“Zinot to, cik bēdīga ir mums situācija statistiski, es domāju, ka jebkurš kontroles mehānisms, ja tas izglābj kaut vai vienu dzīvību uz mūsu autoceļiem, jau ir sevi atpelnījis,” sarunā par drošību uz autoceļiem raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Nesen braucu pa liepājas- rīgas šoseju, tur atkal viens izcēlās - īss taisnais gabals tuvojās līkums, pretī brauca fūre un vienam bembistam tikuntā vajadzēja apdzīt mani un fūri man priekšā. Priekšējà fūre strauji bremzēja un BMW knapi izlīda starp fūrēm. Varēja notikt kārtējā traģēdija dēļ kautkāda jampampiņa. Un rezultātā visādus ātruma ierobežojumus uzliek visiem pārējiem autovadītājiem.
Nav starpības, kāda marka - šonedēļ pa Latviju esmu nobraucis gandrīz tūkstoti, un vairāk izceļas tie paši Volvo un VW. Atcerēsimies, ka statistikā norādītie visbiežākie pārkāpēji vienmēr ir tiešā korelācijā ar vispopulārāko auto marku valstī. Marka neko nenozīmē.
Atgriežoties pie tēmas - lēnie braucēji, tai skaitā fūres, ir tie, kas lielākoties izraisa apdzīšanas vēlmi/nepieciešamību, tādējādi tiešā veidā radot bīstamas situācijas. Te jau pat vairs nav runa par lidotājiem, kas velk 120+ pie 90, un apdzen visus un vienmēr, bet gan tiem, kas vēlas braukt ar tiem pašiem atļautajiem 90, taču priekšā velkas kāda sēne (fūre, bailīgais, spidometra vērotājs), kas pie atļautā 90 brauc 75-80, tieši kā rakstīji. Pēdējos piecos gados braukājot apkārt pa Latviju pāris tūkstošus mēnesī, ir sanācis izveidot sava veida statistiku - tik saraustīta braukšana kā šobrīd nepastāvēja, pirms vidējā ātruma posmu ieviešanas. Tas ir īpaši labi redzams pierīgā, taču vislabāk to pamanīt sākotnēji varēja tieši reģionos, kur satiksme ir mazāka. Kopš vid.rad. ieviešanas ir šausmīgi daudzi, kas baidās no tiem radariem, veicot absolūti neizprotamus manevrus, bremzēšanas, un vienkārši neloģiski lēnu braukšanu. Pirms radaru ieviešanas plūsma bija paredzama - visi brauc uz +/- 90-100, plūsma ir vienmērīga. Taču tagad katrs otrais brauc uz 75-80, cits uz tiem pašiem 90-100, un apdzīt sanāk krietni vairāk, nekā kādreiz, kas savukārt noved pie nākamā - pirms radaru ieviešanas ziņās nebija redzamas tik daudz frontālās sadursmes, kā pēc to ieviešanas. Izdarāmie secinājumi ir gaužām vienkārši.
Vēlme NAV nepieciešamība. Nevajag meklēt attaisnojumus tiem, kas apdzen nepiemērotās vietās.
Nekad neesmu teicis, ka ir, tikai paskaidroju, ka visam, kas notiek, ir iemesls, un tie iemesli bieži ir mākslīgi radīti. Tā nav attaisnojumu meklēšana, bet gan loģiska, pamatota šobrīd notiekošā analīze. Nesaku, ka nav pārgalvīgu braucēju, taču infrastruktūra pati par sevi arī parastu ikdienas braucēju padara par pārgalvīgu, vai tieši otrādi - pārgalvjus radošu personu.
"Nepiemērotas vietas" bieži vien ir ceļu būvētāju nekompetence. Šī brīža labākais piemērs - A1 šoseja, aiz Saulkrastiem, kur taisnajos posmos ir savilktas nepārtrauktas līnijas, liedzot apdzīt, pat, ja tas būtu salīdzinoši droši, toties līkumos līnija ir pārtraukta, kas ļauj apdzīt, lai gan redzēt tur neko nevar. Kad tad lai apdzen?
Un tādas vietas Latvijā ir kalniem.
Arī, nu jau, bēdīgi slavenā Liepājas šoseja, tā pati Bauskas šoseja, būtībā jebkura lielā šoseja Latvijā. Infrastruktūra ir izveidota tā, lai legāls manevrs nebūtu drošs, savukārt drošs manevrs nebūtu legāls.
Varam piesaukt arī Ķekavas apvedceļa nepamatoto ziemas "90" režīmu, kuram nav sakara ar drošību - plata šoseja, kas ir pēc visiem standartiem būvēta kā ātrgaitas ceļš, taču zīmes tiek mainītas pa sezonām. Arguments "bet ziemā taču var slīdēt" ir nederīgs, jo katram vadītājam ir jāspēj novērtēt situāciju uz ceļa, attiecīgi piemērojot ātrumu. Tas pats attiecas uz Siguldas šosejas "gudrajām zīmēm", kurām, atkarībā no ceļā stāvokļa būtu jārāda 100 vai 90. Realitātē tās lielāko laika tiesu rāda "90", pat sausā, saulainā vasaras dienā.
Viss šis liecina, ka infrastruktūra tiek veidota maksimāli provocējoša un neērta, lai radītu iemeslus pārkāpt. Provocējošas situācijas = pārkāpums. Pārkāpums = sods. Sods = peļņa.
Bet Tu jau zini labāk. Vainīgs ir ātrums, ceļi ir ideālā kārtībā, valdība strādā tautas interesēs, un radari ir izvietoti tikai un vienīgi drošības dēļ. Ok.
> Kad tad lai apdzen?
Man šķiet, CSN atbild uz šo sakrālo jautājumu.
107. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:
......
109. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
......
Pārtrauktā līnija šajos punktos vispār nav pieminēta, tātad, tas NAV kritērijs, kas viens pats atļauj veikt apdzīšanu.