Beidzot ir atbildes uz diviem biežākajiem jautājumiem par spraudņa hibrīdiem 14

Viens no autoražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir klientu vēlmju un vajadzību kartēšana, un spēja piedāvāt piemērotāko izvēli. Vienalga, vai runa ir par virsbūves veidu, aprīkojumu vai dzinēja tipu.

Mūsdienās reti kurš autoražotājs atļaujas koncentrēties tikai uz viena tipa automobiļiem. Protams, ir firmas, kuru produkcija jau vēsturiski ir ļoti specifiska un ar ierobežotu lietojumu, kas ļauj apmierināt vien nelielas patērētāju daļas vajadzības. Tomēr, lai būtu elastīgas un aptvertu pēc iespējas lielāku mērķa publiku, kompānijām ir jādiversificē ne tikai automašīnu tipi, bet arī piedziņas veidi, kā rezultātā daudzu lielāko ražotāju modeļu protfelī šobrīd redzam īstu transportlīdzekļu buķeti.

Piemēram, Peugeot klāstā, atbilstoši “Power of Choice” filozofijai, ir hečbeki, sedani un SUV, kā arī plašs komerctransporta piedāvājums. Turklāt šīs filozofijas ietvaros franču ražotājs līdztekus savu modeļu benzīna un dīzeļdzinēja versijām piedāvā arī divas elektriskās (e-208 un e-2008) un trīs uzlādējamā hibrīda versijas (3008, 508 un 508 SW), kam drīzumā piepulcēsies vēl divi modeļi – 308 un 308 SW.

Lai gan daudzi mīti par elektriskajām automašīnām mūsdienās ir veiksmīgi izkliedēti, joprojām ir daudz šaubu un bažu par spraudņa jeb uzlādējamajiem hibrīdiem (Plug-in Hybrid jeb PHEV), un divi biežāk izskanošie jautājumi skar reālo ekonomiju un hibrīdauto apkopi.

Mīts: uzlādējamais hibrīds nemaz nav ekonomisks

Uzlādējamais hibrīds ir automašīna ar spēka piedziņu, kurā apvienots iekšdedzes dzinējs, viens vai divi elektromotori un baterija, kas nodrošina vismaz divdesmit kilometru sniedzamību. Pateicoties elektromotora un iekšdedzes dzinēja kombinācijai, ar elektrotīklam pieslēdzamo hibrīdu var braukt gan 100% elektriskajā režīmā, gan izmantojot benzīna vai dīzeļa dzinēju.

Kā jau norāda auto tipa nosaukums, hibrīda bateriju var uzlādēt no rozetes, taču šāda automašīna arīdzan spēj rekuperēt enerģiju bremzējot un to izmantot baterijas uzlādēšanai. Un, apvienojot elektrisko un iekšdedzes piedziņu, paveras iespēja samazināt izdevumus par degvielu.

Kā piemēru ņemot Peugeot 3008 iekšdedzes dzinēja versijas un uzlādējamā hibrīda salīdzinājumu, redzams, ka hibrīda priekšrocības izpaužas ar degvielas patēriņa samazinājumu pat par 40 procentiem.

Spraudņa hibrīda efektivitāte elektriskajā režīmā jo īpaši spilgti izpaužas, veicot nelielus ikdienas attālumus, piemēram, braucot uz darbu un atpakaļ. Iepriekš minēto Peugeot PHEV modeļu elektriskā sniedzamība, kas ir 59 kilometri, tādējādi praksē sedz vairuma autovadītāju ikdienas vajadzības.

Svarīgi arī atcerēties: lai nodrošinātu labāko iespējamo braukšanas pieredzi un ekonomiju, ar uzlādējamo hibrīdu der ievērot vienmērīgas braukšanas principus, izvairoties no vēlas un straujas bremzēšanas vai liekiem paātrinājumiem, tādējādi iztiekot bez nevajadzīgas iekšdedzes dzinēja darbināšanas.

Mīts: uzlādējamā hibrīda uzturēšana ir dārgāka

Kad elektromobiļi pirmo reizi nonāca tirgū un pievērsa plašāku publikas uzmanību, skeptiķi tos kritizēja, norādot, ka līdztekus augstākai iegādes cenai arī to uzturēšana ir ievērojami dārgāka. Taču, esot pārdošanā vairāk nekā desmit gadus un piedzīvojot pastāvīgu modernizāciju, tie šo mītu ir atspēkojuši – prakse rāda, ka elektromobiļa uzturēšana un apkope bieži ir krietni lētāka nekā spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju.

Līdzīgi viedokļi izskan arī par spraudņa hibrīdiem, un tam ir zināms pamats, jo to piedziņas konstrukcija ir sarežģītāka, un elektriskās daļas, kā zināms, ir diezgan dārgas.

Tomēr ikdienas ekspluatācija liecina, ka braukšanas un uzturēšanas izmaksas visvairāk ir atkarīgas no paša automobiļa kvalitātes un vadītāja braukšanas stila, piedziņas veidam esot sekundāram. Turklāt vērts atzīmēt, ka, pateicoties elektromotora darbam, iekšdedzes dzinējs hibrīdautomobilī darbojas mazāk. Realitātē lielākos ieguldījumus automobiļa uzturēšanā prasa nevis dzinējs, bet ritošā daļa.

Patērētāju aizsardzības organizācija “Consumer Reports” aizpērn publicēja pētījumu, kas apliecināja – praksē elektrisko un hibrīda versiju izmantošana ir ievērojami lētāka un tie uzturēšanā izmaksā mazāk nekā modeļi ar iekšdedzes dzinēju.

Elektrisko automobiļu konstrukcija ir vienkāršāka, un, lai gan hibrīdpiedziņas automobiļi uzbūves ziņā ir kompleksāki, tie piedāvā praktiskas priekšrocības. Piemēram, pateicoties rekuperācijas sistēmai, darba bremzes nolietojas krietni lēnāk, un arī tas ļauj ietaupīt.

Speciālisti arīdzan norāda, ka elektromobiļi ir salīdzinoši jauni auto, tāpēc saņem laicīgu un pareizu apkopi, savukārt to īpašnieki bieži vien ir uzmanīgāki braucēji, turklāt rūpīgāk plāno savus braucienus. Tam visam ir pozitīvs iespaids uz uzturēšanas izmaksām.

Lai gan no elektrotīkla uzlādējamie hibrīdi iegādes brīdī ir dārgāki nekā to benzīna vai dīzeļa analogi, cena nav vienīgais, par ko vērts domāt, aplēšot ilgtermiņa izmaksas: pie tām jāskaita arī degvielas izmaksas un apkope, turklāt jāpatur prātā, ka, sākot no 2022. gada, uzlādējamā hibrīda pircējiem pieejams grants 2250 eiro apmērā.

Piemēram, Peugeot uzlādējamo hibrīdu vidējais degvielas patēriņš ir 2,2 l/100 km (WLTP), kas nozīmē vidēji 40% ietaupījumu salīdzinājumā ar benzīna un dīzeļdzinēja versijām. Citiem vārdiem sakot, braukšana ar uzlādējamo hibrīdu var būt ievērojami lētāka nekā izmantojot benzīna vai dīzeļa mašīnu.

Mīts, ka uzlādējamie hibrīdi ir ekonomiskāki tikai tad, ja lielākā daļa braucienu notiek elektriskajā režīmā, arī neatbilst patiesībai. Apvienojot rekuperāciju un elektromotora atbalstu, spraudņa hibrīds piedāvā efektīvāku un vienmērīgāku paātrināšanos un mazāku degvielas patēriņu gan pilsētā, gan uz šosejas. Protams, lai panāktu vislabāko ekonomiju, spraudņa hibrīdu nepieciešams regulāri uzlādēt, taču, pat ja baterija ir iztukšojusies, šāds auto pirms iebraukšanas pilsētas centrā vai nulles izmešu zonā braukšanas laikā spēj pats atjaunot elektrisko lādiņu.