Lai pārraudzītu visu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību, ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un savstarpējo mijiedarbību pilsētvidē, Valsts policija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņas “Dod ceļu cieņai” ietvaros septembrī ir veikusi uzvedības kultūras kontroles monitoringu Rīgā.
Rīgā netrūkst ielu un krustojumu ar izaicinošiem apstākļiem, kuros noteikumu ievērošanai un satiksmes dalībnieku savstarpējai cieņai ir būtiska nozīme. Lai novērtētu dažādu ceļu satiksmes dalībnieku attieksmi, šonedēļ kontroles brauciena laikā Valsts policija ir apsekojusi dažādas vietas, kur ikdienā satiksmes dalībnieki savstarpēji nesaprotas un bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi – vairāku braucamjoslu ielas ar gājēju ietvēm un veloceļiem, krustojumus ar luksoforiem gājējiem un velobraucējiem, regulējamus krustojumus ar īsu zaļās gaismas darbības laiku, nobrauktuves no tiltiem u. c.
“Agresija ceļu satiksmes dalībnieku vidū nav vērojama regulāri, un kopumā konfrontācijas uz ceļa ir drīzāk atsevišķi gadījumi. Tomēr ceļu satiksmes negadījumi notiek, un visbiežāk to iemesli ir neuzmanība, savu spēju pārvērtēšana un apstākļu neizvērtēšana – gan ceļa segumam neatbilstoša ātruma izvēle, gan priekšrocību neievērošana un ceļa nedošana. Ir arī gadījumi, kad viens otru laikus nepamana, tāpēc, lai novērstu traģēdijas, it īpaši tuvojoties tumšam un miglainam laikam, aicinām gājējus un mikromobilitātes rīku vadītājus padomāt par savu pamanāmību ar atstarojošo elementu palīdzību,” atgādina Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas biroja 2. nodaļas galvenais inspektors Valters Dzenis.
Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu notiek darba dienās, kad ir intensīvāka satiksme un lielāka steiga rīta un vakara stundās. Kā liecina Valsts policijas rīcībā esošā informācija, katrā satiksmes dalībnieku grupā ir savs noteikumu pārkāpumu regulārais “tops”, ko atspoguļo arī kontroles braucienā novērotās situācijas. Autovadītāji lielākoties veic dažādus neapdomīgus manevrus, pārkārtojoties citā joslā, nepārliecinoties par manevra drošību un distanci līdz citiem satiksmes dalībniekiem, nepaspēj pārbraukt krustojumu pie zaļās luksofora gaismas un iebrauc krustojumā, to nobloķējot citiem transportlīdzekļiem, apstājas vai novieto auto uz gājēju ietves vai veloceļa. Mikromobilitātes rīku vadītāji savukārt nesamazina ātrumu, pārvietojoties pa gājēju pāreju, brauc pa velojoslām pretējā virzienā un bīstami manevrē, pārbraucot no braucamās daļas uz ietvi un atpakaļ. Tāpat ir sastopami autovadītāji, velosipēdisti un citu mikromobilitātes rīku vadītāji alkohola reibumā – pārsvarā brīvdienās, bet mēdz gadīties arī darba dienās. Savukārt gājēji bieži šķērso ielu nepiemērotā vietā vai pie sarkanās gaismas signāla, kā arī nepārliecinās par savu drošību uz gājēju pārejas.
“Braukšanas kultūra pamazām uzlabojas, bet ar sabiedrību nemitīgi jāstrādā dažādos veidos – tikai kontrole un sodi bez izglītošanas un cieņpilna dialoga vēlamo rezultātu nepanāks. Ir svarīgi pilnveidot normatīvo aktu bāzi, pēc iespējas uzlabot infrastruktūru, tajā pašā laikā arī katram ceļu satiksmes dalībniekam jāizvērtē savi paradumi un jārāda labais piemērs apkārtējiem un ģimenei, bērnos ieaudzinot cieņu pret sevi un citiem – tas atspoguļosies arī ceļu satiksmē. Lieku reizi pārliecināties par drošību pirms ceļa šķērsošanas vai piebremzēt pirms gājēju pārejas un sabiedriskā transporta pieturvietas – tas var glābt dzīvības,” uzsver CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Arī biedrība “Pilsēta cilvēkiem” novērojusi, ka tieši satiksmes dalībnieku izvēles ir tās, kas nosaka, cik droši katrs nonāks galamērķī. Arī būt neuzmanīgam diemžēl ir izvēle, kas rada iespēju notikt sadursmei. Nereti, sakot “ceļu satiksmes negadījums”, cilvēks cenšas vainot ārējus apstākļus, lai rastu attaisnojumu paša izklaidībai, norāda biedrības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kārlis Krēķis: “Katra ar automašīnu ceļā ietaupītā minūte, pārsniedzot ātrumu vai pārkāpjot noteikumus, var nozīmēt zaudētu dzīvību kādam citam – gājējam vai velobraucējam, kas vari būt arī tu pats. Tāpēc aicinu autovadītājus uztvert katru gājēju pāreju un iebrauktuvi kā galveno ceļu mikromobilitātes lietotājiem.”
Bļaušana un lamāšanās ir zema intelekta pazīme!