Bez stresa šogad granulām cena vēl tikai augs, šķeldas un granulu ražotāji jau brīdina pašvaldības, kurām ir biomasas katlu mājas, ka būs vēl dārgāk. Tas ir diezgan loģiski, jo degvielas cenas augšā, kas veido būtiski daļu pašizmaksā + lētā Baltkrievijas šķelda ir izgājusi no tirgus + pieprasījums augošs, jo daudzi slēdzas no gāzes nost un pāriet uz biomasu. Karoč tuvāko gadu stabili viss būs dārgs, gāze nežēlīgi, bet pārējais - malka, ganulas, briketes, šķelda, elektrība vienkārši dārgi. Vienīgais nezinu kas notiek ar cenām LPG un kurināmajai DD, cik straujas izmaiņas šiem jau ir bijušas un plānojas nav ne jausmas

cenas bik nokrita. nu jau briketes var dabūt pa 220. vairāk interesē, vai vasarā kritīs vel, jeb viss būs slikti. pamazinot T mājā pa 1 grādu, mēnesī ietaupijās ap 100 kubiem gāzes..

Ķīpsalas izstādē man viens Saules bateriju īpašnieks pastāstīja, ka tādā vidēji saulainā marta dienā viņa 10 kW kilovatu sistēma saražojusi 5 kWh kilovatstundas enerģijas, kas nonākušas sadales tīklā. Tad nu tajā dienā viņa siltumsūknis labi pakotai un siltinātai mājai patērējis 7 kWh elektroenerģijas. COP koeficients esot 5.

Sanāk, ka dienas bilance - 2 kWh patēriņš visas mājas siltumam.

Ar granulām kurinu gadus 9, tādu cenu(120eur/palete) neatceros, kaut tiek pirkts no vietējā vīriņa, kurš parasti palien 10-15eur zem vispārejās tirgus cenas. Vēljovairāk pērkot veikalā, pirms divām nedēļām atveda par 250eur palete(3,90 maiss)

Man ir malkas apkure vai rezerves variants elektrība. Šogad tika izmantota arī elektrība, jo pagājušajā gadā uzliku saules paneļu sistēmu. Tie, kas vēl domā, noteikti jāliek hibrīdais invertors, baterijas var likt vēlāk. Malkas nepērku vai nu savā mežā ir kritušie koki vai valsts mežā. Ja dodas uz valsts mežu, tad jāvienojas ar vietējo LVM daļu, lai nesanāk pants. Degviela un eļļa gan palikusi dārgāka zāģēšanai un pašizvešanai. Jā ir čakars ar malku, bet sanāk pasportot un darba ar vērtīgāks palicis.

efekttīvāks veids par saules paneļiem, šī iekārta maksā tikai 995 eiriki

www.youtube.com/watch?v=rAgxb92a2Kc

man ir tā: siltās grīdas, granulu katls, un akumulācijas tvertne, ko silda arī 2 uz jumta esoši saules kolektori.

Saulainās marta dienās granulu katls neieslēdzas. Cik kw saražo, nezinu. Bet šosezon nevis 4 paletes granulu, bet trīs ir izkurinātas.

410 litri un ap 280 m2

Tonnā granulu ir ~5MWh enerģijas, ņemot vērā, katla lietderības koeficientu reāli ir kādi 4MWh. Tas tad arī varētu būt tas apjoms, ko esi ieguvis. Naudas izteiksmē pie šodienas cenām esi ietaupījis kādus nepilnus 300EUR. Cik bija investīcija?

Es neplānoju mājai mainīt apkuri. Ar visu “dārgo” dabasgāzi apkures izmaksas sanāk izdevīgākas par alternatīva (un pat mazāka) īpašuma elektrības, siltumsūkņa vai granulu apkures izmaksām. Šobrīd, 2022.gadā. Vairāk nepatīk nekonkrētība par dabasgāzes pieejamību no LG. Cerams, tomēr tā dabasgāze vienmēr mums būs. No tā lielos vilcienos būs atkarīga arī valsts ekonomikas ilgtspēja un konkurētspēja.

Tomēr gribētu atzīmēt vienu reālu risinājumu, ja tomēr dabasgāzes vads kļūst tukšs. Gāzes katls var tikt pārprogrammēts arī uz LPG (balonu gāze). Kas noteikti būs pieejama arī turpmāk kā naftas produkts (degviela). Tad nu kritiskā situācijā (atkal - ir vienas ziemas pieredze uzreiz pēc mājas būvniecības) atkal būs čakars ar lielajiem 80l Lpg baloniem, tos jāstaipa iekšā katlu telpā pa vienam, javieno klāt, jāsamirdina māja utt. Bet - vismaz komforts saglabāsies.

Tie, kas jau sākotnēji paredz apkuri ar LPG, tos balonus tur kastē ārpus mājas komplektā pa 6 vai 4 un piegādā bez saimnieka ziņas. Automātika ziņo kantorim, kad jāved.

Viennozīmīgi siltuma sūknis+saules bačas.

siltumsūkņi ar visādi, tur jaunākie un ziemeļeiropai domātie būs daudz efektīvāki un saule jau kādu laiku spīdēs

kasinsh79 pagaidām vari priecāties ar lēto gāzes cenu, jo valsts līdz aprīļa beigām subsidē, bet kas būt tālāk ir miglā tīts. Maijs, jūnijs +56% pret subsidēto. LG mājsaimniecībām pārskatīs tarifu 01.07.Ja nebūs valsts atbalsts, tad gatavojies, ka tuvāko gadu izmaksu pieaugums pret šā brīža subsidēto būs gandrīz x3. Tas viss no publiskajiem avotiem.

Risinājums

www.ss.com/lv/agriculture/seeds-and-seedings/

Joprojām jau nav pārāk plaši pārstāvētas idejas par visādām taupīšanām lokālā patēriņā un enerģijas ražošanas aprēķiniem.

Tāpat vecā doma, ka, lūk, nu mēs projektējam māju/sabiedrisku būvi un tur būs tikai 1 veida apkure - nu no tās domas ir jāatsakās.

plānots mēneša griezumā uzsākt būvēt ģimenes māju. Pēdējo 1/2 gadu esmu izracies cauri dažādiem apkures veidiem un esam apstājušies pie gaiss-ūdens siltumsūkņa + rekuperācijas ar siltuma/mitruma atguvi un kā papildinājums neliela malkas kamīnkrāsns un uz jumta saules paneļi.

Gāze nē, jo tuvumā nav, savukārt balonos bija kā variants, bet nepārliecināja mani.

Mans viedoklis, ka jaunbūvei šāds ir zelta vidusceļš. Neprasa daudz telpas, viss ir automatizēts līdz ar to neesi piesiets mājai un tiek noklāts 95% no visa apkures sezonas. Tās stundas, kad ir zem -20 ar kamīnkrāsni jāpietiek, no pieredzes iepriekšējai mājai ar daudz sliktāku siltinājumu, kā plānots šajā.

Gaiss - ūdens 140m2 mājai ~9000eur iekļaujot uzstādīšanu, apsaisti.

Par gāzes cenām,- neesmu kompitents spriest. Sajūtu ar rumpi, ka mana svētība ir lielā mute un ilgspēlējoši lieli bluķi.

Pilnībā piekrītu.

cena ar visām siltajām grīdām no siltinājuma līdz 'atslēgai'

Dziļurbuma sūknis pirms 10g bija 12k. 16kw sūknis! Šodien vajadzētu būt zem 10. 17 ir kautkas kosmisks. Pieņemu, ka tajā cenā ir pilnīgi viss, kas saistīts ar apkuri.

Interesentiem varu izstāsīt, ka sistēma ir atvērta un tāpēc tur īpaša vieta jāparedz karošanai ar līdzi nestajiem sārņiem.

Gaiss- gaiss nekad nebūs efektīvāks par gaiss- ūdens, aizmirsti!

Sasalt āra kontūrs? Visi normālu ražotāju gaiss-gaiss, gaiss- ūdens un ģeotermālie ir ar apsiledes elementiem un tie ir spējīgi paši savi "atkausēt", sasalst tā sauktie "kondicionieri" kuri tik un tā skaitās siltumsūkņi un Latvijā ir redzēti gadījumi kur klientiem šādi tiek "iesmērēti".

Man gan privātmājai, gan vasarnīcai ir siltumsūkņi, vasarnīcai Madonas pusē, ir jau pavecs Mitsuks pienvisiem lielajiem mīnusiem nekad tur nekas nav pārklājies ar ledu.

Te jau vēl tāds interesants jautājums - cik maksā kilovatstunda elektroenerģijas, ja to turpat uz vietas saražo no propāna vai dabasgāzes. Un tad ar to enerģiju darbina siltumsūkni.

www.energy.gov/sites/prod/files/2013/11/f4/webcast_2009-0514_chp_in_facilities.pdf

scholarsjunction.msstate.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=3052&context=td

www.yanmar.com/global/energy/ghp/

Par tiem 11 kw daudziem nav skaidrības. Tātad, 11,1 kw ir nevis maksimālā saules paneļu jauda, bet gan maksimālā jauda invertoram (virzienā uz Sadales tīklu), ja tiek veidots mikroģenerātora pieslēgums pie ST. Tālāk - invertori pamatā ir divu veidu. Vieni ir uzsēdināti paralēli ST vadiem. Šajā gadījumā invertora jaudas maksimums 11,1kw, kā jau minēju un saules paneļi var būt mazliet vairāk (jo ne jau vienmēr šie strādā ar 100% jaudu). Un otra veida invertori var veidot mājas iekšējo, neatkarīgo 220v tīklu (Piemēram Victron Energy invertori). Šajā gadījumā uz ārpusi, uz ST pusi viņu jauda ir jāierobežo uz šiem 11,1kw, bet uz mājas iekšējo tīklu nekāds jaudas ierobežojums neeksistē. Pie tam šajā mājas iekšējā tiklā var tikt saslēgti vēl daudzi citi invertori un attiecīgi, saules paneļu jaudu neviens neierobežo! Ja nu vienīgi savas zemes platība, naudas maka biezums, u.t.t.. Tādēļ arī ir tā, kā jau minēju - man šobrīd strādā 13kw paneļi. Kad uzstādīšu pārējos, kas vēl kaudzē, būs 21 kw. Un nākotnē - iespējams, likšu vēl