Eksperti par ES fondiem, autoceļu infrastruktūru un tās ietekmi uz drošību (+ VIDEO) 4

SM | 25.marts 2021 16:36

Eiropas Savienības līdzfinansējums ceļu sakārtošanai izmantots drošības uzlabošanai

Ceļu atjaunošanā no Eiropas Savienības fondiem iepriekšējā - 2014.–2020. gada​ plānošanas periodā investēts turpat pusmiljards (462 434 049) eiro, veicot nozīmīgus ieguldījumus satiksmes drošības uzlabošanā uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Iepriekšējā plānošanas perioda ES fondu līdzekļi atsevišķiem valsts reģionālo autoceļu pārbūves projektiem paredzēti vēl līdz 2023. gadam. Vienlaikus ES fondu pārdales ietvaros plānots piesaistīt papildu finansējumu valsts galveno autoceļu pārbūves projektiem. Grozījumi darbības programmā, kas to paredz, ir iesniegti Finanšu ministrijai apstiprināšanai Ministru Kabinetā un Eiropas Komisijā.

Satiksmes drošības eksperti ir vienisprātis, ka drošs autoceļš ir tāds, kurā viegli paredzēt nākamo manevru. Rīgas Tehniskā universitātes docents Juris Kreicbergs uzsver, ka “galvenokārt, būtu nepieciešams pēc iespējas nodalīt pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, tāpat būtiski veidot drošu ceļa nomali, piemēram, uzstādot barjeras. No autovadītāja skata punkta svarīgi, ka ceļš pēc sava izskata neaicinātu braukt ātrāk, nekā tur ir paredzēts.”

Kopumā laikā posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu uzlaboti 20 galvenie autoceļu posmi visā Latvijā, padarot tos drošākus ceļu satiksmes dalībniekiem. Šie remontdarbi plānoti, lai samazinātu melno punktu jeb bīstamo vietu, kur biežāk notiek satiksmes negadījumi, skaitu uz valsts autoceļiem. Piemēram, ceļu satiksmes drošība uzlabota, veicot pārbūves darbus un izbūvējot jaunu rotācijas apli uz Rīgas–Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu Jelgava–Tukums. Tāpat apstiprināti 37 valsts reģionālo autoceļu pārbūves projekti, no kuriem pabeigti ir 30 projekti.

Apkopojot ceļu satiksmes negadījumu datus par laika periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 “melnie punkti”, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējā periodā. Arī turpmāk ceļu atjaunošana paredzēta tā, lai novērstu jaunus ceļu satiksmes negadījumus bīstamajos posmos un krustojumos.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā valsts reģionālo autoceļu pārbūvei kopumā tiks investēti 235,4 miljoni eiro. Kohēzijas fonda kopējais attiecināmais finansējums valsts reģionālo autoceļu pārbūvei ir 277 032 428 eiro, t.sk. ERAF finansējums ir 235 477 563 eiro un valsts budžeta finansējums 41 554 865 eiro. 

Visi komentāri

2 1 Atbildēt

Precīzāk būtu rakstīt nevis - "investēja", bet "apguva" vai precīzāk - "notērēja".

Man vairāk interesē kāpēc "Bindars" nesēž cietumā, un tie projektu izsaimniekotājiem nav izpildīts nāvessods ar mantas konfiskāciju?

1 0 Atbildēt

Vatņiks, brauc atpakaļ uz savu kremli

1 0 Atbildēt

Jā tiešām pareizākais vārds bija apguva, pārsvarā tikai uzlika jaunu segumu un saraka dziļākus grāvjus, pārsvarā nekur netaisno līkumus jotas taču dārgi un neērti

1 0 Atbildēt

Tas vienspirds ir gandons.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Citi raksti

Izceltie raksti

Volkswagen ID. Era 5X – vēl viens jaunums Ķīnas tirgum 2

Vācijas autobūves uzņēmums piedāvā vēl vienu šīs vasaras jaunumu. Tas ir Tiguan izmēru krosovers, kas izstrādāts kopā ar Volkswagen partneri SAIC. Lasīt vairāk

Pēc BMW pasūtījuma izstrādāts elektromobilis, kas vairāk saražo nekā patērē (+ FOTO) 13

16 studenti no Klemsonas Universitātes ASV ir izstrādājuši elektroauto prototipu Deep Orange 17, kas radīts ar mērķi saražot vairāk enerģijas, nekā ikdienas braukšanā patērē. Lasīt vairāk

Rīgas svētku laikā slēgs satiksmi 11. novembra krastmalā un Vecrīgā; veidojas sastrēgumi (+ FOTO) 10

Rīgas dzimšanas dienas svinību laikā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. novembra krastmalā un Vecrīgā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā. Lasīt vairāk

Latvijā radīta bezpilota platforma armijas vajadzībām (+ VIDEO) 1

Ģeopolitiskajos satricinājumos arvien lielāka nozīme ir katrā valstī radītām tehnoloģijām drošības, civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras vajadzībām. Ātru pāreju no pētniecības un testa modeļiem līdz praktiski dzīvē ieviešamiem risinājumiem var panākt, ja zinātne un industrijas cieši sadarbojas. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti