Ērta braukšana ar elektroauto Baltijas valstu mērogā ir iespējama, taču uzlādes infrastruktūra ir mīkla, kas nogurdina 5

Plānojot tālākus braucienus ar elektromobili, šī tipa transporta iespējas tiek apšaubītas arvien mazāk un mazāk, taču patērētājus uztrauc cits jautājums – infrastruktūras ērtības. Baltijas valstu iepazīšana pie elektroauto stūres ir vilinoša iespēja, tomēr maršruta precīza plānošana un gaidāmo izmaksu aplēšana joprojām nav viegls uzdevums.

To var apliecināt labi zināmie lietuviešu ceļotāji Vitolds Miļus un Aidis Bubins, kuri nesen pieveica Ziemassvētku vecīša ceļu no Rovaniemi Somijas ziemeļos līdz pat Viļņai, braucot ar elektrisko minivenu Peugeot e-Expert. Viņi šķērsoja arī Igauniju un Latviju, tāpēc var padalīties iespaidos, kāda ir elektroauto uzlādes infrastruktūra visās šajās valstīs un kā tā darbojas.

Bezmaksas uzlāde – tikai Lietuvā

Daloties atziņās par elektromobiļiem domāto infrastruktūru Baltijā, ceļotāji norāda, ka valstu šķērsošana tranzītā tā īsti nemaz neatklāj patieso situāciju. V. Miļus un A. Bubins uzskata: lai iegūtu detalizētāku salīdzinājumu, pa kaimiņvalstīm būtu jāpaceļo daudz vairāk.

V. Miļus uzsver, ka Lietuva uz pārējo valstu fona patīkami izceļas, jo tikai šeit tiek nodrošināta elektroauto bezmaksas uzlāde. Latvijā un Igaunijā par pieslēgumu gandrīz visos publiskajos uzlādes punktos nāksies atvērt maciņu.

“Mūsu valstī lietotāji ir pieraduši pie bezmaksas uzlādes, taču, ja jūs domājat par došanos aiz Lietuvas robežām, par uzlādi bez maksas varat aizmirst. Nekur citur līdzās valstu galvenajiem autoceļiem nav bezmaksas uzlādes staciju,” sacīja V. Miļus.

Ceļotāji ir novērojuši, ka sevišķi jau Baltijas valstīs trūkst tiesību aktu, kas regulētu uzlādes staciju uzstādīšanu un apsaimniekošanu. Ja ar vērienīgiem ieguldījumiem saistītās uzlādes iekārtas uzstāda uzņēmumi, viņi nereti aizmirst par ērtu piekļuvi tām, turklāt uzlādes funkciju izmantošana, nesaprotot kaimiņvalsts valodu, var kļūt par īstu mīklu.

“Jūs ik reizi saskaraties ar citu izaicinājumu. Piemēram, jums tiek lūgts lejupielādēt mobilo lietotni, taču tajā ir grūti atrast piedāvāto iespēju aprakstu angļu valodā. Pēc tam, kad mūžību esi pavadījis raugoties telefona ekrānā, tu bieži vien tāpat esi spiests vērsties pēc palīdzības pie vietējiem,” saka V. Miļus.

Ar vienu karti vai lietotni nepietiks

V. Miļus piebilst, ka pat uzlādes staciju lietošanas pamatprincipi, piemēram, aktivizēšanas procedūra, atšķiras. Intuitīvi visērtāk ir tad, ja pakalpojums tiek saņemts no brīža, kad uzlādes spraudnis tiek ievietots elektromobiļa uzlādes ligzdā. Tomēr mēdz gadīties tā, ka staciju ieslēdz tikai tad, kad vads ir pakarināts speciālā turētājā. Svarīgi arī atzīmēt, ka, atšķirībā no degvielas uzpildes stacijām, ne visur ir iespējams par uzlādi samaksāt ar bankas karti.

Pieredzējušais ceļotājs konstatēja, ka ceļojumos Baltijas valstīs ir gandrīz neiespējami prognozēt elektrības izmaksas. Atšķirībā no degvielas uzpildes stacijām neviens no uzlādes punktiem neuzrāda elektrības cenu, turklāt bieži vien norēķinu metodes atšķiras. Ir vietas, kurās jāmaksā par savienojuma ilgumu, citās jāmaksā par patērēto elektroenerģiju, un ir punkti, kur norēķins jāveic par uzlādes reizi.

“Cena var atšķirties pat tad, ja baterija identiskā apjomā tiek lādēta atšķirīgās vietās viena operatora tīklā. Bija gadījums, kad par 200 kilometru nobraukšanai nepieciešamo enerģiju vienā vietā samaksājām 9 eiro, bet citā – 16 eiro,” lietotājus brīdina V. Miļus.

Elektroauto uzlādes infrastruktūrā trūkst vienotības, tādēļ šobrīd nav īsti iespējams apceļot visas trīs Baltijas valstis, izmantojot tikai vienu mobilo lietotni vai vienu maksājumu karti. Tas saistīts arī ar to, ka vēl nav tāda uzlādes staciju pārvaldnieka, kuram būtu pietiekami plašs tīkls visā reģionā.

“Iespējams, kāds uzņēmums ar saukļiem reklamē, ka tā uzlādes stacijas darbojas visās trīs valstīs, tomēr attālums starp tām būs pārāk liels. Ja kaut viena uzlādes stacija Latvijā vai Igaunijā nav īstajā vietā, kur tā ir nepieciešama, tas nozīmē, ka projekts nav līdz galam pārdomāts,” sacīja V. Miļus.

Vēl aizvien trūkst ātrās uzlādes iespēju

Pēc ceļotāju domām, uzlādes staciju tīkls Baltijas valstīs ir diezgan blīvs, taču būtu labāk, ja būtu vairāk ātrās uzlādes staciju. Tas jo īpaši pamanāms, ja braucat ar jaunākās paaudzes elektromobiļiem, piemēram, Peugeot e-Expert, kura 75 kWh akumulatoru var lādēt ar 100 kW jaudu.

Ceļotāji uzskata, ka infrastruktūras ērtību ziņā vispozitīvāk izceļas tieši Lietuva. Šeit ir daudz tādu uzlādes staciju pie galvenajiem ceļiem, kurās citi pakalpojumi netiek sniegti, taču šo trūkumu pagaidām kompensē fakts, ka enerģijas rezerves šādās vietās joprojām var papildināt pilnīgi bez maksas.