Gadu gaitā pārbaudīts praksē desmitiem reižu - salīdzinot oriģinālo detaļu cenas pie Ford dīleriem Rietumeiropā (pārsvarā Vācijā) un to pašu detaļu cenas Baltic Motors, bāleliņu piznesmeņu negausība mēdz stipri vien pārsniegt ierasto praksi, ka turienes cipars EUR ir vienāds ar LVL ciparu šeit. Lielākā konstatētā starpība - aptuveni 80% (308 LVL pret 242 EUR).
P.S. "oriģinālo detaļu cenas pie Ford dīleriem" domāts fiziski pērkot pie letes, nevis no kādiem interneta pseidodīleriem.
jugasvilli rakstīja: ...vienoties ar īpašnieku par remonta izdevumu segšanu bez policijas starpniecības, bet, kā jau minēju, gadās tādi kretīni - tipiski latvieši, kam galvenais ir kādam ieriebt pa pilnu programmu.
Saki, ieriebt... Motivācija neielaisties lietu kārtošanā bez policijas drīzāk ir izvairīties no vēlākas "zajavas" policijā vainīgā bāleliņa izpildījumā, lai ar uzviju atgūtu uz vietas vai vēlāk atlocīto skādes naudu.
Slinkais rakstīja: runajot par sprauslaam, savam auto samainiju originalaas pret sprauslaam no volvo V70, taas nevis churaa, bet smidzina plataa joslaa, dikti patiik.
Jap šitā fīča ir laba arī Volvo S60 ir tāda.
Pie krievu pašdarbniekiem lasīts un redzēts, kā viņi Eiropas Focus iemāna "platjoslas" sparauslas no amīšu Focus un transplantē sildelementu no vecajām uz amīšu. Pluss - smidzina platā joslā, mīnuss - ātrumā ar pretvēju ir auzas, jo transplanti augstumā neregulējas.
Snakebite rakstīja: ... netrafaretie menti braukaa - ir redzeetas sudrabainas un melnas vecras
Varbut tas tikai man ir jaunums, bet nu jau ir arī uz A2 bāņa. Fauvee pasāts sudraba krāsā ar "V6" un "4motion" bļembām pie pakaļas un Poznaņas numura zīmi PO 368 AE, gaitā, virzienā no Varšavas uz Poznaņu pirms/pie pirmās platnas. Pie paneļa pasažiera pusē pabrangs monitors grēka bilžu un ciparu atrādīšanai; pie reizes arī "pūt nu, dēls, trubā".
Tematiskās meņģēšanās "ir tikai tik un tik zlotu" sekas ir eskortēšana uz tuvākā miesta bankomātu un atpakaļ (pans galanti iztriec pani slēgt vaļā vārtus, kas pirms pārvada uzreiz aiz platnas).
Nesvarīga, bet jestra nianse iz paša sākuma - pans izriež krūtežu un autoritatīvi paģēr izvēlēties starp "ingliš" un "po russki". Kad saku "ingliš", pans tā kā saskābst un vēsta, ka nāksies tomēr "po russki". Vot.
staar rakstīja: kāpēc pirmās nomirst pakaļējās kalotkas
Ir tāda pati pieredze, tāpēc domāju, kāpēc tā.
Novērots, ka, izkustoties pēc vairāku stundu vai nakts stāvēšanas ielas malā / garāžā uz rocenes, pakaļējās uzlikas vienmēr ir \"pielipušas\" pie diskiem, un uzliku \"atraušanu\" no diskiem var labi dzirdēt un just. Neesmu speciālists uzliku materiāla jautājumos, bet www.honestjohn.co.uk/... saka saka tā, ka kopš azbesta aizliegšanas uzliku materiāla sastāvā ir metāla daļiņas. Pēc rocenes lietošanas mitros apstākļos pakaļējo riteņu uzlikas vairāku stundu laikā ir vienkārši pierūsējušas pie bremžu diska. Izkustoties pierūsējusī uzlika tiek brutāli rauta nost no diska.
No gaisa grābts minējums - varbūt aizmugurējas uzlikas ātrāk noēd tad, ja sakrīt trīs lietas:
- Bieži lietains, mitrs un drēgns laiks, bet ziemā - sniega un sāls sļura (staar - BE lietains laikam ir visu gadu).
- Auto parkojot atstāj uz rocenes (nevis tikai robā). Pakaļējās uzlikas kalpo gan darba bremzēm, gan rocenei. Mehāniski atraujot pierūsējušās/pielipušās pakaļējās uzlikas no diskiem ik reizi pēc rocenes lietošanas, nodilst vairāk uzlikas materiāla, nekā priekšējām uzlikām.
- Rāma bremžu lietošana gaitā (mierīgs braukšanas režīms, bremzēšana ar motoru, maz intensīvas pilsētas satiksmes utt.) - priekšējās uzlikas dilst lēnāk, nekā pakaļējās uzlikas darba bremžu + rocenes režīmā.
mansotraises rakstīja: ar pakaļu šis piebremzē kad ieslēdzas visi tsc esp utt. tobiš bremzē arī tad kad tu nespaidi bremzes pedāli.
laikam ne tikai opelim, bet visiem auto ar tsc esp utt.
1) Gulbenes TA stacija - priekšējam miglas lukturim nepareizs stars. Ļāva ņemt skrūvgriezi un noregulēt uzreiz, kaut aizmugurē rinda. Satraukumā drebēja roķeles un zuda veselais saprāts , tādēļ sāku nevajadzīgi jaukt nost apakšējo resti, kaut regulēšanas skrūve pieejama no ārpuses. Vīriņš laipni un iecietīgi aprādīja pareizo caumuru, noregulējām, un uzlīme logā.
2) Ogres TA stacija - viss pa nullēm, izņemot nedegošu tālo H7 spuldzi. Pelnīts divnieks un rinda uz atkārtoto. Ļaunu prātu gan neturu - kārtībai jābūt Šis bij' konkrēts anomālās zonas gadījums - 3 min. pirms skates spuldze dega, turklāt nomainot atklāju, ka kvēldiegs ir vesels, un attiecīgais štekeris nav gļukojis ne pirms, ne pēc tam.
Seene rakstīja: Starp citu uz pārkārtošanos šajos posmos vietejie skatās ļoti šķībi. Pieņemu, ka izdarot to vairāk kā vienreiz, vari izpelnīties arī "zvanu draugam", kas nemanot parādīsies un pārbaudīs kas tu par putnu.
Mizx rakstīja: Bet joslu mainīšana ceļa remontu posmos notiek pēc tiem pašiem noteikumiem kā pie mums — nepārtraukta līnija nozīmē, ka joslas mainīt aizliegts, pārtrauktas gadījumā vari mainīt pēc sirds patikas, protams, ja ar lēkāšanu pa joslām principā kādu nenokaitini.
[Daļēji pārklājas ar Mizx rakstīto.] Seene, pārkārtošanās bij' domāta tajos posmos, kur to atļauts darīt (partrauktā dzeltenā pagaidu līnija) - tādu ir gana daudz un gari (piemēram, nu jau pāris gadus "mūžīgajos" remontdarbos iestigušajā Ķelnes aplī). Turklāt, vajadzība atļauti pārkārtoties - apdzīt - pārkārtoties atpakaļ ļoti bieži sanāk arī uz 80km/h, jo ik pa laikam kāds vieglais auto brauc nevienmērīgā 68-75km/h amplitūdā, vai kāda(s) fūre(s) - uz stabiliem 70km/h.
Tātad iepriekš aprakstītās iemaņas noder apstākļos, kur ceļa apzīmējumi un ierobežojuma zīmes ļauj to darīt.
Bez tam, kā jau minēts iepriekš, risks pastāv vienmēr un "zvanu draugam" + 15min līdz 3h čakaru var izpelnīties arī bez pārkāpumiem, tikai par austrumu auslandera numurzīmi vien. Jo īpaši Austrumvācijā, kur Štazi stukača gēns pilsoņos iesēdies dziļi un pamatīgi.
un vēļ - štrunts par to Vāciju un remontjoslu šturmēšanu...
Tepat LV, labās puses gabarītu 'valdīšanas' un drošas manevrēšanas iemaņas lieti noder, lai šosejas ātrumā turētos tuvāk ceļa labajai malai, tā palīdzot ātrāk braucošajiem raitāk un drošāk apdzīt, kā arī pirms tam palīdzot viņiem pašiem apskatīt apdzīšanas apstākļus (no fūru šoferiem noskatītais īsais labais pagrieziena signāls dzīvē reizēm nestrādā - apdzinējs tomēr vilcinās, un jaunākos auto ir pārmudrīti pagrieziena slēdži, kas neļauj parādīt vienu īsu pagrieziena signālu).
Seene rakstīja: Pamēģini kaut vai pats, braucot pa 2m platu joslu ar atļauto 80 (uz bāņiem remonta laikā) pārsniegt 100.
Mizx rakstīja: Seene, viss ir pieradums ... vajag tikai spēcīgu nervu sistēmu un pamatīgi koncentrēties uz ceļu savā priekšā, uz malām skatīties aizliegts.
Mizx - viedi vārdi.
Kritiskais punkts sākotnēji ir valdīt auto labās puses gabarītus, lai blīvā kustībā pa tām 2m platuma joslām vari aši pārkārtoties un auļot pats vai - ja gribas braukt godīgi uz 80 - solidāri palaist garām citus auļotgribētājus, turoties labajā joslā ar riteņiem pie labās pagaidu līnijas un spoguli tuvu betona barjerai/metāla malai.
Just un vadīt auto labās puses gabarītus "do miļimetra" ātrumā faktiski sanāk ar perifēro redzi (~45 grādu skata leņķis uz priekšējo labo stūri vai jau iegaumētu "atskaites punktu", parasti vējstikla slotiņu), jo - kā raksta Mizx - pamatīgi jākoncentrējas uz ceļu tieši priekšā (kas ietver ceļu tieši priekšā un tuvākās, kreisās puses gabarītus).
Sākotnējas iemaņas valdīt gabarītus ātrumā parasti pietrūkst, jo LV pilsētu ielās un uz ceļiem ir nešķīsti platas joslas, tādēļ ilgstoši vadīt auto ar intervālu "do miļimetra" blīvā satiksmē parasti mākam tikai mazā ātrumā, piem., 5-20km/h sastrēgumos. Neder arī uz kādas šaurākas LV vai PL šosejas apdzīšanā gūtas iemaņas , jo mazs intervāls ir tikai dažas apdzīšanas sekundes, nevis ilgstoši, turklāt nav barjeru kreiso sānu un spoguļa augstumā.
Ilgstošu šauras joslas 'turēšanu' var labi trenēt ne vien pašos remontposmos, bet arī bezierobežojumu posmos ar normāla platuma joslām un daudzmaz platu avārijas joslu. Proti, ja ir reta satiksme un labā josla bieži ir brīva, tad labo joslu 'ieņemt' un 'turēt' ar labo riteni pie labās līnijas. Remontposmā ātrumā lūrēt sānu spoguļos faktiski nevar atļauties, savukārt šādā imitētā 'treniņā' var ilgāk palūrēt sānu spogulī, apjaušot un samazinot faktisko attālumu no riepas līdz līnijai, un samazinot labās puses gabarītu "baiļu zonu" bez bailēm uztriekties betona barjerai.
Te gan jāpiebilst, ka šāds 'treniņš' veicams tikai labajā joslā, un tādēļ nederēs tādiem aktieriem, kas arī Vācijā brauc tikai pa kreiso vai tikai pa vidējo joslu.
Gadu gaitā pārbaudīts praksē desmitiem reižu - salīdzinot oriģinālo detaļu cenas pie Ford dīleriem Rietumeiropā (pārsvarā Vācijā) un to pašu detaļu cenas Baltic Motors, bāleliņu piznesmeņu negausība mēdz stipri vien pārsniegt ierasto praksi, ka turienes cipars EUR ir vienāds ar LVL ciparu šeit. Lielākā konstatētā starpība - aptuveni 80% (308 LVL pret 242 EUR).
P.S. "oriģinālo detaļu cenas pie Ford dīleriem" domāts fiziski pērkot pie letes, nevis no kādiem interneta pseidodīleriem.