RE TV sižetā Satiksmes ministrijas plāni attiecībā uz satiksmes drošību.
Mērķis ir panākt to, ka 2027. gadā būtu par 35% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo nekā 2020. gadā. Paredzēts, ka tiks uzlabota autoceļu infratsruktūra, pastiprināta kontrole uz ceļiem, kā arī plānots pastiprināt sodus par ātruma pārsniegšanu.
Viens no sodiem, ko plānots ieviest, ja atļautais braukšanas ātrums tiks pārsniegts līdz 10 kilometriem stundā, par ko jau runāts arī iepriekš. ReTV uzrunātie autovadītāji šādu iespēju neuzskata par labu risinājumu, norādot uz potenciālajām problēmām, kas var rasties. Līdz šī gada 20. augustam ceļu satiksmes negadījumos Latvijā ir bojāgājušas 63 personas, savukārt līdzvērtīgā laika posmā pērn – 88 personas.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos ir bojāgājušas 76 personas uz miljons iedzīvotājiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tās ir 46 personas, bet, piemēram, Zviedrijā – 21 persona. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ārpus apdzīvotām vietām vairāk nekā puse autovadītāju pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu.
Jo lielāks ātrums, jo avārijas sekas ir krieni vien smagākas. “Protams, autovadītājiem šķiet, ka varētu paātrināt ātrumu tādā vai citādā posmā, kurš šķietami ir taisns, ceļš ir pārredzams. Bet situācija rāda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurā nav paredzētas soda sankcijas arī par šo pirmo mazākā ātruma pārsniegumu. Mērot faktisko ātrumu uz ceļiem, redzam, ka ārpus apdzīvotām vietām teju 60% no vadītājiem brauc ātrāk, nekā tur ir atļauts. Tas arī ietekmē tās sekas, ja apzinātu vai neapzinātu rīcības gadījumā notiek sadursme.”
Jau gadu Latvijā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma. Tā kā vietās, kur vidējā ātruma radari uzstādīti vērajomi uzlabojumi, satiksme kļuvusi rāmāka, plānots, ka nākotnē uz Latvijas autoceļiem to skaits trīskāršosies. Tiesa gan – arī par tiem uzrunāto autovadītāju domas dalās. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova: “Par pusi ir samazinājies to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurās ir bojāgājušie, respektīvi, smagākie ceļu satiksmes negadījumi.
Tā ir ļoti pozitīva tendence. Arī autovadadītāji norāda, ka pie vidējās kontroles ātruma posmiem satiksme ir kļuvusi mierīgāka šajos posmos. Tur vairs nemēdz būt tik bieži pārgalvīgās apdzīšanas, kas var apdraudēt paša manevra veicēja drošību un citu satiskmes dalībnieku drošību.” Lai sasniegtu plānoto mērķi – 2027. gadā samazināt bojāgājušo un smagi cietušo skaitu par 35% –, plānots uz galvenajiem autoceļiem samazināt arī vietas, kur veikt kreiso pagriezienu un apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Tā, piemēram, pagājušonedēļ šādas vietas jau tika likvidētas uz Vidzemes šosejas – netālu no Rīgas un Garkalnes.
Riskēšu saņemt "pērienu", bet divreiz 2 nedēļu laikā izbraucot Rīgu secināju, ka vidējā ātruma radars uz A2 ir patīkami nomierinājis trakos, kas līdz tam aiz Siguldas metās uzbrukumā 95-110 km/h braucošajiem tajā bīstamajā posmā līdz Augšlīgatnei, nekādas gonkas aiz radara neredzēju, pie citiem radariem, kas posmā līdz Gulbenei sen pierasts.