Vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt vismaz trīs reizes, trešdien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā būtu jāievieš sodi, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā.
Briškens sacīja, ka politiskā līmenī ir sākta jauna pieeja ceļu satiksmes negadījumu detalizētai auditēšanai, lai datus apkopotu un attiecīgi sekotu rīcība. Tostarp viņš norādīja, ka ir jāuzlabo autoceļu infrastruktūra un ir nepieciešami monetāri sodi, tostarp arī, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz 10 kilometriem stundā, tādēļ SM atkārtoti virzīs attiecīgos grozījumus.
Viņš arī minēja, ka bargāk ir jāvēršas pret autovadītājiem, kuri sēžas pie stūres dzērumā.
Briškens sacīja, ka viņš atbalstīs papildu finansējuma un kapacitātes nodrošināšanu Valsts policijai un pašvaldību policijai, jo nepietiek tikai ar sodu sankciju pastiprināšanu, bet šie sodi ir arī jāpiemēro.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis žurnālistus informēja, ka pērn LVC ierīkoja pirmos 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus, kur var novērot, ka ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt šogad plānots ierīkot vēl 17 posmus, tostarp arī vietā, kur pagājušajā nedēļā notika divi smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka direkcija kopā ar Valsts policiju turpina sadarbību, kā arī notiek nopietns darbs ar autovadītājiem un autoskolām. CSDD arī iesaistās satiksmes drošības pētniecībā, analizējot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un padziļināti pētot smagos ceļu satiksmes negadījumus.
Viņš informēja, ka, samazinot vidējo braukšanas ātrumu par diviem kilometriem stundā, Latvijā var glābt 20 dzīvību gadā un ievainoto skaitu samazināt par 400 gadā.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīmēja, ka turpinās pastiprināta uzraudzība vietās, kur pēdējās nedēļas laikā notika smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Viņš arī piebilda, ka ikdienā puse no fiksētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir ātruma pārsniegšana. Pie tam lielākā daļa ātruma pārkāpēju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu no 21 līdz 40 kilometriem stundā, kas liek secināt, ka ātrums tiek pārsniegts apzināti.
CSDD dati liecina, ka bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits Latvijā n
Kārtejo reizi izcelšos ar populāro nepopulāro viedokli - LV avāriju statistikas problēma NAV ātruma pārkāpšana, bet gan nejēdzīgā infrastruktūra ar visiem nejēdzīgajiem ātruma ierobežojumiem, stabiņiem, saliņām un citiem "mierināšanas" pasākumiem.
Tīri lai saprastu, ko domāju:
Ja uz gadu visur uzliktu ātruma ierobežojumu 10km/h, VISI būtu pārkāpēji jau startā, un VISU varētu norakstīt uz ātruma pārkāpšanu. Savukārt, ja nodefinētu, ka uz visām šosejām atļautais ir 110km/h, pārkāpēju būtu izcili maz. No šī var skaidri saprast, ka valstij neinteresē drošība vai avāriju skaita samazināšana, bet gan potenciālā peļņa no radariem vietās, kur ir ieviesti apzināti neloģiski ātruma ierobežojumi, kas provocē pārkāpt un apdzīt, nesot vairāk naudiņas budžetā.
Ja politiķi varētu, uzliktu 50% IIN, taču tas izraisītu pārāk lielu pretestību. Vieglāk ir iekasēt deficītu no sodiem, aizbildinoties ar drošību - īpaši, ja apstākļi tiek mākslīgi radīti tādi, lai pārkāpt būtu viegli, pašam pat neapzinoties.
Šeit lieti noder mūžīgais 90-70-90-70-90 stāsts uz visām Latvijas šosejām, bieži vien vietās, kur tam nav ne loģikas, ne pamatojuma, kas rada ne tikai simtiem situāciju, kur kaut nejaušības dēļ "iekrist" uz sodu, bet arī rada kalnu ar uz 70 braucējiem, kuri nejēdz, kad un kur zīmes darbības zona beidzas, likumsakarīgi, pārējiem radot vēlmi/ nepieciešamību lēnbraucējus apdzīt.
Un vienīgais patiesais risinājums visai šai problēmai, according to LR valdība, ir tikai viens - radari radaru galā, jo vajag taču drošību.
Nē, nē, ko jūs, par peļņu mums nav intereses! Oi, nē, šoseju sakopšanai nav naudas, labāk uzliksim 70 zīmi un radariņu!