Otrdien, 1.martā, valdībā apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Ķekavas apvedceļa izbūves projektam.
Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī, kurš šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā, turklāt pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta 3. būvdarbu kārtas pabeigšanas 2013. gadā satiksmes intensitāte uz attiecīgā ceļa posma ir palielinājusies. Esošā satiksmes intensitāte ir ne tikai sasniegusi esošā ceļa kritisko robežu, bet arī trīskārši pārsniedz esošajam ceļam atbilstošo smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 km garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.
Lai nodrošinātu sabiedrībai augstākas kvalitātes pakalpojumu ilgtermiņā par līdzīgu vai zemāku samaksu salīdzinājumā ar tradicionālo iepirkumu, Satiksmes ministrijā (SM) ir pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.
SM uzskata, ka lēmums par publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanu nodrošinās projekta pilnīgu caurspīdīgumu un atskaitīšanos par visu ieguldījumu atbilstību valsts interesēm.
Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas SM iesniegs jauno politikas iniciatīvu, kurā tiks pieprasīts finansējums no valsts pamatbudžeta attīstības izdevumiem E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta finansējuma nodrošinājumam.
Lai nodrošinātu projektam iespējamu atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, Eiropas Investīciju bankai (EIB) tika nosūtīti finanšu un ekonomiskie aprēķini. Pēc informācijas saņemšanas un analīzes 2015. gada beigās EIB ir informējusi, ka projekts ir detalizēti izvērtēts un tas ir atbilstošs noteiktajiem kritērijiem, lai uzsāktu sarunas par EIB līdzdalību projekta finansēšanā. EIB ir izteikusi gatavību finansēt 50% no projekta izmaksām aizdevuma veidā.
Partnerības līguma termiņš ir 23 gadi, kas ietver projektēšanas un būvniecības darbiem – 3 gadus un apsaimniekošanai – 20 gadus. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 160,6 milj. eiro.
Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā.
Derētu vismaz kādu shēmu, jo man nav skaidrs, kur var ierīkot apvedceļu?
Tad jau arī riņķi Baložiem vajag, jo "pudeles kakls" pie TC "A7" šo problēmu neatrisina nekādi. Korķis ir un būs, pēc tam jau tālāk līdz Ķekavas aplim iet raiti.
Protams korķis no rīta, otrā virzienā, pirms Baložu pagrieziena ir smags.
Kā noprotu apvedceļam jābūt kā turpinājumam no Dienvidu tilta taisni, Vienības gatves virzienā un mežā pa kreisi prom caur kūdras purviem...