from natural gas, hydrogen production from bio gas, hydrogenation of co2 to methanol
Precizēšu jautājumu - parādi man to aprēķinu, kur tavi EV "litri" ietver balansēšanas risinājumu un izmaksas.
Tātad meloji, ka parādīji... KBJ. Meli, kā jau parasti.
Es taču neiešu tev gadiem atpakaļ pētīt, ko kad un kāpēc tu vienkārši ignorē. Stum tikai savu sūdu a:la dzeltenā prese vai propagandu a'la Prager U. Kad tev iedod dajebkuru saiti ar info, tu vai nu ignorē, vai nosauc par meliem. Viss.
Paškritika ir laba lieta, žēl tikai, ka savu rīcību piedēvē citiem.
To sauc par projekciju, pie tam, pats projicētājs ir šo vārdu iemācījies, pats projicē savus šitos te un piedēvē šito visu,l ka to dara tas otrs. Tāda riņķa kvadratūra. Šo labi pieprot plakanās Zemes piekritēji un Mēness Kosmonautu apmeklējuma noliedzēji. Viņiem ir tādas teorijas!
Šādi strīdi ne pie kā nenoved. Strīdēties ar profesionālu strīdnieku, kurš strīdās paša strīda dēļ, nozīmē jebkuru tēmu sabojāt. Enerģētikas, ekoloģijas, dažādu tehnoloģijas, skolas pamatu atgādināšana ir svarīgāki labākai tēmas saprašanai. Pie tam jebkāda kritika tiek pārstrādāta, salikti citi akcenti un pēc kāda laika, izrādās, ka ar savu kritiku esi pateicis priekšā, kādus argumentus vēl var sačakarēt un iepīt strīdnieka pseidoargumentu plūsmā. Laiku pa laikam tekstā atrodamie it kā loģiskie apgalvojumi patiesībā ir Gebelsa cienīga tehnoloģija jaucot patiesību ar meliem. -------------------- Tagad LTV7 6.30 - 7.00 par Saules paneļu pārstrādi. iauto.lv/zinas/pasaule/47731-igaunij-sk-bvt-lielko-akumulatoru-parku-kontinentlaj-eirop
Laba paškritika. Kā profesionāls strīdnieks, lieliski pieproti mākslu projicēt uz citiem to, ko pats dari, lai no'verstu uzmanību.
Nu ja. Kā jau teicu, pats piedēvēs citiem to, ko dara pats. Arī šo teikumu, protams.
Nu re - meli un piedēvēšana uz līdzenas vietas. To teicu es, nevis tu. Bet tu atkal melo par to, ko esi teicis.
Kārtējās projekcijas un piedēvēšanas? Vissmalkākais, protams, bija piekasīties jebkādiem skaitļiem un aprēķiniem un pēc tam izlikties par īsteno skaitļotāju un rēķinātāju. --------------------- Daļēji tā ir bērnu spēle - tu tāds, nē, tu pats tāds. Vēl tam var atrast līdzības skolu programmu diskusiju klubos, kad skolotājs sadala tēmas, ko katrs aizstāv, nevis diksutē par to, ko katrs pats domā. Es pat dabā esmu klausījies vienu tādu diskusiju, kur ekoloģijas nozarei tuvu studiju programmu studenti nopietni strīdējās par dabazgāzes un ogļu CO2 uz saražotās enerģijas apjomu. Ogles kā enerģijas avots visādiem aktīvistiem patīk, to parasti piesauc kā bezmaz vai halveno enerģijas avotu arī valstīm, kurām vispār ogļu staciju nav. ------------------------ Bet nu rezultāts ir panākts. Tā vietā lai meklētu un atrastu materiālus par ogļūdeņražu ķīmiju, sintēzi, šķelšanu, biodegvielu apstrādi, reālu lejamu sintētisko degvielu, nekā tāda nav. Tomēr tur ir tik daudz visa kā.
Jā, diemžēl kārtējās. No Tavas puses! Kādēļ tieši jameklē materiāli par ogļūdeņražiem, ja vispār netiekam pāri atzīšanai, kādas komponentes pašos pamatos ir nepieciešamas elektro pasaulē? Kādēļ tik milzīga vēlēšanās novērst diskusiju no pašu pamatu (kurus tieši tu uzstājīgi piesauc!) saprašanas, novirzot to uz "matu skaldīšanu" tehniskās niansēs, vienlaikus starp rindām melojot par tiem pašiem pamatiem?
Tātad, manipulatora kungs: "Ogles kā enerģijas avots visādiem aktīvistiem patīk, to parasti piesauc kā bezmaz vai halveno enerģijas avotu arī valstīm, kurām vispār ogļu staciju nav." Kāds ir avots tai elektrībai, ko tieši šobrīd intensīvi importējam no Lietuvas? Kur ir mūsu HESi, saule un vējš? Kā Lietuvā ražo elektrību? Vai var gadīties, ka tai "Lietuvas" elektrībai ir kaut kāda saistība ar ogļu TEC? Kādēļ piegādājam elektrību Putina režīmam?
Nu, šodien no 16-17 zemākā enerģijas cena šodien. apm. 6.2 centi kWh. Ticami, ka Latvenergo uzkrāj ūdeni HES, lai ģenerētu jaudu tad, kad enerģijas cena augstākā, apm. sākot no plkst 20 līdz pusnaktij. Jādomā, ūdens līmenis nav pietiekams Daugavā, lai būtu iespējams ģenerēt visu laiku.
Nu re, apjausma sāk iestāties - HES ražo maksimumu ko spēj un vairāk neražos. Tagad tālāk - kāda ir tās "no Lietuvas" importētās enerģijas izcelsme? Pateikšu mazliet priekšā - Lietuva pati kopš Ignalinas AES slēgšanas lielāko daļu elektrības importē.
Runājot par "atjaunīgo enerģiju", mēdz aizmirst, ka galvenais tās avots joprojām ir HES. Un HES nav lēts prieks, ieskaitot to uzbūvēšanas izmaksas un negūtos ienākumus no applūdinātajām zemēm. Etiopijā par 95% pabeigts politiskos strīdus izraisījušais dambis uz Zilās Nīlas. Pirmā stadija jau sāka ražot elektrību 2022.gadā. Proj. jauda 6GW uzbūvēšanas izmaksas vismaz 6 miljardi $. Tad nevar nepieminēt Ķīnas "Trīs aizu" ( Three Gorges ) dambi, kura HES pēc uzstādītās jaudas ir lielākā pasaulē, ar 22, 5 GW uzstād, jaudu. Un vidēji ģenerē 95 TWh gadā. Būvēšanas izmaksas, dolāros rēķinot apm. 32 miljardi $ Tad ir ideja būvēt divus lielus dambjus Āfrikā, vienu Viktorijas ūdenskrituma lejastecē, otru uz Kongo upes. "Kongo apsver iespēju būvēt pasaulē lielāko hidroelektrostaciju - Lielo Ingas dambi. Projekts, kas izmaksātu 80 miljardus ASV dolāru un saražotu 40 GW jaudu, būtu izvietots gar Kongo upi" www.youtube.com/watch?v=qeSmnabVGvQ Beidzot Ķīna apsver iespēju uzbūvēt HES Himalajos, kura izmaksātu ap 120 miljardu. Kāpēc cilvēki mūsdienās vēl mocās ar dambjiem, ja reiz visu vajadzīgo enerģiju var nodrošināt "vējš un saule" ? ;)
Tur laikam aizņemtā platība jāparēķina. Pie tam tāds HES lieliski darbojas kā enerģijas akumulators, kas piesedz pārējo enerģijas avotu enerģijas nevienmērīgumu.
Atkal jau melo. Nu vai vismaz mēģini puspatiesību uzdot par īstenību. HES reakcijas laiks nav derīgs balansēšanai - HES spēj līdzsvarot tikai bāzes patēriņu.
Nez vai elektro auto būs kādreiz tik aizraujoši :
Kas tas ir: motocikls vai auto ( vai ne šis , ne tas ) ?
Vai stāvdrāža terors ? Otrdienas, 9. jūlija, vakarā Lietuvas pilsētā Palangā kādu daudzdzīvokļu māju pēc spēcīga sprādziena plosīja liesmas, vēsta Lietuvas mediji. Sprādziena dēļ tika evakuēti mājas iedzīvotāji.. Izmeklēšanā konstatēts, ka ugunsgrēku, iespējams, izraisījis uzlādējams elektriskais skrejritenis. Protams, izmeklēšana turpinās, ( Apollo )
To imzz varētu padomāt, ka gāzes, ogļu uc kurināmā utt aprīkotās telpas ir drošāk? Uz ko tendēts šāds nenozīmīgs te iA fakts? Tepat Rīgā ir pa pilno degoši un uzsprāguši objekti...Spēcīgs vecās mātes purkšķis izrādījās spēcīgs tikai vecamtēvam😜
Kā atsevišķs fakts tas tiešām nenozīmīgs, tikai varētu teikt, ka "pasaule ienāk arī leišos" , jo elektroskūteru izraisīti ugunsgrēki notiek globāli, piem. Dienvidkorejā, Austrālijā, visvairāk, saprotams, Ķīnā, Lielbritānijā u.c. Piem: "Iedzīvotāji bija spiesti pamest savas mājas pa nakti pēc mājas ugunsgrēka, kuru, domājams, izraisīja e-motorollera akumulators, kas izplatījās uz septiņiem blakus esošajiem īpašumiem. Ugunsgrēks izcēlās trīsstāvu mājā Hill Park Road, Gosportā, trešdien neilgi pirms pulksten 21:40 BST. Dženna Robinsone tiešsaistē izveidoja aicinājumu savai labākajai draudzenei, kuras māja bija pirmā, kas tika iesaistīta ugunsgrēkā. Viņa sacīja, ka piecu bērnu māte viņai teica pēc tam, kad viņi aizbēga no mājām, "viņi visi stāvēja blakus un bija jāskatās, kā mājas deg". "Viņiem nekas nav palicis, viss ir pagājis - viņa ir absolūti sagrauta," viņa sacīja. BBC šogad, 20.jūn. www.bbc.com/news/articles/c888xqnldp4o
Nu, vajag arī tādu sagadīšanos, ka Latvijā retais tornado trāpa saules parkam: www.tvnet.lv/8058869/video-virpulviesulis-apskadejis-olaine-logistics-park-saules-panelu-parku
iauto.lv/tehnologijas/dazadi/47903-apjomgs-saules-parks-das-mints-video Tā var atrisināt problēmas ar krusas un vētras bojājumiem, kā arī savākt tos Saules paneļus kopā ziemā. Tā kā nav vajadzīgas būvētas struktūras, var izvērst šo Saules spēkstaciju pļavās, laukumos un pludmalēs kādu darbu veikšanai, īslaicīgam jaudas nodrošinājumam. www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Nu jau liek klāt Saules enerģijas prognozi
Nu ko tad neizlasi līdz galam? "Saules ģenerācijas prognoze – BPS" - balansēšanas pakalpojumu sniedzēju plāna dati par saules elektrostacijām. Kā tur ir ar to balansēšanu. Kas tas par zvēru, kas ir pakalpojuma sniedzēji un kādēļ tieši saule tiek izdalīta kā īpaša?
Tieši tagad, 9.31 www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Situācija Latvijas energosistēmā 675 MW Patēriņš 331 MW Ģenerācija -345 MW Saldo 238 MW Hidroģenerācija 12 MW Termoģenerācija 11 MW Vēja ģenerācija 41 MW Mazās stacijas (<10MW) 31 MW Saules ģenerācijas prognoze – BPS Vienpadsmitā daļa no visas ģenerācijas, divdesmitotrā - no patēriņa
Kur palika atbilde uz jautājumu par BPS? Jo "Īpašā, manipulatīvā, patērētājam īpaši pieskaņotā veidā" jāizliekas, ka BPS neeksistē un nav problēma dēļ kuras tieši saule ir izdalīta atsevišķi?
Tagad, desmitos dienā - 4 procenti no visas ģenerācijas no Saules. Tagad katrs divdesmitpiektais kubikmetrs ūdens paliek HESa ūdenskrātuvē izmantošanai vēlāk. www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Pēc 4 minūtēm jau 7 procenti, katrs četrpadsmitais kubikmetrs ūdens paliek HESa ūdenskrātuvē izmantošanai vēlāk.
Kādēļ turpini "Īpašā, manipulatīvā, patērētājam īpaši pieskaņotā veidā" izlikties, ka BPS neeksistē. Kādēļ "Īpašā, manipulatīvā, patērētājam īpaši pieskaņotā veidā" piesauc HES, kas NAV BPS? Ko dara BPS, kamēr tā saule spīd?
Pašlaik jauda ir 50 megavati. Ja tāda jauda ir 4 stundas, tās ir 200 megavatstundas. Pie lielām pielaidēm uz zudumiem un pārvadi 40 kilivatstundas uz simts kilometriem elektroauto, tie ir 200 megavatstundas ir 200 000 kilovatstundas 200 000 dalīt ar 40 = 5 000 uzlādes uz simt kilometriem. Tikai no Saules. 4 stundās no diviem līdz sešiem pēcpusdienā. No jau esošās uzstādītās Saules paneļu kopējās jaudas. Šodien. Ar pielaidi 40kWh uz 100 km. (no 15 -25kWh) bez zudumiem). jauna ziņa interestingengineering.com/energy/solid-state-lithium-batteries-cathode-china
Kādēļ turpini "Īpašā, manipulatīvā, patērētājam īpaši pieskaņotā veidā" izlikties, ka BPS neeksistē.
hyetlithium.com/solid-state-batteries/ Litija solid state akumulatori. Teorija.
Jaunākais forumā
- Audi 80 B3 1.8S benzīns pāreja no karburatora uz monošprici (5)
- Toyota Hilux elektroauto 2026 - 2027 tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (13)
- MG S9 tests Latvijā 2026 / 2027 – reāls patēriņš, cena, atsauksmes, plusi un mīnusi (2)
- Omoda 9 tests Latvijā 2026 / 2027 - reālais patēriņš, cena, atsauksmes, plusi un mīnusi (2)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (9044)
- Zeekr 7X elektroauto 2026 - 2027 tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (4)
- Toyota C-HR+ elektroauto tests Latvijā 2026 / 2027 – reāls patēriņš, cena, atsauksmes, plusi un mīnusi (6)
- Lexus ES elektroauto 2026 - 2027 tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (3)
- Kāpēc atsevišķi motodeģenerāti brauc ar tālajām gaismām un ignorē aicinājumus tās izslēgt? (11)
- Mercedes-Benz GLC EQ jaunā 2026 - 2027 elektroauto tests Latvijā reāls patēriņš, cena, atsauksmes un plusi, mīnusi (9)
- Lynk & Co 08 tests Latvijā 2026 / 2027 – reāls patēriņš, cena, atsauksmes, plusi un mīnusi (7)
- Lexus RZ elektroauto tests Latvijā 2026 / 2027 – reāls patēriņš, cena, atsauksmes, plusi un mīnusi (16)
- Vēsturiskā spēkrata statuss. Plezīrs vai nepieciešamība? (0)
- iAuto aculiecinieks: Sadursme, aktuālie negadījumi un policijas darbs, sūti video (LIVE) (29)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (536)
- Latvijas Gada auto 2027 - jaunu automobiļu konkurss (45)
- Nissan Leaf jaunais 2026 - 2027 elektro auto tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (5)
- Kia Seltos jaunais 2026 - 2027 tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (5)
- KTM 390 Enduro R motocikla tests 2026, atsauksmes (2)
- Peugeot 408 jaunais 2026 - 2027 tests, cena Latvijā un lietotāju atsauksmes (5)
