...Vai tomēr analīzi? II 23

 
Oskars Irbītis speciāli iAuto.lv | 19.decembris 2013 20:50

Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Vecākais tiesu eksperts Foto: Atis Jansons

Nākamais (aiz 1. raksta daļā apskatītajām gājēju problēmām) būtiskākais CSNg iemesls ir kreisā pagrieziena veikšana neatbilstoši CSN prasībām – 19%. Šeit ir divi varianti –netiek dots ceļš pretim nākošajam transporta līdzeklim, vai nu apdzenošajam transporta līdzeklim (vēlos atgādināt, ka CSN 151. punkts nosaka, ka, veicot kreiso pagriezienu vai apgriežoties, ir jādod ceļš apdzenošajiem transporta līdzekļiem). Mēs esam viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kurā ir atļauta apdzīšana krustojumos.

Šo situāciju būtu iespējams efektīvi uzlabot, ja uzlabotu ceļu infrastruktūru, pilnveidotu ceļa horizontālo apzīmējumu un, līdzīgi kā Lietuvā, veidotu drošības saliņas krustojumos, no kuru aizsega būtu droši veikt kreiso pagriezienu.

17% gadījumu par CSNg iemeslu ir bijusi transporta līdzekļu vadītāju rīcība, neievērojot ceļazīmju prasības krustojumos. Šajā gadījumā būtu nepieciešams veikt krustojumu auditu – noskaidrot redzamību krustojumos, pārbaudīt ceļa zīmju redzamību un izvērtēt nepieciešamību uzstādīt papildus ceļazīmes vai noteikt ātruma ierobežojumus pirms krustojumiem ar apgrūtinātu izbraukšanu un ierobežotu redzamību.

2. un 3. Izplatītākos CSNg iemeslus var likt zem viena virsraksta – krustojumu izbraukšana. Secinājums viens – viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārliecināšanās par drošību, manevrējot krustojumā, krustojumā iebraucot.

Un tikai 4. vietā ir liekams tik daudz daudzinātais atļautā kustības ātruma pārsniegums, kā tiešais negadījuma iemesls – 16%. Ātruma ietekme daudz būtiskāk izpaužas kā sekundārais faktors ceļu satiksmes negadījumos. Negadījumos, kur vismaz viens automobilis ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu, attiecīgi ir apjomīgāki bojājumi un personas gūst smagākas  traumas. Tā sakot, ātruma pārsniegšana tiešā mērā ir saistāma ar CSNg sekām, mazākā ar primāro negadījuma rašanās mehānismu. Jāpiebilst, ka papildus norādītajiem 16%, ātruma pārsniegums ir bijis konstatēts vēl  8% gadījumu, bet šajos 8% gadījumu ātruma pārsniegšana nav bijusi saistāma ar negadījuma rašanās iemesliem. Atsevišķi ir jāizdala vēl 5% gadījumu (papildus iepriekšminētajiem), kad ir konstatēts atļautā kustības ātruma pārsniegums – šie ir agresīvās braukšanas gadījumi. Šajos gadījumos transporta līdzekļa vadītājs uz ceļa ir uzvedies vienkārši noziedzīgi – braucot lielā ātrumā, manevrējis plūsmā apdraudot apkārtējos, nav ievērojis ceļazīmju un ceļa horizontālā apzīmējuma prasības, izraisījis vairākus negadījumus. Šie agresīvās un bīstamās braukšanas gadījumi ir jāizdala atsevišķi un arī jāanalizē atsevišķi, jo tie nav atsevišķi secīgi vai vienlaikus pieļauti satiksmes noteikumu pārkāpumi, bet uzvedības modelis satiksmē.

Efektīvākais risinājums atļautā ātruma kontrolei ir tieša policijas patrulēšana satiksmē – policijas klātbūtnes efekts. Stacionārie radari ir ļoti nepieciešami Latvijas situācijai, bet tie nav universāls risinājums, tas ir tikai kopēja mehānisma viens no būtiskiem, bet ne galvenajiem zobratiem. Šajā mehānismā ir jābūt vairākām daļām (policijas patrulēšana, kameras krustojumos, kas fiksē luksofora signālu neievērotājus un tos, kas veic aizliegtu manevru, ceļu labiekārtošana, autotransporta tehniskā uzraudzība utt.) – viens zobrats nespēj darbināt visu mehānismu. Stacionārie radari ir ļoti efektīvi tiešām bīstamās satiksmes vietās, bet šīs vietas ir jāidentificē un jānoskaidro CSNg iemesli šajās vietās. Var būt, ka vieta ir bīstama, bet ne jau ātruma pārsniedzēju dēļ.

(turpinājums sekos)

1.daļa

 

 
Visi komentāri
 
rt 20.decembris 2013 9:43
0 1 Atbildēt

"veidotu drošības saliņas krustojumos, no kuru aizsega būtu droši veikt kreiso pagriezienu" - tādas kā uz Bauskas šosejas pie pagrieziena uz Baldoni? Tur jau dažiem ir pat vairākas reizes no "aizsega" nākusī fūre norāvusi sānus.

Un kā jau rakstīju pie iepriekšējā raksta - atkal plika faktu konstatācija, bez sausā atlikuma.

re 20.decembris 2013 10:20
1 0 Atbildēt

tikai 16% avāriju izraisa ātrumpārkāpēji, bet pārējos iespaidīgos 84% avāriju izraisa ātrumievērotāji, tāpēc ir jāievieš fotoradari, lai visus 100% avāriju turpmāk izraisītu tikai ātrumievērotāji un vairs neviens ātrumpārkāpējs, kuri dēļ neadekvātiem ātrumierobežojumiem tāpēc jau nu nesamazināsies, neskatoties pat ne uz kādām kontrolēm, kamēr kontrolēti netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums

vēl 20.decembris 2013 10:26
0 0 Atbildēt

interesanta būtu analīze - vai atļautais 100 uz jūrmalenes palielināja vai samazināja CSNg skaitu un sekas, salīdzinot ar atļauto 90

Uudensputns 20.decembris 2013 10:30
1 0 Atbildēt

Ja mums ir daudz ātrumpārkāpēju,tad laikam ar pašiem ātruma ierobežojumiem kaut kas varbūt nav kārtībā?

Un maldīgi domāt,ka atļautais 90 tumsā,lietū ir drošāks par 110 uz tā paša ceļa dienā.

es 20.decembris 2013 10:44
0 1 Atbildēt

Ar ātruma ierobežojumiem viss ir ok. Kopš man gadījās tumsā notriekt buku braucot ar atļautajiem 89, es to posmu braucu uz 70-80. Jo pie 89 man neizdevās izvairīties no sadursmes.

tu 20.decembris 2013 11:07
1 0 Atbildēt

tumsā 90, protams, ir ok, bet vai tagad brauc 70-80 arī gaismā? daudzviet taču arī 130-140 ir ok, ja ceļš ir tukšs un laikapstākļi atļauj, bet vai tāpēc par to lieli naudas sodi būtu kādam jāatskaita, ja ar ātru braukšanu pat nevienam neesi patraucējis?

es 20.decembris 2013 11:27
0 0 Atbildēt

Dienā braucu līdzīgi, ap 90 (ja nav jāsteidzās). Jo lēnāk brauksi, jo vairāk atliesi.

F F E 20.decembris 2013 16:21
1 0 Atbildēt

nu tās jau atkal ir tikai ekofaniem saprotamas intereses, jo lēnāk brauksi, jo vairāk laika atliesi

asd 20.decembris 2013 19:08
0 0 Atbildēt

Degvielu, degvielu vairāk atliesi...

bet 20.decembris 2013 22:19
1 0 Atbildēt

vai tad atlietā degviela atsver zaudēto laiku? degvielu var nopirkt par lielu naudu, laiku nenopirksi ne par kādu naudu...

asd 21.decembris 2013 9:20
0 0 Atbildēt

ja zaldāts guļ, tad dienests iet

x 31.decembris 2013 4:45
0 0 Atbildēt

Žēl, ka tādu secinājumu izdarīji. Būtu labāk secinājis, ka braukt nav droši, būtu uz ceļa par vienu "bremzi" mazaķ.

P.S. no grāvja izlecis buks ietrieksies tavā auto arī tad, ja brauksi 50km/h.

VWfans 20.decembris 2013 12:20
0 1 Atbildēt

Kāpēc tad lielākā daļa autovadītāju tumsā un smidzinošā lietū vienalga tā kā lohi brauc ar 90-100 km/h, ātrumu tikpat kā nesamazinot salīdzinājumā ar labiem laika un ceļa apstākļiem?

CRDI 20.decembris 2013 12:54
1 0 Atbildēt

Laikam jau tāpēc, ka māk braukt, zin savas un auto spējas. Ja man vajag es šādos apstākļos braukšu arī ar 110-120...

P.S. Tad Tu esi no tiem kas var nolikt mierā visu satiksmi poe 3 pilēm vai 2ām sniegapārslām....

ak 20.decembris 2013 15:41
1 0 Atbildēt

Kāpēc tu, VWfan, sauc par lohiem cilvēkus, kuriem ir savādākas iespējas, kā Tev? Es tak Tev jau iepriekšējā raksta komentāros paskaidroju, kāpēc citi brauc ātrāk. Tāpēc, ka labāk redz, un labāk brauc. Es atkal nesaprotu, kapēc "lohi" samazina ātrumu pie lietus vai sniega? Braukt nemāk? Tad ir jāmācās citur, nevis uz koplietošanas ceļiem. Vai jāpārliek tiesības.

VWfans 21.decembris 2013 12:44
0 1 Atbildēt

Kāds tur sakars ar mācēšanu braukt? Lielā ātrumā un tumsā, uz ceļa parādoties zvēram, visu nosaka fizika. Ja, braucot ar 105 km/h zvēru notrieksi, sasitīsi auto smagi un savainosies pats. Ja notrieksi to zvēru, pirms tam braucot ar 75 km/h, tad varēsi diezgan sabremzēties un tikai apskādēt auto daudz mazākā mērā nekā braucot lielākā ātrumā.

asd 20.decembris 2013 10:41
2 0 Atbildēt

Cik daudz auto tiek sabojāti stāvvietās? Varbūt vajag vairāk stāvēšanas aizliegumu, ne?

ola 20.decembris 2013 10:53
1 0 Atbildēt

reālajā satiksmē mēdz būt atsevišķi gadījumi, kad krustu vai gājēju pāreju pat drošāk ir pārbraukt pie aizliedzošā sarkanā (kad neviena tuvumā nav), nekā pie atļaujošā zaļā luksofora signāla (kad vienalga kāds tomēr pamanās mesties zem riteņiem), vai arī veikli neatļauti apdzīt pāri nepārtrauktai viduslīnijai, kad pietiekami lielu pārredzamu gabalu neviena pretīm braucēja nav, nekā atļauti apdzīt pāri pārtrauktai līnijai, kad to droši darīt nepārtraukti traucē pretīm braucēji, taču vēl bīstamāk, kad apdzinējam kāds aizgriež priekšā vai jebkādi traucē apdzīšanu

anonimikis 20.decembris 2013 13:28
0 0 Atbildēt

kāpēc ir atļauta apdzīšana krustojumos ir ļoti interesants jautājums. Ko par to saka CSDD? Manuprāt, tas būtu jāaizliedz.

nevajag 20.decembris 2013 13:55
0 0 Atbildēt

pirms krustojuma zīme apdzīt aizliegts, aiz krustojuma zīme apdzīt aizliegts, un tu vēl arī vienīgajā atļautajā vietā - krustojumā gribi aizliegt apdzīšanu, tad kā un kur lai vispār kādam garām tiek, jau tā tas ir tikpat kā neiespējami

Uudensputns 20.decembris 2013 20:50
0 0 Atbildēt

Mums vnk ir par daudz visvisādu zīmju,noteikumos visādu ierobežojumu,to nevar un šito nedrīkst...

Ar lielu slotu to visu aizslaucīt un katram šoferītim vai šoferītei dažas pamatlietas atcerēties

Labās rokas likums.To jau vairs mūsdienās nezin - labi redzams stāvlaukumos,bet senāk viss uz to balstījās.Lieliski darbojas skandināvijā kā ātruma samazināšanas līdzeklis.

Savlaicīga pagriezienu parādīšana.Mūsu valstī esošajiem auto virzienrādītāji laikam daudziem ir vnk atvienoti.

Spoguļi.Neredzam,kas tajos darās,jo vnk tur neskatamies.

Droša distance un nebūt citiem par traucēkli,nu neesi viens uz ceļa,to tavuprāt pārkāpēju sodīs grāvis vai cp.

Ja atmiņa neviļ.tad vienā no Anglijas mazpilsētām tika novākti visi satiksmes organizācijas elementi.Gada laikā nevienas avārijas.

Esmu pabijis Norvēģijā,kuru csdd daudzreiz piesauc kā piemēru,bet vienādas nozīmes krustojumus pie mums nīdē laukā kā bīstamu slimību - tur tie ir daudz,darbojas lieliski.

ugunszveers 20.decembris 2013 22:23
0 0 Atbildēt

jo vairāk aizliegumu un ierobežojumu, jo vairāk pārkāpēju, jo vairāk var noslaukt sodos

x 31.decembris 2013 4:52
0 0 Atbildēt

Ja brauc ātri, tev ir jāuzmanās tikai no priekšā braucošā un jāvaktē vai no sāna kāds netuvojas neadekvātā ātrumā (un arī tas tikai krustojumos), tāpēc ātri braukt būtu droši, ja arī pārējie ātrie braucēji vadītos pēc tā paša principa (un visi brauktu ātri). Ja brauc lēni, tevi no aizmugures apdraud ātrāki braucēji, visi manevri kļūst bīstamāki - tas ir no "gonkošanas teorijas", un, pabraucot pa Parīzi, secināju, ka tur visi tā brauc, un "lēni un pieklājīgi" nav iespējams.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 12

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti