Pētījums: 53% autovadītāju uzskata, ka riskus uz ceļiem rada braukšanas kultūra, 24% vaino ceļu stāvokli 38

 

Foto: Publicitātes foto

Miltton Latvia | 29.februāris 2024 9:38

Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli.

Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Salīdzinot ar pērnā gada rezultātiem, nedaudz samazinājies to autovadītāju skaits, kuri apzinās, ka lielākos riskus rada pašu paradumi un braukšanas kultūra (2023. gadā šādu atbildi sniedza 55% autovadītāju), bet to autovadītāju skaits, kuri vaino ceļu stāvokli ir pieaudzis par 2%. Vienlaikus nedaudz (par 1%) audzis to šoferu skaits, kuri uzskata, ka papildus riskus rada pieļaujamais promiļu slieksnis. Sievietes daudz biežāk (56%) norāda, ka riskus rada autovadītāju paradumi un braukšanas kultūra, tikai 50% vīriešu sniedz šādu atbildi.

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks uzsver: “Lai gan ceļu stāvoklim, protams, ir būtiska nozīme, pasaulē ir veikti pētījumi, kas apliecina – uz nedrošiem ceļiem bez marķējuma, apzīmējumiem vai speciālām nomalēm, negadījumi notiek retāk, nekā uz perfekti sakārtotiem ceļiem, jo uz laba un gluda ceļa cilvēks jūtas drošāk, nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko dara un nepietiekami koncentrējas uz braukšanu. Arī vasarā autobraucēji ir relaksētāki, nekā ziemā, tāpēc smagākie negadījumi un pārkāpumi vairāk ir tieši vasarā.”

“Aizvien ļoti izplatīta ir tendence vainot citus, lai gan patiesībā, domājot par savām autovadīšanas prasmēm, mēs esam nepietiekami paškritiski. Nenoliedzami, ceļi Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos,” piebilst eksperts.

Ceļu stāvokli kā lielāko risku faktoru biežāk min gados vecākie autovadītāji – vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu atbildi sniedza 28% autovadītāju, no 50 līdz 59 gadiem – 27%, kamēr vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem tikai 16%. Gados jaunākie autovadītāji (vecumā no 18 līdz 29 gadiem) biežāk norāda, ka riskus rada braukšanas kultūra (55%), vienlaikus šajā vecuma grupā daudzi autovadītāji (12%) vaino arī laikapstākļus.

Analizējot datus reģionu griezumā, iespējams secināt, ka ceļu stāvokli kā galveno riska faktoru biežāk min autovadītāji no Rīgas (27%), kamēr Kurzemes autovadītāji šādu atbildi sniedz tikai 17% gadījumu. Pierīgas un Latgales iedzīvotāji biežāk (11%), ka viens no lielākajiem riska faktoriem ir laikapstākļi. Šeit gan jāpiezīmē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, vasarā, piemēram, augustā, kad ir salīdzinoši labi laikapstākļi, ilgāk ir gaišs un ceļi nav apledojuši, 2023. gadā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 9 cilvēki, bet 2022. gadā – 10, kamēr, piemēram, februārī tie bija attiecīgi 8 un 5 cilvēki.

 
38 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
WALA 29.februāris 2024 10:08
5 4 Atbildēt

Kāda tur kultūra, smieklīgi, pat no krustojuma nejēdzam startēt laikus un ātri, attiecīgi necieņa pret citiem sākas jau tiko kā izkustējušies, ja vispār ...

WALA 29.februāris 2024 10:11
5 2 Atbildēt

Ceļa zīmes tieši tāpat neredzam, nezinam ar kādu ātrumu jābrauc, joprojām neizmirstoša ir suga ar tiem kuri vidējā atruma zonās pie tās beigām brauc ar 80 vai zemāk ...

Tā ka labs jautājums kas tiek uzskatīts par "autovadīšanas kultūru" ....

Ivo 29.februāris 2024 11:09
5 0 Atbildēt

Pēdējā laikā arvien vairāk ievēroju, ka daudzi sevi uzskata par tramvaja vadītājiem. Brīvības/Miera ielas krustojumā rīta un darba dienas beigu stundās gandrīz katrā luksofora fāzē kāds Brīvības ielu pa Miera ielu šķērso no otrās - tramvaja joslas, lai gan ir zīmes, ka auto visos atļautajos virzienos manevri jāveic no labās joslas. Šorīt stāvēju pirmais pie luksofora, viens dzenis cēli apbrauca visu kolonu pa sliedēm, aizlīda priekšā pie sarkanā un tad nogriezās pa labi uz brīvības ielu. Braucot apmēram tajā pašā laikā esmu, ka to veic gan vieni un tie paši auto, gan 'aborigēni', kas izbrauc no kādas Miera ielas pagalma un kuriem vajadzētu zināt savu "rajonu", tātad visdrīzāk to veic sistemātiski. Man šķiet, te ar dronu varētu noķert vairāk pārkāpēju, kā tajos video no Imantas un Juglas, bez tam par Miera/Brīvības ielas krustojumu man nav iebildumu, ka tur kaut kas būtu neloģiski uzbūvēts un būtu kāda "lamata" autovadītājiem. Tas pats, bet mazākos apmēros darās visā Barona ielas garumā, kur pamīšus daļā krustojumu var šķērsot krustojumu pa tramvaja sliedēm, daļā nevar.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Kāpēc ir tik svarīgi noteikt atbilstošu ātrumu satiksmes organizēšanai? Ceļa zīmes 110 km/h piemērs (+ VIDEO) 6

iAutolv skaidro, kādēļ arī tik nelielā satiksmes nogrieznī kāds ir Rīgas-Jūrmalas šosejas posms, nepieciešams savlaicīgi mainīt noteikto maksimālo ātrumu un kādēļ dažkārt lielāks ātrums nozīmē mazāku agresiju uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Ko dara šī tehnika? (+ VIDEO) 5

Kravas auto ar piekabi kaut ko vienmērīgi izkaisa uz ceļa. Vai varētu būt, ka šādi ātrā un vienkāršā veidā tiek atjaunots ceļa segums? Lasīt vairāk

 

Tikai tagad Latvijas Valsts ceļi atjauno 110 km/h uz Rīgas - Jūrmalas šosejas 30.04.2024 (+ VIDEO) 18

iAutolv konstatē, ka aprīļa pēdējā dienā situācija uz Rīgas-Jūrmalas šosejas izmainījusies un tagad maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h. Lasīt vairāk

 

Tiesai būs vēlreiz jāskata lieta par bēgšanu no policijas pirms 5 gadiem (+ VIDEO) 3

Tiesai atkārtoti būs jāizskata krimināllieta, kurā pirms aptuveni pieciem gadiem kāds autovadītājs narkotisko vielu reibumā bēga no policijas. Pakaļdzīšanās laikā – no Rīgas līdz Ogrei – cieta vairāki likumsargi. Bēgošo autovadītāju izdevās apturēt, tikai lietojot šaujamieroci. Un tieši ar vīrieša ievainošanu galvā saistīts Augstākās tiesas Senāta lēmums, kas paredz daļēji atcelt zemākās instances tiesas lemto, ka vīrietim par izdarīto jāizcieš piecarpus gadu cietumsods. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti