Gāzes apkure privātmājai

Piebaldzens Reģ.: 04.06.2006

Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...

Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???

 
1.. 18 19 20 21 22 23
jjjj Reģ.: 13.04.2018
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Vai tad 11kW nav maksimums, ko individuālais enerģijas ražotājs var uzstādīt, ja grib to enerģiju laist sadales tīklā?

Ja neslēdzas pie tīkla, tad jau laikam var likt, cik grib. Tikai tad vajag lielus akumulatorus.

Akumulatori noder arī tad, ja slēdzas klāt pie Sadales tīkla. Varētu teikt, ka ir divi plusi. Pirmkārt, pa dienu: 1) saules ražo priekš tekošā patēriņa, 2) lādē akumulatorus priekš nakts, 3) ja akumulatori uzlādēti un pašpatēriņam pietiek, tad laiž tīklā, veidojot uzkrājumus ziemai (NETO norēķinu principam). Šādā režīmā dzīvojot, no marta līdz oktobrim no Sadales tīkla netiek ņemts PILNĪGI NEKAS! Bet saulainajās dienās pūsts iekšā tīklā. (Šī ir atšķirība tam, kāda tipa invertors Jums ir). Un otrais pluss - ziemā, kad saules maz, akumulatori pilda UPŠa funkciju. Ziemā parasti akumulatori tiek turēti pilni un ir visu laiku ar konstantnu spriegumu.

aigi Reģ.: 01.08.2005
1 0 Atbildēt

Cik maksā akumulatori un cik kW akumulatorus vidējai mājai, kurā viss strāda uz elektrību nepieciešams?

kontradmiral Reģ.: 07.12.2004
1 0 Atbildēt

Akumulator cenas ir salīdzinoši kosmoss. Sadales pakalpojums kā baterija neto norēķinam būs n reizes lētāks risinājums. off grid jau ir cits stāsts

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
1 0 Atbildēt

Nevajadzēja demontēt vecos ūdenstorņus, būtu bateriju vietā.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Par akumlatoriem - ir jāizdomā un jāpērk "akumlators uz riteņiem", jeb elektro-auto, tad tam visam momentā ir daudz lielāka jēga. Tiesa tā atkal tāda "turīgu ļaužu izprieca", kad ir vairāk par 1 auto un atbilstoši turēšanas apstākļi "a la privātmāja" ...

jjjj Reģ.: 13.04.2018
2 0 Atbildēt

aigi rakstīja: Cik maksā akumulatori un cik kW akumulatorus vidējai mājai, kurā viss strāda uz elektrību nepieciešams?

Piemēram, ja mājas diennakts elektrības patēriņš ir 20 kwh, tad visoptimālākais ir tad, ja uz akumulatoriem var noturēt mājas vakara, nakts un rīta patēriņu. Ja to var, tad praktiski bez Sadales tīkla var iztikt no marta līdz oktobrim. Piemēram, no LiFePo4 280Ah klucīšiem (16 gab.), var sameistarot akumulatoru uz 14 kwh. Šāds pietiktu priekš mājas, ja diennakts parēriņš ir 20 kwh. Pēc šī brīža Alibabas cenām tāds maksātu aptuveni 2400 eur (aptuveni 170 eur par vienu kilovatstundu). Ja pirksiet gatavos risinājumus, būs 3-5 reizes dārgāk.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Cik tad tiem "klucīšiem" ir spriegums?

feciic Reģ.: 09.05.2008
0 0 Atbildēt

Kāda starpība? Tāpat pa vidu invertors.

jjjj Reģ.: 13.04.2018
0 0 Atbildēt

Litija dzelzs forsfātam (LiFePo4) vidēji 3,2v. Bet par citiem nav pat jēgas runāt. Litija -jonu - tas ir priekš elektrovelosipēdiem, u.t.t., bet litija titanāts - tas ir kaut kas pārāk dārgs, kurus mājas saules sistēmās parasti neviens neliek.

Damn Reģ.: 07.12.2003
0 0 Atbildēt

jjjj rakstīja:

raimondsm rakstīja: Vai tad 11kW nav maksimums, ko individuālais enerģijas ražotājs var uzstādīt, ja grib to enerģiju laist sadales tīklā?

Ja neslēdzas pie tīkla, tad jau laikam var likt, cik grib. Tikai tad vajag lielus akumulatorus.

Akumulatori noder arī tad, ja slēdzas klāt pie Sadales tīkla. Varētu teikt, ka ir divi plusi. Pirmkārt, pa dienu: 1) saules ražo priekš tekošā patēriņa, 2) lādē akumulatorus priekš nakts, 3) ja akumulatori uzlādēti un pašpatēriņam pietiek, tad laiž tīklā, veidojot uzkrājumus ziemai (NETO norēķinu principam). Šādā režīmā dzīvojot, no marta līdz oktobrim no Sadales tīkla netiek ņemts PILNĪGI NEKAS! Bet saulainajās dienās pūsts iekšā tīklā. (Šī ir atšķirība tam, kāda tipa invertors Jums ir). Un otrais pluss - ziemā, kad saules maz, akumulatori pilda UPŠa funkciju. Ziemā parasti akumulatori tiek turēti pilni un ir visu laiku ar konstantnu spriegumu.

1.Cik ilgā laikā tādi akumulatori atmaksājas?

2. Redzot cik saules paneļi dod uzlādi novembris - februāris, tad šajos mēnenšos aķi būs tukši vai tiks lādēti no ST par pilnu maksu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tukšus aķus nevar tyrēt, bet nekas neliedz lādēt ar lētāko diennakts tarifu ...

feciic Reģ.: 09.05.2008
0 0 Atbildēt

1. 20+ gadi, jo turot akumulatoru tiek ietaupītā tikai pārvades komponente(5 centi par kWh).

2. Jākompensē tikai pašizlādes sadaļa, var jau protams uzlādi/izlādi salāgot ar biržas cenām bet pie neto norēķinu sistēmas un korekti saplānotas saules paneļu jaudas šim atliek tikai viens-trīs mēneši.

Patisons Reģ.: 24.04.2017
0 0 Atbildēt

Akumulatori + saules baterijas, kādi 20 gadi, ja pērk gatavu. Saules baterijas + paštaisīti akumulatori ap 15 gadiem. Nav īsti ekonomiskā pamatojuma, bet tā ir maksa par lielāku neatkarību. Man pietrūktu tikai decembrī un janvārī, februārī jau palika 50kWh pāri. Vēl jāatceras par uzlādes zaudējumiem ~10%.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

lifepo4 self discharge rate

dakotalithium.com/2020/02/19/how-long-will-my-battery-hold-a-charge/

typical self discharge rate of 5% per month.

Patisons Reģ.: 24.04.2017
1 0 Atbildēt

msh rakstīja: Cik tad tiem "klucīšiem" ir spriegums?

48v

Patisons Reģ.: 24.04.2017
1 0 Atbildēt

3.2v uz katru klucīti.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
1 0 Atbildēt

Saka, ka nākamajā sezonā dabasgāzes tarifs vismaz dubultosies. Būs dārgāk, bet ne traki. Radinieki vakar stāstīja par granulām, nupat pirktajām granulām cena bija 290 eur tonna Respektīvi, alternatīva granulu apkure izmaksā jau tagad ap 300 eur mēnesī, ibio peso.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 0 Atbildēt

ja 'caura' māja, tad liec kādu apkuri gribi, vienalga būs dārgi. Tonna mēnesī ir daudz, ja vien tā nav kaut kāda puspils

jjjj Reģ.: 13.04.2018
0 0 Atbildēt

Patisons rakstīja: Akumulatori + saules baterijas, kādi 20 gadi, ja pērk gatavu. Saules baterijas + paštaisīti akumulatori ap 15 gadiem. Nav īsti ekonomiskā pamatojuma, bet tā ir maksa par lielāku neatkarību. Man pietrūktu tikai decembrī un janvārī, februārī jau palika 50kWh pāri. Vēl jāatceras par uzlādes zaudējumiem ~10%.

Ja nav iekšējā tīkla un nav akumulatoru, tad no ST atļautā maksimuma 11,1 kw ņemās nost pašpatēriņš un ņemās nost tā enerģijas daļa, kuru pēc tam pašam jāņem būs atpakaļ no ST naktī. Tātad, no atļautajiem 11,1 kw, uz ST nekad tik daudz iepūst nav iespējams.

Bet jau ir savies iekšējais 220v tīkls un ir akumulatori, ražot var daudz vairāk. No atļautajiem 11,1 kw nekas nost neņemās, tā var būt tīrā jauda, kas iet prom uz ST. Bet priekš tekošā pašpatēriņa un priekš akumulatoru uzlādes priekš nakts, var izmantot visu to paneļu jaudu, kas šajā gadījumā var ļoti stipri pārsniegt šos 11,1 kw. Tātad - akumulatori, tā ir ne tikai pieminētā neatkarība, bet kaut kas daudz vairāk.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

feciic rakstīja: Kāda starpība? Tāpat pa vidu invertors.

Starpība ir tāda ka es nezinu kāds ir iecienītais spriegums tādām sistēmām...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

www.delfi.lv/news/ac-dc-tech/latvija-saules-energijas-razosana-varetu-palielinaties-tukstoskartigi.d?id=54239706

Lai gan neesam izteikti saulaina valsts, pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā izjūtam ļoti lielu interesi no saules parku attīstītāju puses. Burtiski desmitkārtīgs vai pat simtkārtīgs intereses palielinājums. Tas ir vilnis, kas ir jau klāt un nāk mums tagad pāri, – tas, kas pirms gada šķita nereāli, šobrīd jau kļuvis par normu. Varu apgalvot, ka tuvākajā laikā saules enerģijas ģenerācijas ziņā tuvosimies mūsu kaimiņvalstīm.

Kāda pie šādas intereses ir situācija ar jaudas pieejamību, lai visi jaunie enerģijas ražotāji varētu pieslēgties?

Mikroģenerācijas stacijām tuvākajā laikā problēmām nevajadzētu būt. Protams, ir individuāli gadījumi, kur mājsaimniecības ir ļoti tālu no sadales transformatora apakšstacijas un var būt kādas aizķeršanās. Proti, zemsprieguma tīkls ir garš un ar lielu pretestību, tāpēc līdzšinējais tīkls ne vienmēr 100% gadījumos ļaus īstenot kāda ieceri kopā ar kaimiņu uzstādīt saules paneļus. Tie ir fizikas likumi, kuri nav apejami. Šādā gadījumā elektroenerģijas nodošanai tīklā ir jāpārbūvē visa līnija, kas nozīmē diezgan lielas izmaksas. Taču, ja zemsprieguma tīkls nav garš un kaimiņos ir kāds aktīvāks elektroenerģijas patērētājs, iespējas ir ļoti lielas. Pilsētvidē un piepilsētās līdz limitam mums vēl ir liela rezerve.

Attiecībā uz izkliedēto ģenerāciju ar lielāku ražošanas jaudu nekā mikroģeneratoram, proti, virs 11,1 kW, interese ir milzīga. Esam saņēmuši ļoti daudz pieteikumu jaunu saules parku būvniecībai, un tagad notiek projektēšanas darbi.

Situācijai ar brīvajām jaudām var sekot līdzi "Sadales tīkla" mājaslapā, kur jau vairākus mēnešus ikvienam interesentam ir pieejams pašapkalpošanās rīks – brīvo jaudu karte, kurā redzamas mūsu elektrotīkla apakšstacijas un tajās pieejamā jauda elektroenerģijas patēriņam un ģenerācijai. Šis rīks lieti noderēs visiem, kas plāno ierīkot pieslēgumu ar lielu patēriņa vai ģenerācijas jaudu.

karte.sadalestikls.lv/lv/briva-jauda

Ķekava - brīvā jauda ģenerācijai 28.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 15MW

Koknese - brīvā jauda ģenerācijai 7.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 2.3MW

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
1 0 Atbildēt

Brīvdienās dzirdēju vairākus viedokļus. No "būs ļoti dārgi" līdz pat "nākamziem var vispār nebūt dabasgāzes". Jptvm, tad jau finito visai tautsaimniecībai -> valstij vispār?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
4 0 Atbildēt

Tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet ne jau no tiem, kuru viedokļus uzklausīji brīvdienās

Viens gan ir skaidrs - tik lēti, kā līdz šim, jau nu nebūs.

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
1 0 Atbildēt

Tepat vairāki pārliecināti rakstīja, ka pilnīgi noteikti tik dārgi ilgi nebūs noteikti…

WALA Reģ.: 19.06.2002
3 0 Atbildēt

Dārgi ir relatīvs lielums, tāpat arī ja visas teiksim OPEC valstis vienojas, ka naftu diži vairāk neiegūs, tad attiecīgi tirgus reaģê, bet ja vajadzēs kādai valstij ar lielām naftas rezervēm lieku naudu, tad momentā tirgos vairāk, un cena var pat nokrist smagi. Tirgus ir augsti spekulatīvs, un manā skatījumā nupat jau pārlieku sapists.

Patisons Reģ.: 24.04.2017
0 0 Atbildēt

Daudzi privātmāju īpašnieki nesaprot, negrib zināt patiesās izmaksas vai pārliecināti, ka subsīdijas turpināsies. Ja daudzdzīvokļu māju iemītnieki, jau izbaudīja pieaugumu +50%, tad privātmāju īpašniekiem tāda nebija. Gāzei privātmājām kompensē virs 38 eur/MWh, centralizētajai virs 68 eur/MWh. Cik maksās rudenī precīzi nezin neviens. Ja nesubsidēs, tad daudzdzīvokļu mājām rēķini prognozējas x2, bet privātmāju vismaz x3. Secinu, ka ministrijās ir gana daudz privātmāju īpašnieki, nekā savādāk lēmums par kompensācijas apjomu nav skaidrojams. Varbūt, ka kļūdos un bagātākie tomēr dzīvo dzīvokļos.

WALA Reģ.: 19.06.2002
4 0 Atbildēt

Tam nav sakara ar bagātību, bet gan ar ērtībām utml.

Kādam Z tiwers penthauss tuvāks sirdij, kādam Jūrmalas kāpas tūlīt pie mājas ...

Ir cilvji kas māju pārdevuši, jo necieš darbus ap to utt.

kontradmiral Reģ.: 07.12.2004
1 0 Atbildēt

Izmaksas jau tagad var diezgan precīzi prognozēt. Ja tagad valsts uzsauca visu virs 38, tad biržā cena tagad grozās ap 100. Ja valsts neko neuzsauks, tad būs skarbi. Domāju, ka neuzsauks, lai arī vēlēšanu gads, bet tā ir nenormāla slodze budžetam. Arvien vairāk runā, ka atbalsts būs trūcīgajiem u.tml. Saliekam kopā sadale, pārvade, akcīze PVN un jaunais kopējais tarifs esošo 48,72 (pie gāzes cenas 38) pārvērsās uz 134,33 (pie gāzes cenas 100). Pieaugums 2,75xreizes. Manā gadījumā izlīdzinātā ikmēneša maksa no ~190 pieaugs uz ~520. 6K gadā jau ir nepatīkama summa, ko iebudžetēt apkurei. Man ir plāns B - kaut kāds tizls brikešu katls. Laikam nākamziem būs jāsāk atkal kačigārīt. Daudziem pieļauju viss ir slikti un nav arī līdzekļu alternatīvu kurināmo iekārtu iegādei.

Freijers Reģ.: 06.09.2018
2 0 Atbildēt

Granulas jau kāpj arī - pret rudeni ir apmēram 2x, briketēm vēl ne tik ļoti, bet domājams ka arī nekur neliksies beigās, arī malkai iet uz augšu + darbs un netīriba ap to. Tā kā nekur neliksies, nākamā ziemā būs dārgs siltums, atšķirība vien tāda, ka privātmājā var ko regulēt, atšķirībā no betona būriem...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 0 Atbildēt

6 tūkst gadā beidzot liks padomāt par a)vai tik liela temperatūra vajadzīga, b)vai tik liela māja (dzīvoklis) vajadzīga, c)vai nav pienācis laiks siltināt / mainīt apkures veidu

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nu, daudzdzīvokļu mājai var nosiltināt gala sienas.

Salikt pakešu logus.

Nosiltināt bēniņus.

Katrs pasākums gan jau kādi 5-10-15 procenti.

feciic Reģ.: 09.05.2008
1 0 Atbildēt

Atkarīgs protams no situācijas-18 dzīvokļu paneļu māju nosiltinot apkures izmaksas samazinājās uz pusi.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 0 Atbildēt

Kas meklē, tas atrod. Atvedu 3 tonnas granulu beramā veidā. Tikai nedaudz dārgāk, kā pērn. Bija jāpielāgo piekabe un šķūnītī jāuznaglo kaste

kontradmiral Reģ.: 07.12.2004
1 0 Atbildēt

topinamburs rakstīja: 6 tūkst gadā beidzot liks padomāt par a)vai tik liela temperatūra vajadzīga, b)vai tik liela māja (dzīvoklis) vajadzīga, c)vai nav pienācis laiks siltināt / mainīt apkures veidu

sāku pētīt siltināšanas variantus, jo temperatūras režīms nav apspriežams (ir daži salīgi bērni un sieva ar) un ēkas izmērs atbilst ģimenes lielumam, bet diez vai vairāk par 20-30% patēriņa samazinājumu var cerēt, logi un durvis ir jauni, paliek fasāde un iespējams jumtam var likt papildu siltinājumu. padomju laika daudzdzīvokļu mājām pēc pilnās siltināšanas gan kritums ir ap 50%. Rīgā visu laiku bija salīdzinoši lēts siltums, kas nemotivēja siltināt ēkas, nākamajā apkures sezonā tarifs būs liels, bet arī būvniecības izmaksas ir aizlidojušas kosmosā

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Nu tas gan nav pārāk sarežgīti - sameklē kādu ar FLIR kameru ( CAT mobšiem tādas bija iebūvētas daļai, var atseviški nopirkt un aŗi citām tālruņu markām "rugged" telefonos bieži bija.) Un uztaisi pāris bildes - efektīvi tas gan ir ziemā, kura diemžēl jau garām, bet nu tehniski pie nakts/rīta temperatūras ap +5 ar būs diezgan skaidra bilde ...

Un tad jau redzēsi "vājās"vietas un vai būs būtisks ietaupījums ... Un principā jebkas kas "izstaro siltumu tuvu istabas temperatūrai ir tava (mājas) vājā vieta, jebkas kas ir tuvu ( 5 grādu robežās) ārā temperatūrai - nav jēga aiztikt ..

P.S. ja kādam baigā interese un nekas piemērots nav pie rokas - man vecais mobsis ir CAT ar FLIR kameru - varu arī aizdot ... uz atgriešanu.

P.P.S. alternatīvi var nesiltināt un iepsējams padomāt par saules kolektoru vai paneļu uzstādīšanu, un tad vasarā peiražot enerģiju "na haļavu" lai "neitralizētu" ziemas izmaksas ... + šitam jokam kaut kādas sibsīdijas pat bija pieejamas IMO.

kontradmiral Reģ.: 07.12.2004
0 0 Atbildēt

Es ziemā ar darbā aizņemtu FLIR nostaigāju, cerēju atrast kādu brutālu vietu, bet nekas krimināls neparādījās. Ir viena fasādes daļa, kas ir sliktāk siltināta, domāju, ka tur arī ir lielākie zudumi. Saules paneļi arī tiek apsvērti, bet visu uzreiz nepacelt. Saules paneļiem VARAM dod naudiņu, 5KW sistēmai šķiet bija ~2,5K subsīdija, bet solārajiem cenas arī uzskrējušas kosmosā. Kolēģis novembrī lika 5.8K, tagad tieši tā pati sistēma maksā ~8.8K.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 0 Atbildēt

Vislielākie zudumi parasti ir jumts un/vai logi.

Kad 2017. gadā remontēju jauniegādāto 1930. gada koka māju, nepaskopojos uz siltināšanu. Tagad enerģijas patēriņa ziņā iekabinu savai iepriekšējai mājai - 2000. gada 2x mazakajai jaunbūvei, un, izdalot pa mēnešiem, izmaksas ir kā 2 istabu dzīvoklim šajā pašā pilsētā - nesen siltinātā mājā.

Par temperatūras režīmu. Vajag runāt un pieradināt Man guļamistabā 18 grādi, vannas istaba 22, visur citur 20-21.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Tas tiesa, un lauku mājai nejauši atklājās vēl vien vājā vieta, ja pareizais vējš iepūš jumtā (ar izbūvētu jumta stāvu ar ļoti vecai mājai), tad visa māja stundas laikā tāda ka varētu domāt vispār nav bijusi siltināta un logi vaļā atstāti.

1.. 18 19 20 21 22 23

Lasītākie raksti

Jaunie raksti