Akumulatori noder arī tad, ja slēdzas klāt pie Sadales tīkla. Varētu teikt, ka ir divi plusi. Pirmkārt, pa dienu: 1) saules ražo priekš tekošā patēriņa, 2) lādē akumulatorus priekš nakts, 3) ja akumulatori uzlādēti un pašpatēriņam pietiek, tad laiž tīklā, veidojot uzkrājumus ziemai (NETO norēķinu principam). Šādā režīmā dzīvojot, no marta līdz oktobrim no Sadales tīkla netiek ņemts PILNĪGI NEKAS! Bet saulainajās dienās pūsts iekšā tīklā. (Šī ir atšķirība tam, kāda tipa invertors Jums ir). Un otrais pluss - ziemā, kad saules maz, akumulatori pilda UPŠa funkciju. Ziemā parasti akumulatori tiek turēti pilni un ir visu laiku ar konstantnu spriegumu.

Par akumlatoriem - ir jāizdomā un jāpērk "akumlators uz riteņiem", jeb elektro-auto, tad tam visam momentā ir daudz lielāka jēga. Tiesa tā atkal tāda "turīgu ļaužu izprieca", kad ir vairāk par 1 auto un atbilstoši turēšanas apstākļi "a la privātmāja" ...

Piemēram, ja mājas diennakts elektrības patēriņš ir 20 kwh, tad visoptimālākais ir tad, ja uz akumulatoriem var noturēt mājas vakara, nakts un rīta patēriņu. Ja to var, tad praktiski bez Sadales tīkla var iztikt no marta līdz oktobrim. Piemēram, no LiFePo4 280Ah klucīšiem (16 gab.), var sameistarot akumulatoru uz 14 kwh. Šāds pietiktu priekš mājas, ja diennakts parēriņš ir 20 kwh. Pēc šī brīža Alibabas cenām tāds maksātu aptuveni 2400 eur (aptuveni 170 eur par vienu kilovatstundu). Ja pirksiet gatavos risinājumus, būs 3-5 reizes dārgāk.

1.Cik ilgā laikā tādi akumulatori atmaksājas?

2. Redzot cik saules paneļi dod uzlādi novembris - februāris, tad šajos mēnenšos aķi būs tukši vai tiks lādēti no ST par pilnu maksu.

lifepo4 self discharge rate

dakotalithium.com/2020/02/19/how-long-will-my-battery-hold-a-charge/

typical self discharge rate of 5% per month.

48v

Saka, ka nākamajā sezonā dabasgāzes tarifs vismaz dubultosies. Būs dārgāk, bet ne traki. Radinieki vakar stāstīja par granulām, nupat pirktajām granulām cena bija 290 eur tonna Respektīvi, alternatīva granulu apkure izmaksā jau tagad ap 300 eur mēnesī, ibio peso.

Ja nav iekšējā tīkla un nav akumulatoru, tad no ST atļautā maksimuma 11,1 kw ņemās nost pašpatēriņš un ņemās nost tā enerģijas daļa, kuru pēc tam pašam jāņem būs atpakaļ no ST naktī. Tātad, no atļautajiem 11,1 kw, uz ST nekad tik daudz iepūst nav iespējams.

Bet jau ir savies iekšējais 220v tīkls un ir akumulatori, ražot var daudz vairāk. No atļautajiem 11,1 kw nekas nost neņemās, tā var būt tīrā jauda, kas iet prom uz ST. Bet priekš tekošā pašpatēriņa un priekš akumulatoru uzlādes priekš nakts, var izmantot visu to paneļu jaudu, kas šajā gadījumā var ļoti stipri pārsniegt šos 11,1 kw. Tātad - akumulatori, tā ir ne tikai pieminētā neatkarība, bet kaut kas daudz vairāk.

Starpība ir tāda ka es nezinu kāds ir iecienītais spriegums tādām sistēmām...

www.delfi.lv/news/ac-dc-tech/latvija-saules-energijas-razosana-varetu-palielinaties-tukstoskartigi.d?id=54239706

Lai gan neesam izteikti saulaina valsts, pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā izjūtam ļoti lielu interesi no saules parku attīstītāju puses. Burtiski desmitkārtīgs vai pat simtkārtīgs intereses palielinājums. Tas ir vilnis, kas ir jau klāt un nāk mums tagad pāri, – tas, kas pirms gada šķita nereāli, šobrīd jau kļuvis par normu. Varu apgalvot, ka tuvākajā laikā saules enerģijas ģenerācijas ziņā tuvosimies mūsu kaimiņvalstīm.

Kāda pie šādas intereses ir situācija ar jaudas pieejamību, lai visi jaunie enerģijas ražotāji varētu pieslēgties?

Mikroģenerācijas stacijām tuvākajā laikā problēmām nevajadzētu būt. Protams, ir individuāli gadījumi, kur mājsaimniecības ir ļoti tālu no sadales transformatora apakšstacijas un var būt kādas aizķeršanās. Proti, zemsprieguma tīkls ir garš un ar lielu pretestību, tāpēc līdzšinējais tīkls ne vienmēr 100% gadījumos ļaus īstenot kāda ieceri kopā ar kaimiņu uzstādīt saules paneļus. Tie ir fizikas likumi, kuri nav apejami. Šādā gadījumā elektroenerģijas nodošanai tīklā ir jāpārbūvē visa līnija, kas nozīmē diezgan lielas izmaksas. Taču, ja zemsprieguma tīkls nav garš un kaimiņos ir kāds aktīvāks elektroenerģijas patērētājs, iespējas ir ļoti lielas. Pilsētvidē un piepilsētās līdz limitam mums vēl ir liela rezerve.

Attiecībā uz izkliedēto ģenerāciju ar lielāku ražošanas jaudu nekā mikroģeneratoram, proti, virs 11,1 kW, interese ir milzīga. Esam saņēmuši ļoti daudz pieteikumu jaunu saules parku būvniecībai, un tagad notiek projektēšanas darbi.

Situācijai ar brīvajām jaudām var sekot līdzi "Sadales tīkla" mājaslapā, kur jau vairākus mēnešus ikvienam interesentam ir pieejams pašapkalpošanās rīks – brīvo jaudu karte, kurā redzamas mūsu elektrotīkla apakšstacijas un tajās pieejamā jauda elektroenerģijas patēriņam un ģenerācijai. Šis rīks lieti noderēs visiem, kas plāno ierīkot pieslēgumu ar lielu patēriņa vai ģenerācijas jaudu.

karte.sadalestikls.lv/lv/briva-jauda

Ķekava - brīvā jauda ģenerācijai 28.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 15MW

Koknese - brīvā jauda ģenerācijai 7.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 2.3MW

Brīvdienās dzirdēju vairākus viedokļus. No "būs ļoti dārgi" līdz pat "nākamziem var vispār nebūt dabasgāzes". Jptvm, tad jau finito visai tautsaimniecībai -> valstij vispār?

Daudzi privātmāju īpašnieki nesaprot, negrib zināt patiesās izmaksas vai pārliecināti, ka subsīdijas turpināsies. Ja daudzdzīvokļu māju iemītnieki, jau izbaudīja pieaugumu +50%, tad privātmāju īpašniekiem tāda nebija. Gāzei privātmājām kompensē virs 38 eur/MWh, centralizētajai virs 68 eur/MWh. Cik maksās rudenī precīzi nezin neviens. Ja nesubsidēs, tad daudzdzīvokļu mājām rēķini prognozējas x2, bet privātmāju vismaz x3. Secinu, ka ministrijās ir gana daudz privātmāju īpašnieki, nekā savādāk lēmums par kompensācijas apjomu nav skaidrojams. Varbūt, ka kļūdos un bagātākie tomēr dzīvo dzīvokļos.

Kas meklē, tas atrod. Atvedu 3 tonnas granulu beramā veidā. Tikai nedaudz dārgāk, kā pērn. Bija jāpielāgo piekabe un šķūnītī jāuznaglo kaste

sāku pētīt siltināšanas variantus, jo temperatūras režīms nav apspriežams (ir daži salīgi bērni un sieva ar) un ēkas izmērs atbilst ģimenes lielumam, bet diez vai vairāk par 20-30% patēriņa samazinājumu var cerēt, logi un durvis ir jauni, paliek fasāde un iespējams jumtam var likt papildu siltinājumu. padomju laika daudzdzīvokļu mājām pēc pilnās siltināšanas gan kritums ir ap 50%. Rīgā visu laiku bija salīdzinoši lēts siltums, kas nemotivēja siltināt ēkas, nākamajā apkures sezonā tarifs būs liels, bet arī būvniecības izmaksas ir aizlidojušas kosmosā

Vislielākie zudumi parasti ir jumts un/vai logi.

Kad 2017. gadā remontēju jauniegādāto 1930. gada koka māju, nepaskopojos uz siltināšanu. Tagad enerģijas patēriņa ziņā iekabinu savai iepriekšējai mājai - 2000. gada 2x mazakajai jaunbūvei, un, izdalot pa mēnešiem, izmaksas ir kā 2 istabu dzīvoklim šajā pašā pilsētā - nesen siltinātā mājā.

Par temperatūras režīmu. Vajag runāt un pieradināt Man guļamistabā 18 grādi, vannas istaba 22, visur citur 20-21.

Kā veicas ar privātmājas celtniecību ?

Kā pārdevi dzīvokli ( zinu teici ,bet es jau aizmirsu )

Kāda apkure ?

Gāzes jaunās cenas ir zināmas un ir diezgan kosmoss, bet pilsētās, kas sildās ar gāzi, gala patērētājiem tarifs būs vispār kosmoss. Spilgtākais piemērs ir Rēzekne, kur tarifs pieaugs 4,6 reizes. Ieteiktu tiem, kas sildās ar granulām steidzami iepirkt kurināmo. Jau tagad ir ražotāji, kur apjoms ir rezervēts līdz janvārim. Cenas granulām jau ir ap 400, runā, ka tuvāk apkures sezonai tonna jau varētu maksāt 500-550.

Mani radinieki pilnīgi nopietni apsver nopirkt pilnu fūri granulu no Polijas. Ar visu atvešanu būs ap 250 eur tonnā. Čakars savākt naudu precei pilnai fūrei, tad to kaut kur Rīgā izkraut un sadalīt interesentiem. Šobrīd jau ir 5-6 ģimenes gribētāju apkārtnē. Viennozīmīgi - jādara!

Lai rīkojas ātri, aizvakar klāt pieveda pa 330, gaidīju mēnesi un pasūtot cena bija 280

Es sameklēju nefasētas granulas - tikai bija jāpielāgo esošā piekabe, un jāaizbrauc pakaļ. Man pietiek ar 3 - 3.5 tonnām gadā, un ir iespēja piekurināt klāt ar malku, ja kas. Atvedu 2 tonnas vienā piegājienā / 2 breucieni = 4 tonnas, 'industriālās' jeb pelēkās granulas pa 190/tonnā. Avots gan nav publiski pieejams, bet, ja meklē, tad atrod.

Par gāzi - privatmāja Rīgā, apkurināmā platība 140m2. Māja renovēta, trīs pakešu logi ielikti 2020. gadā, siltinātas grīdas un jumts.

Gāzes oatēriņš uz ūdens uzsildi gadā 480m3 gāzes (40m3 mēnesī). Uz siltumu 800m3 gāzes sezonā (oktobris-aprīlis).

Pēc jaunā gāzes tarifa izmaksas uz gadu būs 1,976 EUR. Ar izlīdzināto maksājumu 12 mēnešus maksāšu 165 EUR mēnesī. Nav lēti, nav arī nepaceļami. Plānos uzstādīt saules paneļus + gaiss-gaiss siltumsūknis starpsezonai: septembris - novembris un marts - aprīlis.

Iedzēru alu, padomāju. Gāzi tādos daudzumos, lai pietiktu apkurei, pats saražot nespēju. Granulas izspiest, ne tik. Dīzeli ar nevaru uzražot. Vienīgais, ko varu, ir uzlikt saules bačas un ražot španungu. Tātad vienīgais apkures veids, kas man ģeld, ir siltumsūknis.

Kasinsh79, tev tie Polijas granulu kontakti ir? Man ar derētu, pat varētu pilnu fūri saštukot.

Tak nomierināties, pēc mēneša granulas būs cik uziet un adekvātās cenās. Pēc krievijas un baltkrievijas aizveršanas, ražotājiem jāpārorientējas uz vietējiem kokiem. Tas prasa laiku, bet visi kā traki grib tagad uz sitiena granulas 5 gadiem uz priekšu. Efekts tāds pats kā ar griķiem pirms kovida.

Lielajām katlu mājām bija variants ar salmu ruļļu dedzināšanu.

Mazajām apkures sistēmām gan jau nekā tāda nav. Varbūt ir?

Siens, salmi, granulas, briketes?