cenas bik nokrita. nu jau briketes var dabūt pa 220. vairāk interesē, vai vasarā kritīs vel, jeb viss būs slikti. pamazinot T mājā pa 1 grādu, mēnesī ietaupijās ap 100 kubiem gāzes..
Ķīpsalas izstādē man viens Saules bateriju īpašnieks pastāstīja, ka tādā vidēji saulainā marta dienā viņa 10 kW kilovatu sistēma saražojusi 5 kWh kilovatstundas enerģijas, kas nonākušas sadales tīklā. Tad nu tajā dienā viņa siltumsūknis labi pakotai un siltinātai mājai patērējis 7 kWh elektroenerģijas. COP koeficients esot 5.
Sanāk, ka dienas bilance - 2 kWh patēriņš visas mājas siltumam.
Man martā tika saražotas 876kWh, un tas ar 6.5kW paneļiem un 6kW invertoru. Vai nu trūkst kādas nulles vai bojāta sistēma. Rekords martā bija ap 40kWh dienā.
Tfu, laikam 15kWh, ne 5.
Pēdējās 30 dienās (11.03-10.04) mana 13 kw saules sistēma saražoja kopā 1171 kwh. Rekords bija 2. aprīlī. Dienas laikā 64 kwh . No tām iedzinu Sadales tīklā 32 kwh. Bet pārējās 32 kwh sadalījās šādi - 12 kwh sadzinu akumulatoros priekš nakts, 20 kwh notērēju. Bet vispār no marta sākuma no ST neņemu neko! Pat naktī!
Tekuila rakstīja: Granulas palikušas divas reizes dārgāk,kolēģis pagāšogad par maisu maksāja 1.85 eur tad šogad lētāko atrada par 4 eur.
Ar granulām kurinu gadus 9, tādu cenu(120eur/palete) neatceros, kaut tiek pirkts no vietējā vīriņa, kurš parasti palien 10-15eur zem vispārejās tirgus cenas. Vēljovairāk pērkot veikalā, pirms divām nedēļām atveda par 250eur palete(3,90 maiss)
Man ir malkas apkure vai rezerves variants elektrība. Šogad tika izmantota arī elektrība, jo pagājušajā gadā uzliku saules paneļu sistēmu. Tie, kas vēl domā, noteikti jāliek hibrīdais invertors, baterijas var likt vēlāk. Malkas nepērku vai nu savā mežā ir kritušie koki vai valsts mežā. Ja dodas uz valsts mežu, tad jāvienojas ar vietējo LVM daļu, lai nesanāk pants. Degviela un eļļa gan palikusi dārgāka zāģēšanai un pašizvešanai. Jā ir čakars ar malku, bet sanāk pasportot un darba ar vērtīgāks palicis.
Ja pārrēķina darbu tavā stundas likmē, gan jau malkas apkure ir vnk nežēlīgi dārga. Un nekādi nesanāks "ai tas man hobijs un sports, ko brīvā laikā darīt". Jo darīšana ir siesta lieta un uz keksiņu cepšanu nekādi nevar aizmainīt. Attiecīgi - neviena malka nav tik dārga kā tā, kas bez maksas.
Ar sievietēm līdzīgi .... 
efekttīvāks veids par saules paneļiem, šī iekārta maksā tikai 995 eiriki
man ir tā: siltās grīdas, granulu katls, un akumulācijas tvertne, ko silda arī 2 uz jumta esoši saules kolektori.
Saulainās marta dienās granulu katls neieslēdzas. Cik kw saražo, nezinu. Bet šosezon nevis 4 paletes granulu, bet trīs ir izkurinātas.
410 litri un ap 280 m2
topinamburs rakstīja: man ir tā: siltās grīdas, granulu katls, un akumulācijas tvertne, ko silda arī 2 uz jumta esoši saules kolektori.
Saulainās marta dienās granulu katls neieslēdzas. Cik kw saražo, nezinu. Bet šosezon nevis 4 paletes granulu, bet trīs ir izkurinātas.
Tonnā granulu ir ~5MWh enerģijas, ņemot vērā, katla lietderības koeficientu reāli ir kādi 4MWh. Tas tad arī varētu būt tas apjoms, ko esi ieguvis. Naudas izteiksmē pie šodienas cenām esi ietaupījis kādus nepilnus 300EUR. Cik bija investīcija?
Investīcija ir un ne maza
Tomēr 200k tādu investoru un 1 teravatstundas TWh kuģi no Katāras vai ASV vairs nevajag. Gadā. Vai 250k tonnu granulu. Gadā.
Ap 1000 eiro. Un tie man nodrošina ari silto udeni gandriz visu vasaru.
Ups, tas bija uz mēnesi, gadā, nu labi, reiz 12 nebūs, pieņemsim reiz 5.
Tomēr 200k tādu investoru un 5 teravatstundas TWh kuģos no Katāras vai ASV vairs nevajag. Gadā. Vai 1250k tonnu granulu. Gadā.
www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvenergo-iegadasies-papildu-gazes-rezerves-latvijas-energetiskajai-drosibai.a445141/
Ar 200 miljonu ieguldījumu uz visu valsti gadā vairs nevajag 5TWh gāzes gadā.
Es neplānoju mājai mainīt apkuri. Ar visu “dārgo” dabasgāzi apkures izmaksas sanāk izdevīgākas par alternatīva (un pat mazāka) īpašuma elektrības, siltumsūkņa vai granulu apkures izmaksām. Šobrīd, 2022.gadā. Vairāk nepatīk nekonkrētība par dabasgāzes pieejamību no LG. Cerams, tomēr tā dabasgāze vienmēr mums būs. No tā lielos vilcienos būs atkarīga arī valsts ekonomikas ilgtspēja un konkurētspēja.
Tomēr gribētu atzīmēt vienu reālu risinājumu, ja tomēr dabasgāzes vads kļūst tukšs. Gāzes katls var tikt pārprogrammēts arī uz LPG (balonu gāze). Kas noteikti būs pieejama arī turpmāk kā naftas produkts (degviela). Tad nu kritiskā situācijā (atkal - ir vienas ziemas pieredze uzreiz pēc mājas būvniecības) atkal būs čakars ar lielajiem 80l Lpg baloniem, tos jāstaipa iekšā katlu telpā pa vienam, javieno klāt, jāsamirdina māja utt. Bet - vismaz komforts saglabāsies.
Nav iemesla domāt, ka LPG tev būs pieejamāka par dabasgāzi. Ne viens, ne otrs tuvākajā laikā no tirgus pazust netaisās un nav arī iztrūkstošs ieguves līmenī. Problēmas pamatā ir loģistikā un tā kā tie ir relatīvi tuvi un aizstājoši produkti, kā pats norādi, lielas atšķirības to pieejamībā nebūs - ja trūks, tad abi reizē.
Esmu gandrīz drošs, ka dabasgāzes vakuuma rezultātā sašķidrinātā propāna gāze tomēr būs pieejama.
Siltumsūkņa el rēķins ir aptuveni par 20% mazāks kā gāzes rēķins. Izlīdzināti. Pārbaudīts. Un tam uzspļaut uz gāzes trubas tukšumu. Gāzes katls uz el. vadu tukšumu gan nevar uzspļaut.
Idejiski el enerģija ir funkcija no gāzes, kas realizējas ar aptuveni 2 gadu nobīdi, jo tarifi jāskaņo ar SPRK. Protams, ja gāze gala patērētājam paliks lētāka, būs otrādi. Bet tas maz ticams
Tajā pašā laikā pie elektrības vadu tukšuma gāzes katlam pietiks ar mazu UPSi lai darbotos kamēr siltumsūknim vajadzēs jaudīgu ģeneratoru...
Fufelīgs apgalvojums, kas neņem vērā apstākūs. Kamēr gāzes sistēma visur ir prognozējama efektivitātē un pieļauj iespēju izveidot rezerves - ja gribas var uzstādīt lielo mājas cisternu visai sezonai, tikmēr siltumsūkņa efektivitāte ir ļoti plaši staigājošs jēdziens. Ja māja ir purvā ar pietiekamu platību - siltumsūknis strādās lieliski. Ja mazā zemes pleķītī sausās kāpu smiltiņās - būs sliktāk kā ar gaisa siltumsūkni un daudz neatšķirsies no vienkāršas kurināšanas ar elektrību.
kasinsh79 rakstīja: Es neplānoju mājai mainīt apkuri. Ar visu “dārgo” dabasgāzi apkures izmaksas sanāk izdevīgākas par alternatīva (un pat mazāka) īpašuma elektrības, siltumsūkņa vai granulu apkures izmaksām. Šobrīd, 2022.gadā. Vairāk nepatīk nekonkrētība par dabasgāzes pieejamību no LG. Cerams, tomēr tā dabasgāze vienmēr mums būs. No tā lielos vilcienos būs atkarīga arī valsts ekonomikas ilgtspēja un konkurētspēja.
Tomēr gribētu atzīmēt vienu reālu risinājumu, ja tomēr dabasgāzes vads kļūst tukšs. Gāzes katls var tikt pārprogrammēts arī uz LPG (balonu gāze). Kas noteikti būs pieejama arī turpmāk kā naftas produkts (degviela). Tad nu kritiskā situācijā (atkal - ir vienas ziemas pieredze uzreiz pēc mājas būvniecības) atkal būs čakars ar lielajiem 80l Lpg baloniem, tos jāstaipa iekšā katlu telpā pa vienam, javieno klāt, jāsamirdina māja utt. Bet - vismaz komforts saglabāsies.
Tie, kas jau sākotnēji paredz apkuri ar LPG, tos balonus tur kastē ārpus mājas komplektā pa 6 vai 4 un piegādā bez saimnieka ziņas. Automātika ziņo kantorim, kad jāved.
Viennozīmīgi siltuma sūknis+saules bačas.
Šis variants varētu strādāt. Paziņas tieši to izdarīja. Esot iespaidīgi samazināts elektrības rēķins (pirms tam šoziem bija līdz 400 eur mēnesī).
Vien kāda velna pēc tad viss tas čakars ar dabasgāzes projektēšanu, ievilkšanu, nodošanu utt.
Plus mājai stiprinātā konstrukcija un katrā stāvā 2 tonnīgas malkas krāsnis. Ar apvalku, brīvu telpu un ventilatoriem, lai varētu regulēt siltuma daudzumu.
Nevajag tik daudz to krāšņu, tik gaisa apmaiņa lai starp telpām būtu. Jotulam ir labi varianti, kad ar pāris pagalēm istabā pa pliko dzīvosi ... Tāpat arī ja ir ātrija tipa telpa kas savieno abus stāvus, ir ļoti efektīvi un izskatīgi kamīni ...
Un 2 tonnīgas toč sen nevajag, stabili pietiek ar tādu kas vienam cilvim paceļama, ja pa vienai uz katru vai uz ik pāra istabu ....
Mazkrāsns un siltumakumulācijas masa ir divi pavisam atšķirīgi koncepti.
Divu un vairāk siltuma ieguves sistēmu integrācija ir ļoti perspektīva. Automatizācijas ērtums un pieejamas lētas papildus jaudas.
siltumsūkņi ar visādi, tur jaunākie un ziemeļeiropai domātie būs daudz efektīvāki un saule jau kādu laiku spīdēs
kasinsh79 pagaidām vari priecāties ar lēto gāzes cenu, jo valsts līdz aprīļa beigām subsidē, bet kas būt tālāk ir miglā tīts. Maijs, jūnijs +56% pret subsidēto. LG mājsaimniecībām pārskatīs tarifu 01.07.Ja nebūs valsts atbalsts, tad gatavojies, ka tuvāko gadu izmaksu pieaugums pret šā brīža subsidēto būs gandrīz x3. Tas viss no publiskajiem avotiem.
Cik tad īsti varētu būt tas pieaugums. Daži saka ka pat x 6.
Šobrīd valsts subsidētā gāzes cena par MWh (ar visām pārvadēm, akcīzēm un PVN) ir 48,72EUR/MWh, kur pati gāze bez PVN maksā 29,24EUR/MWh. Šobrīd biržā gāzes cena uz tuvāko gadu ir virs 100. Pieņemsim ar tirgotāju uzcenojumu 110 bez PVN. Nomainām 29,24+PVN uz 110+PVN un pieliekam visas pārējās izmaksas, kopā sanāk 146,44EUR/Mwh ar PVN. Izdalām paredzamos 146,44 ar esošajiem 48,72 sanāk gandrīz precīzi 3x vairāk.
Vairāk par saviem cipariem mani uztrauc globālie valsts konkurētspējas cipari. Nav galīgi nepavisam cerīgi, ja pārtikas grozs mēneša griezumā izmaksās, teiksim, 800 eur… par pārējo nemaz nerunāsim (izklaidei kirdik pilnīgi)…
Šobrīd 800? Tad grozā par daudz kārumu un smalkumu. Ir, kur ietaupīt.
Salīdzinu ar savu 5 cilv. ģimeni.
Nē taču. Šobrīd 400 gan sanāk. Negribētos dubultot izmaksas utt.
Prognoze ir 25% pieaugums . Tev nekas traģisks nenotiks.
Domāšanu ir jāmaina... Nevis proletāriski gribēt, lai nepieaug izdevumi un taupīt uz smalkumiem, bet domāt par to, ko izdarīt labāk/vairāk, lai nebūtu par to jāuztraucas.
Lielā krīzē, tādā kā hiperinflacija vai t.s. lielā depresija, tava lielā alga un/vai iekrājumi ātri nonullēsies.
Mazi bet savi īpašumi, spējas būt fleksiblam, un vispusīgas prasmes, t.sk. dārzkopībā, tas juku laikos pasargās vairāk kā lieli ienākumi
Tieši tā. Un man tas viss ir ;) Bet tas nekādi nemaina attieksmi pret to, kā rīkoties šodien - ir jābūt gatavam izdzīvot un taupīt, nevis tas jādara jau tagad, kad vienīgais rezultāts no tā ir IKP (t.i. visu kopējās labklājības) samazināšanās.
Joprojām jau nav pārāk plaši pārstāvētas idejas par visādām taupīšanām lokālā patēriņā un enerģijas ražošanas aprēķiniem.
Tāpat vecā doma, ka, lūk, nu mēs projektējam māju/sabiedrisku būvi un tur būs tikai 1 veida apkure - nu no tās domas ir jāatsakās.
Tas ar ir aplams problēmas redzējums. Jo ir tikai viens enerģijas veids bez kura principā nekādi nevar iztikt - elektrība. Un elektrība ir vajadzīga neatkarīgi no apkures veida, ja vien nerunājam par malkas krāsnīm/kamīniem gandrīz katrā telpā.
Arī man lai būtu efektīvs rezultāts pie granulu katla, tad ir piespiedu gaisa padeve ar elektrisku ventilatoru, ūdens maisītājs un 2 ūdens sūkņi un protams kontrolieris katlam un termostatiem. Nemaz nerunāsim par gaisa rekuperāciju.
Tātad faktiski pareizais ceļš būtu orientēties uz elektrību, un diversificēt tās ieguves veidus.
Apkuri mājā var nodrošināt ar 2 vai 3 apkures veidiem. Atsevišķi, vienlaicīgi, kombinējot.
Un tu gribi teikt ka tev nav vajadzīga elektroniska kontrole tam kādu temperatüru jāsajauc un jālaiž uz siltām grīdām, kādu uz radiatoriem un kādu uz dušu ???
Un protams "vari iztikt" bez recirkulācijas sūkņiem utml. ????
Un pat nesākšu pieminēt, ka lielai daļai no veidiem bez elektrības tu siltumu pat neiegūsi ... nu tā ka vispār neiegūsi ...
Kurā vietā tika teikts, ka elektrību nevajag?
Tas tagad tāds jauns trends - izdomāt un tad apstrīdēt?
Es saprotu, ka, ja māja ir uzbūvēta un tur kaut ko būtiski mainīt ir šādas tādas problēmas.
Dombura raidījumā tur tās teravatstundas grafikā bija sazīmētas, cik elektrībai, cik rūpniecībai, cik mājsaimniecībām. Tur parēķinot var daudz ko labāk optimizēt.
plānots mēneša griezumā uzsākt būvēt ģimenes māju. Pēdējo 1/2 gadu esmu izracies cauri dažādiem apkures veidiem un esam apstājušies pie gaiss-ūdens siltumsūkņa + rekuperācijas ar siltuma/mitruma atguvi un kā papildinājums neliela malkas kamīnkrāsns un uz jumta saules paneļi.
Gāze nē, jo tuvumā nav, savukārt balonos bija kā variants, bet nepārliecināja mani.
Mans viedoklis, ka jaunbūvei šāds ir zelta vidusceļš. Neprasa daudz telpas, viss ir automatizēts līdz ar to neesi piesiets mājai un tiek noklāts 95% no visa apkures sezonas. Tās stundas, kad ir zem -20 ar kamīnkrāsni jāpietiek, no pieredzes iepriekšējai mājai ar daudz sliktāku siltinājumu, kā plānots šajā.
Atkarīgs no mājas izmēra. Un gaiss - ūdens visneefektīvāks būs tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Arī saules paneļi tad dos maz.
Es izvēlētos zemes siltumsūkni.
zemez perimetrālais siltumsūknis ir labs tikai tad ja pastāvīgi atrodas zem gruntsūdens līmeņa, ja tā nav, tad gaiss- gaiss utml. var izrādīties stipri efektīvāks un neprasa lielus ieguldījumus ...
Tipa mēdz sasalt (apaugt ar ledu) āra kontūrs un no efektivitātes vairs nav ne smakas ...
Zemes siltumsūknis ir afigena dārgs. Vismaz 15k ar zemes darbiem, tas ir tur pat 2x dārgāk kā gaiss ūdens. Rēķināju, ka gada griezumā tu ietaupi vidēji 300-500€. Tātad atmaksājas pēc padsmit gadiem.
Ja ir nauda tad labāk ģeotermālo sūkni likt.
Kad tev gaiss ūdens būs visneefektivākais, tu jau būsi no saules uzkrājis rezervi, ko ņemsi par samērā lētu naudu. Līdz ar to neefektivitāte stipri samazinās.
Tikko viens liek gaiss ūdens. 17 k. Lai dies nogrābstās...
Izklausas pēc liela objekta, vai arī nepieciešamības pēc nopietnas jaudas -a la privātais baseins ...
da nē, maza mājele... Nezinu, vairbūt viņš maksā par pilnu faršu ar silto grīdu instalēšanu? Vienalga šķiet dārgi.
Ja māja ir samērā neliela, energoefektīva un un plāno izmantot siltās grīdas, tad šis varētu būt labs variants. kamēr māju uzbūvēsi gan jau elektrības cenas arī būs nedaudz nomierinājušās
topinamburs rakstīja: Tikko viens liek gaiss ūdens. 17 k. Lai dies nogrābstās...
Gaiss - ūdens 140m2 mājai ~9000eur iekļaujot uzstādīšanu, apsaisti.
Tas jau ir dārgi. Man uz 145m2 māju ir vairāki piedāvājumi par 7000-7500€. Pagaidām izskatās ka ņemšu Daikin ar atsevišķu boileri 300l.
Piedāvājums ir ar visu uzstādīšanu un pilnu apsaisti. SS Nibe. Man ar piedāvā lētākus, bet negribu tos pirkt, lai nesanāk, ka pēc laika būšu no tiem, kuri pilnā balsī auro par mega lieliem elektrības rēķiniem.
Nibe ir dārgāks par Daikin, tas tiesa. Par Daikin es esmu dzirdējis tikai to labāko, bet nu līdz likšanai jau viss var mainīties un vēl gaidu 2-3 piedāvājumus.
Galvenais izvēlies kvalitatīvus meistarus/montierus, pretējā gadījumā vienkārši beigās samaksāsi vairāk.
Es, kā cilvēks kurš šajā nozarē darbojas sen, esmu redzejis dažādas lietas, Daikin ir/bija" labs, bet visam ir savi plusi un mīnusi.
Ir kas plānots ar ventilāciju un kondicionēšanu?
Par gāzes cenām,- neesmu kompitents spriest. Sajūtu ar rumpi, ka mana svētība ir lielā mute un ilgspēlējoši lieli bluķi. 
WALA rakstīja: Tas ar ir aplams problēmas redzējums. Jo ir tikai viens enerģijas veids bez kura principā nekādi nevar iztikt - elektrība. Un elektrība ir vajadzīga neatkarīgi no apkures veida, ja vien nerunājam par malkas krāsnīm/kamīniem gandrīz katrā telpā.
Arī man lai būtu efektīvs rezultāts pie granulu katla, tad ir piespiedu gaisa padeve ar elektrisku ventilatoru, ūdens maisītājs un 2 ūdens sūkņi un protams kontrolieris katlam un termostatiem. Nemaz nerunāsim par gaisa rekuperāciju.
Tātad faktiski pareizais ceļš būtu orientēties uz elektrību, un diversificēt tās ieguves veidus.
Pilnībā piekrītu.
WALA rakstīja: Izklausas pēc liela objekta, vai arī nepieciešamības pēc nopietnas jaudas -a la privātais baseins ...
cena ar visām siltajām grīdām no siltinājuma līdz 'atslēgai'
WALA rakstīja: Man ar izklausās daudz, jo man tāda summa būtu aptuveni, ja dzilurbuma siltumsūkni taisītu ... jo perimetrālo es negribu ...
Dziļurbuma sūknis pirms 10g bija 12k. 16kw sūknis! Šodien vajadzētu būt zem 10. 17 ir kautkas kosmisks. Pieņemu, ka tajā cenā ir pilnīgi viss, kas saistīts ar apkuri.
Interesentiem varu izstāsīt, ka sistēma ir atvērta un tāpēc tur īpaša vieta jāparedz karošanai ar līdzi nestajiem sārņiem.
WALA rakstīja: zemez perimetrālais siltumsūknis ir labs tikai tad ja pastāvīgi atrodas zem gruntsūdens līmeņa, ja tā nav, tad gaiss- gaiss utml. var izrādīties stipri efektīvāks un neprasa lielus ieguldījumus ...
Tipa mēdz sasalt (apaugt ar ledu) āra kontūrs un no efektivitātes vairs nav ne smakas ...
Gaiss- gaiss nekad nebūs efektīvāks par gaiss- ūdens, aizmirsti!
Sasalt āra kontūrs? Visi normālu ražotāju gaiss-gaiss, gaiss- ūdens un ģeotermālie ir ar apsiledes elementiem un tie ir spējīgi paši savi "atkausēt", sasalst tā sauktie "kondicionieri" kuri tik un tā skaitās siltumsūkņi un Latvijā ir redzēti gadījumi kur klientiem šādi tiek "iesmērēti".
Man gan privātmājai, gan vasarnīcai ir siltumsūkņi, vasarnīcai Madonas pusē, ir jau pavecs Mitsuks pienvisiem lielajiem mīnusiem nekad tur nekas nav pārklājies ar ledu.
Te jau vēl tāds interesants jautājums - cik maksā kilovatstunda elektroenerģijas, ja to turpat uz vietas saražo no propāna vai dabasgāzes. Un tad ar to enerģiju darbina siltumsūkni.
www.energy.gov/sites/prod/files/2013/11/f4/webcast_2009-0514_chp_in_facilities.pdf
scholarsjunction.msstate.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=3052&context=td
raimondsm rakstīja: Vai tad 11kW nav maksimums, ko individuālais enerģijas ražotājs var uzstādīt, ja grib to enerģiju laist sadales tīklā?
Ja neslēdzas pie tīkla, tad jau laikam var likt, cik grib. Tikai tad vajag lielus akumulatorus.
Par tiem 11 kw daudziem nav skaidrības. Tātad, 11,1 kw ir nevis maksimālā saules paneļu jauda, bet gan maksimālā jauda invertoram (virzienā uz Sadales tīklu), ja tiek veidots mikroģenerātora pieslēgums pie ST. Tālāk - invertori pamatā ir divu veidu. Vieni ir uzsēdināti paralēli ST vadiem. Šajā gadījumā invertora jaudas maksimums 11,1kw, kā jau minēju un saules paneļi var būt mazliet vairāk (jo ne jau vienmēr šie strādā ar 100% jaudu). Un otra veida invertori var veidot mājas iekšējo, neatkarīgo 220v tīklu (Piemēram Victron Energy invertori). Šajā gadījumā uz ārpusi, uz ST pusi viņu jauda ir jāierobežo uz šiem 11,1kw, bet uz mājas iekšējo tīklu nekāds jaudas ierobežojums neeksistē. Pie tam šajā mājas iekšējā tiklā var tikt saslēgti vēl daudzi citi invertori un attiecīgi, saules paneļu jaudu neviens neierobežo! Ja nu vienīgi savas zemes platība, naudas maka biezums, u.t.t.. Tādēļ arī ir tā, kā jau minēju - man šobrīd strādā 13kw paneļi. Kad uzstādīšu pārējos, kas vēl kaudzē, būs 21 kw. Un nākotnē - iespējams, likšu vēl
raimondsm rakstīja: Vai tad 11kW nav maksimums, ko individuālais enerģijas ražotājs var uzstādīt, ja grib to enerģiju laist sadales tīklā?
Ja neslēdzas pie tīkla, tad jau laikam var likt, cik grib. Tikai tad vajag lielus akumulatorus.
Akumulatori noder arī tad, ja slēdzas klāt pie Sadales tīkla. Varētu teikt, ka ir divi plusi. Pirmkārt, pa dienu: 1) saules ražo priekš tekošā patēriņa, 2) lādē akumulatorus priekš nakts, 3) ja akumulatori uzlādēti un pašpatēriņam pietiek, tad laiž tīklā, veidojot uzkrājumus ziemai (NETO norēķinu principam). Šādā režīmā dzīvojot, no marta līdz oktobrim no Sadales tīkla netiek ņemts PILNĪGI NEKAS! Bet saulainajās dienās pūsts iekšā tīklā. (Šī ir atšķirība tam, kāda tipa invertors Jums ir). Un otrais pluss - ziemā, kad saules maz, akumulatori pilda UPŠa funkciju. Ziemā parasti akumulatori tiek turēti pilni un ir visu laiku ar konstantnu spriegumu.
Cik maksā akumulatori un cik kW akumulatorus vidējai mājai, kurā viss strāda uz elektrību nepieciešams?
Akumulator cenas ir salīdzinoši kosmoss. Sadales pakalpojums kā baterija neto norēķinam būs n reizes lētāks risinājums. off grid jau ir cits stāsts
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Gāzes apkure privātmājai
Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...
Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???