Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...
Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???
kashinsh79 Cik saprotu jau esi mājas iegādes procesā . Un sev jau salicis + un - Intreses pēc . Kādi Tavi argumenti pa labu mājai . Un pamat mīnusi dzīvoklim . Jo dzīvosi taijā pašā rajonā ,tātad vietas faktors atkrīt . Piemēram man pamat mīnus dzīvoklim skaņas izolācija .
Atbilde gaužām vienkārša. Neiztēlojos dzīvokli kā mūža NĪ 
Māju - pat redzu tādu NĪ. Uzskatīsim, ka esmu izaudzis līdz rūpēm par māju (vai samaksai kādam teritorijas labiekārtošanai). Gribu ārā iespēju ar dēlēnu padzenāt bumbu vai pamācīt braukt ar velo (pa bruģētu ceļu savā zemes gabalā) utt. Dzīvoklis arī patīk, jūtamies tur kolosāli. Bet - man reāli besī stāvu zemāk kaimiņa sirmā galva un jaunas meičas teju katru nedēļu 
Ar nenormāli labu sex prieku dzirdamību 
Arī vienas istabas dzīvoklī par īsu. Ja varētu uzburt +1 lielāku telpu, iespējams, par nemainītu neko.
Jā, rajons tas pats. Nieka 100m ko tagadējās dzīvesvietas. Tikai nost no ceļa iekšpusē starp privātmājām 
Mani pieci centi.
Es pagājušajā pavasarī līdzīgu apsvērumu dēļ plusus vairāk saskaitīju dzīvoklim un nopirku dzīvokli. Tas, ka tas nav mūža NI tāpat skaidrs. Bērni izaugs, ko pešniem darīt lielā dzīvoklī? Skaidrs, ka būs jāpārdod. Šobrīd kāpņutelpā no astoņiem dzīvokļiem divos ir penši, pārējos ģimenes ar bērniem līdzīgā vecumā kā manējie. Kur vēl labāk. Dzīvojot privātmājā ar likās, nu tikai spēlēšu futeni ar puikām, šie šūposies šūpolēs, lēkās batutā un brauks ap māju ar riteni. Realitātē futeni spēlēt traucē puķudobes, batuts apnīk un skitparku pagalmā neuzcelšu. Vecākie ar riteni iemācījās braukt pusotrā stundā un vēl pēc nedēļas braukšana ap māju bija par īsu. Tāpat nācās braukt uz pilsētu un pa pilsētu. Šobrīd skeitparks netālu no mājas, paši var aizbraukt un mizot līdz vemšanai.
Un man pietiek rūpju ar trim puikām, lai vēl negribētos rūpēties par māju. Rūpes par māju bija reāli piegriezušās. Kas zin, vecuma galā varbūt viss mainīsies. 
rudens68 rakstīja: gunbox Karskasniece ar vati vispār ir "visgemoroiskākā būve kāda jebkad ir pastāvējusi. ....... Man iespaids ,ka tagad masveidā karkasnieces . Cik esmu runājis ,neviens nesūdzas
Masveidā parādās tas, kas ir lēts. Skārda jumtiem tagad arī mode panesās, nu ne dēļ tā, ka tie būtu tur diži labāki par citiem jumtiem...
Principā jau latvijas ģeogrāfijā mūra privātmāja ir idiotisms - būvmateriāli ir pārāk smagi, lai tos tālu transportētu. LV būvmateriāls ir koks. Silts koks= karkasniece. Viss. Mūra un dzelzs klātbūtne būtiski sadārdzina tā jau nelēto izklaidi un pievienoto vērtību dod tikai pārpircēja acīs
Klasiskā guļbūve izmaksā vairāk kā māla bloku (FIBO) māja. Guļbūves problēmas - Latvijā gandrīz vairs nav koku, jau tagad baļķus ieved. Ļoti problemātiska iekšējā apdare. Ja gribi redzēt smukos baļķus, tad zināmas grūtības un diezgan lielas izmaksas, lai elektroinstalāciju un cauruļvadus padarītu "neredzamus". Ja baļķus negribi redzēt, var apšūt ar dēļiem, bet tad zūd jēga no guļbūves. Koka karkasniece (amerikanka) galīgi nesaistoša, prasta māja ar ļoti daudz problēmām, tādām kā vates nosēšanās, neelpojošas sienas, grauzēji u.t.t. Esmu gājis cauri n-tajiem projektiem un to gala rezultātiem, tāpēc man būs FIBO māja un guļbūves pirts uz akmeņiem.
Klasiska guļ'būve arī ir plānprātība - nestspēja atbilsts 9stāvenes 1 stāvam, siltumizolācija - angāram. Tukša naudas izšķiešana. Un man vieīgās negatīvās pārdomas ir par daļu, kas no Fibo. Karkasa daļa ir pilnīgi OK. Fibo bija tāds gemorojs, ka vēl šobrīd nesaprotu nah es to darīju
Piemirsi ka nav tikai karkass un guļbūve, bet ir arī klasiskais praktiskais risinājums - paki.
Nu, jaunajās siltuma normās ar mūri iekļauties sanāk dārgi. Ar karkasu - krietni lētāk. Lai nebūtu jāliek fasādes siltinājums jāņem 500mm bloki, kas nekādi nav lēti. Ja jāliek siltinājums - karkasā liekamais ir krietni lētāks.
Es esmu izvēlējies sev koka karkasnieci, zinu reālus piemērus, cik ļoti silta māja un arī ilgmūžīga (paskatāmies Skandināvijas pieredzi).
Es vispār nesaprotu kāda jēga izvēlēties karkasnieci, ja pilnīgi tieši tas pats ir SIP paneļi, tikai bez visa tā gemoroja, kas var gadīties. Atceramies, ka Kanādā koka karkasniece ir līdzvērtīgā cenā kā mūra māja. Tātad no kurienes pie mums ir savādāk? Tāpēc, ka ceļ kak popalo visādi vasjas un koļas visu šķībi un greizi un piesedz ar reģipsi. Īpašnieki visdrīzāk nemaz nezina, kādā graustā dzīvo. Baložos biju skatīties pirms 6 gadiem projektus - 90m2 mājiņas. Noteikti arī Skandināvu tehnoloģija. :D Mūra bloks pēc specenes siltināts ar 100mm akmens vati. Viena no mājiņām vēl nebija pabeigta un akmens vates vietā rēgojās 50mm putuplasts. Lūk tev viss par būvniecību LV. Vai nu cel pats savām rokām, vai staigā ar beņķīti pakaļ "Skandināvu" načaļņika.
Tur var būt JEBKAS pamatā. Piem SE arī ir problēmas ar kokmateriālu cenu, jo 1. Valdībai liekas, ka as jātaupa un tāpēc drusku deficīts; 2, Zviedrs mežā ar arodbiedrības kartiņu krūšu kabatā ir vērtīgāks kā krievu kosmonauts. Vismas $$$$$. Un sa&%$#%^&st mierīgi var arī FIBO māju. Piem pieliet vai atstāt bez hidroizolācijas. Tad tie tavi 0,5metri bloka bluķis dzesēs tikai tā. Lai sa*%$#^&tu būvu vajag vēlēšanos, ne materiālu! Man piem celtnieki iemanījās sajāt saspraužamu skursteni (pret kuru pat Lego ir sarežģītības kalngals)
Nortel Koka karkasniece (amerikanka) galīgi nesaistoša, prasta māja ar ļoti daudz problēmām, tādām kā vates nosēšanās, neelpojošas sienas, grauzēji u.t.t. .... Ar manu saprašanu , pamatīgi nosiltina ar neelpojošu da jebko ..Bet obligāti gaisa rekuperācija
Bāc, nu cik var par tām "elpojošajām" sienām klausīties! Nenodrošina jebkāda normāla siena gaisa apmaiņu, un nav tāds viņu uzdevums. Tam ir ventilācija. Mitruma līmeni ar sienām regulēt protams var mēģināt, bet cik ir to kas ņemsies ar kaļķa apmetumiem un visu pārējo lai to nodrošinātu? Tāpat - ventilācija, rekuperācija utt.
Guļbūvē esi dzīvojis?
Uzturējies esmu. Un kura guļbūve nodrošina U=0,18k (aktuālie noteikumi to prasa)? Tas ir 700mm priedes !
Guļbūve nebūs tik silta kā vates māja. Vismaz man Nav nācies dzirdēt nevienu guļbūves pasīvās mājas realizāciju. Varbūt kļūdos... Un, ja kāds stāsta, ka fibo bloki, sip paneļi vai pusmetrīgs gāzbetons varētu būt baisi gudrāk, lētāk elpojošāk vai visādi citādi krutāk - neticēšu. Neredzu būtiskas starpības kuru no ēkām nepareizi uzbūvē...
Krasta lido baļķi ir vienīgā vieta LV, kuri varētu būt ar pasīvajiem standartiem, ja vien būtu griesti pareizā vietā un laikā un tagad nevarētu plaukstu plaisās iebāzt.
IMO tauta vienkāršā neatšķir mitruma vadīšanu no elpošanas. Elpot neelpo neviena māja, mitrumu nevada: 1. Karkasnieces ar plēvi vai putoplastu no ārpuses; 2. Mūra mājas ar putoplastu no ārpuses (kas diežēl ir kādi 80% jaunbūvju)
Līdz ar to neelpo nekas no modernā... Tik mūris ar tā massu ir viens liels siltuma (aukstuma) akumulators... tiem vajadzīgi cik necik nopietni “sazemēti” pamati, kas nozīmē visai zemu temperatūru grīdai - siltumzudumus! Koka vates būri var uzlikt uz skrūvpāļiem un samazināt zemes vēsuma ietekmi!
Mazliet ne par tēmu, bet jautājums Kasiņam - vai ar teritorijas plānojumu esi iepazinies? Ja jā, tad ļoti labi, ja ne, iesaku izdarīt. Cilvēkiem ir nācies vilties, jo pēkšņi viņu sīkā, klusā ieliņa pārvēršas par maģistrālo ielu, kur ne klusuma, ne miera, ne kā... Par potenciālajiem nākotnes plāniem labāk tomēr uzzināt savlaicīgi.
Nejaušu uzgāju šādu video:
Un kas notiek ar, visticamāk, parasto ķieģeļu skursteni, kam tā krāsns pievienota?? To pa kluso nesaēd skābe? Kā tas parasti notiek, ja kāds noignorē ka pie parasta skursteņa bez specialas iekšējas ņeržas čaulas pievieno gāzes katlu?
Gāzes? Problēmas ir ar ilgdegšanas malkas katliem, ne gāzes. Vispār dīvaina ideja. Normālā krāsnī degšanu regulē ar gaisa daudzumu un akumulāciju, nevis tvaiku ģenerējot.
Ilgdegšanas katlos problēma ar darvu - kreozotu Gāzes katlos ar skābi, kas lēni, rāmi, akurāti saēd neoderētu ķieģeļu skursteni...
Modernajiem gāzes katliem pat nevajag klasisko skursteni. Izplūdes gāzes var izlaist ārā caur sienu caur speciālu plastmasas cauruli.
Tas mazjaudas. Pie 250 m2 tādu katlu nav
270m2, pagrabā mazs gāzes kondensācijas tipa katls. Dūmenis gan izvadīts skurstenī, bet truba no plastmasas.
.... un arī nerūsējošo tēraudu diemžēl (ilgāk gan). Jo nevienam uz pasaules vēl nav izdevies izgatavot 100% samaisītu nerūsējošo tēraudu.....
un ko darīt ar nemodernu katlu - jeb malkas krāsni "vulgaris"?
Lieku remontejamai majai 2. stāvā siltas grīdas. Bez monolītiem. Uz koka pārsedzēm. Painteresējies velreiz pie speciālistiem
Tas man ir kaut kas jauns. Esi pārliecināts par slodzēm? Iedomājies, cik sver siltās grīdas, jau piepildītas ar ūdeni/tosolu? Tā jau var arī baseinu dzīvokļos iekonstruēt un "MAXIMA 2" sagaidīt! Esmu piesardzīgs ar to, nudien.
Nu, cik tās grīdas sver var vienkārī aprēķināt - iekšējais diametrs reiz garums. Un nemaz tik daudz tas finālā nav. ja istaba ir 4x6 metri, jebšu 24m², tad pieņēmot ka vienmērīģi pa visu grīdu tiek izlaistīs 5 mm biezs ūdens vai toslola slānis (tas ir vairāk kā trubas kopā satur), tie, ūdens gadījumā ir satriecoši TIKAI 120 kg, kas rada vienmērīgu slodzi pa visu grīdu, bnevis kā vanna, kas to svaru saliek nosacīi vienā līdz 2m² lielā laukumā. 120 kilogrami nav nekas daudz - divi cilvēki - vīrs ar sievu kopā parasti sver vairāk... ;) No kurienes pārliecība ka trubās nav tik daudz - cik resna ir truba, kādā attālumā tās ir? nu 20 mm truba un ik pa 15 cm? Tātad - rēķinam, kas sanāk caurule, pieņemsim, 15 mm iekšējais diametrs tātad 0.75 cm² x 3.14 = 1.76625 cm², jeb 176.625 cm² vai g uz metru. Reizinam ar 6 metri istabas garumu iegūstam 1.05975 kg uz 6 metriem. Ja pieņemam, ka trubas ir ik 20 cm un tā 4 metrus istabas platuma - sanāk 20 tādi platumi x 1.05975 = 21.159 kg, jeb 0,08 cm dziļa peļķe... 120 kg sanāca ar baisui rezervi rēķinot, patiesībā tie ir par 100 kg mazāk...
Nu paga, a pildījums? Plikas trubas jau zem linoleja neliek - pirmajā stāvā tās iebetonē - ko dara otrajā?
Siltās grīdas ne tikai betonē...
Otrajā izkropļo grīdu, starp grīdas dēļiem atstājot spraugas, kur ievieto siltuma atstarojošas metāla loksnes ar vietu caurulēm. Pa virsu liek kautkādu cieto segumu, parketu, laminātu. Rezultātā pirmajā stāvā dzīvojošais guļ uz divām un zem vienas āderes. Un visai tai padarīšanai ir vairāk mīnusu nekā plusu: www.buildart.lv/silto-gridu-maldi/
Nu, nu, ja jau tik ļoti bail no āderēm, tad siltās grīdas nav priekš tevis... āderes tak ejot līdz teju kocmocam un kas teica ka tikai uz augšu?... :D
Otrajā lieku mellās grīdas skaideni ar jau iefrēzētu gropi trubām. Pa virsu divslāņu ozola dēli tāpat kā 1. stāvā. Variantu ir vairāki. Var jau arī betonēt. Vecās 100 gadu pārsedzes turēja kādas 8 tonnas smikšu un kaļķa. Turētu arī betona 5 cm slāni. Man patīk silto grīdu temperatūras vienmērība telpā. Un nepatīk radiatoru esamība. P.N. un par ādermuļķībām neklausos nevienu.
Pī r kvadrāts reiz trubas garums. Manā gadījumā 128 kg ūdens. Kas ir pupu mizas. It īpaši pēc tam, kad no pārsedzes sijām tika noņemts nost ap 8 tonnām smilšu un kaļķa "siltumizolācijas "
Tad jā, piekrītu. Taču, kaut kā iegājies, ka pirmā stāva apkure ir siltās grīdas, otrā stāva apkure - radiatori. Esmu tādā mājā dzīvojis, bija komfortabli.
Tēmas kontekstā - nupat runāju ar vēl vieniem jaunbūves saimniekiem, kuri uzstādīja japāņu siltumsūkni (neatceros ražotāju, bet ražojot TIKAI siltumsūkņus) savai 149m2 jaunbūvei (skatīju precīzi tādu māju, kādu esmu iecerējis pasūtīt). Pirmā stāva komforts ar siltajām grīdām un termodevējiem katrā telpā pie sienas, otrajā stāvā - regulējamie radiatori. Lieki piebilst, cilvēki ļoti apmierināti un staro kā maija saulītes 
No māju ražotāja puses ir pieredze ar jau ~200+ tādu apkuri aprīkotām jaunbūvēm, tā kā ļoti jāizvērtē, vai tie mega ieguldījumi pilsētas gāzei ir tā vērti.
Ja jau iet uz zaļumu, tad pie reizes uz jumta jāuzmet saules baterijas :D
Ir kāds racionāls iemesls tam, ka vajag divus stāvus? Piecu istabu ~ 150 kvadrātmetru mājeli mierīgi var ietilpināt vienā stāvā! Bērniem vienkāršāk, nav kur nokrist un pašam vecuma galā nebūs jāklumburē pa trepēm.
Otrajam stāvam mēdz piemist arī daži plusi - reizēm tam ir labāks skats pa logu, tur ir gaišāks, aizņem mazāku platību uz zemesgabala, kā arī 75²+75² divstāvu māju, vismaz teorētiski, apkurināt vajadzētu sanākt lētāk kā 1 x 150 m², jo siltumam ir nelaba īpašība - celties uz augšu. Pirmajā versijā uz augšu ceļoties tiek sildīs arī otrais stāvs, pirmajā gadījumā - jumts...
Divstāvu būs tikai tad lētāk, ja māja ir uzcelta caura. Ja pareizi uzbūvē un ievieš pašu nepareizāko mūsu klimatam - atvērtu kāpņutelpu - tad divstāvu ir dārgāka apkurē. Un ja vēl iemauc otrajā stāvā radiatorus, būs vēl dārgāk.
kopš kura laika vienu un to pašu kubatūru pie nulles siltumzudumiem būtu divreiz jāapkurina vairāk, ja tā ir vertikāli risināta, ne horizontāli? mhm - un pamati vienstāvenei neko nemaksās savādāk kā tik pat plašai divstāvenei? zem mājas nebūs 2x lielāks aukstuma akumulators - zeme... Un vēl - spundē to siltumu mājā iekšā kā vien vēlies - tas tāpat agri vai vēlu izkūp uz augšu...
Divstāvu kubam pie vienādas kvadratūras sanāk mazāks ārējo skaldņu laukums tieši par 1 jumta laukumu. Attiecīgi mazāk virsmu pa kurām siltumam sanāk pamest telpu. Attiecīgi arī lētāk apkurē
divstāvu kubam? :D ja kubus (jā tieši kubus) noliksi blakām vai vertikāli vienā stāvā būs 2 skaldnes uz augšu (kur siltums izkūp) , 2 uz apakšu (ja ir uz zemes vai pamatiem tad kur nāk aukstums) un 6 verikālas skaldnes uz āru, kopā uz āru , tātad 8 uz āru 2 uz zemi liekot vertikāli būs viena skaldne jumts (kur siltums izkūp), 8 skaldnes sienas un 1 skaldne pamati (ja ir uz zemes vai pamatiem tad kur nāk aukstums). Pa sienām siltums mazāk mūk prom kā caur jumtu (neskatoties, ka to ir vairāk) un mazāks grīdas laukums mazāk dzesē apakšu...
Vēl tāds mazs sīkums kā nokrišņi. Jo lielāka jumta platība, jo vajag nopietnāku lietusūdens novadīšanas sistēmu. Ja vēl tos nokrišņus novada vietējā kanalizācijā, tad arī tur vajag nopienākus pieņēmējus. Arī sniega turētāju un noteku apsildes sistēmas izmēri un jaudas palielinās.
Kāpēc jāceļ 2-stāvu? Tas ir kaut kāds arī iegājies fetišs no komunisma? Skaidrs, ja māja ir 300m2 un uz sotkas neiestumt, bet 150m2? Nafig? P.S. Heh, neizlasīju iepriekšējo postu. :D
Nav obligāti, ja vien būtu ražotājam gatavs kāds ~150m2 viena stāva variants. Vai man būtu kaisle ņemties ar individuālu projektu, būvniecību utt. Bet - nav vispār! Rezultātā patiks arī 2 stāvu piedāvātais projekts.
Bet, ne par to tēma - apkures veids un tikai 
Kas tas par tādu kaktu ražotāju, kuram 1 stāvs pat nav līdz 250m2? Vispār jau māju projektus var nopirkt. Tikai arhitektam jāpielabo pēc tavām vēlmēm un uz priekšu.
Nekorekts jautājums. Ražotājs ļoti labs - un esmu skatījis dzīvē vairākus viņu objektus Taču, mūsdienās pieprasītākā dzīvojamā platība ir līdz 150m2. To atzīst visi NĪ vērtētāji, bankas un arī ražotājs. Tāpēc gatavs labs projekts tādā platībā.
P.S. Uzražot var kaut vai 300m2 vienstāvu māju - tikai "lyuboj kapriz za vashi $$$"
Ja galīgi vajag, draugs tikko uzcēla standarta projekta somu vienstāveni. Atveda gatavus sienu paneļus un saskrūvēja. Pirka gatavo projektu māju, ja vajag, varu noskaidrot ražotāju.
Ielika gāzes apkuri ar siltajām grīdām.
vairāk man uzjautrina tas fakts, ka neko nezinot par konkrēto pasūtītāju, viņa konkrēto zemes gabalu, vēlmēm utt. vispiemērotākais šķitīs tieši tava čoma paša, visticamāk pa lēto saskrūvētais risinājums? es tik tā apvaicājos...
Es jau ar tikai apvaicājos. ;) Un konkrētais projekt galīgi nebija pa lēto. Bet ja saka, ka tādu vienstāveņu projektu nav, tad nav.
cena, izmērs, krāsa, apdare, konstrukcijas tips utt utjpr ir INDIVIDUĀLI vērtējasmi aspekti - kas vienam patiks - tas otram var riebtries...
cena, izmērs, krāsa, apdare, konstrukcijas tips utt utjpr ir INDIVIDUĀLI vērtējasmi aspekti - kas vienam patiks - tas otram var riebtries...
Iedod kontaktus, vislabāk www lapas adresi. Pld 
Skatījis jau pabeigtus vai celšanas stadijā? Pabeigti visi izskatās smuki, bet kad pēc gada sāks ūdens celties no flīžu apakšas, domas mainīsies. ;)
runā tā, ka tā gadās ar visiem citiem visos vitos projektos, kas nav tā kā Tu to redzi, bet tā kā Tev patīk un Tevis nosakatītajos viss ir superpuper un nekad nekādi kasjaki nav sanākuši un ar gadiem kvalitāte tik uzlabojas un nolietojums kļūst negatīvs... :D
Nemaz negrasos apstrīdēt Tavas bažas. Uzskatīsim, ka mani tas pilnīgi nemaz nesatrauc. Nevajag jau trekno gadu Džamshutu paraugdarbus par piemēru norādīt 
un kāpēc visiem, kas tādas mājas nepiedāvā jāsaucās par kaktu ražotājiem? Tik pat labi es varētu apvaicāties, kas tie par kaktu ražotājiem, kam nav 4 stāvīgas 250 m² mājas gatavā projekta... Nepatīk ražotājs dodies pie cita... Un jā - te tāpat bija apspriede par apkures vaidiem, tipiem un risinājumiem, nevis par to cik liels kaktu pircējs ir tas, kam vajag 250+ m² vienstāveni... ;)
Vienīgi vajag atcerēties, ka māja NAV dzīvoklis. Mājai citas prasības kvadratūrai. Ja dzīvoklis 150m2 ir ļoti liels, tad māja tādā m2 ir ļoti maza un: 1 Slikti skatīsies; 2. Slikti ekspluatēsies (mājā ir būtiski lielāks nepieciešamo palīgtelpu skaits). Manā skatījumā zem 200 m2 būs ieberziens reālajā (ne bildes) ekspluatācijā un tas arī samazinās objekta tirgus vērtību. A pieprasījums uz 150m2 ir tāpēc, ka pēc dzīvokļa tas ir DAAAAUDZ. Darījumi ar tāda izmēra mājām IMO nenotiek - smieklīgi objekti. Ziemeļu apstākļos 1stāva māja ir neekonomiska - apkuri samazinās 2 vai pusotra stāva apbūve
par apkuri piekrītu, bet ne par kvadratūru. Ikviens gadījums ir individuāls! Kas vienam pietiek, tas otram ir par maz, kas vienam par daudz, tas otram pašā reizē un varētu būt pat mazāks. Kas tā par modi no sava zvanu torņa un savas pieredzes mēģināt izpīpēt vai nospriest, kas citam patiks, derēs, būs piemērots? :D
No offence. Vnk gadījās salīdzināt. Redzētais neiekļāvās kognitīvā priekšstatā....
1) Precīzāk būtu teikt "neizskatīsies moderni" vai "neizskatīsies kruti", jo iebraucot ieliņā, kur ir svaigi būvētas pārsimt kvadrātu mājas, paliek skaidrs ka esi iebraucis biezākā rajonā... 2) Priekš tam ir domātas palīgēkas... Dzīvoju septiņdesmito gadu beigās būvētā mājā, precīzus parametrus nezinu, jāskatās papīros, vecmāmiņa nosauca kvadrātus, kas ir bik zem simta - kvadrāti, kur trijatā apdzīvojot divas istabas, pāri paliek viena liela, neizbūvēta istaba, viena neapdzīvota neliela istaba, un viesistaba, pēc kuras praktiski nav pielietojuma, tb tajā stundu dienā vecmāmiņa televizoru skatās - vārdu sakot, kvadratūra priekš daudzbērnu ģimenes būtu pietiekama. Protams, ir vairākas palīgēkas, pa lielam tāpēc, ka pašpatēriņam tiek audzēti dārzeņi un agrāk bija arī govs - ja šāda vajadzība nebūtu pastāvējusi, būtu par vienu palīgēku mazāk, to kopējajai platībai sarūkot ja ne trīs reizes, tad divas noteikti.
Par platībām. Manis būvētajā mājā (kas tikai pārdota rajona infrastruktūras neesamības dēļ) bija tikai 136m2 dzīvojamā platība, un arī tas bija pilnīgi OK.
Darījumi nenotiek? Nu, nu 
Jo, tādu objektu nav daudz, toties tagad būvē lielākoties precīzi tādas jaunbūves. Daudzi un visur. Gan divstāvu, gan vienstāva.
Kāds var izskaidrot, kā mēs no apkures tēmas līdz mājas m2 novirzījāmies? Ja tas NAV apspriežams manā gadījumā pilnīgi nemaz. Gribu un būvēju TĀDU platību, kas būs komfortabla manām vajadzībām, ienākumiem utt.
Tēma par māju kopumā interesantāka, nekā tava neatrastā atbilde 20 lapās. :D
Tad jāģenerē jauns topiks ar tādu nosakumu - kādu māju pirkt/celt. Jo šitādā spamā uz tēmu attiecināmais noslīkst! Šeit pat topika nosaukums ir Gāzes apkure privātmājai!
Parādi kaut vienu šī čatforuma tēmu virs 50 postiem, kura nav beztēmā. Un vispār šis ir auto portāls. :P :D
tēma trakie tramvaji ir visleģendārākā un visvairāk turas pie tēmas. :P
Abas tēmas labas, tikai jauna auto tēmai būt mūžam aktuālai 
Pie tam, es reāli atradu atbildi, ar to ikdienā tagad braucu no salona līdz tagadējiem 4500 km
4500 nudien nav vēl nekas daudz...
Bet kas liedz otrajam stāvam uzlikt normālas sijas, ja ir bailes par siltajām grīdām? Man pazīstams cilvēks, ceļot kaimiņam māju, starpstāvu pārsegumam uzlika 40x40 cm priedes sijas. Uzkāpjot uz viņas, to pat nevarēju iešūpināt. Nu labi, tā nebija karkasa māja, bet gāzbetona. Šajā ziņā man patīk amerikāņu stils, starpstāvu pārsegumu veidojot no dēļu fermām, pie reizes šo pārsegumu izmantojot visa veida komunikāciju noslēpšanai ar iespēju tām piekļūt remontu gadījumos.
Ja ceļ no betona, gāzbetona, kāpēc vispār jāiet kaut kāds feiks ceļš un jābāž iekšā kaut kur pa vidu koks? Ķipa 8tk. vietā uzcēla pārsegumu pa 5tk.? Un apgrieza sev otrā stāvā silto grīdu iespēju un uzlaboja skaņas caurlaidību. Sviesc!. Skaidrs, ka visur grib ietaupīt, bet betonu ceļ 500 gadiem. Koku 100 gadiem. Kaut kā neiet kopā šo divu būvmateriālu specenes. Un tikai nevajag, ka koks stāv ilgāk. Koks nosēžas tik daudz gados un nogurst tā pat kā vecs auto pēc 30 gadiem <- lai būtu tēmā. :D Par koka karkasnieci un betonu biezajos gados man rēka nāca, ka banka deva lielāku finansējumu kredītam aizbildinoties ar ugunsdrošību, ja kaut ārsienas ir no betona. Popig, ka iekša, griesti, jumts no koka un nodeg kā grilā.
Man mantojumā ir guļbūves ēku komplekss, vairāk kā 150 gadus vecs. Blīvēts ar sūnām. Šogad atklāju (mainot caurā jumta dēļ sapuvušos griestu dēļus), ka bēniņos uz griestu dēļiem ir uzbērta jūras smilts kārta, kurai pa virsu siens un kultūrvēsturiskais mantojums. Savdabīga siltumizolācija. Jā ir kāds baļkis nobeidzies, bet dzīvot iekšā joprojām var. Siltumu tur. Un ja kas, tad lielākās problēmas ir tieši ar pamatu daļu, kas mūrēta no akmeņiem un kaļķu javas.
Nu tu salēji tīru betonu. Un ja, kam tā tava māja būs vajadzīga pec 500gadem? Domā Tavam mūžam ar simtu nepietiks? Patiešām? Tev nesķiet, ka berniem var negribeties dzivot a) tur pat B) tajā pat mājā C) vispār gribēs dzīvokli Un par ugunsdrošibu grilā un betona cietoksnī www.delfi.lv/video/zinas/latvija/video-eksperiments-par-maju-ugunsdrosibu.d?id=49196841
Amsterdmā ir tāda Oude Kerk, spāres no Igaunijas priežu brusām 1390 gads.. Tas par koka nogurumu runājot...
Doma baznīcu tur priežu pāļi... nevis kaut kadi betoneti pamati vai betona pāļi...
kasinsh79 Skatos vēl tāds pamatīgs konkrēts līgums ar būvētāju vēl nav . Vēl par tēmu 1 vai 2 stāvi . Ja 2 stāvi ,tad cik Tu zaudē lietderīgo platību uz kāpņu rēķina ?
Kā mēs mīlam no tēmas novirzīties
Jā, jo manas prasības ir ap 150m2 dzīvojamās platības un 3 guļamistabas. Pārējais ir ne tik būtiski. Tomēr par 90% viss jau apzināts un skaidrs (2 stāvi, foršs plānojums ar studiju + virtuves zonu, atsevišķu kabinetu darbam, 2 sanmezgliem un 3 guļamistabām). Neko citu man nevajag. Būtiski ir izšaut precīzi un tikai ar vienu reizi.
Ja līkrokaini uzprojektē, tad vietu zaudē Ja prātīgi - nezaudē Un jā - ko nozīmē zaudēt platību? Kāpnes var būt ļoti efektīvs interjera akcents. Jautājums tad kāpnes ir zaudējums vai ieguvums?
spainis Bērniem vienkāršāk, nav kur nokrist un pašam vecuma galā nebūs jāklumburē pa trepēm. ........ Pats nēesmu dzīvojis un nedzīvoju privātmājā . Bet vismaz pāris sarunas šādā ievirzē esmu dzirdējis . Ja būtu tas prāts kas tagad tad nebūtu 2 ,3 stāvene .
kasinsh79 Nu nav tā novirze no tēmas tik liela , pat loģiski papildina . Silto grīdu iespējamība(izmaksas ,ērtības .. salīdzinoši pret 1 stāv ...) otrajā stāvā .Tomēr saistīts ar apkuri . Man ši atkāpe šķiet saturīga . Bet šobrīd pēc Tava precizējuma par 90% skaidrs .
Ja būvētu sev māju tad tā būtu divstāvu kubs ar vienslīpa jumtu,metāla karkas apšūts ar Ruki sendvičpaneļiem kā arī jumts.Uz jumtu neliktu tam speciāli paredzētos sendvičpaneļus bet tos pašus sienu paneļus.Kāpēc Ruki?Tāpēc ka tie ir kvalitatīvi,poļu paneļi ir šķībi greizi nepareizi.No iekšpuses sienas apšūtu ar reģipsi 2 kārtās,sanāk sava veida kaļķa apmetums.Paneļu pluss ir to viegla montāža,ja tie ir poliuretāna tad tie ir viegli,autoceltnis nav vajadzīgs,pietiek ar šķēres pacēlāju.Nav tādas problēmas kā kondensāta veidošanās sienās.
Savā laikā atteicos no metāla karkasa un sendviču paneļu garāžas, jo neviens no būvniekiem nespēja piedāvāt reālu, ilgmūžīgu metāla griezumu vietu pretrūsas apstrādi. Daži bija reāli izbrīnīti, kad teicu, ka metāla jumta loksnē pat izurbtā urbuma malas ir jāapstrādā pret rūsu un tikai tad jāskruvē skrūvi.No sārijs, jo tur taču esot gan cinka kārta, gan polimēri, gan desmit krāsas kārtas u.c. brīnumi. Nācās izvilkt zviedru izdoto montāžas instrukciju un parādīt zēniem.
Tev nu gan ir zemas prasības pret šķūni, kurā dzīvot... Es vaikstos, redzot šito tehnoloģiju, kura tiek pielietota lētuma dēļ, pielietotu lai būvētu jaunas sporta zāles vai ražošanas telpas - gala rezultāts ir atbilstošs cenai - lēts un nekvalitatīvs. Ir sanācis pāris naktis gulēt tā uzbūvētā sporta zālē - tas, ka ārā sāk līt, ir dzirdams lieliski, tad vēl visa tā konstrukcija, kā jau ne sevišķi stabila, vējam uzpūšot sāk izdot skaņas, krakšķēt un ko tur vēl ne... Ir arī sanācis pāris gadus pastrādāt darba telpās, šādi uztaisītās - dzīvojamajā mājā laikam tā aina nebūtu tik bēdīga, bet nu darba telpās, kur braukā ar rokļiem utml, diezgan nožēlojami - sienas satraumēt ļoti viegli, un pie viņām īsti arī neko nevar normāli piestiprināt, jo samorezi pieskrūvējas pie plāna skārda, kurus bik lielāks sitiens izrauj ārā. Vienreiz stiprāka vēja laikā sanāca arī gandrīz piedzīvot ka divstāvīgai piebūvei, uzbūvētai ar šādu tehnoloģiju, gandrīz noplēsa to sviestmaižu jumtu - gan jau no iekšpuses pieskrūvēts ar samoreziem, kurus norāva nost...
Atkārtošos,tikai Ruki(Somija) sendvičpaneļi,pat skrūves.Ja tu gribi lai kaut kas labi turas pie paneļa tas ir jāpiekniedē.Ruki paneļu atslēgās(vieta kur savienojās apakšējais panelis ar augšējo)ir iestrādāta gumija,poļu paneļiem tās nav.Jumta paneļus no apakšas neviens neskrūvē bet no augšas cauri visam panelim.Kā tu kaut ko vari spriest par šo ja tu neesi redzējis kvalitatīvi uzbūvētu šāda tipa būvi?Pēc profesijas esmu metāla būvkonstrukciju montāžnieks,kaut ko būvēt skandināvijā ir tīrais prieks jo tiek izmantoti kvalitatīvi materiāli.Tās pašas ruki skrūves ar ko paneļi tiek pieskrūvēti pie metāla kolonām,skrūvi vari trīs reizes jaunā vietā ieborēt kur metāla biezums 10 mm,poļu katra trešā metama miskastē.Par paneļiem vispār nav ko runāt,vienā galā platums 1000 mm otrā 1005 mm.
Kvalitatīvi vai nekvalitatīvi bet pati tehnoloģija spiež uz ātrumu un lētumu, ne kvalitāti.
Nu bet tak nespiež jau tevi dzīvot skārda bucenī - kats dzivo kā grib, var atļauties un liekas pareizi
Nekā tur lēta nav,metāls maksā aptuveni 500 eur tonnā,kad no viņa uztaisa konstrukcijas tad cena jau aptuveni 1000 eur tonnā.Sendvičpaneļi arī nav nekādi lētie,100 mm biezs panelis kvadrātmetrā varētu maksāt kaut kur 25 eur,biezākais panelis ir 210 mm.Ātrums gan ir,divstāvu privātmāju ar visiem otrā stāva dzelzsbetona pārseguma paneļiem zem jumta varētu dabūt 2 dienās.
Ja lēti nav, tad kāpēc tās sporta zāles nebūvē kā agrāk, no dzelzsbetona konstrukcijām? Jeb vai tu rēķini relatīvo lētumu attiecībā pret savu rocību?
Ja par topika tēmu, gāzes apkuri, tad atcerējos pazīstama cilvēka bēdu ar gāzes sprādzienu karkasniecē. Labi ka neviens tajā brīdī necieta, bet sprādziens būrtiski nocēla gala sienu 1.5 stāva koka karkasa mājai. Tāpēc domājiet, kur likt katlu un dariet kā katlu mājās - vienu sienu vai sienas daļu būvējiet atvieglinātu, lai "nekad man tā nebūs, tas nav iespējams" triecienvilnim ir kur "izskriet".
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
