Elektroauto uzlāde mājās: kas jāņem vērā, pirms pievienot vadu kontaktligzdai 41

Vai elektroauto var uzlādēt, pievienojot standarta kontaktligzdai? Vai, auto uzlādes laikā cepot kūku, izsisti korķi ir mīts? Un vai elektrības rēķins neapēdīs visu ģimenes budžetu?

Kas jāņem vērā, uzlādējot elektroauto mājas apstākļos, skaidro SIA “Skandi Motors” elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

“Jebkuru mūsu reģionam paredzēto elektroauto var uzlādēt no standarta kontaktligzdas. Cits jautājums, cik ērti tas ir un vai to darīt vienmēr ir droši. Te jāsaprot, ka strāvas apjoms, kas vajadzīgs elektroauto uzlādei, ir līdzvērtīgs tam, kas darbina jaudīgu eļļas radiatoru, tējkannu vai citu “ēdelīgu” ierīci. Pirms pievienot auto standarta kontaktligzdai, būtu jāizvērtē, cik gatava šādam pavērsienam ir jūsu mājas elektrosistēma. Vienlaikus tas, protams, ir finansiāli izdevīgāk, nekā doties uz publiskajām uzlādes stacijām,” saka Vilnis Debesnieks, SIA “Skandi Motors” elektroauto eksperts.

Lai uzlāde no standarta kontaktligzdas būtu droša

Ja jums pieder elektroauto, tad jums ir arī viss nepieciešamais tā uzlādei – parasti elektroauto ražotāji komplektā nodrošina vismaz vienu uzlādes vadu, ar ko automašīnu pievienot kontaktligzdai. Un kontaktligzda atradīsies katrā mājā. Ar ko tad īsti jārēķinās, ja savu vai iznomātu auto vēlaties uzlādēt mājās?

“Jo lielāks akumulators, jo vairāk laika vajadzēs uzlādei. Elektroauto akumulatoriem ir atšķirīga kapacitāte – 28 kWh, 62 kWh, jaudīgākajiem modeļiem pat 80 kWh, kas norādīts automobiļa tehniskajā specifikācijā. Jārēķinās, ka elektroauto no standarta kontaktligzdas spēj paņemt ap 2 kWh. Tātad būs vajadzīgas attiecīgi  ap 14, 31 vai pat 40 stundām, lai auto šādi uzlādētu. Elektrības patēriņš uzlādes laikā ir apmēram tāds pats, kā tad, ja jūs attiecīgi 14, 21 vai 40 stundas bez pārtraukuma darbinātu vidējas jaudas gludekli. Kontaktligzdai un elektrības vadiem ir jābūt spējīgiem šo slodzi izturēt,” skaidro Vilnis Debesnieks. Viņš piebilst – drošībai dažos auto uzlādes vados ir iestrādāts vadības bloks, kas kontrolē temperatūru un, ja vadi pārkarst, uzlādi automātiski atslēdz. Tad var gadīties, kā pirms dažiem gadiem kādam klientam, kurš auto uzlādes vadu bija iespraudis parastā pagarinātājā blakus sildītājam un tējkannai: pēc pilna uzlādes laika akumulators bija uzlādēts knapi līdz pusei, jo pārslodzes dēļ uzlāde tika automātiski pārtraukta.

“Ja vienlaikus ar auto uzlādi sadomāsiet cept krāsnī kūku vai kartupeļus vai darbināt citas jaudīgas ierīces, var gadīties, ka izsit drošinātājus. Tāpēc elektroauto pie standarta kontaktligzdas uzlādēt var, bet, ja plānojat to darīt regulāri, vēlams izsaukt elektriķi un pastāstīt, ka jums nepieciešama kontaktligzda ar lielu pastāvīgu slodzi. Speciālists izvilks atsevišķus slodzei atbilstošus vadus un iekārtos piemērotu kontaktligzdu, lai pa vidu nejauktos citu ierīču pieslēgumi,” iesaka Vilnis Debesnieks.

Mājās var ierīkot arī vidēji ātras uzlādes staciju

Ja auto plānots uzlādēt regulāri un dzīvojat privātmājā, ir vērts apsvērt vidēji ātras uzlādes stacijas jeb tā saucamā wall box ierīkošanu. Tā ir speciāla kontaktligzda kastītes formātā, ko piestiprina uz mājas ārsienas. Tas gan noteikti jādara speciālistam, kurš izvilks no sadales skapja vajadzīgos vadus un izveidos pieslēgumu, norāda Vilnis Debesnieks. Iespējams, vajadzēs arī pārskatīt pieslēgumu un palielināt strāvas jaudu.

“Šim risinājumam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, viss uzlādei nepieciešamais ir turpat uz vietas, jums nav katru reizi jāņem ārā no auto bagāžas nodalījuma vadu ritulis un katru reizi jāritina tas atpakaļ. Otrkārt, uzlādes laiks ir 3 līdz 5 reizes īsāks nekā no standarta kontaktligzdas. Ja vakarā pieslēdzat auto ar 64 kWh akumulatoru, tā uzlādei vidēji būs vajadzīgas 7–9 stundas,” skaidro Vilnis Debesnieks. Viņš stāsta, ka šobrīd ir pieejams ļoti plašs wall box piedāvājums, un arī cenas, salīdzinot ar nesenu pagātni, ir kritušās – šobrīd šāda uzlādes punkta ierīkošana svārstās no apmēram 500 līdz 1500 eiro (atkarībā no stacijas papildu iespējām – datu pārraide, regulējama jauda, autentifikācija u. c.) plus uzstādīšanas izmaksas. Turklāt ierīce jāuzstāda tikai vienreiz – elektroauto pēc kāda laika varbūt arī nomainīsiet, bet uzlādes punkts kalpos ilgi.

“Vidēja ātruma uzlādes stacijas šobrīd ir plaši izplatītas arī publiski pieejamās vietās, un to kļūs arvien vairāk, jo Ministru kabineta noteikumu Nr. 331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves”” 5.1 Prasības elektromobilitātei paredz, ka publiskās ēkās ar vairāk nekā desmit autostāvvietām jābūt vismaz vienam elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktam, bet katrai piektajai automašīnu stāvvietai jāparedz kanāli elektrības kabeļiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu ierīkot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus,” stāsta Vilnis Debesnieks. Viņš piebilst –  arī iepriekš tā bijusi jau ierasta prakse un, piemēram, lielie tirdzniecības centri šādu iespēju nodrošina jau kādu laiku.

Uzlāde mājās – ietaupījums ģimenes budžetā

Vēl viens būtisks ieguvums, uzlādējot elektroauto mājās, ir finansiālais ietaupījums. Publiskajā telpā šobrīd tiek piekoptas dažādas prakses – daži tirdzniecības centri klientiem piedāvā bezmaksas uzlādi, citi lūdz samaksāt par stāvvietu, bet ne par uzlādi, vēl kāds piekopj praksi iekasēt simbolisku samaksu par patērēto elektrību. Toties maksas uzlādes vietās, kādu Rīgā ir vairākums, tomēr jārēķinās ar uzcenojumu.

“Izdevīgāk uzlādēt auto noteikti ir mājās, jo tur jāmaksā tikai par patērēto elektrību. Rīgā strauji attīstās elektroauto uzlādes punktu tīkls, jo galvaspilsētā arī mīt visvairāk elektroauto lietotāju. Savā telefonā iespējams ielādēt speciālu lietotni, kur var redzēt visas stacijas un izmaksas, kas būs atšķirīgas. Vidēji ātrā uzlāde publiskās uzlādes stacijās izmaksā apmēram 20 centu par 1 kWh, kamēr mājās tie ir apmēram 15 centi. Ja jums ir mainīga tarifu likme, nakts stundās elektrības cena ir vēl izdevīgāka, turklāt var uzstādīt uzlādes taimeri, piemēram, uz pulksten 11 vakarā. Šādā gadījumā maksāsiet varbūt pat tikai 5–10 centus par kilovatstundu. Īpaši ieguvēji ir tie, kam mājās uzstādīti saules paneļi un kas elektrību ražo paši,” atšķirības skaidro Vilnis Debesnieks.

Viņš arī iesaka uz publisku uzlādes punktu noteikti ņemt līdzi savu uzlādes vadu, jo tie parasti ir bez iebūvētiem uzlādes vadiem, taču ir kontaktligzda, kur vadu pievienot.

Kā ar ātrās uzlādes staciju?

Tiem, kuri sapņo par ātrās uzlādes staciju mājās, Vilnis Debesnieks iesaka to aizmirst. Lai cik vilinoši šķistu uzlādēt mašīnu stundas laikā, ātrās uzlādes stacijas darbina augstsprieguma strāvas padeve, tāpēc mājās to ierīkot nav iespējams.

“Tas gan arī nav vajadzīgs,” saka Vilnis Debesnieks. “Jaunākās paaudzes elektomobiļi ar vienu uzlādi pieveic vidēji vismaz ap 200 kilometriem un jaudīgākie auto – pat vairāk nekā 600 kilometru. Dzīvojot pilsētā, autovadītāji savās ikdienas gaitās lielākoties brauc mazāk par 100 kilometriem un auto uzlāde ir vajadzīga, iespējams, tikai pāris reižu nedēļā vai pat reizi divās nedēļās.”

Viņš piebilst – daudzi autovadītāji joprojām dzīvo vecu stereotipu varā, kas veidojušies pirmās elektromobiļu paaudzes laikā un jau sen vairs neatbilst patiesībai: “Pirms septiņiem gadiem šie autovadītāji teica – kad ar vienu uzlādi varēs nobraukt 300 kilometru, tad es varbūt padomāšu. Šodien ar šiem auto var nobraukt 500 kilometru, un tagad skeptiķi saka – tad, kad varēs nobraukt 1000... Gan šos vadītājus, gan visus citus aicinām izmēģināt testa braucienu ar elektroauto, kas ietver arī iespēju izmēģināt uzlādi, lai gaisinātu jebkuras šaubas par tā veiktspēju!”