Par akumlatoriem - ir jāizdomā un jāpērk "akumlators uz riteņiem", jeb elektro-auto, tad tam visam momentā ir daudz lielāka jēga. Tiesa tā atkal tāda "turīgu ļaužu izprieca", kad ir vairāk par 1 auto un atbilstoši turēšanas apstākļi "a la privātmāja" ...
aigi rakstīja: Cik maksā akumulatori un cik kW akumulatorus vidējai mājai, kurā viss strāda uz elektrību nepieciešams?
Piemēram, ja mājas diennakts elektrības patēriņš ir 20 kwh, tad visoptimālākais ir tad, ja uz akumulatoriem var noturēt mājas vakara, nakts un rīta patēriņu. Ja to var, tad praktiski bez Sadales tīkla var iztikt no marta līdz oktobrim. Piemēram, no LiFePo4 280Ah klucīšiem (16 gab.), var sameistarot akumulatoru uz 14 kwh. Šāds pietiktu priekš mājas, ja diennakts parēriņš ir 20 kwh. Pēc šī brīža Alibabas cenām tāds maksātu aptuveni 2400 eur (aptuveni 170 eur par vienu kilovatstundu). Ja pirksiet gatavos risinājumus, būs 3-5 reizes dārgāk. 
Cik tad tiem "klucīšiem" ir spriegums?
Kāda starpība? Tāpat pa vidu invertors.
Litija dzelzs forsfātam (LiFePo4) vidēji 3,2v. Bet par citiem nav pat jēgas runāt. Litija -jonu - tas ir priekš elektrovelosipēdiem, u.t.t., bet litija titanāts - tas ir kaut kas pārāk dārgs, kurus mājas saules sistēmās parasti neviens neliek.
jjjj rakstīja:
raimondsm rakstīja: Vai tad 11kW nav maksimums, ko individuālais enerģijas ražotājs var uzstādīt, ja grib to enerģiju laist sadales tīklā?
Ja neslēdzas pie tīkla, tad jau laikam var likt, cik grib. Tikai tad vajag lielus akumulatorus.
Akumulatori noder arī tad, ja slēdzas klāt pie Sadales tīkla. Varētu teikt, ka ir divi plusi. Pirmkārt, pa dienu: 1) saules ražo priekš tekošā patēriņa, 2) lādē akumulatorus priekš nakts, 3) ja akumulatori uzlādēti un pašpatēriņam pietiek, tad laiž tīklā, veidojot uzkrājumus ziemai (NETO norēķinu principam). Šādā režīmā dzīvojot, no marta līdz oktobrim no Sadales tīkla netiek ņemts PILNĪGI NEKAS! Bet saulainajās dienās pūsts iekšā tīklā. (Šī ir atšķirība tam, kāda tipa invertors Jums ir). Un otrais pluss - ziemā, kad saules maz, akumulatori pilda UPŠa funkciju. Ziemā parasti akumulatori tiek turēti pilni un ir visu laiku ar konstantnu spriegumu.
1.Cik ilgā laikā tādi akumulatori atmaksājas?
2. Redzot cik saules paneļi dod uzlādi novembris - februāris, tad šajos mēnenšos aķi būs tukši vai tiks lādēti no ST par pilnu maksu.
Tukšus aķus nevar tyrēt, bet nekas neliedz lādēt ar lētāko diennakts tarifu ...
1. 20+ gadi, jo turot akumulatoru tiek ietaupītā tikai pārvades komponente(5 centi par kWh).
2. Jākompensē tikai pašizlādes sadaļa, var jau protams uzlādi/izlādi salāgot ar biržas cenām bet pie neto norēķinu sistēmas un korekti saplānotas saules paneļu jaudas šim atliek tikai viens-trīs mēneši.
Akumulatori + saules baterijas, kādi 20 gadi, ja pērk gatavu. Saules baterijas + paštaisīti akumulatori ap 15 gadiem. Nav īsti ekonomiskā pamatojuma, bet tā ir maksa par lielāku neatkarību. Man pietrūktu tikai decembrī un janvārī, februārī jau palika 50kWh pāri. Vēl jāatceras par uzlādes zaudējumiem ~10%.
lifepo4 self discharge rate
dakotalithium.com/2020/02/19/how-long-will-my-battery-hold-a-charge/
typical self discharge rate of 5% per month.
msh rakstīja: Cik tad tiem "klucīšiem" ir spriegums?
48v
Saka, ka nākamajā sezonā dabasgāzes tarifs vismaz dubultosies. Būs dārgāk, bet ne traki. Radinieki vakar stāstīja par granulām, nupat pirktajām granulām cena bija 290 eur tonna 
Respektīvi, alternatīva granulu apkure izmaksā jau tagad ap 300 eur mēnesī, ibio peso.
ja 'caura' māja, tad liec kādu apkuri gribi, vienalga būs dārgi. Tonna mēnesī ir daudz, ja vien tā nav kaut kāda puspils
Patisons rakstīja: Akumulatori + saules baterijas, kādi 20 gadi, ja pērk gatavu. Saules baterijas + paštaisīti akumulatori ap 15 gadiem. Nav īsti ekonomiskā pamatojuma, bet tā ir maksa par lielāku neatkarību. Man pietrūktu tikai decembrī un janvārī, februārī jau palika 50kWh pāri. Vēl jāatceras par uzlādes zaudējumiem ~10%.
Ja nav iekšējā tīkla un nav akumulatoru, tad no ST atļautā maksimuma 11,1 kw ņemās nost pašpatēriņš un ņemās nost tā enerģijas daļa, kuru pēc tam pašam jāņem būs atpakaļ no ST naktī. Tātad, no atļautajiem 11,1 kw, uz ST nekad tik daudz iepūst nav iespējams.
Bet jau ir savies iekšējais 220v tīkls un ir akumulatori, ražot var daudz vairāk. No atļautajiem 11,1 kw nekas nost neņemās, tā var būt tīrā jauda, kas iet prom uz ST. Bet priekš tekošā pašpatēriņa un priekš akumulatoru uzlādes priekš nakts, var izmantot visu to paneļu jaudu, kas šajā gadījumā var ļoti stipri pārsniegt šos 11,1 kw. Tātad - akumulatori, tā ir ne tikai pieminētā neatkarība, bet kaut kas daudz vairāk.
feciic rakstīja: Kāda starpība? Tāpat pa vidu invertors.
Starpība ir tāda ka es nezinu kāds ir iecienītais spriegums tādām sistēmām...
Lai gan neesam izteikti saulaina valsts, pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā izjūtam ļoti lielu interesi no saules parku attīstītāju puses. Burtiski desmitkārtīgs vai pat simtkārtīgs intereses palielinājums. Tas ir vilnis, kas ir jau klāt un nāk mums tagad pāri, – tas, kas pirms gada šķita nereāli, šobrīd jau kļuvis par normu. Varu apgalvot, ka tuvākajā laikā saules enerģijas ģenerācijas ziņā tuvosimies mūsu kaimiņvalstīm.
Kāda pie šādas intereses ir situācija ar jaudas pieejamību, lai visi jaunie enerģijas ražotāji varētu pieslēgties?
Mikroģenerācijas stacijām tuvākajā laikā problēmām nevajadzētu būt. Protams, ir individuāli gadījumi, kur mājsaimniecības ir ļoti tālu no sadales transformatora apakšstacijas un var būt kādas aizķeršanās. Proti, zemsprieguma tīkls ir garš un ar lielu pretestību, tāpēc līdzšinējais tīkls ne vienmēr 100% gadījumos ļaus īstenot kāda ieceri kopā ar kaimiņu uzstādīt saules paneļus. Tie ir fizikas likumi, kuri nav apejami. Šādā gadījumā elektroenerģijas nodošanai tīklā ir jāpārbūvē visa līnija, kas nozīmē diezgan lielas izmaksas. Taču, ja zemsprieguma tīkls nav garš un kaimiņos ir kāds aktīvāks elektroenerģijas patērētājs, iespējas ir ļoti lielas. Pilsētvidē un piepilsētās līdz limitam mums vēl ir liela rezerve.
Attiecībā uz izkliedēto ģenerāciju ar lielāku ražošanas jaudu nekā mikroģeneratoram, proti, virs 11,1 kW, interese ir milzīga. Esam saņēmuši ļoti daudz pieteikumu jaunu saules parku būvniecībai, un tagad notiek projektēšanas darbi.
Situācijai ar brīvajām jaudām var sekot līdzi "Sadales tīkla" mājaslapā, kur jau vairākus mēnešus ikvienam interesentam ir pieejams pašapkalpošanās rīks – brīvo jaudu karte, kurā redzamas mūsu elektrotīkla apakšstacijas un tajās pieejamā jauda elektroenerģijas patēriņam un ģenerācijai. Šis rīks lieti noderēs visiem, kas plāno ierīkot pieslēgumu ar lielu patēriņa vai ģenerācijas jaudu.
karte.sadalestikls.lv/lv/briva-jauda
Ķekava - brīvā jauda ģenerācijai 28.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 15MW
Koknese - brīvā jauda ģenerācijai 7.5MW megavati, brīvā jauda patēriņam 2.3MW
Brīvdienās dzirdēju vairākus viedokļus. No "būs ļoti dārgi" līdz pat "nākamziem var vispār nebūt dabasgāzes". Jptvm, tad jau finito visai tautsaimniecībai -> valstij vispār?
Tas būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet ne jau no tiem, kuru viedokļus uzklausīji brīvdienās
Viens gan ir skaidrs - tik lēti, kā līdz šim, jau nu nebūs.
Tepat vairāki pārliecināti rakstīja, ka pilnīgi noteikti tik dārgi ilgi nebūs noteikti…
Dārgi ir relatīvs lielums, tāpat arī ja visas teiksim OPEC valstis vienojas, ka naftu diži vairāk neiegūs, tad attiecīgi tirgus reaģê, bet ja vajadzēs kādai valstij ar lielām naftas rezervēm lieku naudu, tad momentā tirgos vairāk, un cena var pat nokrist smagi. Tirgus ir augsti spekulatīvs, un manā skatījumā nupat jau pārlieku sapists.
Daudzi privātmāju īpašnieki nesaprot, negrib zināt patiesās izmaksas vai pārliecināti, ka subsīdijas turpināsies. Ja daudzdzīvokļu māju iemītnieki, jau izbaudīja pieaugumu +50%, tad privātmāju īpašniekiem tāda nebija. Gāzei privātmājām kompensē virs 38 eur/MWh, centralizētajai virs 68 eur/MWh. Cik maksās rudenī precīzi nezin neviens. Ja nesubsidēs, tad daudzdzīvokļu mājām rēķini prognozējas x2, bet privātmāju vismaz x3. Secinu, ka ministrijās ir gana daudz privātmāju īpašnieki, nekā savādāk lēmums par kompensācijas apjomu nav skaidrojams. Varbūt, ka kļūdos un bagātākie tomēr dzīvo dzīvokļos.
Tam nav sakara ar bagātību, bet gan ar ērtībām utml.
Kādam Z tiwers penthauss tuvāks sirdij, kādam Jūrmalas kāpas tūlīt pie mājas ...
Ir cilvji kas māju pārdevuši, jo necieš darbus ap to utt.
Izmaksas jau tagad var diezgan precīzi prognozēt. Ja tagad valsts uzsauca visu virs 38, tad biržā cena tagad grozās ap 100. Ja valsts neko neuzsauks, tad būs skarbi. Domāju, ka neuzsauks, lai arī vēlēšanu gads, bet tā ir nenormāla slodze budžetam. Arvien vairāk runā, ka atbalsts būs trūcīgajiem u.tml. Saliekam kopā sadale, pārvade, akcīze PVN un jaunais kopējais tarifs esošo 48,72 (pie gāzes cenas 38) pārvērsās uz 134,33 (pie gāzes cenas 100). Pieaugums 2,75xreizes. Manā gadījumā izlīdzinātā ikmēneša maksa no ~190 pieaugs uz ~520. 6K gadā jau ir nepatīkama summa, ko iebudžetēt apkurei. Man ir plāns B - kaut kāds tizls brikešu katls. Laikam nākamziem būs jāsāk atkal kačigārīt. Daudziem pieļauju viss ir slikti un nav arī līdzekļu alternatīvu kurināmo iekārtu iegādei.
Granulas jau kāpj arī - pret rudeni ir apmēram 2x, briketēm vēl ne tik ļoti, bet domājams ka arī nekur neliksies beigās, arī malkai iet uz augšu + darbs un netīriba ap to. Tā kā nekur neliksies, nākamā ziemā būs dārgs siltums, atšķirība vien tāda, ka privātmājā var ko regulēt, atšķirībā no betona būriem...
6 tūkst gadā beidzot liks padomāt par a)vai tik liela temperatūra vajadzīga, b)vai tik liela māja (dzīvoklis) vajadzīga, c)vai nav pienācis laiks siltināt / mainīt apkures veidu
Nu, daudzdzīvokļu mājai var nosiltināt gala sienas.
Salikt pakešu logus.
Nosiltināt bēniņus.
Katrs pasākums gan jau kādi 5-10-15 procenti.
Kas meklē, tas atrod. Atvedu 3 tonnas granulu beramā veidā. Tikai nedaudz dārgāk, kā pērn. Bija jāpielāgo piekabe un šķūnītī jāuznaglo kaste
topinamburs rakstīja: 6 tūkst gadā beidzot liks padomāt par a)vai tik liela temperatūra vajadzīga, b)vai tik liela māja (dzīvoklis) vajadzīga, c)vai nav pienācis laiks siltināt / mainīt apkures veidu
sāku pētīt siltināšanas variantus, jo temperatūras režīms nav apspriežams (ir daži salīgi bērni un sieva ar) un ēkas izmērs atbilst ģimenes lielumam, bet diez vai vairāk par 20-30% patēriņa samazinājumu var cerēt, logi un durvis ir jauni, paliek fasāde un iespējams jumtam var likt papildu siltinājumu. padomju laika daudzdzīvokļu mājām pēc pilnās siltināšanas gan kritums ir ap 50%. Rīgā visu laiku bija salīdzinoši lēts siltums, kas nemotivēja siltināt ēkas, nākamajā apkures sezonā tarifs būs liels, bet arī būvniecības izmaksas ir aizlidojušas kosmosā
Nu tas gan nav pārāk sarežgīti - sameklē kādu ar FLIR kameru ( CAT mobšiem tādas bija iebūvētas daļai, var atseviški nopirkt un aŗi citām tālruņu markām "rugged" telefonos bieži bija.) Un uztaisi pāris bildes - efektīvi tas gan ir ziemā, kura diemžēl jau garām, bet nu tehniski pie nakts/rīta temperatūras ap +5 ar būs diezgan skaidra bilde ...
Un tad jau redzēsi "vājās"vietas un vai būs būtisks ietaupījums ... Un principā jebkas kas "izstaro siltumu tuvu istabas temperatūrai ir tava (mājas) vājā vieta, jebkas kas ir tuvu ( 5 grādu robežās) ārā temperatūrai - nav jēga aiztikt ..
P.S. ja kādam baigā interese un nekas piemērots nav pie rokas - man vecais mobsis ir CAT ar FLIR kameru - varu arī aizdot ... uz atgriešanu.
P.P.S. alternatīvi var nesiltināt un iepsējams padomāt par saules kolektoru vai paneļu uzstādīšanu, un tad vasarā peiražot enerģiju "na haļavu" lai "neitralizētu" ziemas izmaksas ... + šitam jokam kaut kādas sibsīdijas pat bija pieejamas IMO.
Es ziemā ar darbā aizņemtu FLIR nostaigāju, cerēju atrast kādu brutālu vietu, bet nekas krimināls neparādījās. Ir viena fasādes daļa, kas ir sliktāk siltināta, domāju, ka tur arī ir lielākie zudumi. Saules paneļi arī tiek apsvērti, bet visu uzreiz nepacelt. Saules paneļiem VARAM dod naudiņu, 5KW sistēmai šķiet bija ~2,5K subsīdija, bet solārajiem cenas arī uzskrējušas kosmosā. Kolēģis novembrī lika 5.8K, tagad tieši tā pati sistēma maksā ~8.8K.
Vislielākie zudumi parasti ir jumts un/vai logi.
Kad 2017. gadā remontēju jauniegādāto 1930. gada koka māju, nepaskopojos uz siltināšanu. Tagad enerģijas patēriņa ziņā iekabinu savai iepriekšējai mājai - 2000. gada 2x mazakajai jaunbūvei, un, izdalot pa mēnešiem, izmaksas ir kā 2 istabu dzīvoklim šajā pašā pilsētā - nesen siltinātā mājā.
Par temperatūras režīmu. Vajag runāt un pieradināt Man guļamistabā 18 grādi, vannas istaba 22, visur citur 20-21.
Tas tiesa, un lauku mājai nejauši atklājās vēl vien vājā vieta, ja pareizais vējš iepūš jumtā (ar izbūvētu jumta stāvu ar ļoti vecai mājai), tad visa māja stundas laikā tāda ka varētu domāt vispār nav bijusi siltināta un logi vaļā atstāti.
kasinsh79 rakstīja: Brīvdienās dzirdēju vairākus viedokļus. No "būs ļoti dārgi" līdz pat "nākamziem var vispār nebūt dabasgāzes". Jptvm, tad jau finito visai tautsaimniecībai -> valstij vispār?
Kā veicas ar privātmājas celtniecību ?
Kā pārdevi dzīvokli ( zinu teici ,bet es jau aizmirsu )
Kāda apkure ?
Gāzes jaunās cenas ir zināmas un ir diezgan kosmoss, bet pilsētās, kas sildās ar gāzi, gala patērētājiem tarifs būs vispār kosmoss. Spilgtākais piemērs ir Rēzekne, kur tarifs pieaugs 4,6 reizes. Ieteiktu tiem, kas sildās ar granulām steidzami iepirkt kurināmo. Jau tagad ir ražotāji, kur apjoms ir rezervēts līdz janvārim. Cenas granulām jau ir ap 400, runā, ka tuvāk apkures sezonai tonna jau varētu maksāt 500-550.
Mani radinieki pilnīgi nopietni apsver nopirkt pilnu fūri granulu no Polijas. Ar visu atvešanu būs ap 250 eur tonnā. Čakars savākt naudu precei pilnai fūrei, tad to kaut kur Rīgā izkraut un sadalīt interesentiem. Šobrīd jau ir 5-6 ģimenes gribētāju apkārtnē. Viennozīmīgi - jādara!
Nu duraks. Varēja atvest no Baltkrievijas par 120 eiro tonnā.
Vienīgais ko vajadzēja - deklarācijai pievienot pirkšanas līgumu, tikai līguma izveides datumu pierakstīt nevis šodienas, bet jebkuru pirms 4.marta.
Runājot par ētisko pusi.
Kāpēc jāzāģē Polijas meži, ja var izzāģēt Baltkrievu? Sankcijām jābūt vērstām pret sliktu valsti un mežus zāģēt ir slikta lieta. Tāpēc tas ir ētiski - apiet stulbas, nepārdomātas sankcijas.
Jo pakļaut briesmām visus LV ( EIROPAS SAVIENĪBAS) mežu nākotni un sagraut savu kokapstrādes nozari - ir debils lēmums
Baltkrievu mežus ir slikti zāģēt tāpēc, ka par tiem jāmaksā. Ja Batkrievu mežus varētu zāģēt par brīvu tad no sankciju puses viss būtu kārtībā.
Bet ja nopietni, tad saprātīga mežu audzēšana diezgan labi varētu risināt mūsu lokālās enerģētiskās problēmas, diemžēl par to visu bija jāsāk domāt gadus 20 atpakaļ, jo platības enerģētiskās koksnes audzēšanai tā gluži vienas dienas laikā neiekopjas. Šobrīd tādā panikošana vien sanāk, jo visiem vajag, bet nav ne ražošanas jaudu, ne arī materiālu. Zāģbaļķus pagaidām nevienam gluži briketēs pārstrādāt negribās, bet lai lasītu šķeldu pa krūmiem vajag tehniku un cilvēkus.
Baltkrievu meži deva lielāko daļu Latvijas ekonomikas. Un jautājums - vai karš beidzās tiklīdz izredzētie turpina pirkt baltkrievu mežus, bet uz papīra skaitās sankcijas?
Mazliet mierīgāk ar to Baltkrievijas ekonomikas nozīmi, fiksētajā ekonomikā tie bija tikai 1,75% importa un 1,25% eksporta. Viss pārējais bija tikai tranzīts, kurā mūsu pievienotā vērtība bija tikai būšana pa ceļam.
oec.world/en/profile/country/lva?yearlyTradeFlowSelector=flow0
Par mežiem vispār - kas mums tā valstī par šizofrēniju, ka reizē pastāv pārmetums, ka pārāk daudz izcērtam savus mežus paralēli pārmetumam par to, ka visa ražošana notiek no ievestā koka un rekur pat lielākā daļa ekonomikas balstās uz ievestā koka? Tad mums ir tā koksnes pārstrāde valstī vai nav, ja ir tad kāpēc savu koksni nepārstrādājam? Ja savus mežus cērtam un tikai vedam uz Zviedriju, bet pārstrādājam tikai baltkrievu koksni, tad no kā mēs gūstam lielākus ienākumus - no pārdošanas vai pārstrādes? Ja no pārstrādes, tad kāpēc mēs zāģējam savus mežus, ja jau blakus Baltkrievija?
Kur ir tas "kaut kur Rīgā izkraut"? Tas nav maximas maisiņš ar āboliem, ko koridorī nolikt, bet fūre. Iedomājies, tev pagalmā atved un izber, nu vai radiniekam. Šķūnītī nesastiepsi, par glabāšanu "kaut kur Rīgā" būs jāmaksā.
NU ja tev vajag vēl vienu "kadru" ar 5 - 6 tonnām granulu (6mm) tad padod ziņu kā tevi sakontaktēt. Man atklāti der jebkas (big bag vai fasētās) ka tik uz paletes nāk (jo citādi man būs grūti izkraut) ... tik daļa būs jāizkrauj Mārupē, Vētras ciemā (praktiski pie Beweship)...
P.S. glabāt ir kur ... varu ņemt arī mazāk tip lai "pilna fūra" , jo man vēl nav beigušās vecās, un tehniski kamēr vēl 2 tonnas nav nokurinātas, man 6 tonnas īsti navajag ...
kasinsh79 rakstīja: Mani radinieki pilnīgi nopietni apsver nopirkt pilnu fūri granulu no Polijas. Ar visu atvešanu būs ap 250 eur tonnā. Čakars savākt naudu precei pilnai fūrei, tad to kaut kur Rīgā izkraut un sadalīt interesentiem. Šobrīd jau ir 5-6 ģimenes gribētāju apkārtnē. Viennozīmīgi - jādara!
Lai rīkojas ātri, aizvakar klāt pieveda pa 330, gaidīju mēnesi un pasūtot cena bija 280
Es sameklēju nefasētas granulas - tikai bija jāpielāgo esošā piekabe, un jāaizbrauc pakaļ. Man pietiek ar 3 - 3.5 tonnām gadā, un ir iespēja piekurināt klāt ar malku, ja kas. Atvedu 2 tonnas vienā piegājienā / 2 breucieni = 4 tonnas, 'industriālās' jeb pelēkās granulas pa 190/tonnā. Avots gan nav publiski pieejams, bet, ja meklē, tad atrod.
Par gāzi - privatmāja Rīgā, apkurināmā platība 140m2. Māja renovēta, trīs pakešu logi ielikti 2020. gadā, siltinātas grīdas un jumts.
Gāzes oatēriņš uz ūdens uzsildi gadā 480m3 gāzes (40m3 mēnesī). Uz siltumu 800m3 gāzes sezonā (oktobris-aprīlis).
Pēc jaunā gāzes tarifa izmaksas uz gadu būs 1,976 EUR. Ar izlīdzināto maksājumu 12 mēnešus maksāšu 165 EUR mēnesī. Nav lēti, nav arī nepaceļami. Plānos uzstādīt saules paneļus + gaiss-gaiss siltumsūknis starpsezonai: septembris - novembris un marts - aprīlis.
ļoti adekvāts patēriņš, Tev viss ir labi. Man izmaksas gandrīz 3x vairāk. Māja gan arī ~2x lielāka.
Aptuveni 165 EUR izmaksā malka diviem gadiem no sava meža. Katls ar automātisko padevi, ar vienu bunkera uzlādi pietiek nedēļai.
Nortel
Kādas markas katls?
Iedzēru alu, padomāju. Gāzi tādos daudzumos, lai pietiktu apkurei, pats saražot nespēju. Granulas izspiest, ne tik. Dīzeli ar nevaru uzražot. Vienīgais, ko varu, ir uzlikt saules bačas un ražot španungu. Tātad vienīgais apkures veids, kas man ģeld, ir siltumsūknis.
Gan jau drīz arī šeit būs kāda izmaiņa-palielinoties saules paneļu īpatsvaram saulainās dienās būs zemāka biržas cena kā ziemas naktīs, kādam šī izmaksu starpība jāsedz.
Kasinsh79, tev tie Polijas granulu kontakti ir? Man ar derētu, pat varētu pilnu fūri saštukot.
Tak nomierināties, pēc mēneša granulas būs cik uziet un adekvātās cenās. Pēc krievijas un baltkrievijas aizveršanas, ražotājiem jāpārorientējas uz vietējiem kokiem. Tas prasa laiku, bet visi kā traki grib tagad uz sitiena granulas 5 gadiem uz priekšu. Efekts tāds pats kā ar griķiem pirms kovida.
Bet tu saproti, ka ja tava prognoze nepiepildīsies mēs prasísim "politisko atbildību" 
Visa šī problēma ar kokiem ir tāda, ka LV ilgus gadus pirka kokus no BY, tos pārstrādāja un tirgoja tālāk - uz citām valstīm. Plus, - zāģēja savus kokus. Tāpēc zāģmateriāli ir pirmajā vietā LV eksportā un top 3 importā.
Tagad BY koku skaits samazināsies, kamēr abas puses kārto papīru, kā baltkrievu kokus pārtaisīt par Kazahstānas kokiem, kokmateriālu biznesa pārstāvjiem būs dilēma - eksportēt uz skandināviju jau mūsu kokus ( kas nebūs tik izdevīgi, kā eksportēt lētos BY), vai tos tirgot jau pašmāju tirgū.
Kokmateriālu cenas ietekmēja panika šajā nozarē. Un pamazām tas normalizēsies.
Ne tik vienkārši. Gan privātie, gan pagastu kantori masveidā pāriet uz granulām. Eiropa pērk tik, cik var saražot, un prasa vēl. Kovidnauda sadzina inflāciju augšā. naudas ir, cik uziet, lol, bet granulu - ne tik daudz. tas dzen cenas, un plika šķeldas esamība cenas uz leju nepadzīs, tikai neļaus tām (vēl) pieaugt. Varbūt.
Esmu gatavs saderēt uz viskiju, ka pēc mēneša vai jebkurā laikā šogad nekas labāk (lētāk) ar granulām nepaliks. Skandināvi meklē koksni, jo viņiem RU ir ciet un tagad attapušies, ka ~30% no piegādēm jāmeklē citur. BY lētās šķeldas nepieejamība ir būtisks faktors. Aug pieprasījums pēc šķeldas, granulām, papīrmalkas, parastās malkas. šie visi cīnās par materiālu. Pazīstamam brikešu ražotājam pasūtījumi ir jau līdz gada beigām. + gāze vēl šodien uzlēca biržā, jo Nord stream 1 jaudas samazinājās. varbūt 2023. gadā kaut nomierināsies. Granulu ražotājiem jaudas, lai ražotu pietiek, bet ik pa brīdim stāv dīkstāvēs, jo nedabū izejvielu pietiekamā apjomā. Kolēģis pirms pāris nedēļām pirka granulas, tirgotājs teica, ka šim itāļi pa veselām fūrēm pasūta un ved prom. Iespējams, ka ir nedaudz histērija un visi sakāpināti steidz sapirkties, bet augstāk minētais manuprāt neliecina, ka varam cerēt, ka drīz būs baigā pārprodukcija un pieprasījuma pusē visas noliktavas aizpildītas.
Skandināviem pašiem tā koksne kā dubļi, vienkārši viņi vienmēr meklē lētāko variantu.
Viens ir dubļi, otrs vai ir jaudas, lai spētu visu izstādāt un ātri kompensēt austrumu tirgu aizvēršanos. Škeldošanas iekārtām ir līdzīgi kā autotirgū, jāgaida līdz 2023. lai kaut ko dabūtu. Es protams ceru, ka kļūdos, bet domāju, ka 2022/2023 apkures sezona būs skarbi dārga visiem apkures veidiem. Pagaidām izskatās, ka valsts kādu pusi no sadārdzinājuma ņems uz sevi.
Nja... "valsts ņems uz sevi". Nez, kas ir tā valsts?
Piekrītu, ka ilgtermiņā mēs par to visi tādā vai citādā veidā maksāsim. Valdībai nav variantu - vēlēšanu gads. Jebkurā gadījumā atbalsts kaut kādā veidā būtu jāsniedz. Rēzeknē pilsētā apkures izmaksas pieaug 4.6 reizes - jau tagad sociālie dienesti ir pārslogoti, tad pēc pirmajiem rēķiniem tos vispār gāzīs riņķī, tāpēc valsts laikam apdomā universālāku pieeju līdzīgi kā pavasarī, kad dotēja gāzi un apkuri pilsētās, kur lieli tarifi, mērķus esot nepalielināt adm. izmaksas un nepārslogot soc. dienestus. Ja centralizētu pieeju var realizēt gāzes, elektrības un centralizētās apkures gadījumā, tad tiem, kas kurinās ar granulām varētu būt sarežģītāk
Vēlēšanas ir pirms apkures sezonas.
Ņemot vērā, ka 77% pensionāri saņem pensiju zem 500eur, nestādos priekšā, kā tie cilvēki izdzīvos.
Lielajām katlu mājām bija variants ar salmu ruļļu dedzināšanu.
Mazajām apkures sistēmām gan jau nekā tāda nav. Varbūt ir?
Siens, salmi, granulas, briketes?
Mazās apkures sistēmas tieši ir elastīgākas. Ar salīdzinoši mazām izmaksām vari pāriet no viena kurināmā uz citu.
Bija piekļuve pie granulu preses un eksperimenta nolūkos saražoju pārdesmit kilogramu kūdras granulu, ar degšanu viss kārtībā, pelni gan jāgrābj katru dienu.
Tak nu jau SSkā piedāvā pa 1.8K tos granulēšanas aprātus, iespējams, ka kkur ir pat lētāk, tikai jautājums, kur ņemt sausu skaidu...drīzāk jau mājas šķeldas katlu jāieliek, ja gabarīti ļauj.
Pliki sausa neder. Vajag mix, un tur ir tas čakars. Lielrazosanai problēmu nav...
Es pie granulām miera vējos piemēru zāģu un ēvelskaidas, ja man "saražojas" tādas, un kafijas biezumus arī
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Gāzes apkure privātmājai
Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...
Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???